大義釋 4. Suddhaṭṭhakasuttaniddesa 淨八偈經
4. Suddhaṭṭhakasuttaniddesa 淨八偈經
23.
Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ, diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti;
Evābhijānaṃ paramanti ñatvā, suddhānupassīti pacceti ñāṇaṃ.
Passāmi suddhaṃ paramaṃ aroganti. Passāmi suddhanti passāmi suddhaṃ, dakkhāmi suddhaṃ, olokemi suddhaṃ, nijjhāyāmi suddhaṃ, upaparikkhāmi suddhaṃ. Paramaṃ aroganti paramaṃ ārogyappattaṃ tāṇappattaṃ leṇappattaṃ saraṇappattaṃ abhayappattaṃ accutappattaṃ amatappattaṃ nibbānappattanti – passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ.
Diṭṭhena saṃsuddhi narassa hotīti. Cakkhuviññāṇaṃ [cakkhuviññāṇena (sī. syā.)] rūpadassanena narassa suddhi visuddhi parisuddhi, mutti vimutti parimutti hoti, naro sujjhati visujjhati parisujjhati, muccati vimuccati parimuccatīti – diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti.
Evābhijānaṃ paramanti ñatvāti. Evaṃ abhijānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto. “Idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaran”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti – evābhijānaṃ paramanti ñatvā.
Suddhānupassīti pacceti ñāṇanti. Yo suddhaṃ passati, so suddhānupassī, pacceti ñāṇanti cakkhuviññāṇaṃ rūpadassanena ñāṇanti pacceti, maggoti pacceti, pathoti pacceti, niyyānanti paccetīti – suddhānupassī pacceti ñāṇaṃ.
Tenāha bhagavā –
“Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ, diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti;
Evābhijānaṃ paramanti ñatvā, suddhānupassīti pacceti ñāṇan”ti.
24.
Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti, ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ;
Aññena so sujjhati sopadhīko, diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadānaṃ.
Diṭṭhena ce suddhi narassa hotīti. Cakkhuviññāṇaṃ rūpadassanena ce narassa suddhi visuddhi parisuddhi, mutti vimutti parimutti hoti, naro sujjhati visujjhati parisujjhati, muccati vimuccati parimuccatīti – diṭṭhena ce suddhi narassa hoti.
Ñāṇena vā so pajahāti dukkhanti cakkhuviññāṇaṃ rūpadassanena ce naro jātidukkhaṃ pajahati, jarādukkhaṃ pajahati, byādhidukkhaṃ pajahati, maraṇadukkhaṃ pajahati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ pajahatīti – ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ.
Aññena so sujjhati sopadhīkoti. Aññena asuddhimaggena micchāpaṭipadāya aniyyānikapathena aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhipādehi aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyā aṭṭhaṅgikā maggā naro sujjhati visujjhati parisujjhati, muccati vimuccati parimuccati. Sopadhīkoti sarāgo sadoso samoho samāno sataṇho sadiṭṭhi sakileso saupādānoti – aññena so sujjhati sopadhīko.
Diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadānanti. Sāva diṭṭhi taṃ puggalaṃ pāvadati – iti vāyaṃ puggalo micchādiṭṭhiko viparītadassano. Tathā vadānanti tathā vadantaṃ kathentaṃ bhaṇantaṃ dīpayantaṃ voharantaṃ. “Sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan”ti tathā vadantaṃ kathentaṃ bhaṇantaṃ dīpayantaṃ voharantaṃ. “Asassato loko…pe… antavā loko… anantavā loko… taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan”ti tathā vadantaṃ kathentaṃ bhaṇantaṃ dīpayantaṃ voharantanti – diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadānaṃ.
Tenāha bhagavā –
“Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti, ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṃ;
Aññena so sujjhati sopadhīko, diṭṭhī hi naṃ pāva tathā vadānan”ti.
25.
Na brāhmaṇo aññato suddhimāha, diṭṭhe sute sīlavate mute vā;
Puññe ca pāpe ca anūpalitto, attañjaho nayidha pakubbamāno.
Na brāhmaṇo aññato suddhimāha diṭṭhe sute sīlavate mute vāti. Nāti paṭikkhepo. Brāhmaṇoti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo – sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti, rāgo bāhito hoti, doso bāhito hoti, moho bāhito hoti, māno bāhito hoti. Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā.
Bāhitvā sabbapāpakāni, [sabhiyāti bhagavā]
Vimalo sādhusamāhito ṭhitatto;
Saṃsāramaticca kevalī so, asito [anissito (syā.)] tādi pavuccate sa brahmā.
Na brāhmaṇo aññato suddhimāhāti. Brāhmaṇo aññena asuddhimaggena micchāpaṭipadāya aniyyānikapathena aññatra satipaṭṭhānehi aññatra sammappadhānehi aññatra iddhipādehi aññatra indriyehi aññatra balehi aññatra bojjhaṅgehi aññatra ariyena aṭṭhaṅgikena maggena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ, muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ, nāha na katheti na bhaṇati na dīpayati na voharatīti – na brāhmaṇo aññato suddhimāha.
