大義釋 16. Sāriputtasuttaniddesa 舍利弗經
16. Sāriputtasuttaniddesa 舍利弗經
190.
Na me diṭṭho ito pubbe, [iccāyasmā sāriputto]
Na suto uda kassaci;
Evaṃ vagguvado satthā, tusitā gaṇimāgato.
Na me diṭṭho ito pubbeti. Ito pubbe me mayā na diṭṭhapubbo so bhagavā iminā cakkhunā iminā attabhāvena. Yadā bhagavā tāvatiṃsabhavane pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ vassaṃvuttho [vassaṃvuṭṭho (syā.)] devagaṇaparivuto majjhe maṇimayena sopāṇena saṅkassanagaraṃ otiṇṇo imaṃ dassanaṃ pubbe na diṭṭhoti – na me diṭṭho ito pubbe.
Iccāyasmā sāriputtoti. Iccāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ – iccāti. Āyasmāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissavacanametaṃ – āyasmāti. Sāriputtoti tassa therassa nāmaṃ saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpoti – iccāyasmā sāriputto.
Na suto uda kassacīti. Nāti paṭikkhepo. Udāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ – udāti. Kassacīti khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vāti – na suto uda kassaci.
Evaṃ vagguvado satthāti. Evaṃ vagguvado madhuravado pemanīyavado hadayaṅgamavado karavīkarutamañjughoso [karavikarudamañjussaro (syā.)]. Aṭṭhaṅgasamannāgato kho pana tassa bhagavato mukhato ghoso niccharati – visaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādi ca. Yathā parisaṃ kho pana so bhagavā sarena viññāpeti, na assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati, brahmassaro kho pana so bhagavā karavīkabhāṇīti – evaṃ vagguvado.
Satthāti satthā bhagavā satthavāho. Yathā satthavāho satte kantāraṃ tāreti, corakantāraṃ tāreti, vāḷakantāraṃ tāreti, dubbhikkhakantāraṃ tāreti, nirudakakantāraṃ tāreti uttāreti nittāreti patāreti khemantabhūmiṃ sampāpeti; evameva bhagavā satthavāho satte kantāraṃ tāreti, jātikantāraṃ tāreti, jarākantāraṃ tāreti, byādhikantāraṃ…pe… maraṇakantāraṃ… sokaparidevadukkhadomanassupāyāsakantāraṃ tāreti rāgakantāraṃ tāreti dosakantāraṃ… mohakantāraṃ… mānakantāraṃ… diṭṭhikantāraṃ… kilesakantāraṃ… duccaritakantāraṃ tāreti, rāgagahanaṃ tāreti, dosagahanaṃ… mohagahanaṃ… mānagahanaṃ… diṭṭhigahanaṃ… kilesagahanaṃ… duccaritagahanaṃ tāreti uttāreti nittāreti patāreti khemantaṃ amataṃ nibbānaṃ sampāpetīti. Evampi bhagavā satthavāho.
Atha vā bhagavā netā vinetā anunetā paññapetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetāti. Evampi bhagavā satthavāho.
Atha vā bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatāti. Evampi bhagavā satthavāhoti – evaṃ vagguvado satthā.
Tusitā gaṇimāgatoti. Bhagavā tusitakāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṃ okkantoti. Evampi tusitā gaṇimāgato.
Atha vā devā vuccanti tusitā. Te tuṭṭhā santuṭṭhā attamanā pamuditā pītisomanassajātā devalokato gaṇiṃ āgatoti. Evampi tusitā gaṇimāgato. Atha vā arahanto vuccanti tusitā. Te tuṭṭhā santuṭṭhā attamanā paripuṇṇasaṅkappā arahantānaṃ gaṇiṃ āgatoti. Evampi tusitā gaṇimāgato. Gaṇīti gaṇī bhagavā. Gaṇācariyoti gaṇī, gaṇassa satthāti gaṇī, gaṇaṃ pariharatīti gaṇī, gaṇaṃ ovadatīti gaṇī, gaṇamanusāsatīti gaṇī, visārado gaṇaṃ upasaṅkamatīti gaṇī, gaṇassa [gaṇossa (sī.)] sussūsati sotaṃ odahati aññā cittaṃ upaṭṭhapetīti gaṇī, gaṇaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetīti gaṇī, bhikkhugaṇassa gaṇī, bhikkhunigaṇassa gaṇī, upāsakagaṇassa gaṇī, upāsikāgaṇassa gaṇī, rājagaṇassa gaṇī, khattiyagaṇassa… brāhmaṇagaṇassa… vessagaṇassa… suddagaṇassa… devagaṇassa… brahmagaṇassa gaṇī, saṅghī gaṇī gaṇācariyo. Āgatoti upagato samupagato samupapanno [sampatto (syā. ka.)] saṅkassanagaranti – tusitā gaṇimāgato.
Tenāha thero sāriputto –
“Na me diṭṭho ito pubbe, [iccāyasmā sāriputto]
Na suto uda kassaci;
Evaṃ vagguvado satthā, tusitā gaṇimāgato”ti.
191.
Sadevakassa lokassa, yathā dissati cakkhumā;
Sabbaṃ tamaṃ vinodetvā, ekova ratimajjhagā.
Sadevakassa lokassāti sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāyāti – sadevakassa lokassa.
Yathā dissati cakkhumāti yathā bhagavantaṃ tāvatiṃsabhavane pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ nisinnaṃ dhammaṃ desentaṃ devatā passanti tathā manussā passanti. Yathā manussā passanti tathā devatā passanti. Yathā devānaṃ dissati tathā manussānaṃ dissati. Yathā manussānaṃ dissati tathā devānaṃ dissatīti. Evampi yathā dissati cakkhumā. Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā adantā dantavaṇṇena dissanti, asantā santavaṇṇena dissanti, anupasantā upasantavaṇṇena dissanti, anibbutā nibbutavaṇṇena dissanti.
“Patirūpako mattikākuṇḍalova, lohaḍḍhamāsova [lohamāsova (syā.)] suvaṇṇachanno;
Caranti loke parivārachannā, anto asuddhā bahi sobhamānā”ti [ayaṃ gāthā saṃ. ni. 1.122 dissati].
Na bhagavā evaṃ dissati. Bhagavā bhūtena tacchena tathena yāthāvena aviparītena sabhāvena danto dantavaṇṇena dissati, santo santavaṇṇena dissati, upasanto upasantavaṇṇena dissati, nibbuto nibbutavaṇṇena dissati, akappitairiyāpathā ca buddhā bhagavanto paṇidhisampannāti. Evampi yathā dissati cakkhumā.
Atha vā bhagavā visuddhasaddo gatakittisaddasiloko [bhaṭakittisaddasiloko (syā.)] nāgabhavane ca supaṇṇabhavane ca yakkhabhavane ca asurabhavane ca gandhabbabhavane ca mahārājabhavane ca indabhavane ca brahmabhavane ca devabhavane ca ediso ca tādiso ca tato ca bhiyyoti. Evampi yathā dissati cakkhumā.
Atha vā bhagavā dasahi balehi samannāgato, catūhi vesārajjehi, catūhi paṭisambhidāhi, chahi abhiññāhi, chahi buddhadhammehi, tejena ca balena ca guṇena ca vīriyena ca paññāya ca dissati ñāyati paññāyati.
“Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato;
Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā [rattikhittā (sī.) dha. pa. 304] yathā sarā”ti.
Evampi yathā dissati cakkhumā.
Cakkhumāti bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā – maṃsacakkhunāpi cakkhumā, dibbacakkhunāpi cakkhumā, paññācakkhunāpi cakkhumā, buddhacakkhunāpi cakkhumā, samantacakkhunāpi cakkhumā.
Kathaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi cakkhumā? Maṃsacakkhumhi bhagavato pañca vaṇṇā saṃvijjanti – nīlo ca vaṇṇo, pītako ca vaṇṇo, lohitako ca vaṇṇo, kaṇho ca vaṇṇo, odāto ca vaṇṇo. Akkhilomāni ca bhagavato. Yattha ca akkhilomāni patiṭṭhitāni taṃ nīlaṃ hoti sunīlaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ umāpupphasamānaṃ. Tassa parato pītakaṃ hoti supītakaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ kaṇikārapupphasamānaṃ. Ubhato akkhikūṭāni bhagavato lohitakāni honti sulohitakāni pāsādikāni dassaneyyāni indagopakasamānāni. Majjhe kaṇhaṃ hoti sukaṇhaṃ alūkhaṃ suddhaṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ addāriṭṭhakasamānaṃ. Tassa parato odātaṃ hoti suodātaṃ setaṃ paṇḍaraṃ pāsādikaṃ dassaneyyaṃ osadhitārakasamānaṃ. Tena bhagavā pākatikena maṃsacakkhunā attabhāvapariyāpannena purimasucaritakammābhinibbattena samantā yojanaṃ passati divā ceva rattiñca. Yadāpi caturaṅgasamannāgato andhakāro hoti sūriyo ca atthaṅgato hoti; kāḷapakkho ca uposatho hoti, tibbo ca vanasaṇḍo hoti, mahā ca kāḷamegho abbhuṭṭhito hoti. Evarūpepi caturaṅgasamannāgate andhakāre samantā yojanaṃ passati. Natthi so kuṭṭo vā kavāṭaṃ vā pākāro vā pabbato vā gaccho vā latā vā āvaraṇaṃ rūpānaṃ dassanāya. Ekañce tilaphalaṃ nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhipeyya, taññeva tilaphalaṃ uddhareyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato pākatikamaṃsacakkhu. Evaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi cakkhumā.
Kathaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate; yathākammūpage satte pajānāti – “ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā”ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate; yathākammūpage satte pajānāti. Ākaṅkhamāno ca bhagavā ekampi lokadhātuṃ passeyya, dvepi lokadhātuyo passeyya, tissopi lokadhātuyo passeyya, catassopi lokadhātuyo passeyya, pañcapi lokadhātuyo passeyya, dasapi lokadhātuyo passeyya, vīsampi [vīsatimpi (sī.)] lokadhātuyo passeyya, tiṃsampi lokadhātuyo passeyya, cattālīsampi lokadhātuyo passeyya, paññāsampi lokadhātuyo passeyya, satampi lokadhātuṃ passeyya, sahassimpi cūḷanikaṃ lokadhātuṃ passeyya, dvisahassimpi majjhimikaṃ lokadhātuṃ passeyya, tisahassimpi lokadhātuṃ passeyya, mahāsahassimpi lokadhātuṃ passeyya, yāvatakaṃ pana ākaṅkheyya tāvatakaṃ passeyya. Evaṃ parisuddhaṃ bhagavato dibbacakkhu. Evaṃ bhagavā dibbena cakkhunāpi cakkhumā.
Kathaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā mahāpañño puthupañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño paññāpabhedakusalo pabhinnañāṇo adhigatapaṭisambhido catuvesārajjappatto dasabaladhārī purisāsabho purisasīho purisanāgo purisājañño purisadhorayho anantañāṇo anantatejo anantayaso aḍḍho mahaddhano dhanavā netā vinetā anunetā paññapetā nijjhāpetā pekkhetā pasādetā. So hi bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā.
So hi bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. Natthi tassa bhagavato aññātaṃ adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ paññāya. Atītaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ upādāya sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchanti. Yaṃ kiñci neyyaṃ nāma atthi jānitabbaṃ [atthi dhammaṃ jānitabbaṃ (ka.) mahāni. 156] attattho vā, parattho vā, ubhayattho vā, diṭṭhadhammiko vā attho, samparāyiko vā attho, uttāno vā attho, gambhīro vā attho, gūḷho vā attho, paṭicchanno vā attho, neyyo vā attho, nīto vā attho, anavajjo vā attho, nikkileso vā attho, vodāno vā attho, paramattho vā attho, sabbaṃ taṃ antobuddhañāṇe parivattati.