Diṭṭhe sute sīlavate mute vāti. Santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhisuddhikā. Te ekaccānaṃ rūpānaṃ dassanaṃ maṅgalaṃ paccenti, ekaccānaṃ rūpānaṃ dassanaṃ amaṅgalaṃ paccenti. Katamesaṃ rūpānaṃ dassanaṃ maṅgalaṃ paccenti? Te kālato vuṭṭhahitvā abhimaṅgalagatāni rūpāni passanti – cāṭakasakuṇaṃ [vātasakuṇaṃ (syā.), cāpasakuṇaṃ (ka.)] passanti, phussaveḷuvalaṭṭhiṃ passanti, gabbhinitthiṃ passanti, kumārakaṃ khandhe āropetvā gacchantaṃ passanti, puṇṇaghaṭaṃ passanti, rohitamacchaṃ passanti, ājaññaṃ passanti, ājaññarathaṃ passanti, usabhaṃ passanti, gokapilaṃ passanti. Evarūpānaṃ rūpānaṃ dassanaṃ maṅgalaṃ paccenti. Katamesaṃ rūpānaṃ dassanaṃ amaṅgalaṃ paccenti? Palālapuñjaṃ passanti, takkaghaṭaṃ passanti, rittaghaṭaṃ passanti, naṭaṃ passanti, naggasamaṇakaṃ passanti, kharaṃ passanti, kharayānaṃ passanti, ekayuttayānaṃ passanti, kāṇaṃ passanti, kuṇiṃ passanti, khañjaṃ passanti, pakkhahataṃ [pakkhapādaṃ (ka.)] passanti, jiṇṇakaṃ passanti, byādhikaṃ [byādhitaṃ (sī.)] passanti. Evarūpānaṃ rūpānaṃ dassanaṃ amaṅgalaṃ paccenti. Ime te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhisuddhikā. Te diṭṭhena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
Santeke samaṇabrāhmaṇā sutasuddhikā. Te ekaccānaṃ saddānaṃ savanaṃ maṅgalaṃ paccenti, ekaccānaṃ saddānaṃ savanaṃ amaṅgalaṃ paccenti. Katamesaṃ saddānaṃ savanaṃ maṅgalaṃ paccenti? Te kālato vuṭṭhahitvā abhimaṅgalagatāni saddāni suṇanti – vaḍḍhāti vā vaḍḍhamānāti vā puṇṇāti vā phussāti vā asokāti vā sumanāti vā sunakkhattāti vā sumaṅgalāti vā sirīti vā sirīvaḍḍhāti vā. Evarūpānaṃ saddānaṃ savanaṃ maṅgalaṃ paccenti. Katamesaṃ saddānaṃ savanaṃ amaṅgalaṃ paccenti? Kāṇoti vā kuṇīti vā khañjoti vā pakkhahatoti vā jiṇṇakoti vā byādhikoti vā matoti vā chindanti vā bhindanti vā daḍḍhanti vā naṭṭhanti vā natthīti vā. Evarūpānaṃ saddānaṃ savanaṃ amaṅgalaṃ paccenti. Ime te samaṇabrāhmaṇā sutasuddhikā. Te sutena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
Santeke samaṇabrāhmaṇā sīlasuddhikā. Te sīlamattena saṃyamamattena saṃvaramattena avītikkamamattena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti. Samaṇomuṇḍikāputto [samaṇo maṇḍikāputto (sī.), samaṇamuṇḍikāputto (syā.)] evamāha – “catūhi kho ahaṃ, gahapati [thapati (sī. syā.) evamuparipi], dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattippattaṃ samaṇaṃ ayojjaṃ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, na kāyena pāpakaṃ kammaṃ karoti, na pāpakaṃ vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappati, na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati. Imehi kho ahaṃ, gahapati, catūhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattippattaṃ samaṇaṃ ayojjaṃ”. Evameva santeke samaṇabrāhmaṇā sīlasuddhikā, te sīlamattena saṃyamamattena saṃvaramattena avītikkamamattena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
Santeke samaṇabrāhmaṇā vatasuddhikā. Te hatthivatikā vā honti, assavatikā vā honti, govatikā vā honti, kukkuravatikā vā honti, kākavatikā vā honti, vāsudevavatikā vā honti, baladevavatikā vā honti, puṇṇabhaddavatikā vā honti, maṇibhaddavatikā vā honti, aggivatikā vā honti, nāgavatikā vā honti, supaṇṇavatikā vā honti, yakkhavatikā vā honti, asuravatikā vā honti, gandhabbavatikā vā honti, mahārājavatikā vā honti, candavatikā vā honti, sūriyavatikā vā honti, indavatikā vā honti, brahmavatikā vā honti, devavatikā vā honti, disāvatikā vā honti. Ime te samaṇabrāhmaṇā vatasuddhikā. Te vatena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti.
Santeke samaṇabrāhmaṇā mutasuddhikā. Te kālato uṭṭhahitvā pathaviṃ āmasanti, haritaṃ āmasanti, gomayaṃ āmasanti, kacchapaṃ āmasanti, phālaṃ akkamanti, tilavāhaṃ āmasanti, phussatilaṃ khādanti, phussatelaṃ makkhenti, phussadantakaṭṭhaṃ khādanti, phussamattikāya nhāyanti, phussasāṭakaṃ nivāsenti, phussaveṭhanaṃ veṭhenti. Ime te samaṇabrāhmaṇā mutasuddhikā. Te mutena suddhiṃ visuddhiṃ parisuddhiṃ muttiṃ vimuttiṃ parimuttiṃ paccenti. Na brāhmaṇo aññato suddhimāha.
Diṭṭhe sute sīlavate mute vāti. Brāhmaṇo diṭṭhasuddhiyāpi suddhiṃ nāha, sutasuddhiyāpi suddhiṃ nāha, sīlasuddhiyāpi suddhiṃ nāha, vatasuddhiyāpi suddhiṃ nāha, mutasuddhiyāpi suddhiṃ nāha na katheti na bhaṇati na dīpayati na voharatīti – na brāhmaṇo aññato suddhimāha diṭṭhe sute sīlavate mute vā.
Puññe ca pāpe ca anūpalittoti. Puññaṃ vuccati yaṃ kiñci tedhātukaṃ kusalābhisaṅkhāraṃ, apuññaṃ vuccati sabbaṃ akusalaṃ. Yato puññābhisaṅkhāro ca apuññābhisaṅkhāro ca āneñjābhisaṅkhāro ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā; ettāvatā puññe ca pāpe ca na limpati na palimpati na upalimpati alitto apalitto anūpalitto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti – puññe ca pāpe ca anūpalitto.
Attañjaho nayidha pakubbamānoti. Attañjahoti attadiṭṭhijaho. Attañjahoti gāhaṃ jaho [gāhajaho (sī. syā.), attagāhaṃ jaho (ka.)]. Attañjahoti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ, sabbaṃ taṃ cattaṃ hoti vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ. Nayidha pakubbamānoti puññābhisaṅkhāraṃ vā apuññābhisaṅkhāraṃ vā āneñjābhisaṅkhāraṃ vā apakubbamāno ajanayamāno asañjanayamāno anibbattayamāno anabhinibbattayamānoti – attañjaho nayidha pakubbamāno.
Tenāha bhagavā –
“Na brāhmaṇo aññato suddhimāha, diṭṭhe sute sīlavate mute vā;
Puññe ca pāpe ca anūpalitto, attañjaho nayidha pakubbamāno”ti.
26.
Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse, ejānugā te na taranti saṅgaṃ;
Te uggahāyanti nirassajanti, kapīva sākhaṃ pamuñcaṃ [pamukhaṃ (sī. syā.)] gahāya.
Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāseti. Purimaṃ satthāraṃ pahāya paraṃ satthāraṃ nissitā; purimaṃ dhammakkhānaṃ pahāya aparaṃ dhammakkhānaṃ nissitā; purimaṃ gaṇaṃ pahāya aparaṃ gaṇaṃ nissitā; purimaṃ diṭṭhiṃ pahāya aparaṃ diṭṭhiṃ nissitā; purimaṃ paṭipadaṃ pahāya aparaṃ paṭipadaṃ nissitā; purimaṃ maggaṃ pahāya aparaṃ maggaṃ nissitā sannissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti – purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse.
Ejānugā te na taranti saṅganti. Ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Ejānugāti ejānugā ejānugatā ejānusaṭā ejāya pannā patitā abhibhūtā pariyādinnacittā. Te na taranti saṅganti rāgasaṅgaṃ dosasaṅgaṃ mohasaṅgaṃ mānasaṅgaṃ diṭṭhisaṅgaṃ kilesasaṅgaṃ duccaritasaṅgaṃ na taranti na uttaranti na pataranti na samatikkamanti na vītivattantīti – ejānugā te na taranti saṅgaṃ.
Te uggahāyanti nirassajantīti satthāraṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ satthāraṃ gaṇhanti; dhammakkhānaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ dhammakkhānaṃ gaṇhanti; gaṇaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇaṃ gaṇhanti; diṭṭhiṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ diṭṭhiṃ gaṇhanti; paṭipadaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ paṭipadaṃ gaṇhanti; maggaṃ gaṇhanti, taṃ muñcitvā aññaṃ maggaṃ gaṇhanti; gaṇhanti ca muñcanti ca ādiyanti ca nirassajanti cāti – te uggahāyanti nirassajanti.
Kapīva sākhaṃ pamuñcaṃ gahāyāti. Yathā makkaṭo araññe pavane caramāno sākhaṃ gaṇhāti, taṃ muñcitvā aññaṃ sākhaṃ gaṇhāti. Evameva puthusamaṇabrāhmaṇā puthudiṭṭhigatāni gaṇhanti ca muñcanti ca ādiyanti ca nirassajanti cāti – kapīva sākhaṃ pamuñcaṃ gahāya.
Tenāha bhagavā –
“Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse, ejānugā te na taranti saṅgaṃ;
Te uggahāyanti nirassajanti, kapīva sākhaṃ pamuñcaṃ gahāyā”ti.
27.
Sayaṃ samādāya vatāni jantu, uccāvacaṃ gacchati saññasatto;
Vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ, na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño.
Sayaṃ samādāya vatāni jantūti. Sayaṃ samādāyāti sāmaṃ samādāya. Vatānīti hatthivataṃ vā assavataṃ vā govataṃ vā kukkūravataṃ vā kākavataṃ vā vāsudevavataṃ vā baladevavataṃ vā puṇṇabhaddavataṃ vā maṇibhaddavataṃ vā aggivataṃ vā nāgavataṃ vā supaṇṇavataṃ vā yakkhavataṃ vā asuravataṃ vā…pe… disāvataṃ vā ādāya samādāya ādiyitvā samādiyitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā. Jantūti satto naro …pe… manujoti – sayaṃ samādāya vatāni jantu.
Uccāvacaṃ gacchati saññasattoti satthārato satthāraṃ gacchati; dhammakkhānato dhammakkhānaṃ gacchati; gaṇato gaṇaṃ gacchati; diṭṭhiyā diṭṭhiṃ gacchati; paṭipadāya paṭipadaṃ gacchati; maggato maggaṃ gacchati. Saññasattoti kāmasaññāya byāpādasaññāya vihiṃsāsaññāya diṭṭhisaññāya satto visatto āsatto laggo laggito palibuddho. Yathā bhittikhile vā nāgadante vā bhaṇḍaṃ sattaṃ visattaṃ āsattaṃ laggaṃ laggitaṃ palibuddhaṃ, evameva kāmasaññāya byāpādasaññāya vihiṃsāsaññāya diṭṭhisaññāya satto visatto āsatto laggo laggito palibuddhoti – uccāvacaṃ gacchati saññasatto.
Vidvā ca vedehi samecca dhammanti. Vidvāti vidvā vijjāgato ñāṇī vibhāvī medhāvī. Vedehīti vedā vuccanti catūsu maggesu ñāṇaṃ paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi. Tehi vedehi jātijarāmaraṇassa antagato antappatto, koṭigato koṭippatto, pariyantagato pariyantappatto, vosānagato vosānappatto, tāṇagato tāṇappatto, leṇagato leṇappatto, saraṇagato saraṇappatto, abhayagato abhayappatto, accutagato accutappatto, amatagato amatappatto, nibbānagato nibbānappatto. Vedānaṃ vā antagatoti vedagū, vedehi vā antagatoti vedagū, sattannaṃ vā dhammānaṃ viditattā vedagū. Sakkāyadiṭṭhi viditā hoti, vicikicchā viditā hoti, sīlabbataparāmāso vidito hoti, rāgo vidito hoti, doso vidito hoti, moho vidito hoti, māno vidito hoti, viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā.
Vedāni viceyya kevalāni, [sabhiyāti bhagavā]
Samaṇānaṃ yānīdhatthi [yānipatthi (sī. syā.) su. ni. 534] brāhmaṇānaṃ;
Sabbavedanāsu vītarāgo, sabbaṃ vedamaticca vedagū soti.
Vidvā ca vedehi samecca dhammanti. Samecca abhisamecca dhammaṃ. Sabbe saṅkhārā aniccāti samecca abhisamecca dhammaṃ; sabbe saṅkhārā dukkhāti samecca abhisamecca dhammaṃ; sabbe dhammā anattāti samecca abhisamecca dhammaṃ; avijjāpaccayā saṅkhārāti samecca abhisamecca dhammaṃ; saṅkhārapaccayā viññāṇanti samecca abhisamecca dhammaṃ; viññāṇapaccayā nāmarūpanti…pe… nāmarūpapaccayā saḷāyatananti… saḷāyatanapaccayā phassoti… phassapaccayā vedanāti… vedanāpaccayā taṇhāti… taṇhāpaccayā upādānanti… upādānapaccayā bhavoti… bhavapaccayā jātīti… jātipaccayā jarāmaraṇanti samecca abhisamecca dhammaṃ; avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti samecca abhisamecca dhammaṃ; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti samecca abhisamecca dhammaṃ; viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti… nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti… saḷāyatananirodhā phassanirodhoti… phassanirodhā vedanānirodhoti… vedanānirodhā taṇhānirodhoti… taṇhānirodhā upādānanirodhoti… upādānanirodhā bhavanirodhoti… bhavanirodhā jātinirodhoti… jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti samecca abhisamecca dhammaṃ; idaṃ dukkhanti samecca abhisamecca dhammaṃ; ayaṃ dukkhasamudayoti… ayaṃ dukkhanirodhoti… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti samecca abhisamecca dhammaṃ; ime āsavāti samecca abhisamecca dhammaṃ; ayaṃ āsavasamudayoti… ayaṃ āsavanirodhoti… ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti samecca abhisamecca dhammaṃ; ime dhammā abhiññeyyāti samecca abhisamecca dhammaṃ; ime dhammā pariññeyyāti… ime dhammā pahātabbāti… ime dhammā bhāvetabbāti … ime dhammā sacchikātabbāti samecca abhisamecca dhammaṃ. Channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca dhammaṃ. Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca dhammaṃ. Catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca samecca abhisamecca dhammaṃ. Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti samecca abhisamecca dhammanti – vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ.
Na uccāvacaṃ gacchati bhūripaññoti na satthārato satthāraṃ gacchati, na dhammakkhānato dhammakkhānaṃ gacchati, na gaṇato gaṇaṃ gacchati, na diṭṭhiyā diṭṭhiṃ gacchati, na paṭipadāya paṭipadaṃ gacchati, na maggato maggaṃ gacchati. Bhūripaññoti bhūripañño mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño. Bhūri vuccati pathavī. Tāya pathavisamāya paññāya vipulāya vitthatāya samannāgatoti – na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño.