Atīte buddhassa bhagavato appaṭihataṃ ñāṇaṃ, anāgate appaṭihataṃ ñāṇaṃ, paccuppanne appaṭihataṃ ñāṇaṃ. Sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Sabbaṃ vacīkammaṃ… sabbaṃ manokammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti. Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ; neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ; neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ nappavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi; aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā. Yathā dvinnaṃ samuggapaṭalānaṃ sammāphusitānaṃ heṭṭhimaṃ samuggapaṭalaṃ uparimaṃ nātivattati, uparimaṃ samuggapaṭalaṃ heṭṭhimaṃ nātivattati, aññamaññapariyantaṭṭhāyino; evamevaṃ buddhassa bhagavato neyyañca ñāṇañca aññamaññapariyantaṭṭhāyino. Yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ, neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyyaṃ; neyyaṃ atikkamitvā ñāṇaṃ na pavattati, ñāṇaṃ atikkamitvā neyyapatho natthi; aññamaññapariyantaṭṭhāyino te dhammā.
Sabbadhammesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbe dhammā buddhassa bhagavato āvajjanapaṭibaddhā ākaṅkhapaṭibaddhā manasikārapaṭibaddhā cittuppādapaṭibaddhā. Sabbasattesu buddhassa bhagavato ñāṇaṃ pavattati. Sabbesaṃ sattānaṃ bhagavā āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābhabbe satte pajānāti. Sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati.
Yathā ye keci macchakacchapā antamaso timitimiṅgalaṃ upādāya antomahāsamudde parivattanti; evameva sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā antobuddhañāṇe parivattati. Yathā ye keci pakkhī antamaso garuḷaṃ venateyyaṃ upādāya ākāsassa padese parivattanti; evameva yepi te sāriputtasamā paññāya tepi buddhañāṇassa padese parivattanti; buddhañāṇaṃ devamanussānaṃ paññaṃ pharitvā abhibhavitvā tiṭṭhati. Yepi te khattiyapaṇḍitā brāhmaṇapaṇḍitā gahapatipaṇḍitā samaṇapaṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te pañhe abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti gūḷhāni ca paṭicchannāni ca. Kathitā visajjitāva te pañhā bhagavatā honti niddiṭṭhakāraṇā upakkhittakā ca. Te bhagavato sampajjanti. Atha kho bhagavāva tattha atirocati, yadidaṃ paññāyāti. Evaṃ bhagavā paññācakkhunāpi cakkhumā.
Kathaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā? Bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento [olokento (sī.)] addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante appekacce naparalokavajjabhayadassāvino viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakaṃ accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena; evamevaṃ bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante appekacce naparalokavajjabhayadassāvino viharante. Jānāti bhagavā – “ayaṃ puggalo rāgacarito, ayaṃ dosacarito, ayaṃ mohacarito, ayaṃ vitakkacarito, ayaṃ saddhācarito, ayaṃ ñāṇacarito”ti. Rāgacaritassa bhagavā puggalassa asubhakathaṃ katheti; dosacaritassa bhagavā puggalassa mettābhāvanaṃ ācikkhati; mohacaritassa bhagavā puggalassa uddese paripucchāya kālena dhammassavane kālena dhammasākacchāya garusaṃvāse niveseti; vitakkacaritassa bhagavā puggalassa ānāpānassatiṃ ācikkhati; saddhācaritassa bhagavā puggalassa pasādanīyaṃ nimittaṃ ācikkhati buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ sīlāni ca attano; ñāṇacaritassa bhagavā puggalassa vipassanānimittaṃ ācikkhati aniccākāraṃ dukkhākāraṃ anattākāraṃ.
“Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, yathāpi passe janataṃ samantato;
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, pāsādamāruyha samantacakkhu;
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, avekkhassu jātijarābhibhūtan”ti.
Evaṃ bhagavā buddhacakkhunāpi cakkhumā.
Kathaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumā? Samantacakkhu vuccati sabbaññutañāṇaṃ. Bhagavā sabbaññutañāṇena upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato.
“Na tassa adiṭṭhamidhatthi kiñci, atho aviññātamajānitabbaṃ;
Sabbaṃ abhiññāsi yadatthi neyyaṃ, tathāgato tena samantacakkhū”ti.
Evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti – yathā dissati cakkhumā.
Sabbaṃ tamaṃ vinodetvāti sabbaṃ rāgatamaṃ dosatamaṃ mohatamaṃ mānatamaṃ diṭṭhitamaṃ kilesatamaṃ duccaritatamaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ nuditvā panuditvā jahitvā pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gametvāti – sabbaṃ tamaṃ vinodetvā.
Ekova ratimajjhagāti. Ekoti bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko, adutiyaṭṭhena eko, taṇhāya pahānaṭṭhena eko, ekantavītarāgoti eko, ekantavītadosoti eko, ekantavītamohoti eko, ekantanikkilesoti eko, ekāyanamaggaṃ gatoti eko, anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti eko.
Kathaṃ bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko? Bhagavā daharova samāno susu kāḷakeso bhadrena [bhaddena (syā.)] yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ vilapantānaṃ ñātisaṅghaṃ pahāya sabbaṃ gharāvāsapalibodhaṃ chinditvā puttadārapalibodhaṃ chinditvā ñātipalibodhaṃ chinditvā mittāmaccapalibodhaṃ chinditvā sannidhipalibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti – evaṃ bhagavā pabbajjāsaṅkhātena eko.
Kathaṃ bhagavā adutiyaṭṭhena eko? So evaṃ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko carati, eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti – evaṃ bhagavā adutiyaṭṭhena eko.
Kathaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko? So evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenaṃ kaṇhaṃ namuciṃ pamattabandhuṃ vidhamitvā taṇhājāliniṃ visaritaṃ visattikaṃ pajahasi vinodesi byantiṃ akāsi anabhāvaṃ gamesi.
“Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhānasaṃsaraṃ;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ [itthaṃ bhāvaññathābhāvaṃ (ka.) itivu. 15, 105], saṃsāraṃ nātivattati.
“Etamādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ;
Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje”ti.
Evaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko.
Kathaṃ bhagavā ekantavītarāgoti eko? Rāgassa pahīnattā ekantavītarāgoti eko, dosassa pahīnattā ekantavītadosoti eko, mohassa pahīnattā ekantavītamohoti eko, kilesānaṃ pahīnattā ekantanikkilesoti eko.
Kathaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gatoti eko? Ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.
“Ekāyanaṃ jātikhayantadassī, maggaṃ pajānāti hitānukampī;
Etena maggena tariṃsu [atariṃsu (syā.)] pubbe, tarissanti ye ca taranti oghan”ti.
Evaṃ bhagavā ekāyanamaggaṃ gatoti eko.
Kathaṃ bhagavā eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti eko? Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi. Bhagavā tena bodhiñāṇena “sabbe saṅkhārā aniccā”ti bujjhi, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti bujjhi, “sabbe dhammā anattā”ti bujjhi, “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti bujjhi…pe… “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti bujjhi; “avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti bujjhi…pe… “jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti bujjhi; “idaṃ dukkhan”ti bujjhi, “ayaṃ dukkhasamudayo”ti bujjhi, “ayaṃ dukkhanirodho”ti bujjhi, “ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti bujjhi; “ime āsavā”ti bujjhi…pe… “ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti bujjhi; “ime dhammā pariññeyyā”ti bujjhi… pahātabbāti… bhāvetabbāti… sacchikātabbāti bujjhi, channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, “yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma”ntntti bujjhi.
Atha vā yaṃ kiñci bujjhitabbaṃ anubujjhitabbaṃ paṭibujjhitabbaṃ sambujjhitabbaṃ adhigantabbaṃ phassitabbaṃ sacchikātabbaṃ, sabbaṃ taṃ tena bodhiñāṇena bujjhi anubujjhi paṭibujjhi sambujjhi sammābujjhi adhigacchi phassesi sacchākāsi. Evaṃ bhagavā eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti eko.
Ratimajjhagāti. Ratinti nekkhammaratiṃ vivekaratiṃ upasamaratiṃ sambodhiratiṃ ajjhagā samajjhagā adhigacchi phassesi sacchākāsīti – ekova ratimajjhagā.
Tenāha thero sāriputto –
“Sadevakassa lokassa, yathā dissati cakkhumā;
Sabbaṃ tamaṃ vinodetvā, ekova ratimajjhagā”ti.
192.
Taṃ buddhaṃ asitaṃ tādiṃ, akuhaṃ gaṇimāgataṃ;
Bahūnamidha baddhānaṃ, atthi pañhena āgamaṃ.
Taṃ buddhaṃ asitaṃ tādinti. Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇi [patto (syā.)], balesu ca vasībhāvaṃ pāpuṇi. Buddhoti kenaṭṭhena buddho? Bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, anaññaneyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupakkilesasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho, ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho, ekāyanamaggaṃ gatoti buddho, eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho, abuddhivihatattā buddhipaṭilābhattā buddho. Buddhoti netaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ. Vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti – taṃ buddhaṃ. Asitanti dve nissayā – taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca. Katamo taṇhānissayo? Yāva taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ odhikataṃ [pariyādikataṃ (syā.)] pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ – idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā, khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ, gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, kevalampi mahāpathaviṃ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritaṃ – ayaṃ taṇhānissayo.
Katamo diṭṭhinissayo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho “ayāthāvakasmiṃ yāthāvakan”ti gāho yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni – ayaṃ diṭṭhinissayo.
Buddhassa bhagavato taṇhānissayo pahīno, diṭṭhinissayo paṭinissaṭṭho; taṇhānissayassa pahīnattā diṭṭhinissayassa paṭinissaṭṭhattā bhagavā cakkhuṃ asito, sotaṃ… ghānaṃ… jivhaṃ… kāyaṃ… manaṃ asito, rūpe… sadde… gandhe… rase… phoṭṭhabbe… kulaṃ… gaṇaṃ… āvāsaṃ… lābhaṃ… yasaṃ… pasaṃsaṃ… sukhaṃ… cīvaraṃ… piṇḍapātaṃ… senāsanaṃ… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ… kāmadhātuṃ… rūpadhātuṃ… arūpadhātuṃ … kāmabhavaṃ… rūpabhavaṃ… arūpabhavaṃ… saññābhavaṃ… asaññābhavaṃ… nevasaññānāsaññābhavaṃ… ekavokārabhavaṃ… catuvokārabhavaṃ… pañcavokārabhavaṃ… atītaṃ… anāgataṃ… paccuppannaṃ… diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme asito anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti – taṃ buddhaṃ asitaṃ.
Tādinti bhagavā pañcahākārehi tādī – iṭṭhāniṭṭhe tādī, cattāvīti tādī, tiṇṇāvīti tādī, muttāvīti tādī, taṃniddesā tādī.
Kathaṃ bhagavā iṭṭhāniṭṭhe tādī? Bhagavā lābhepi tādī, alābhepi tādī, yasepi tādī, ayasepi tādī, pasaṃsāyapi tādī nindāyapi tādī, sukhepi tādī, dukkhepi tādī; ekacce bāhaṃ gandhena limpeyyuṃ, ekacce bāhaṃ vāsiyā taccheyyuṃ, amukasmiṃ natthi rāgo, amukasmiṃ natthi paṭighaṃ, anunayapaṭighavippahīno ugghātinigghātivītivatto anurodhavirodhaṃ samatikkanto. Evaṃ bhagavā iṭṭhāniṭṭhe tādī.