Tenāha bhagavā –
“Sayaṃ samādāya vatāni jantu, uccāvacaṃ gacchati saññasatto;
Vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ, na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño”ti.
28.
Sa sabbadhammesu visenibhūto, yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā;
Tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ, kenīdha lokasmi vikappayeyya.
Sa sabbadhammesu visenibhūto yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vāti. Senā vuccati mārasenā. Kāyaduccaritaṃ mārasenā, vacīduccaritaṃ mārasenā, manoduccaritaṃ mārasenā, rāgo mārasenā, doso mārasenā, moho mārasenā, kodho mārasenā, upanāho…pe… sabbākusalābhisaṅkhārā mārasenā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā –
“Kāmā te paṭhamā senā, dutiyā arati vuccati;
Tatiyā khuppipāsā te, catutthī taṇhā vuccati.
“Pañcamī thinamiddhaṃ te, chaṭṭhā bhīrū pavuccati;
Sattamī vicikicchā te, makkho thambho te aṭṭhamo.
“Lābho siloko sakkāro, micchāladdho ca yo yaso;
Yo cattānaṃ samukkaṃse, pare ca avajānati.
“Esā namuci te senā, kaṇhassābhippahārinī;
Na naṃ asuro jināti, jetvāva labhate sukhan”ti.
Yato catūhi ariyamaggehi sabbā ca mārasenā sabbe ca paṭisenikarā kilesā jitā ca parājitā ca bhaggā vippaluggā parammukhā, so vuccati visenibhūto. So diṭṭhe visenibhūto, sute visenibhūto, mute visenibhūto, viññāte visenibhūtoti – sa sabbadhammesu visenibhūto yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā.
Tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantanti. Tameva suddhadassiṃ visuddhadassiṃ parisuddhadassiṃ vodātadassiṃ pariyodātadassiṃ. Atha vā, suddhadassanaṃ visuddhadassanaṃ parisuddhadassanaṃ vodātadassanaṃ pariyodātadassanaṃ. Vivaṭanti taṇhāchadanaṃ diṭṭhichadanaṃ kilesachadanaṃ duccaritachadanaṃ avijjāchadanaṃ. Tāni chadanāni vivaṭāni honti viddhaṃsitāni ugghāṭitāni samugghāṭitāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. Carantanti carantaṃ vicarantaṃ viharantaṃ iriyantaṃ vattentaṃ pālentaṃ yapentaṃ yāpentanti – tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ.
Kenīdha lokasmi vikappayeyyāti. Kappāti dve kappā – taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca…pe… ayaṃ taṇhākappo…pe… ayaṃ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā kena rāgena kappeyya, kena dosena kappeyya, kena mohena kappeyya, kena mānena kappeyya, kāya diṭṭhiyā kappeyya, kena uddhaccena kappeyya, kāya vicikicchāya kappeyya, kehi anusayehi kappeyya – rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyo kena kappeyya – nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi, yena kappeyya vikappeyya vikappaṃ āpajjeyya. Lokasminti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi – kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya.
Tenāha bhagavā –
“Sa sabbadhammesu visenibhūto, yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā;
Tameva dassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ, kenīdha lokasmi vikappayeyyā”ti.
29.
Na kappayanti na purekkharonti, accantasuddhīti na te vadanti;
Ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja, āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke.
Na kappayanti na purekkharontīti. Kappāti dve kappā – taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca…pe… ayaṃ taṇhākappo…pe… ayaṃ diṭṭhikappo. Tesaṃ taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā na kappenti na janenti na sañjanenti na nibbattenti nābhinibbattentīti – na kappayanti. Na purekkharontīti. Purekkhārāti dve purekkhārā – taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca…pe… ayaṃ taṇhāpurekkhāro…pe… ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tesaṃ taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho. Taṇhāpurekkhārassa pahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṃ vā na diṭṭhiṃ vā purato katvā caranti, na taṇhādhajā na taṇhāketū na taṇhādhipateyyā, na diṭṭhidhajā na diṭṭhiketū na diṭṭhādhipateyyā, na taṇhāya vā na diṭṭhiyā vā parivāritā carantīti – na kappayanti na purekkharonti.
Accantasuddhīti na te vadantīti accantasuddhiṃ saṃsārasuddhiṃ akiriyadiṭṭhiṃ sassatavādaṃ na vadanti na kathenti na bhaṇanti na dīpayanti na voharantīti – accantasuddhīti na te vadanti.
Ādānaganthaṃ gathitaṃ visajjāti. Ganthāti cattāro ganthā – abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Attano diṭṭhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho; paravādesu āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho; attano sīlaṃ vā vataṃ vā sīlavataṃ vā parāmasantīti sīlabbataparāmāso kāyagantho, attano diṭṭhi idaṃsaccābhiniveso kāyagantho. Kiṃkāraṇā vuccati ādānagantho? Tehi ganthehi rūpaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti; vedanaṃ…pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ… gatiṃ … upapattiṃ… paṭisandhiṃ… bhavaṃ… saṃsāravaṭṭaṃ ādiyanti upādiyanti gaṇhanti parāmasanti abhinivisanti. Taṃkāraṇā vuccati ādānagantho. Visajjāti ganthe vosajjitvā vā – visajja. Atha vā ganthe gadhite ganthite bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite palibuddhe bandhane poṭayitvā – [phoṭayitvā (syā.)] visajja. Yathā vayhaṃ vā rathaṃ vā sakaṭaṃ vā sandamānikaṃ vā sajjaṃ visajjaṃ karonti vikopenti; evameva ganthe vosajjitvā – visajja. Atha vā ganthe gadhite ganthite bandhe vibandhe ābandhe lagge laggite palibuddhe bandhane poṭayitvā visajjāti – ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja.
Āsaṃ na kubbanti kuhiñci loketi. Āsā vuccati taṇhā yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Āsaṃ na kubbantīti āsaṃ na kubbanti na janenti na sañjanenti na nibbattenti na abhinibbattenti. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke…pe… āyatanaloketi – āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke.
Tenāha bhagavā –
“Na kappayanti na purekkharonti, accantasuddhīti na te vadanti;
Ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja, āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke”ti.
30.
Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, ñatvā ca disvā ca samuggahītaṃ;
Na rāgarāgī na virāgaratto, tassīdha natthi paramuggahītaṃ.
Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, ñatvā ca disvā ca samuggahītanti. Sīmāti catasso sīmāyo – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā – ayaṃ paṭhamā sīmā. Oḷārikaṃ kāmarāgasaññojanaṃ, paṭighasaññojanaṃ, oḷāriko kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā – ayaṃ dutiyā sīmā. Anusahagataṃ kāmarāgasaññojanaṃ, paṭighasaññojanaṃ, anusahagato kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā – ayaṃ tatiyā sīmā. Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā, mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayo, tadekaṭṭhā ca kilesā – ayaṃ catutthā sīmā. Yato ca catūhi ariyamaggehi imā catasso sīmāyo atikkanto hoti samatikkanto vītivatto, so vuccati sīmātigo. Brāhmaṇoti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo – sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti, vicikicchā bāhitā hoti, sīlabbataparāmāso bāhito hoti…pe… asito tādi pavuccate sa brahmā. Tassāti arahato khīṇāsavassa.