Kathaṃ bhagavā cattāvīti tādī? Bhagavatā [bhagavato (syā.)] rāgo catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho, doso…pe… moho… kodho… upanāho… makkho… paḷāso… issā… macchariyaṃ… māyā… sāṭheyyaṃ… thambho… sārambho… māno… atimāno… mado… pamādo… sabbe kilesā… sabbe duccaritā… sabbe darathā… sabbe pariḷāhā… sabbe santāpā … sabbākusalābhisaṅkhārā cattā vantā muttā pahīnā paṭinissaṭṭhā. Evaṃ bhagavā cattāvīti tādī.
Kathaṃ bhagavā tiṇṇāvīti tādī? Bhagavā kāmoghaṃ tiṇṇo, bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, sabbaṃ saṃsārapathaṃ tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiyo pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho. Dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ. So ukkhittapaḷigho [ukkhittapaligho (syā. ka.) mahāni. 6] saṃkiṇṇaparikkho abbūḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto. So nevācinati, nāpacinati; apacinitvā ṭhito neva pajahati, na upādiyati; pajahitvā ṭhito neva saṃsibbati, na usineti; visinetvā ṭhito neva vidhūpeti, na sandhūpeti; vidhūpetvā ṭhito, asekhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena samādhikkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena paññākkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena vimuttikkhandhena samannāgatattā ṭhito, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatattā ṭhito, saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito, ejaṃ samatikkamitvā ṭhito, kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito, aparigamanatāya ṭhito, kaṭaṃ samādāya ṭhito, muttapaṭisevanatāya ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya pārisuddhiyā ṭhito, muditāya pārisuddhiyā ṭhito, upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, atammayatāya pārisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, santusitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito, vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito, antime samussaye ṭhito, antimadehadharo bhagavā.
“Tassāyaṃ pacchimako bhavo, carimoyaṃ samussayo;
Jātimaraṇasaṃsāro, natthi tassa punabbhavo”ti.
Evaṃ bhagavā tiṇṇāvīti tādī.
Kathaṃ bhagavā muttāvīti tādī? Bhagavato rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, dosā cittaṃ… mohā cittaṃ… kodhā… upanāhā… makkhā… paḷāsā… issāya… macchariyā… māyāya… sāṭheyyā… thambhā… sārambhā… mānā… atimānā… madā… pamādā… sabbakilesehi… sabbaduccaritehi… sabbadarathehi… sabbapariḷāhehi… sabbasantāpehi… sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Evaṃ bhagavā muttāvīti tādī.
Kathaṃ bhagavā taṃniddesā tādī? Bhagavā sīle sati sīlavāti taṃniddesā tādī, saddhāya sati saddhoti taṃniddesā tādī, vīriye sati vīriyavāti taṃniddesā tādī, satiyā sati satimāti taṃniddesā tādī, samādhismiṃ sati samāhitoti taṃniddesā tādī, paññāya sati paññavāti taṃniddesā tādī, vijjāya sati tevijjoti taṃniddesā tādī, abhiññāya sati chaḷabhiññoti taṃniddesā tādī, dasabale sati dasabaloti taṃniddesā tādī. Evaṃ bhagavā taṃniddesā tādīti – taṃ buddhaṃ asitaṃ tādiṃ.
Akuhaṃ gaṇimāgatanti. Akuhoti tīṇi kuhanavatthūni – paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu, iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu, sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu.
Katamaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko [atittiko (sī.), itthiko (syā.), purābhedasuttaniddese pāṭhanānattaṃ natthi] cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsanaṃ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evamāha – “kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena! Etaṃ sāruppaṃ, yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena! Etaṃ sāruppaṃ, yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvitaṃ kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena! Etaṃ sāruppaṃ, yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena! Etaṃ sāruppaṃ, yaṃ samaṇo pūtimuttena haritakīkhaṇḍena osadhaṃ kareyyā”ti tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti – “ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo”ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So evamāha – “tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, deyyadhammassa sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sace ahaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ tumhe puññena paribāhirā [paṭibāhirā (ka.)] bhavissatha, na mayhaṃ iminā attho, api ca tumhākaṃyeva anukampāya paṭiggaṇhāmī”ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ paṭiggaṇhāti [paṭigaṇhati (sī.)], bahumpi piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, bahumpi senāsanaṃ paṭiggaṇhāti, bahumpi gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu.
Katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo, “evaṃ maṃ jano sambhāvessatī”ti gamanaṃ saṇṭhapeti, ṭhānaṃ saṇṭhapeti, nisajjaṃ saṇṭhapeti, sayanaṃ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya tiṭṭhati, samāhito viya nisīdati, samāhito viya seyyaṃ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu.
Katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo “evaṃ maṃ jano sambhāvessatī”ti, ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ bhāsati. “Yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpaṃ pattaṃ dhāreti… lohathālakaṃ dhāreti… dhammakaraṇaṃ [dhammakarakaṃ (sī. syā.) abhidhānappadīpikābhinavanissayaṃ oloketabbaṃ] dhāreti… parissāvanaṃ dhāreti… kuñcikaṃ dhāreti… upāhanaṃ dhāreti… kāyabandhanaṃ dhāreti… āyogaṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yassa evarūpo upajjhāyo so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yassa evarūpo ācariyo… evarūpā samānupajjhāyakā… samānācariyakā… mittā… sandiṭṭhā… sambhattā… sahāyā, so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpe vihāre vasati, so samaṇo mahesakkho”ti bhaṇati; “yo evarūpe aḍḍhayoge vasati… pāsāde vasati… hammiye vasati… guhāyaṃ vasati… leṇe vasati… kuṭiyā vasati… kūṭāgāre vasati… aṭṭe vasati … māḷe vasati… uddaṇḍe vasati… upaṭṭhānasālāyaṃ vasati… maṇḍape vasati… rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho”ti
bhaṇati.
Atha vā korajikakorajiko, bhākuṭikabhākuṭiko, kuhakakuhako, lapakalapako, mukhasambhāvito “ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī”ti. Tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatāpaṭisaññuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu. Buddhassa bhagavato imāni tīṇi kuhanavatthūni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. Tasmā buddho akuhoti – akuhaṃ.
Gaṇimāgatanti. Gaṇīti gaṇī bhagavā. Gaṇācariyoti gaṇī, gaṇassa satthāti gaṇī, gaṇaṃ pariharatīti gaṇī, gaṇaṃ ovadatīti gaṇī, gaṇaṃ anusāsatīti gaṇī, visārado gaṇaṃ upasaṅkamatīti gaṇī, gaṇassa sussūsati sotaṃ odahati aññā cittaṃ upaṭṭhapetīti gaṇī, gaṇaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetīti gaṇī, bhikkhugaṇassa gaṇī, bhikkhunīgaṇassa gaṇī, upāsakagaṇassa gaṇī, upāsikāgaṇassa gaṇī, rājagaṇassa gaṇī, khattiyagaṇassa gaṇī, brāhmaṇagaṇassa gaṇī, vessagaṇassa gaṇī, suddagaṇassa gaṇī, brahmagaṇassa gaṇī, devagaṇassa gaṇī, saṅghiṃ [saṃghagaṇassa gaṇī (sī.)] gaṇiṃ gaṇācariyaṃ. Āgatanti upagataṃ samupagataṃ samupapannaṃ [sampattaṃ (bahūsu)] saṅkassanagaranti – akuhaṃ gaṇimāgataṃ.
Bahūnamidha baddhānanti. Bahūnaṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ vessānaṃ suddānaṃ gahaṭṭhānaṃ pabbajitānaṃ devānaṃ manussānaṃ. Baddhānanti baddhānaṃ baddhacarānaṃ paricārakānaṃ sissānanti – bahūnamidha baddhānaṃ.
Atthi pañhena āgamanti. Pañhena atthiko āgatomhi [atthikāmha āgatā (sī. ka.) evamīdisesu dvīsu padesupi bahuvacanena], pañhaṃ pucchitukāmo āgatomhi, pañhaṃ sotukāmo āgatomhīti. Evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchitukāmānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ [payirupāsanā (syā. ka.)] siyā atthīti. Evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā pañhāgamo tuyhaṃ atthi, tvampi pahu [imāni tīṇi padāni natthi syā. potthake], tvamasi alamattho mayā pucchitaṃ kathetuṃ visajjetuṃ “vahassetaṃ bhāran”ti. Evampi atthi pañhena āgamaṃ.
Tenāha thero sāriputto –
“Taṃ buddhaṃ asitaṃ tādiṃ, akuhaṃ gaṇimāgataṃ;
Bahūnamidha baddhānaṃ, atthi pañhena āgaman”ti.
193.
Bhikkhuno vijigucchato, bhajato rittamāsanaṃ;
Rukkhamūlaṃ susānaṃ vā, pabbatānaṃ guhāsu vā.
Bhikkhuno vijigucchatoti. Bhikkhunoti puthujjanakalyāṇassa vā bhikkhuno sekkhassa vā bhikkhuno. Vijigucchatoti jātiyā vijigucchato, jarāya… byādhinā… maraṇena… sokehi… paridevehi… dukkhehi… domanassehi… upāyāsehi vijigucchato, nerayikena dukkhena… tiracchānayonikena dukkhena… pettivisayikena dukkhena… mānusikena [mānusakena (sī. syā.) mahāni. 171] dukkhena… gabbhokkantimūlakena dukkhena… gabbhaṭṭhitimūlakena dukkhena… gabbhavuṭṭhānamūlakena dukkhena… jātassūpanibandhakena dukkhena… jātassa parādheyyakena dukkhena… attūpakkamena dukkhena… parūpakkamena dukkhena… dukkhadukkhena… saṅkhāradukkhena … vipariṇāmadukkhena… cakkhurogena dukkhena… sotarogena dukkhena… ghānarogena dukkhena… jivhārogena dukkhena… kāyarogena dukkhena… sīsarogena dukkhena… kaṇṇarogena dukkhena… mukharogena dukkhena… dantarogena dukkhena… kāsena… sāsena… pināsena… ḍāhena… jarena… kucchirogena… mucchāya… pakkhandikāya… sūlāya… visūcikāya… kuṭṭhena… gaṇḍena… kilāsena… sosena… apamārena… dadduyā… kaṇḍuyā… kacchuyā… rakhasāya… vitacchikāya… lohitena… pittena… madhumehena… aṃsāya… piḷakāya… bhagandalena… pittasamuṭṭhānena ābādhena… semhasamuṭṭhānena ābādhena… vātasamuṭṭhānena ābādhena… sannipātikena ābādhena… utupariṇāmajena ābādhena… visamaparihārajena ābādhena… opakkamikena ābādhena… kammavipākajena ābādhena… sītena… uṇhena… jighacchāya… pipāsāya… uccārena … passāvena… ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassena dukkhena… mātumaraṇena dukkhena… pitumaraṇena dukkhena… bhātumaraṇena… bhaginimaraṇena… puttamaraṇena … dhītumaraṇena… ñātibyasanena… bhogabyasanena… rogabyasanena… sīlabyasanena… diṭṭhibyasanena dukkhena vijigucchato aṭṭīyato harāyato jigucchatoti – bhikkhuno vijigucchato.
Bhajato rittamāsananti. Āsanaṃ vuccati yattha nisīdati – mañco pīṭhaṃ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro [palāsasanthāro (sī. syā.)]. Taṃ āsanaṃ asappāyarūpadassanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyasaddassavanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ. Taṃ pavivittaṃ āsanaṃ bhajato sambhajato sevato nisevato saṃsevato paṭisevatoti – bhajato rittamāsanaṃ.