Ñatvāti paracittañāṇena vā ñatvā pubbenivāsānussatiñāṇena vā ñatvā. Disvāti maṃsacakkhunā vā disvā dibbacakkhunā vā disvā. Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, ñatvā ca disvā ca samuggahītanti. Tassa idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ [viseṭṭhaṃ (sī. syā.)] pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ natthi na santi na saṃvijjati nupalabbhati, pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti – sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi ñatvā ca disvā ca samuggahītaṃ.
Na rāgarāgī na virāgarattoti. Rāgarattā vuccanti ye pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. Virāgarattā vuccanti ye rūpāvacaraarūpāvacarasamāpattīsu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. Na rāgarāgī na virāgarattoti yato kāmarāgo ca rūparāgo ca arūparāgo ca pahīnā honti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā [anabhāvakatā (sī.), anabhāvaṃgatā (syā.)] āyatiṃ anuppādadhammā. Ettāvatā na rāgarāgī na virāgaratto.
Tassīdha natthi paramuggahītanti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Tassa idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ natthi na santi na saṃvijjati nupalabbhati, pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti – tassīdha natthi paramuggahītaṃ.
Tenāha bhagavā –
“Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, ñatvā ca disvā ca samuggahītaṃ;
Na rāgarāgī na virāgaratto, tassīdha natthi paramuggahītan”ti.
Suddhaṭṭhakasuttaniddeso catuttho.
☸---------------------------------------------------------------------
第四 淨八偈之義釋
一 我見第一無病淨 由彼之見有正淨
斯續知解第一知 淨觀者見智為解 (七八八)
「我見第一無病淨」〔之句中〕,我見淨者,是我見淨、睹淨、眺淨、省思淨、普觀淨〔云義〕。
第一無病者,是達第一之無病,達於安隱,達於救護所,達於避難所,
達於皈依所,達於究極,達於無畏,達於無死,達於不死(甘露),達於涅槃〔之義〕。
此是「我見第一無病淨」〔之義〕。
「由彼之見有正淨」者,於人以眼識見色,而有淨、清淨、遍淨、脫、解脫、遍
脫。人由〔見〕而淨、成清淨、成遍淨、脫、解脫、遍脫。此是「由彼之見有正淨」〔之義〕。
「斯續知解第一知」者,如是繼續知解、了知、識知、別知、通達,「此〔之見〕
是「第一」、最高、最勝、最殊勝、秀逸、最上、勝妙,」是云知、識、考量、度知、
辨知、明暸也。此是「斯續知解第一知」〔之義〕。
「淨觀者見智為解」〔之句中〕,在觀淨者是「淨觀者」。「見智為解」,以眼識見色
以智之解,解為道,解為路,解為三界之出脫。此是「淨觀者見智為解」〔之義〕。
故世尊宣示:
「我見第一無病淨 由彼之見有正淨」
斯續知解第一知 淨觀者見智為解
二 若由見人若有淨 又由智彼捨斷苦
〔聖道〕外有依者淨 實斯說彼〔邪〕見者 (七八九)
「若由見人若有淨」者,以眼識見色,若於人有淨、清淨、遍淨、脫、解脫、遍
脫,是人(由此)而淨、清淨、遍淨、脫、解脫,遍脫〔之義〕。此是「若由見人若有淨」〔之義〕。
「又由智彼捨斷苦」者,以眼識見色,若人捨斷生苦、捨斷老苦、捨斷病苦、捨
斷死苦、捨斷悲愁苦憂惱之苦者,〔謂此義〕也。此是「又由智彼捨斷苦」〔之義〕。
「聖道以外彼有依者淨」者,是依念住、正勤、神足、根、力、覺支、八支聖道
以外其他之不淨道、邪行道、不出路而彼人乃淨之、清淨、遍淨、脫、解脫遍脫
之〔之義〕。「有依者」者,乃有貪者、有瞋者、有痴者、有慢者、有渴愛者、有見者、
有煩惱者、有取者也。此是由聖道以外〔彼有依者〕可淨〔之義〕。
「言實斯說彼〔邪〕見者」者, 言彼人如是見〔者〕。〔即〕 如是此人是邪見
者、顛倒見者」也。「斯說」〔彼〕者,是如是說、語、話、說明、言說者也。〔即〕
「世間是常。唯此為真實其他為虛妄」以如是說、語、話、說明、言說者也。「世間是
無常」,「世間是有邊」,「世間是無邊」,「命與身是同一」,「命與身是相異」,「如來
死後存在」,「如來死後不存在」,「如來死後存在且不存在」,「如來死後非存在非不
存在」。「唯此為真實其他為虛妄」以如是說語、話、說明、言說者也」。此是「實斯說彼〔邪〕見者」〔之義〕。
故世尊宣示:
若由見人若有淨 又由智彼捨斷苦
聖道外有依者淨 實斯說彼〔邪〕見者
三 婆羅門是〔漏盡者〕 〔聖道〕以外之見聞
於覺而於戒於務 〔拒外七法〕不言淨
〔彼〕不染著於善惡 於此世不行〔善惡〕 (七九○)
「婆羅門是漏盡者,〔聖道〕以外之見聞,於覺而於戒於務,〔拒外七法〕不言淨」
〔之句中〕,「不」者,是否定。婆羅門者乃拒外七法故是為婆羅門。〔即〕拒外有身
見,拒外疑,拒外戒禁取,拒外貪,拒外瞋,拒外痴,拒外慢。彼雜染而齎再有,
有不安,有苦報,於拒外未來應齎生老死之諸惡不善法。
世尊宣示:「汝薩毘耶!