Rukkhamūlaṃ susānaṃ vāti. Rukkhamūlaṃyeva rukkhamūlaṃ, susānaṃyeva susānanti – rukkhamūlaṃ susānaṃ vā. Pabbatānaṃ guhāsu vāti. Pabbatāyeva pabbatā, kandarāyeva kandarā, giriguhāyeva giriguhā. Pabbatantarikāyo vuccanti pabbatapabbhārāti – pabbatānaṃ guhāsu vā.
Tenāha thero sāriputto –
“Bhikkhuno vijigucchato, bhajato rittamāsanaṃ;
Rukkhamūlaṃ susānaṃ vā, pabbatānaṃ guhāsu vā”ti.
194.
Uccāvacesu sayanesu, kivanto [gīvanto (syā.) moggallānabyākaraṇaṃ oloketabbaṃ] tattha bheravā;
Ye hi bhikkhu na vedheyya, nigghose sayanāsane.
Uccāvacesu sayanesūti. Uccāvacesūti uccāvacesu hīnappaṇītesu chekapāpakesu. Sayanaṃ vuccati senāsanaṃ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhāti – uccāvacesu sayanesu. Kivanto tattha bheravāti. Kivantoti kivanto [kuvanto (sī.), gīvanto (syā.)] kūjanto nadanto saddaṃ karonto. Atha vā kivantoti kati kittakā kīvatakā kīvabahukā te. Bheravāti sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṃsā hatthī ahi vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vāti – kivanto tattha bheravā.
Ye hi bhikkhu na vedheyyāti. Ye hīti ye hi bherave passitvā vā suṇitvā vā na vedheyya nappavedheyya na sampavedheyya na taseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaṃ āpajjeyya, abhīrū assa acchambhī anutrāsī apalāyī, pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso vihareyyāti – ye hi bhikkhu na vedheyya.
Nigghose sayanāsaneti. Appasadde appanigghose vijanavāte manussarāhasseyyake paṭisallānasāruppe senāsaneti – nigghose sayanāsane.
Tenāha thero sāriputto –
“Uccāvacesu sayanesu, kivanto tattha bheravā;
Ye hi bhikkhu na vedheyya, nigghose sayanāsane”ti.
195.
Kati parissayā loke, gacchato agataṃ disaṃ;
Ye bhikkhu abhisambhave, pantamhi sayanāsane.
Kati parissayā loketi. Katīti kati kittakā kīvatakā kīvabahukā. Parissayāti dve parissayā – pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṃsā hatthī ahi vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitaṃ pittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā…pe… sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassā – ime vuccanti pākaṭaparissayā.
Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇaṃ thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ rāgo doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā – ime vuccanti paṭicchannaparissayā.
Parissayāti kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṃvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā.
Kathaṃ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṃ parisahantīti – parissayā.
Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ? Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya aviruddhapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu paripūrakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya jāgariyānuyogassa satisampajaññassa catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogassa catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa – imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Evaṃ parihānāya saṃvattantīti – parissayā.
Kathaṃ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti; evameva tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti – parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā –
“Sāntevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti, samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharatī”ti. Evampi tatrāsayāti – parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā –
“Tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko, doso, bhikkhave…pe… moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā”.
“Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
“Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;
Andhantamaṃ [andhatamaṃ (syā. ka.) mahāni. 156; itivu. 88] tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.
“Anatthajanano doso, doso cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
“Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na passati;
Andhantamaṃ tadā hoti, yaṃ doso sahate naraṃ.
“Anatthajanano moho, moho cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
“Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na passati;
Andhantamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate naran”ti.
Evampi tatrāsayāti – parissayā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
“Tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya; doso kho, mahārāja…pe… moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā”ti.
“Lobho doso ca moho ca, purisaṃ pāpacetasaṃ;
Hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva samphalan”ti.
Evampi tatrāsayāti – parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā –
“Rāgo ca doso ca itonidānā, aratī ratī lomahaṃso itojā;
Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajantī”ti.
Evampi tatrāsayāti – parissayā. Loketi manussaloketi – kati parissayā loke.
Gacchato agataṃ disanti. Agatā disā vuccati amataṃ nibbānaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Agatapubbā sā disā na sā disā gatapubbā iminā dīghena addhunā.
“Samatittikaṃ anavasesaṃ, telapattaṃ yathā parihareyya;
Evaṃ sacittamanurakkhe, patthayāno [patthayamāno (syā.)] disaṃ agatapubbaṃ”.
Agatapubbaṃ disaṃ vajato gacchato abhikkamatoti – gacchato agataṃ disaṃ.
Ye bhikkhu abhisambhaveti. Yeti ye parissaye abhisambhaveyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti – ye bhikkhu abhisambhave.
Pantamhi sayanāsaneti. Ante pante pariyante selante vā vanante vā nadante vā udakante vā yattha na kasīyati na vapīyati, janantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāre senāsaneti – pantamhi sayanāsane.
Tenāha thero sāriputto –
“Kati parissayā loke, gacchato agataṃ disaṃ;
Ye bhikkhu abhisambhave, pantamhi sayanāsane”ti.
196.
Kyāssa byappathayo assu, kyāssassu idha gocarā;
Kāni sīlabbatānāssu, pahitattassa bhikkhuno.
Kyāssa byappathayo assūti. Kīdisena byappathena samannāgato assa kiṃsaṇṭhitena kiṃpakārena kiṃpaṭibhāgenāti vacīpārisuddhiṃ pucchati. Katamā vacīpārisuddhi? Idha bhikkhu musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Catūhi vacīsucaritehi samannāgato catudosāpagataṃ vācaṃ bhāsati, bāttiṃsāya tiracchānakathāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. Dasa kathāvatthūni katheti, seyyathidaṃ – appicchakathaṃ santuṭṭhikathaṃ pavivekakathaṃ asaṃsaggakathaṃ vīriyārambhakathaṃ sīlakathaṃ samādhikathaṃ paññākathaṃ vimuttikathaṃ vimuttiñāṇadassanakathaṃ satipaṭṭhānakathaṃ sammappadhānakathaṃ iddhipādakathaṃ indriyakathaṃ balakathaṃ bojjhaṅgakathaṃ maggakathaṃ phalakathaṃ nibbānakathaṃ katheti. Vācāya yato yatto paṭiyatto gutto gopito rakkhito saṃvuto – ayaṃ vacīpārisuddhi. Edisāya vacīpārisuddhiyā samannāgato assāti – kyāssa byappathayo assu.
Kyāssassu idha gocarāti. Kīdisena gocarena samannāgato assa kiṃsaṇṭhitena kiṃpakārena kiṃpaṭibhāgenāti gocaraṃ pucchati. Atthi gocaro, atthi agocaro.
Katamo agocaro? Idhekacco vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārīgocaro [thūlakumārīgocaro (syā. ka.)] vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunīgocaro vā hoti, pānāgāragocaro vā hoti, saṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena saṃsaggena. Yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni appasannāni anopānabhūtāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmāni ahitakāmāni aphāsukāmāni ayogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati – ayaṃ vuccati agocaro.
Atha vā antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno asaṃvuto gacchati, hatthiṃ olokento, assaṃ olokento, rathaṃ olokento, pattiṃ olokento, itthiyo olokento, purise olokento, kumārikāyo olokento, kumārake olokento, antarāpaṇaṃ olokento, gharamukhāni olokento, uddhaṃ olokento [ullokento (sī. ka.) mahāni. 157 natthi pāṭhanānattaṃ], adho olokento, disāvidisaṃ vipekkhamāno gacchati – ayampi vuccati agocaro.
Atha vā cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ…pe… manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa na saṃvarāya paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ manindriye na saṃvaraṃ āpajjati – ayampi vuccati agocaro.
Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ – naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūṇaṃ sobhanakaṃ caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ mahiṃsayuddhaṃ usabhayuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ anīkadassanaṃ iti vā iti, evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyutto hoti – ayampi vuccati agocaro.
Pañcapi kāmaguṇā agocarā. Vuttañhetaṃ bhagavatā – “mā, bhikkhave, agocare caratha paravisaye. Agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo” – ayampi vuccati agocaro.
Katamo gocaro? Idha bhikkhu na vesiyāgocaro hoti, na vidhavāgocaro hoti, na thullakumārīgocaro hoti, na paṇḍakagocaro hoti, na bhikkhunīgocaro hoti, na pānāgāragocaro hoti, asaṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi ananulomikena saṃsaggena. Yāni vā pana tāni kulāni saddhāni pasannāni opānabhūtāni kāsāvapajjotāni isivātapaṭivātāni atthakāmāni hitakāmāni phāsukāmāni yogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati bhajati payirupāsati – ayampi vuccati gocaro.
Atha vā bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno saṃvuto gacchati, na hatthiṃ olokento, na assaṃ olokento, na rathaṃ olokento, na pattiṃ olokento…pe… na disāvidisaṃ vipekkhamāno gacchati – ayampi vuccati gocaro.
Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti…pe… manindriye saṃvaraṃ āpajjati – ayampi vuccati gocaro.
Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ ananuyuttā viharanti, seyyathidaṃ – naccaṃ gītaṃ vāditaṃ…pe… anīkadassanaṃ iti vā iti, evarūpā visūkadassanā paṭivirato hoti – ayampi vuccati gocaro.
Cattāropi satipaṭṭhānā gocaro. Vuttañhetaṃ bhagavatā – “gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? Yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, vedanāsu…pe. … citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo – ayampi vuccati gocaro. Edisena gocarena samannāgato assā”ti – kyāssassu idha gocarā.
Kāni sīlabbatānāssūti. Kīdisena sīlabbatena samannāgato assa kiṃsaṇṭhitena kiṃpakārena kiṃpaṭibhāgenāti sīlabbatapārisuddhiṃ pucchati. Katamā sīlabbatapārisuddhi? Atthi sīlañceva vatañca, atthi vataṃ na sīlaṃ. Katamaṃ sīlañceva vatañca? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yo tattha saññamo saṃvaro avītikkamo – idaṃ sīlaṃ. Yaṃ samādānaṃ – taṃ vataṃ. Saṃvaraṭṭhena sīlaṃ, samādānaṭṭhena vataṃ – idaṃ vuccati sīlañceva vatañca.
Katamaṃ vataṃ na sīlaṃ? Aṭṭha dhutaṅgāni – āraññikaṅgaṃ, piṇḍapātikaṅgaṃ, paṃsukūlikaṅgaṃ, tecīvarikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅgaṃ, nesajjikaṅgaṃ, yathāsanthatikaṅgaṃ – idaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ. Vīriyasamādānampi vuccati vataṃ na sīlaṃ. Kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upasussatu maṃsalohitaṃ, yaṃ taṃ purisathāmena purisabalena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṃ na taṃ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatīti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ.
“Nāsissaṃ na pivissāmi, vihārato na nikkhame [na nikkhamiṃ (syā.) mahāni. 17];
Napi passaṃ nipātessaṃ, taṇhāsalle anūhate”ti.
Cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ na sīlaṃ. Na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. Na tāvāhaṃ imamhā āsanā vuṭṭhahissāmi… na tāvāhaṃ imamhā caṅkamā orohissāmi… vihārā nikkhamissāmi… aḍḍhayogā nikkhamissāmi… pāsādā nikkhamissāmi… hammiyā… guhāya… leṇā… kuṭiyā… kūṭāgārā… aṭṭā… māḷā… uddaṇḍā… upaṭṭhānasālāya… maṇḍapā… rukkhamūlā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatīti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. Imasmiññeva pubbaṇhasamayaṃ ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmīti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. Imasmiññeva majjhanhikasamayaṃ… sāyanhasamayaṃ … purebhattaṃ… pacchābhattaṃ… purimayāmaṃ… majjhimayāmaṃ… pacchimayāmaṃ… kāḷe… juṇhe… vasse… hemante… gimhe… purime vayokhandhe… majjhime vayokhandhe… pacchime vayokhandhe ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmīti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ – ayaṃ sīlabbatapārisuddhi. Edisāya [kīdisāya (sī.), īdisāya (syā.)] sīlabbatapārisuddhiyā samannāgato assāti – kāni sīlabbatānāssu.
Pahitattassa bhikkhunoti. Pahitattassāti āraddhavīriyassa thāmagatassa daḷhaparakkamassa anikkhittacchandassa anikkhittadhurassa kusalesu dhammesu. Atha vā pesitattassa yassatthāya pesito attatthe ca ñāye ca lakkhaṇe ca kāraṇe ca ṭhānāṭhāne ca. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti pesitattassa, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti pesitattassa, “sabbe dhammā anattā”ti pesitattassa, “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti pesitattassa …pe… “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti pesitattassa, “avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti pesitattassa…pe… “jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti pesitattassa, “idaṃ dukkhan”ti pesitattassa…pe… “ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti pesitattassa, “ime āsavā”ti pesitattassa…pe… “ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti pesitattassa, “ime dhammā abhiññeyyā”ti pesitattassa…pe… “ime dhammā sacchikātabbā”ti pesitattassa, channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca pesitattassa, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ… catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca pesitattassa, “yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma”ntntti pesitattassa. Bhikkhunoti puthujjanakalyāṇakassa vā bhikkhuno sekkhassa vā bhikkhunoti – pahitattassa bhikkhuno.
Tenāha thero sāriputto –
“Kyāssa byappathayo assu, kyāssassu idha gocarā;
Kāni sīlabbatānāssu, pahitattassa bhikkhuno”ti.
197.
Kaṃ so sikkhaṃ samādāya, ekodi nipako sato;
Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano.
Kaṃ so sikkhaṃ samādāyāti kaṃ so sikkhaṃ ādāya samādāya ādiyitvā samādiyitvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti – kaṃ so sikkhaṃ samādāya.
Ekodi nipako satoti. Ekodīti ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaṭamānaso samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ…pe… sammāsamādhi. Nipakoti nipako paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Satoti catūhi kāraṇehi sato – kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato. So vuccati satoti – sato. Kaṃ so sikkhaṃ samādāyāti adhisīlasikkhaṃ pucchati. Ekodīti adhicittasikkhaṃ pucchati. Nipakoti adhipaññāsikkhaṃ pucchati. Satoti pārisuddhiṃ pucchatīti – kaṃ so sikkhaṃ samādāya, ekodi nipako sato.
Kammāro rajatasseva, niddhame malamattanoti. Kammāro vuccati suvaṇṇakāro, rajataṃ vuccati jātarūpaṃ. Yathā suvaṇṇakāro jātarūpassa oḷārikampi malaṃ dhamati sandhamati niddhamati, majjhimakampi malaṃ dhamati sandhamati niddhamati, sukhumakampi malaṃ dhamati sandhamati niddhamati; evameva bhikkhu attano oḷārikepi kilese dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti, majjhimakepi kilese… sukhumakepi kilese dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti.
Atha vā bhikkhu attano rāgamalaṃ dosamalaṃ mohamalaṃ mānamalaṃ diṭṭhimalaṃ kilesamalaṃ duccaritamalaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti.
Atha vā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhiṃ dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti. Sammāsaṅkappena micchāsaṅkappaṃ…pe… sammāvācāya micchāvācaṃ… sammākammantena micchākammantaṃ… sammāājīvena micchāājīvaṃ… sammāvāyāmena micchāvāyāmaṃ… sammāsatiyā micchāsatiṃ… sammāsamādhinā micchāsamādhiṃ… sammāñāṇena micchāñāṇaṃ… sammāvimuttiyā micchāvimuttiṃ dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti.
Atha vā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilese sabbe duccarite sabbe darathe sabbe pariḷāhe sabbe santāpe sabbākusalābhisaṅkhāre dhamati sandhamati niddhamati pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gametīti – kammāro rajatasseva niddhame malamattano.
Tenāha thero sāriputto –
“Kaṃ so sikkhaṃ samādāya, ekodi nipako sato;
Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano”ti.
198.
Vijigucchamānassa yadidaṃ phāsu, [sāriputtāti bhagavā]
Rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ve;
Sambodhikāmassa yathānudhammaṃ, taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ.
Vijigucchamānassa yadidaṃ phāsūti. Vijigucchamānassāti jātiyā vijigucchamānassa, jarāya… byādhinā… maraṇena… sokehi … paridevehi… dukkhehi… domanassehi… upāyāsehi…pe… diṭṭhibyasanena dukkhena vijigucchamānassa aṭṭīyamānassa [aṭṭiyamānassa (syā. ka.)] harāyamānassāti – vijigucchamānassa. Yadidaṃ phāsūti yaṃ phāsuvihāraṃ taṃ kathayissāmi. Katamo phāsuvihāro? Sammāpaṭipadā anulomapaṭipadā apaccanīkapaṭipadā aviruddhapaṭipadā anvatthapaṭipadā dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṃ cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nibbānañca nibbānagāminī ca paṭipadā – ayaṃ phāsuvihāroti – vijigucchamānassa yadidaṃ phāsu.
Sāriputtāti bhagavāti. Taṃ theraṃ nāmenālapati. Bhagavāti gāravādhivacanaṃ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇḍakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji [paṭibhaji (sī. syā.) mahāni. 50 natthi pāṭhanānattaṃ] dhammaratananti bhagavā, bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā; bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ āruppasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhiññāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā; bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi kataṃ; vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti – sāriputtāti bhagavā.
Rittāsanaṃ sayanaṃ sevato veti. Āsanaṃ vuccati yattha nisīdati – mañco pīṭhaṃ bhisi taṭṭikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro palālasanthāro. Sayanaṃ vuccati senāsanaṃ vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā. Taṃ sayanāsanaṃ asappāyarūpadassanena rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ, asappāyasaddassavanena…pe… asappāyehi pañcahi kāmaguṇehi rittaṃ vivittaṃ pavivittaṃ. Taṃ sayanāsanaṃ sevato nisevato saṃsevato paṭisevatoti – rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ve.
Sambodhikāmassa yathānudhammanti. Sambodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ…pe… dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi. Taṃ sambodhiṃ bujjhitukāmassa anubujjhitukāmassa paṭibujjhitukāmassa sambujjhitukāmassa adhigantukāmassa phassitukāmassa sacchikātukāmassāti – sambodhikāmassa.
Yathānudhammanti katame bodhiyā anudhammā? Sammāpaṭipadā anulomapaṭipadā apaccanīkapaṭipadā aviruddhapaṭipadā anvatthapaṭipadā dhammānudhammapaṭipadā sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṃ – ime vuccanti bodhiyā anudhammā. Atha vā catunnaṃ maggānaṃ pubbabhāge vipassanā – ime vuccanti bodhiyā anudhammāti – sambodhikāmassa yathānudhammaṃ.
Taṃ te pavakkhāmi yathā pajānanti. Tanti bodhiyā anudhammaṃ. Pavakkhāmīti pavakkhāmi ācikkhissāmi desessāmi paññapessāmi paṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānīkarissāmi pakāsissāmi. Yathā pajānanti yathā pajānaṃ yathā pajānanto ājānanto vijānanto paṭivijānanto paṭivijjhanto na itihitihaṃ na itikirāya na paramparāya na piṭakasampadāya na takkahetu na nayahetu na ākāraparivitakkena na diṭṭhinijjhānakkhantiyā sāmaṃ sayamabhiññātaṃ attapaccakkhaṃ dhammaṃ, taṃ kathayissāmīti – taṃ te pavakkhāmi yathā pajānaṃ.
Tenāha bhagavā –
“Vijigucchamānassa yadidaṃ phāsu, [sāriputtāti bhagavā]
Rittāsanaṃ sayanaṃ sevato ve;
Sambodhikāmassa yathānudhammaṃ, taṃ te pavakkhāmi yathā pajānan”ti.
199.
Pañcannaṃ dhīro bhayānaṃ na bhāye, bhikkhu sato sapariyantacārī;
Ḍaṃsādhipātānaṃ sarīsapānaṃ [siriṃsapānaṃ (sī. ka.)], manussaphassānaṃ catuppadānaṃ.
Pañcannaṃ dhīro bhayānaṃ na bhāyeti. Dhīroti dhīro paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Dhīro pañcannaṃ bhayānaṃ na bhāyeyya na taseyya na santaseyya na uttaseyya na parittaseyya na santāsaṃ āpajjeyya, abhīrū assa acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso vihareyyāti – pañcannaṃ dhīro bhayānaṃ na bhāye.
Bhikkhu sato sapariyantacārīti. Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu sekkho vā bhikkhu. Satoti catūhi kāraṇehi sato – kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu…pe… citte… dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato – so vuccati sato. Sapariyantacārīti cattāro pariyantā – sīlasaṃvarapariyanto, indriyasaṃvarapariyanto, bhojane mattaññutāpariyanto, jāgariyānuyogapariyanto.
Katamo sīlasaṃvarapariyanto? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Antopūtibhāvaṃ paccavekkhamāno anto sīlasaṃvarapariyante carati, mariyādaṃ na bhindati – ayaṃ sīlasaṃvarapariyanto.
Katamo indriyasaṃvarapariyanto? Idha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ…pe… cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ susaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Ādittapariyāyaṃ paccavekkhamāno anto indriyasaṃvarapariyante carati, mariyādaṃ na bhindati – ayaṃ indriyasaṃvarapariyanto.
Katamo bhojane mattaññutāpariyanto? Idha bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Akkhabbhañjanavaṇapaṭicchādanaputtamaṃsūpamaṃ paccavekkhamāno anto bhojane mattaññutāpariyante carati, mariyādaṃ na bhindati – ayaṃ bhojane mattaññutāpariyanto.
Katamo jāgariyānuyogapariyanto? Idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Bhaddekarattavihāraṃ [bhaddekarattivihāraṃ (sī. ka.)] paccavekkhamāno anto jāgariyānuyogapariyante carati, mariyādaṃ na bhindati – ayaṃ jāgariyānuyogapariyantoti – bhikkhu sato sapariyantacārī.
Ḍaṃsādhipātānaṃ sarīsapānanti. Ḍaṃsā vuccanti piṅgalamakkhikāyo. Adhipātakā vuccanti sabbāpi makkhikāyo. Kiṃkāraṇā adhipātakā vuccanti sabbāpi makkhikāyo? Tā uppatitvā uppatitvā khādanti; taṃkāraṇā adhipātakā vuccanti sabbāpi makkhikāyo. Sarīsapā vuccanti ahīti – ḍaṃsādhipātānaṃ sarīsapānaṃ.