赤一切諸惡離垢 等持心善自住立
具有功德越輪迴 無依止者婆羅門」
「婆羅門不言〔聖道〕以外之淨」者,婆羅門是不言、不語、不說明、不言說由
念住、正勤、神足、根、力、覺支、八支聖道以外其他之不淨道、邪行道、不出路
之淨、清淨、遍淨、脫、解脫、遍脫。此是婆羅門不言〔聖道〕以外之淨」〔之義〕。
於「覺見聞、戒、務」〔之句中〕,「見」,有一類沙門、婆羅門為「依見而有淨」。
彼等見某種之色解為吉祥,見某種之色解為不吉。
云何見色解為吉祥耶?彼等於早晨起,出而見有吉瑞諸色。〔即〕見風烏,珍奇
威魯瓦(美麗)樹之嫩芽,見孕婦,見幼兒乘於肩上而行者,見滿水甕,見赤魚,
見良馬,見良馬〔牽〕車,見牡羊,見褐色之牛。見如是類之物解為吉祥。
云何見色解為不吉耶?〔彼等於早晨起而出〕見米穀之山堆,見生酥之甕,見
空甕,見俳優,見裸形之沙門,見驢馬,見乘驢馬〔而行〕,見有偏載之駕獸,見隻
眼者,見手痿者,見足痿者,見半身之麻痺者,見老人,見病人,見死人。見如是
類者解為不吉。此等之沙門婆羅門云「由見有淨者」。彼等由見而解為有淨、清淨、
遍淨、脫、解脫、遍脫也。
〔次之聞〕者,有一類之沙門、婆羅門乃「由聞而有淨」。彼等或聞聲解為吉祥 或聞聲解為不吉。
云何聞聲解為吉祥耶?彼等早晨起而出聞有吉瑞諸聲。〔即〕如聞「榮」、「滿」、
「妙」、「無憂」、「喜意」、「吉辰」、「吉祥」、「聖妙」、「妙榮」類之聲,解為吉祥。
云何聞聲解為不吉耶?〔彼等早晨起而出〕如聞「隻眼者」、「手痿者」、「足痿者」、
「半身麻痺者」、「老人」、「病人」、「死人」、「切斷」、「破壞」、「燒失」、「滅亡」、「非
有」類之聲解為不吉。此等之沙門婆羅門云由「聞而為有淨者」。彼等解為由聞而有
淨、清淨、遍淨、脫、解脫、遍脫。
〔次之戒〕者,一類之沙門、婆羅門乃「由戒而成淨」。彼等解唯依於戒,唯依
於自制,唯依於律儀,唯依於不犯而有淨、清淨、遍淨、脫、解脫、遍脫。
〔異學〕沙門 文荼子如是言:「工匠!我若具備四法者,具足善,有第一善,
達最上之得達,為不能勝之沙門。云何為四?居士!於此不行身惡業,不語惡語,
不思惟惡思惟,不令生活惡命。工匠!若我具備此等四法者,具足善,有第一善,
達於最上之得達,為不能勝之沙門。」如是乃「由戒而有淨」一類之沙門、婆羅門。彼
等解唯依於戒,唯依自制,唯依律儀,依不犯而有淨、清淨、遍淨、脫、解脫、遍脫。
〔次之務者〕,一類之沙門、婆羅門乃「由務而有淨」。彼等無論是 象務者、馬
務者、牛務者、雞務者、鴉務者、 世天〔力士〕務者、力天〔力士〕務者、 滿
賢〔夜叉〕務者、珠賢〔夜叉〕務者、火務者、龍務者、金翅鳥務者、夜叉務者、
阿修羅務者、犍達婆務者、大王務者、月務者、太陽務者、帝釋務者、梵天務者、
天務者、方務者。此等之沙門婆羅門云由「務而為有淨者〕。〔彼等〕解由彼務而有
淨、清淨、遍淨、脫、解脫、偏脫。
〔次之〔觸〕覺者〕,一類之沙門、婆羅門乃「由覺而有淨」。彼等早晨起而出摩
觸地,摩觸綠〔草〕,摩觸牛糞,摩觸龜,摩觸〔鐵〕板,摩觸胡麻之貨,噉吉兆
之胡麻,塗吉兆之油,嚼吉兆之楊枝,以吉兆之粘土〔洗粉〕沐浴,衣吉兆之服,
卷吉兆之頭襟。此等之沙門、婆羅門云「由覺而有淨者」。〔彼等〕解為由覺而有淨、
清淨、遍淨、脫、解脫、遍脫。
「婆羅門於〔聖道〕以外之見、聞戒、務覺不言淨」者,婆羅門雖由見淨而不言
淨,由聞淨而不言淨,由戒淨而不言淨,由務淨而不言淨,由覺淨而不言淨,乃云
不語,不話,不說明,不言說〔之義〕。此是「婆羅門於聖道以外之見、聞、戒、務、
覺不言淨」〔之義〕。
「〔彼〕不染著於善惡」〔之句中〕,所有三界之善行云是善(福)。一切之不善云
是惡(非福)。〔彼〕善(福)行、惡(非福)行、不動行亦〔皆〕捨斷、根絕,如
截頂之多羅樹,成為滅無,於未來不生起,如是於善於惡亦不著、不附著、不染著、
不在著、不在附著、不在染著、出離、棄遣、解脫、離縛,以不限定之心而住。此
是〔彼〕不染著於善惡」〔之義〕。
「捨自己於此世不行〔善惡〕」〔之句中〕,捨己者,是捨自己之見。捨自己是捨
執。捨自己者,由是渴愛、〔惡〕見而執、執取、住著、縛著、信解彼一切物捨之、
脫、捨斷、捨遣也。「於此世不行〔善惡〕,不論善〔福〕行、惡〔非福〕行、不動
行亦〔皆〕不行、不令生、不令發生、不令起、不令生起。此是「於此世不行〔善惡〕」
〔之義〕。故世尊宣示:
婆羅門是漏盡者 〔聖道〕以外之見聞
於覺而於戒於務 〔拒外七法〕不言淨
〔彼〕不染著於善惡 於此世不行〔善惡〕
四 捨前〔之師等〕 依止後〔師等〕
從動〔貪〕諸人 無有度著事
彼等之把捉 取又要放棄
如猿之把枝 〔放他〕取面前 (七九一)
「捨前之師等,依止後師等」者,捨前之師以依止後之師,是捨前之法說,依止
後之法說,捨前之眾,依止後之眾,捨前之見,依止後之見,捨前之行道,依止後
之行道,令依存、繫著、近著,縛著、信解也。此是「捨前而依止後」〔之義〕。
「從動貪諸人,無有度著事」〔之句中〕,渴愛謂動〔貪〕。即所有貪、染貪……
(九頁以下參照)……貪欲、貪、不善根也。從動〔貪諸人〕者,是從於動〔貪〕,
從行於動〔貪〕,動〔貪〕之散在,沉於動〔貪〕,沒,被打勝,心被奪〔諸人〕也。
無有度著者,乃無度貪著、瞋著、痴著、慢著、見著、煩惱著、惡行著,無越度、
無度過、無超越、無離越也。此是「從動〔貪〕諸人,無有度著事」〔之義〕。
「彼等之把捉,取又要放棄」者,(一)取師離彼而取他師。(一)取法說離彼而取他之
法說。(一)取眾離彼而取他眾。(一)取見離彼而取他見。(一)取行道離彼而取他之行道。