Manussaphassānaṃ catuppadānanti. Manussaphassā vuccanti corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā. Te bhikkhuṃ pañhaṃ vā puccheyyuṃ vādaṃ vā āropeyyuṃ akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ viroseyyuṃ hiṃseyyuṃ vihiṃseyyuṃ heṭheyyuṃ viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ upaghāteyyuṃ upaghātaṃ vā kareyyuṃ. Yo koci manussato upaghāto – manussaphasso. Catuppadānanti sīhā byagghā dīpi acchā taracchā kokā mahiṃsā hatthī. Te bhikkhuṃ maddeyyuṃ khādeyyuṃ hiṃseyyuṃ vihiṃseyyuṃ heṭheyyuṃ viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ upaghāteyyuṃ upaghātaṃ vā kareyyuṃ. Catuppadato upaghāto yaṃ kiñci catuppadabhayanti – manussaphassānaṃ catuppadānaṃ.
Tenāha bhagavā –
“Pañcannaṃ dhīro bhayānaṃ na bhāye, bhikkhu sato sapariyantacārī;
Ḍaṃsādhipātānaṃ sarīsapānaṃ, manussaphassānaṃ catuppadānan”ti.
200.
Paradhammikānampi na santaseyya, disvāpi tesaṃ bahubheravāni;
Athāparāni abhisambhaveyya, parissayāni kusalānuesī.
Paradhammikānampi na santaseyya, disvāpi tesaṃ bahubheravānīti. Paradhammikā vuccanti satta sahadhammike ṭhapetvā ye keci buddhe dhamme saṅghe appasannā. Te bhikkhuṃ pañhaṃ vā puccheyyuṃ vādaṃ vā āropeyyuṃ akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ viroseyyuṃ hiṃseyyuṃ vihiṃseyyuṃ heṭheyyuṃ viheṭheyyuṃ ghāteyyuṃ upaghāteyyuṃ upaghātaṃ vā kareyyuṃ. Tesaṃ bahubherave passitvā vā suṇitvā vā na vedheyya na pavedheyya na sampavedheyya na taseyya na santaseyya na uttaseyya na parittaseyya na bhāyeyya na santāsaṃ āpajjeyya, abhīrū assa acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso vihareyyāti – paradhammikānampi na santaseyya disvāpi tesaṃ bahubheravāni.
Athāparāni abhisambhaveyya, parissayāni kusalānuesīti. Athāparānipi atthi abhisambhotabbāni abhibhavitabbāni ajjhottharitabbāni pariyādiyitabbāni madditabbāni. Parissayāti dve parissayā – pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca…pe… evampi tatrāsayāti – parissayā. Kusalānuesīti sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ aviruddhapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ…pe… ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ esantena gavesantena pariyesantena parissayā abhisambhotabbā abhibhavitabbā ajjhottharitabbā pariyādiyitabbā madditabbāti – athāparāni abhisambhaveyya parissayāni kusalānuesī.
Tenāha bhagavā –
“Paradhammikānampi na santaseyya, disvāpi tesaṃ bahubheravāni;
Athāparāni abhisambhaveyya, parissayāni kusalānuesī”ti.
201.
Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho, sītaṃ athuṇhaṃ [atuṇhaṃ (sī. ka.)] adhivāsayeyya;
So tehi phuṭṭho bahudhā anoko, vīriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyya.
Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭhoti. Ātaṅkaphasso vuccati rogaphasso. Rogaphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa; cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa, sotarogena… ghānarogena… jivhārogena… kāyarogena…pe… ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assa. Khudā vuccati chātako. Chātakena phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti – ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho.
Sītaṃ athuṇhaṃ adhivāsayeyyāti. Sītanti dvīhi kāraṇehi sītaṃ hoti – abbhantaradhātuppakopavasena [abbhantaradhātusaṅkopavasena (syā.)] vā sītaṃ hoti, bahiddhā utuvasena vā sītaṃ hoti. Uṇhanti dvīhi kāraṇehi uṇhaṃ hoti – abbhantaradhātuppakopavasena vā uṇhaṃ hoti, bahiddhā utuvasena vā uṇhaṃ hotīti – sītaṃ athuṇhaṃ. Adhivāsayeyyāti khamo assa sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ [tippānaṃ (sī. syā.)] kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko assāti – sītaṃ athuṇhaṃ adhivāsayeyya.
So tehi phuṭṭho bahudhā anokoti. So tehīti ātaṅkaphassena ca khudāya ca sītena ca uṇhena ca phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti – so tehi phuṭṭho. Bahudhāti anekavidhehi ākārehi phuṭṭho pareto samohito samannāgato assāti – so tehi phuṭṭho bahudhā. Anokoti abhisaṅkhārasahagataviññāṇassa okāsaṃ na karotītipi – anoko. Atha vā kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa okāsaṃ na karotītipi – anokoti – so tehi phuṭṭho bahudhā anoko.
Vīriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyyāti. Vīriyaparakkamo vuccati yo cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī appaṭivānī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittacchandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo. Vīriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyyāti. Vīriyaṃ parakkamaṃ daḷhaṃ kareyya thiraṃ kareyya, daḷhasamādāno assa avatthitasamādānoti – vīriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyya.
Tenāha bhagavā –
“Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho, sītaṃ athuṇhaṃ adhivāsayeyya;
So tehi phuṭṭho bahudhā anoko, vīriyaparakkamaṃ daḷhaṃ kareyyā”ti.
202.
Theyyaṃ na kāre na musā bhaṇeyya, mettāya phasse tasathāvarāni;
Yadāvilattaṃ manaso vijaññā, kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya.
Theyyaṃ na kāre na musā bhaṇeyyāti. Theyyaṃ na kāreti idha bhikkhu adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato assa dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā vihareyyāti – theyyaṃ na kāre. Na musā bhaṇeyyāti idha bhikkhu musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato assa saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassāti – theyyaṃ na kāre na musā bhaṇeyya.
Mettāya phasse tasathāvarānīti. Mettāti yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ anudayā anudayanā anudayitattaṃ [anuddayā (sī.) evamīdisesu dvīsu padesupi dvibhāvavasena. anudā anudāyanā anudāyitattaṃ (syā. ka.)] hitesitā anukampā abyāpādo abyāpajjo [abyāpajjho (syā. ka.)] adoso kusalamūlaṃ. Tasāti yesaṃ tasitā taṇhā appahīnā, yesañca bhayabheravā appahīnā. Kiṃkāraṇā vuccanti tasā? Te tasanti uttasanti paritasanti bhāyanti santāsaṃ āpajjanti; taṃkāraṇā vuccanti tasā. Thāvarāti yesaṃ tasitā taṇhā pahīnā, yesañca bhayabheravā pahīnā. Kiṃkāraṇā vuccanti thāvarā? Te na tasanti na uttasanti na paritasanti na bhāyanti santāsaṃ na āpajjanti; taṃkāraṇā vuccanti thāvarā. Mettāya phasse tasathāvarānīti. Tase ca thāvare ca mettāya phasseyya phareyya, mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihareyyāti – mettāya phasse tasathāvarāni.
Yadāvilattaṃ manaso vijaññāti. Yadāti yadā. Manasoti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu. Kāyaduccaritena cittaṃ āvilaṃ hoti luḷitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avūpasantaṃ. Vacīduccaritena…pe… manoduccaritena… rāgena… dosena… mohena… kodhena… upanāhena… makkhena… paḷāsena… issāya… macchariyena… māyāya… sāṭheyyena… thambhena… sārambhena… mānena… atimānena… madena… pamādena… sabbakilesehi… sabbaduccaritehi… sabbadarathehi… sabbapariḷāhehi… sabbasantāpehi… sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ āvilaṃ hoti luḷitaṃ eritaṃ ghaṭṭitaṃ calitaṃ bhantaṃ avūpasantaṃ. Yadāvilattaṃ manaso vijaññāti. Cittassa āvilabhāvaṃ jāneyya ājāneyya vijāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyāti – yadāvilattaṃ manaso vijaññā.
Kaṇhassa pakkhoti vinodayeyyāti. Kaṇhoti yo so māro kaṇho adhipati antagu namuci pamattabandhu. Kaṇhassa pakkho mārapakkho mārapāso mārabaḷisaṃ mārāmisaṃ māravisayo māranivāso māragocaro mārabandhananti pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyyāti. Evampi kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya. Atha vā kaṇhassa pakkho mārapakkho akusalapakkho dukkhuddayo dukkhavipāko nirayasaṃvattaniko tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattanikoti pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyyāti. Evampi kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya.
Tenāha bhagavā –
“Theyyaṃ na kāre na musā bhaṇeyya, mettāya phasse tasathāvarāni;
Yadāvilattaṃ manaso vijaññā, kaṇhassa pakkhoti vinodayeyyā”ti.
203.
Kodhātimānassa vasaṃ na gacche, mūlampi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe;
Athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā, addhā bhavanto abhisambhaveyya.
Kodhātimānassa vasaṃ na gaccheti. Kodhoti yo cittassa āghāto paṭighāto…pe… caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa. Atimānoti idhekacco paraṃ atimaññati jātiyā vā gottena vā…pe… aññataraññatarena vā vatthunā. Kodhātimānassa vasaṃ na gaccheti. Kodhassa ca atimānassa ca vasaṃ na gaccheyya, kodhañca atimānañca pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyyāti – kodhātimānassa vasaṃ na gacche.
Mūlampi tesaṃ palikhañña tiṭṭheti. Katamaṃ kodhassa mūlaṃ? Avijjā mūlaṃ, ayoniso manasikāro mūlaṃ, asmimāno mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ, anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ – idaṃ kodhassa mūlaṃ. Katamaṃ atimānassa mūlaṃ? Avijjā mūlaṃ, ayoniso manasikāro mūlaṃ, asmimāno mūlaṃ, ahirikaṃ mūlaṃ, anottappaṃ mūlaṃ, uddhaccaṃ mūlaṃ – idaṃ atimānassa mūlaṃ. Mūlampi tesaṃ palikhañña tiṭṭheti. Kodhassa ca atimānassa ca mūlaṃ palikhaṇitvā uddharitvā samuddharitvā uppāṭayitvā samuppāṭayitvā pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gametvā tiṭṭheyya santiṭṭheyyāti – mūlampi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe.
Athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā, addhā bhavanto abhisambhavaiyyāti. Athāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ – athāti. Piyāti dve piyā – sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā piyā? Idha yāssa [yassa (syā.) suttamālā oloketabbā] te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā puttā vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā – ime sattā piyā. Katame saṅkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā – ime saṅkhārā piyā. Appiyāti dve appiyā – sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā appiyā? Idha yāssa te honti anatthakāmā ahitakāmā aphāsukāmā ayogakkhemakāmā jīvitā voropetukāmā – ime sattā appiyā. Katame saṅkhārā appiyā? Amanāpikā rūpā amanāpikā saddā, gandhā… rasā… phoṭṭhabbā – ime saṅkhārā appiyā. Addhāti ekaṃsavacanaṃ nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhavacanaṃ advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyyānikavacanaṃ apaṇṇakavacanaṃ avatthāpanavacanametaṃ – addhāti. Athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā, addhā bhavanto abhisambhaveyyāti. Piyāppiyaṃ sātāsātaṃ sukhadukkhaṃ somanassadomanassaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ abhisambhavanto vā abhibhaveyya adhibhavanto vā abhisambhaveyyāti – athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā addhā bhavanto abhisambhaveyya.
Tenāha bhagavā –
“Kodhātimānassa vasaṃ na gacche, mūlampi tesaṃ palikhañña tiṭṭhe;
Athappiyaṃ vā pana appiyaṃ vā, addhā bhavanto abhisambhaveyyā”ti.
204.
Paññaṃ purakkatvā kalyāṇapīti, vikkhambhaye tāni parissayāni;
Aratiṃ sahetha sayanamhi pante, caturo sahetha paridevadhamme.
Paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapītīti. Paññāti yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo…pe… amoho sammādiṭṭhi. Paññaṃ purakkhatvāti idhekacco paññaṃ purato katvā carati paññādhajo paññāketu paññādhipateyyo vicayabahulo pavicayabahulo pekkhāyanabahulo [okkhāyanabahulo (bahūsu)] sampekkhāyanabahulo [samokkhāyanabahulo (sī. syā.)] vibhūtavihārī taccarito tabbahulo taggaruko tanninno tappoṇo tappabbhāro tadadhimutto tadadhipateyyoti. Evampi paññaṃ purakkhatvā.
Atha vā gacchanto vā “gacchāmī”ti pajānāti, ṭhito vā “ṭhitomhī”ti pajānāti, nisinno vā “nisinnomhī”ti pajānāti, sayāno vā “sayānomhī”ti pajānāti, yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti tathā tathā naṃ pajānātīti. Evampi paññaṃ purakkhatvā.
Atha vā abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhibhāve sampajānakārī hotīti. Evampi paññaṃ purakkhatvā.
Kalyāṇapītīti buddhānussativasena uppajjati pīti pāmojjaṃ [pāmujjaṃ (syā.)] – kalyāṇapītīti. Dhammānussati saṅghānussati sīlānussati cāgānussati devatānussati ānāpānassati maraṇassati kāyagatāsativasena upasamānussativasena uppajjati pīti pāmojjaṃ – kalyāṇapītīti – paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapīti.
Vikkhambhaye tāni parissayānīti. Parissayāti dve parissayā – pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca…pe… ime vuccanti pākaṭaparissayā…pe… ime vuccanti paṭicchannaparissayā…pe… evampi tatrāsayāti – parissayā. Vikkhambhaye tāni parissayānīti. Tāni parissayāni vikkhambheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti – vikkhambhaye tāni parissayāni.
Aratiṃ sahetha sayanamhi panteti. Aratīti yā arati aratitā anabhirati anabhiramaṇā [anabhiramanā (bahūsu) vibha. 856] ukkaṇṭhitā paritassitā. Sayanamhi panteti pantesu vā senāsanesu aññataraññataresu vā adhikusalesu dhammesu aratiṃ saheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti – aratiṃ sahetha sayanamhi pante.
Caturo sahetha paridevadhammeti. Cattāro paridevanīye dhamme saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti – caturo sahetha paridevadhamme.
Tenāha bhagavā –
“Paññaṃ purakkhatvā kalyāṇapīti, vikkhambhaye tāni parissayāni;
Aratiṃ sahetha sayanamhi pante, caturo sahetha paridevadhamme”ti.
205.
Kiṃsū asissaṃ kuva vā [kuhiṃ vā (sī.), kuvaṃ vā (syā.), kutha vā (ka.)] asissaṃ, dukkhaṃ vata settha kuvajja sessaṃ;
Ete vitakke paridevaneyye, vinayetha sekho aniketacārī [aniketasārī (syā.)] .
Kiṃsū asissaṃ kuva vā asissanti. Kiṃsū asissāmīti kiṃ bhuñjissāmi odanaṃ vā kummāsaṃ vā sattuṃ vā macchaṃ vā maṃsaṃ vāti – kiṃsū asissaṃ. Kuva vā asissanti kattha bhuñjissāmi khattiyakule vā brāhmaṇakule vā vessakule vā suddakule vāti – kiṃsū asissaṃ kuva vā asissaṃ.
Dukkhaṃ vata settha kuvajja sessanti imaṃ rattiṃ dukkhaṃ sayittha phalake vā taṭṭikāya vā cammakhaṇḍe vā tiṇasanthāre vā paṇṇasanthāre vā palālasanthāre vā. Āgāmirattiṃ [āgamanarattiṃ (syā.)] kattha sukhaṃ sayissāmi mañce vā pīṭhe vā bhisiyā vā bimbohane vā vihāre vā aḍḍhayoge vā pāsāde vā hammiye vā guhāya vāti – dukkhaṃ vata settha kuvajja sessaṃ.
Ete vitakke paridevaneyyeti. Ete vitakketi dve piṇḍapātapaṭisaññutte vitakke, dve senāsanapaṭisaññutte vitakke. Paridevaneyyeti ādevaneyye paridevaneyyeti – ete vitakke paridevaneyye.
Vinayetha sekho aniketacārīti. Sekhoti kiṃkāraṇā vuccati sekho? Sikkhatīti – sekho. Kiñca sikkhati? Adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati. Katamā adhisīlasikkhā…pe… ayaṃ adhipaññāsikkhā. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkhati, jānanto passanto paccavekkhanto cittaṃ adhiṭṭhahanto sikkhati, saddhāya adhimuccanto sikkhati, vīriyaṃ paggaṇhanto, satiṃ upaṭṭhapento, cittaṃ samādahanto, paññāya pajānanto sikkhati, abhiññeyyaṃ abhijānanto sikkhati, pariññeyyaṃ parijānanto, pahātabbaṃ pajahanto, bhāvetabbaṃ bhāvento, sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkhati ācarati samācarati samādāya sikkhati. Taṃkāraṇā vuccati – sekho. Vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya. Imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya jānanto…pe… sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti – vinayetha sekho.
Aniketacārīti. Kathaṃ niketacārī hoti? Idhekacco kulapalibodhena samannāgato hoti, gaṇapalibodhena… āvāsapalibodhena… cīvarapalibodhena… piṇḍapātapalibodhena… senāsanapalibodhena… gilānapaccayabhesajjaparikkhārapalibodhena samannāgato hoti. Evaṃ niketacārī hoti. Kathaṃ aniketacārī hoti? Idha bhikkhu na kulapalibodhena samannāgato hoti, na gaṇapalibodhena… na āvāsapalibodhena… na cīvarapalibodhena… na piṇḍapātapalibodhena… na senāsanapalibodhena… na gilānapaccayabhesajjaparikkhārapalibodhena samannāgato hoti. Evaṃ aniketacārī hoti.
“Magadhaṃ gatā kosalaṃ gatā, ekacciyā pana vajjibhūmiyā;
Migā viya asaṅghacārino [māgadhā visaṅghacārino (syā.)], aniketā viharanti bhikkhavo.
“Sādhu caritakaṃ sādhu sucaritaṃ, sādhu sadā aniketavihāro;
Atthapucchanaṃ padakkhiṇaṃ kammaṃ, etaṃ sāmaññaṃ akiñcanassā”ti.
Vinayetha sekho aniketacārī. Tenāha bhagavā –
“Kiṃsū asissaṃ kuva vā asissaṃ, dukkhaṃ vata settha kuvajja sessaṃ;
Ete vitakke paridevaneyye, vinayetha sekho aniketacārī”ti.
206.
Annañca laddhā vasanañca kāle, mattaṃ sa jaññā [mattaṃ so jaññā (syā.)] idha tosanatthaṃ;
So tesu gutto yatacāri gāme, rusitopi [dūsitopi (ka.)] vācaṃ pharusaṃ na vajjā.
Annañca laddhā vasanañca kāleti. Annanti odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ. Vasananti cha cīvarāni – khomaṃ, kappāsikaṃ, koseyyaṃ, kambalaṃ, sāṇaṃ, bhaṅgaṃ. Annañca laddhā vasanañca kāleti. Cīvaraṃ labhitvā piṇḍapātaṃ labhitvā na kuhanāya, na lapanāya, na nemittikatāya, na nippesikatāya, na lābhena lābhaṃ nijigīsanatāya, na dārudānena, na veḷudānena, na pattadānena, na pupphadānena, na phaladānena, na sinānadānena, na cuṇṇadānena, na mattikādānena, na dantakaṭṭhadānena, na mukhodakadānena, na cātukamyatāya, na muggasūpyatāya, na pāribhaṭyatāya, na pīṭhamaddikatāya, na vatthuvijjāya, na tiracchānavijjāya, na aṅgavijjāya, na nakkhattavijjāya, na dūtagamanena, na pahiṇagamanena, na jaṅghapesanikena, na vejjakammena, na piṇḍapaṭipiṇḍakena, na dānānuppadānena dhammena samena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvāti – annañca laddhā vasanañca kāle.
Mattaṃ sa jaññā idha tosanatthanti. Mattaṃ sa jaññāti dvīhi kāraṇehi mattaṃ jāneyya – paṭiggahaṇato vā paribhogato vā. Kathaṃ paṭiggahaṇato mattaṃ jānāti? Thokepi diyyamāne kulānudayāya [kulānuddayāya (sī. ka.)] kulānurakkhāya kulānukampāya paṭiggaṇhāti, bahukepi diyyamāne kāyaparihārikaṃ cīvaraṃ paṭiggaṇhāti kucchiparihārikaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti. Evaṃ paṭiggahaṇato mattaṃ jānāti. Kathaṃ paribhogato mattaṃ jānāti?
Paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ paṭighātāya, yāvadeva hirikopīnapaṭicchādanatthaṃ.
Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaṃ paṭisevati neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca.
Paṭisaṅkhā yoniso senāsanaṃ paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ paṭighātāya, yāvadeva utuparissayavinodanapaṭisallānārāmatthaṃ.
Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati yāvadeva uppannānaṃ veyyābyādhikānaṃ [veyyābādhikānaṃ (sī. syā.)] vedanānaṃ paṭighātāya abyāpajjaparamatāya.
Evaṃ paribhogato mattaṃ jānāti. Mattaṃ sa jaññāti. Imehi dvīhi kāraṇehi mattaṃ jāneyya ājāneyya paṭivijāneyya paṭivijjheyyāti – mattaṃ sa jaññā.
Idha tosanatthanti. Idha bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati, laddhā ca cīvaraṃ agadhito amucchito anajjhāpanno, ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato – ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
Puna caparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno, ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato – ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
Puna caparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca senāsanaṃ na paritassati, laddhā ca senāsanaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno, ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato – ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito.
Puna caparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ na paritassati, laddhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ agadhito amucchito anajjhāpanno, ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato – ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhitoti – mattaṃ sa jaññā idha tosanatthaṃ.
So tesu gutto yatacāri gāmeti. So tesu guttoti cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre gutto gopito rakkhito saṃvutoti. Evampi so tesu gutto. Atha vā āyatanesu gutto gopito rakkhito saṃvutoti. Evampi so tesu gutto.
Yatacāri gāmeti gāme yato yatto paṭiyatto gutto gopito rakkhito saṃvutoti – so tesu gutto yatacāri gāme.
Rusitopi vācaṃ pharusaṃ na vajjāti. Dūsito khuṃsito vambhito ghaṭṭito garahito upavadito pharusena kakkhaḷena nappaṭivajjā nappaṭibhaṇeyya, akkosantaṃ na paccakkoseyya, rosantaṃ nappaṭiroseyya, bhaṇḍantaṃ na paṭibhaṇḍeyya, na kalahaṃ kareyya, na bhaṇḍanaṃ kareyya, na viggahaṃ kareyya, na vivādaṃ kareyya, na medhagaṃ kareyya, kalahaṃ bhaṇḍanaṃ viggahaṃ vivādaṃ medhagaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, kalahabhaṇḍanaviggahavivādamedhagā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyyāti – rusitopi vācaṃ pharusaṃ na vajjā.
Tenāha bhagavā –
“Annañca laddhā vasanañca kāle, mattaṃ sa jaññā idha tosanatthaṃ;
So tesu gutto yatacāri gāme, rusitopi vācaṃ pharusaṃ na vajjā”ti.