(一)取道離彼而取他道。取而離,取持而放棄。此是「彼等為把捉,取又要放棄」〔之義〕。
「如猿之把枝,放他取面前」者,譬如獼猴遊於森林,把捉一枝放彼而把捉他枝,
又放彼枝而把捉他枝,如是一般之沙門、婆羅門放把捉一般之諸惡見,取持而放棄。
此是「如猿之把枝,放他取面前」〔之義〕。故世尊宣示:
捨前〔之師等〕 依止後〔師等〕
從動〔貪〕諸人 無有度著事
彼等之把捉 取又要放棄
如猿之把枝 放他取面前
五 人令諸務自受持 彼此著想至〔師等〕
智者吠陀證知法 廣慧無至彼此事 (七九二)
「人令諸務自受持」〔之句中〕,「令自受持」者,是令自己受持。「諸務」者,是
象務、馬務、牛務、雞務、鴉務、世天(力士)務、力天(力士)務、滿賢〔夜叉〕
務、珠賢〔夜叉〕務、火務、龍務、金翅鳥務、夜叉務、阿修羅務、〔犍闥婆務、大
王務、月務、太陽務、帝釋務、梵天務、天務〕、方務也。持〔彼等諸務〕令正持、
取、正取、執、執取、住著也。「人」者,是有情、人……乃至(四頁參照)……摩
奴所生者。此是「人令諸務自受持」〔之義〕。
「彼此著想〔至師等〕」者,是由師至師,由法說至法說,由眾至眾,由見至見,
由行道至行道,由道至道也。「著想」者,是著於欲想、恚想、害想、見想,而固著、
取著、懸、懸著、礙著。譬如,壁釘又著吊鉤物品,固著、取著、懸、懸著、礙著。
如是著於欲想、恚想、害想、見想,令固著、取著、懸、懸著、礙著也。此是「彼此
著想至〔師等〕」〔之義〕。
「智者吠陀(智)證知法」〔之句中〕,「智者」,乃智者、明解者、有智者、有覺
者、辨智者、慧者也。「吠陀」者,是於四〔沙門〕道為智、慧、慧根、慧力、擇法
覺支、觀慧、觀〔毘婆舍那〕、正見也。〔智者〕是依彼等吠陀而到生老死之終邊,
達於終邊,到於終點,達於終點,到於究竟,達於究竟,到於最終,達於最終,到
於救護所,達於救護所,到於避難所,達於避難所,到於皈依所,達於皈依所,到
於無畏,達於無畏,到於無死,達於無死,到於不死(甘露),達於不死,到於涅槃,
達於涅槃也。又到吠陀(諸受)之終邊故吠陀通達者。由到於吠陀(諸受)終邊故
吠陀通達者。知七法故是吠陀通達者。〔即〕知有身見,知疑,知戒禁取,知〔貪〕,
知瞋,知痴,知慢也。彼雜染而寶再有,有不安,有苦報,應齎未來之生老死,而諸惡不善法。
世尊宣示:「汝薩毘耶!
知於沙門婆羅門 辨知一切吠陀〔智〕
離貪對於一切受 超一切受成達人」
「智者吠陀證知法」者,是解法、現解也。〔即〕解法、現解一切行是無常之法,
解法、現解一切行是苦,解法、現解一切法是無我法,解法、現解緣於無明而有行,
解法、現解緣行而有識。解法、現解緣識而有名色、緣名色而有六處、緣六處而有
觸、緣觸而有受、緣受而有愛、緣愛而有取、緣取而有有、緣有而有生、緣生而有
老死之法。解法、現解無明滅故而行滅。解法、現解行滅故而識滅,解法、現解識
滅故而名色滅、名色滅故而六處滅、六處滅故而觸滅、觸滅故而受滅、受滅故而愛
滅、愛滅故而取滅、取滅故而有滅、有滅故而生滅、生滅故而老死之法滅也。解法、
現解此是苦之法。解法、現解此是苦之集、此是苦之滅、此是至苦之滅道法。解法、
現解此是漏法,此漏之集、此是漏之滅、此至漏滅之道法。解法、現解此等之法是
應令知通之法,解法、現解此等之法應令遍知,此等之法應令捨斷,此等之法應令
修習,此等之法應令作證之法。解法、現解六觸處之集、滅沒、樂味、過患、出離
之法。解法、現解五取蘊之集、滅沒、樂味、過患、出離之法。解法、現解四大種
之集、滅沒、樂味、過患、出離之法。解、現解所有集之法皆是此滅法之法。此「智
者吠陀證知法」〔之義〕。
「廣慧無至彼此事」者,乃無由師至師,無由法說至法說,無由眾至眾,無由見
至見,無由行道至行道,無由道至道也。「廣慧」者,是大慧、博慧、疾慧、速慧、
利慧、擇慧〔之義〕。以地云廣,具備彼等於地之廣大、擴大慧也。此是「廣慧無至
彼此事」〔之義〕。故世尊宣示:
人令諸務自受持 彼此著想至〔師等〕
智者吠陀證知法 廣慧無至彼此事
六 於一切法見聞覺 彼已能破〔煩惱〕軍
開行〔煩惱〕斯見者 何於此世〔妄〕別 (七九三)
「於一切法見聞覺於一切諸法〔煩惱〕軍」〔之句中〕,軍者,是魔軍。即,身惡
行是魔軍,語惡行是魔軍,意惡行是魔軍,貪是魔軍,瞋是魔軍,痴是魔軍,忿恨
……乃至(一四頁參照)……一切不善行是魔軍。即世尊斯宣示:
「汝之第一軍是欲 言不樂是第二〔軍〕
汝第三〔軍〕是飢渴 言渴愛是第四〔軍〕
汝第五〔軍〕是惛眠 言怖畏是第六〔軍〕
汝第七〔軍〕是為疑 覆強情是第八〔軍〕
利得名譽與恭敬 以邪〔行〕所得名聲
又常賞揚〔誇〕自己 貶下他人〔自〕得意
此障解脫是汝軍 為〔汝〕黑〔魔〕之軍勢
無有勇者不勝彼 〔勇者〕已勝而得樂」
由四〔沙門〕道勝、打勝一切之魔軍、勝一切敵對之煩惱,破〔此〕,摧破,令
潰走故,彼能破〔煩惱〕軍也。彼於見者而破軍,於聞者而破軍,於覺者而破軍,
於識者而破軍也。此是「於一切法見聞覺之一切諸法彼已能破軍」〔之義〕。
「開行彼〔煩惱之蔽〕斯見者」〔之句中謂「彼斯見者」者〕,是彼斯淨見者、清淨
見者、遍淨見者、淨白見者、遍白見者也。或又乃淨見、清淨見、遍淨見、淨白見、
遍白見也。「開」者,是如云渴愛蔽、煩惱蔽、無明蔽,開彼等諸蔽,而摧破之、害
破、破損、捨斷、斷絕、令寂滅、令安息、令不得起、以智火能燒之。「行」者,是
行、行作、住、動作、活動、護持、持續、維持也。此是「開行〔煩惱之蔽〕斯見者」〔之義〕。
「何於此世〔妄想〕分別」〔之句中〕,分別者,是愛分別與見分別之二分別……
乃至(五六頁參照)……此是愛分別……乃至(五六頁以下參照)……此是見分別,
彼捨斷愛分別,捨遣見分別也。捨斷愛分別,捨遣見分別故,有何「貪可染」而分別
焉!有何「瞋可怒」而分別焉!有何「痴可昏昧」而分別焉!有何「慢可結縛」而分別
焉!有何「見可執取」而分別焉!有何「掉舉可散亂」而分別焉!有何「疑不決定」而分
別焉!有何「隨眠可強力」而分別焉!彼等已捨斷諸行、諸行之捨斷故有何〔諸〕趣
可去!。〔何有〕地獄有情、畜生、餓鬼、人、天、有色者、無色者、有想者、無想
者又非想非非想者可成焉!無其因、無緣、無原因何有計度而分別焉!豈非陷於分
別耶!「於此世」者,是於惡趣世間、人世間、天世間、蘊世間、界世間、處世間也。
此是「何於此世〔有〕妄〔想〕分別」〔之義〕。故世尊宣示:
於一切法見聞覺 彼已能破〔煩惱〕軍
開行〔煩惱〕斯見者 何於此世〔妄想〕分別
七 〔諸漏盡者於諸法〕 不與分別不重視
彼等〔對於此世間〕 不言成為究竟淨
彼等〔於此之〕被繫 所取繫著須放棄
雖於世間任何處 不作任何之意欲 (七九四)
「〔諸漏盡者於諸法〕,不與分別不重視」〔之句中〕,「分別」者,是愛分別與見分
別之二分別……乃至(五六頁參照)……此是愛分別……乃至(五六頁以下參照)
……此是見分別。彼等捨斷愛分別,捨遣見分別。捨斷愛分別,捨遣見分別故,不
〔計度〕愛分別又見分別,不令生、不令發生、不令起、不令生起。此是「不分別」
〔之義〕。「不重視」者,有愛重視與見重視之二重視……乃至(五六頁參照)……此
是愛重視……乃至(五六頁以下參照)……此是見重視。彼等捨斷愛重視,捨遣見
重視,捨斷愛重視,捨遣見重視故,不重視渴愛〔惡〕見而行。不以渴愛為幢幡,
不以渴愛為旗幟,不以渴愛為主,不以〔惡〕見為幢幡,不以〔惡〕見為旗幟,不
以〔惡〕見為主,不從渴愛、惡見而行。此是「不分別不重視」〔之義〕。
「彼等〔對於此世間〕,不言成為究竟淨」,〔彼等「不言」世間之〕「究竟淨」、
輪迴淨、不作見、常說、不語、不說、不說明、不言說。此是「彼等不言成為究竟淨」〔之義〕。
「彼等〔於此之〕被繫,所取繫著須放棄」〔之句中〕,「繫」者,是貪欲身繫、瞋
恚身繫、戒禁取身繫、真實住著身繫之四繫。對自己見之貪是貪欲身繫,對他人語
之瞋害、不合意是瞋恚身繫,自己之戒、務、取著於戒、務是戒禁取身繫,自己之
見為真實而住著者是真實住著身繫。
由何而云取繫耶?由彼等四繫而取、取著、執、執取、住著色,以取、取著、
執、執取、住著受、想、行、識、趣、生起、結生、有、輪迴、輪轉。由彼而言為取繫。
「放棄」者,棄遣、放棄〔四〕繫。或又放棄、振落繫、結繫、繫縛、縛、結縛、
縛著、懸、懸著、礙著之〔四〕繫。譬如〔駕獸〕放棄〔離軛〕令轉覆所軛著之駕
車、荷車、戰車,如是乃云放棄、振落、繫、繫縛、縛、結縛、縛著,懸、懸著、
礙著〔四〕繫〔之義〕。此是「彼等〔於此之〕被繫,所取繫著須放棄」〔之義〕。
「雖於世間任何處,不作任何之意欲」〔之句中〕,渴愛云為意欲。即是所有貪、
染貪……乃至(九頁以下參照)……貪欲、貪、不善根也。不作意欲是不作望,不
令生,不令發生,不令起,不令生起。「任何處」者,是亦為何處、何、任何、內、
外、內外也。「世間」者,是惡趣世間……乃至(一○頁參照)……於處世間。此是
「雖於世間任何處,不作任何之意欲」〔之義〕。故世尊宣示:
〔諸漏盡者於諸法〕 不與分別不重視
彼等〔對於此世間〕 不言成為究竟淨
彼等〔於此之〕被繫 所取繫著須放棄
雖於世問任何處 不作任何之意欲
八 婆羅門越〔煩惱〕界 已知已見無執取
向貪離貪已無貪 彼為第一無執取 (七九五)
「婆羅門越〔煩惱〕界,已知已見無執取」〔之句中〕,界者,是四界也。〔即〕
(一)有身見、疑、戒禁取、見隨眠、疑隨眠及其一處之諸煩惱,此是第一界。(二)是粗
之愛欲結、瞋恚結、粗之愛染隨眠、瞋恚隨眠及其一處之諸煩惱,此是第二界。(三)
是微俱之欲食結、瞋恚結、微俱之欲食隨眠、瞋恚隨眠及一處之諸煩惱,此是第三界。
(四)是色貪、無色貪、慢、悼舉、無明、慢隨眠、有貪隨眠、無明隨眠及其一處
之諸煩惱,此是第四界。由〔須陀洹乃至阿羅漢〕之四聖道,越、超越、離越此等
之四界故,言彼為「越界」。「婆羅門」者,拒外七法故是為婆羅門……乃至(一○四
頁以下參照)……無依止者此云「婆羅門」。「於彼」者,是阿羅漢、漏盡者。「已知」
者,以他心智已知,又以宿命隨念智已知也。「已見」者,是以肉眼又以天眼已見。
此是「婆羅門越界,已知已見而無彼」〔之義〕。「執取」者,是「此第一、最高、最勝、
最殊勝、秀逸、最上、勝妙」之彼執、執取、住著、縛著、信解也。「無」者,是無也,
不存、不存在、不能得、被捨斷、被正斷、寂滅、安息、不能生起,以智火燒之也。
此是「婆羅門越〔煩惱〕界,已知已見無執取」〔之義〕。
「向貪離貪已無貪」〔之句中〕,「向貪之貪」者,是對五種欲所有之貪、貪求、貪
覓、昏迷、縛著、懸、懸著、礙著。「離貪之貪」者,是對色界、無色界定所有之貪、
貪求、貪覓、昏迷、縛著、懸、懸著、礙著。「向貪離貪已無貪」者,是無論慾貪、
色貪、無色貪亦皆捨斷、根絕、如截頂之多羅樹,成為滅無,於未來不〔再〕生起。
此是「向貪離貪已無貪」〔之義〕。
「彼為第一無執取」〔之句中〕,「彼」者,是阿羅漢、漏盡者。於彼「此第一、最
高、最勝、最殊勝、秀逸、最上,勝妙」之無執、執取、住著、縛著、信解之事。「無」
是不存、不存在、不能得、被捨斷、被正斷、寂滅、安息、不能生起、以智火燒之。
此是「彼為第一無執取」〔之義〕。故世尊宣示:
婆羅門越〔煩惱〕界 已知已見無執取
向貪離貪已無貪 彼為第一無執取
第四 淨八偈經之義釋畢。