207.
Okkhittacakkhu na ca pādalolo, jhānānuyutto bahujāgarassa;
Upekkhamārabbha samāhitatto, takkāsayaṃ kukkuccañcupacchinde [kukkucciyūpacchinde (syā.)] .
Okkhittacakkhu na ca pādaloloti. Kathaṃ khittacakkhu hoti? Idhekacco bhikkhu cakkhulolo, cakkhuloliyena samannāgato hoti, “adiṭṭhaṃ dakkhitabbaṃ, diṭṭhaṃ samatikkamitabban”ti ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ gāmena gāmaṃ nigamena nigamaṃ nagarena nagaraṃ raṭṭhena raṭṭhaṃ janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ anavaṭṭhitacārikaṃ anuyutto ca hoti rūpadassanāya. Evampi khittacakkhu hoti.
Atha vā bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno asaṃvuto gacchati hatthiṃ olokento, assaṃ olokento, rathaṃ olokento, pattiṃ olokento, itthiyo olokento, purise olokento, kumārake olokento, kumārikāyo olokento, antarāpaṇaṃ olokento, gharamukhāni olokento, uddhaṃ olokento, adho olokento, disāvidisaṃ vipekkhamāno [pekkhamāno (bahūsu)] gacchati. Evampi khittacakkhu hoti.
Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya nappaṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati. Evampi khittacakkhu hoti.
Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṃ visūkadassanaṃ anuyuttā viharanti, seyyathidaṃ – naccaṃ gītaṃ vāditaṃ pekkhaṃ akkhānaṃ pāṇissaraṃ vetāḷaṃ kumbhathūṇaṃ sobhanakaṃ caṇḍālaṃ vaṃsaṃ dhovanaṃ hatthiyuddhaṃ assayuddhaṃ mahiṃsayuddhaṃ usabhayuddhaṃ ajayuddhaṃ meṇḍayuddhaṃ kukkuṭayuddhaṃ vaṭṭakayuddhaṃ daṇḍayuddhaṃ muṭṭhiyuddhaṃ nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senābyūhaṃ anīkadassanaṃ iti vā. Evampi khittacakkhu hoti.
Kathaṃ na khittacakkhu hoti? Idhekacco bhikkhu na cakkhulolo na cakkhuloliyena samannāgato hoti “adiṭṭhaṃ dakkhitabbaṃ diṭṭhaṃ samatikkamitabban”ti na ārāmena ārāmaṃ na uyyānena uyyānaṃ na gāmena gāmaṃ na nigamena nigamaṃ na nagarena nagaraṃ na raṭṭhena raṭṭhaṃ na janapadena janapadaṃ dīghacārikaṃ anavaṭṭhitacārikaṃ ananuyutto ca hoti rūpadassanāya. Evampi na khittacakkhu hoti.
Atha vā bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno saṃvuto gacchati na hatthiṃ olokento…pe… na disāvidisaṃ vipekkhamāno gacchati. Evampi na khittacakkhu hoti.
Atha vā bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti…pe… cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Evampi na khittacakkhu hoti.
Yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā…pe… anīkadassanaṃ iti vā. Evarūpā visūkadassanānuyogā paṭivirato hoti. Evampi na khittacakkhu hotīti – okkhittacakkhu.
Na ca pādaloloti. Kathaṃ pādalolo hoti? Idhekacco bhikkhu pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti, ārāmena ārāmaṃ…pe… dīghacārikaṃ anavaṭṭhitacārikaṃ anuyutto hoti rūpadassanāya. Evampi pādalolo hoti.
Atha vā bhikkhu antopi saṅghārāme pādalolo pādaloliyena samannāgato hoti, na atthahetu na kāraṇahetu uddhato avūpasantacitto pariveṇato pariveṇaṃ gacchati. Vihārato…pe… iti bhavābhavakathaṃ katheti. Evampi pādalolo hoti.
Na ca pādaloloti. Pādaloliyaṃ pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya, pādaloliyā ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā vihareyya, paṭisallānārāmo assa paṭisallānarato ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgāraṃ jhāyī jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti – okkhittacakkhu na ca pādalolo.
Jhānānuyutto bahujāgarassāti. Jhānānuyuttoti dvīhi kāraṇehi jhānānuyutto – anuppannassa vā paṭhamassa jhānassa uppādāya yutto payutto āyutto samāyutto, anuppannassa vā dutiyassa jhānassa… tatiyassa jhānassa… catutthassa jhānassa uppādāya yutto payutto āyutto samāyuttoti. Evampi jhānānuyutto. Atha vā uppannaṃ vā paṭhamaṃ jhānaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti [bahuliṃ karoti (ka.)], uppannaṃ vā dutiyaṃ jhānaṃ … tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ āsevati bhāveti bahulīkarotīti. Evampi jhānānuyutto.
Bahujāgarassāti idha bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi katvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetīti – jhānānuyutto bahujāgarassa.
Upekkhamārabbha samāhitattoti. Upekkhāti yā catutthe jhāne upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā cittasamatā cittappassaddhatā majjhattatā cittassa. Samāhitattoti yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi. Upekkhamārabbha samāhitattoti. Catutthe jhāne upekkhaṃ ārabbha ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaṭamānasoti – upekkhamārabbha samāhitatto.
Takkāsayaṃ kukkuccañcupacchindeti. Takkāti nava vitakkā – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko, ñātivitakko, janapadavitakko, amaravitakko, parānudayatāpaṭisaññutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaññutto vitakko, anavaññattipaṭisaññutto vitakko – ime vuccanti nava vitakkā. Kāmavitakkānaṃ kāmasaññāsayo, byāpādavitakkānaṃ byāpādasaññāsayo, vihiṃsāvitakkānaṃ vihiṃsāsaññāsayo. Atha vā takkānaṃ vitakkānaṃ saṅkappānaṃ avijjāsayo, ayoniso manasikāro āsayo, asmimāno āsayo, anottappaṃ āsayo, uddhaccaṃ āsayo.
Kukkuccanti hatthakukkuccampi kukkuccaṃ pādakukkuccampi kukkuccaṃ hatthapādakukkuccampi kukkuccaṃ, akappiye kappiyasaññitā kappiye akappiyasaññitā, avajje vajjasaññitā, vajje avajjasaññitā. Yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho – idaṃ vuccati kukkuccaṃ.
Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho – katattā ca akatattā ca. Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho? “Kataṃ me kāyaduccaritaṃ, akataṃ me kāyasucaritan”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. “Kataṃ me vacīduccaritaṃ… kataṃ me manoduccaritaṃ… kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. “Kataṃ me adinnādānaṃ… kato me kāmesumicchācāro… kato me musāvādo… katā me pisuṇavācā… katā me pharusavācā… kato me samphappalāpo… katā me abhijjhā… kato me byāpādo… katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.
Atha vā “sīlesumhi na paripūrakārī”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “indriyesumhi aguttadvāro”ti… “bhojane amattaññūmhī”ti… “jāgariyaṃ ananuyuttomhī”ti… “na satisampajaññena samannāgatomhī”ti… “abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānā”ti… “abhāvitā me cattāro sammappadhānā”ti… “abhāvitā me cattāro iddhipādā”ti… “abhāvitāni me pañcindriyānī”ti… “abhāvitāni me pañca balānī”ti… “abhāvitā me satta bojjhaṅgā”ti… “abhāvito me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti… “dukkhaṃ me apariññātan”ti… “dukkhasamudayo me appahīno”ti… “maggo me abhāvito”ti… “nirodho me asacchikato”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Takkāsayaṃ kukkuccañcupacchindeti. Takkañca takkāsayañca kukkuccañca upacchindeyya chindeyya ucchindeyya samucchindeyya pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyyāti – takkāsayaṃ kukkuccañcupacchinde.
Tenāha bhagavā –
“Okkhittacakkhu na ca pādalolo, jhānānuyutto bahujāgarassa;
Upekkhamārabbha samāhitatto, takkāsayaṃ kukkuccañcupacchinde”ti.
208.
Cudito vacībhi satimābhinande, sabrahmacārīsu khilaṃ pabhinde;
Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ, janavādadhammāya na cetayeyya.
Cudito vacībhi satimābhinandeti. Cuditoti upajjhāyā vā ācariyā vā samānupajjhāyakā vā samānācariyakā vā mittā vā sandiṭṭhā vā sambhattā vā sahāyā vā codenti – “idaṃ te, āvuso, ayuttaṃ, idaṃ te appattaṃ, idaṃ te asāruppaṃ, idaṃ te asīlaṭṭhan”ti. Satiṃ upaṭṭhapetvā taṃ codanaṃ nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya. Yathā itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanajātiko sīsaṃnhāto uppalamālaṃ vā vassikamālaṃ vā adhimuttakamālaṃ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhāpetvā nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya; evameva satiṃ upaṭṭhapetvā taṃ codanaṃ nandeyya abhinandeyya modeyya anumodeyya iccheyya sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyya.
“Nidhīnaṃva [nidhinaṃva (ka.) dha. pa. 76] pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;
Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje.
“Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo;
Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye;
Satañhi so piyo hoti, asataṃ hoti appiyo”ti.
Cudito vacībhi satimābhinande, sabrahmacārīsu khilaṃ pabhindeti. Sabrahmacārīti ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā. Sabrahmacārīsu khilaṃ pabhindeti. Sabrahmacārīsu āhatacittataṃ khilajātataṃ pabhindeyya, pañcapi cetokhile bhindeyya, tayopi cetokhile bhindeyya, rāgakhilaṃ dosakhilaṃ mohakhilaṃ bhindeyya pabhindeyya sambhindeyyāti – sabrahmacārīsu khilaṃ pabhinde.
Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelanti. Ñāṇasamuṭṭhitaṃ vācaṃ muñceyya, atthūpasaṃhitaṃ dhammūpasaṃhitaṃ kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ vācaṃ muñceyya pamuñceyyāti – vācaṃ pamuñce kusalaṃ. Nātivelanti. Velāti dve velā – kālavelā ca sīlavelā ca. Katamā kālavelā? Kālātikkantaṃ vācaṃ na bhāseyya, velātikkantaṃ vācaṃ na bhāseyya, kālavelātikkantaṃ vācaṃ na bhāseyya, kālaṃ asampattaṃ vācaṃ na bhāseyya, velaṃ asampattaṃ vācaṃ na bhāseyya, kālavelaṃ asampattaṃ vācaṃ na bhāseyya.
“Yo ve [ca (syā.)] kāle asampatte, ativelañca bhāsati;
Evaṃ so nihato seti, kokilāyeva [kokiliyāva (syā.)] atrajo”ti.
Ayaṃ kālavelā. Katamā sīlavelā? Ratto vācaṃ na bhāseyya, duṭṭho vācaṃ na bhāseyya, mūḷho vācaṃ na bhāseyya, musāvādaṃ na bhāseyya, pisuṇavācaṃ na bhāseyya, pharusavācaṃ na bhāseyya, samphappalāpaṃ na bhāseyya na katheyya na bhaṇeyya na dīpayeyya na vohareyya. Ayaṃ sīlavelāti – vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ.
Janavādadhammāya na cetayeyyāti. Janāti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. Janassa vādāya upavādāya nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā na cetayeyya cetanaṃ na uppādeyya cittaṃ na uppādeyya saṅkappaṃ na uppādeyya manasikāraṃ na uppādeyyāti – janavādadhammāya na cetayeyya.
Tenāha bhagavā –
“Cudito vacībhi satimābhinande, sabrahmacārīsu khilaṃ pabhinde;
Vācaṃ pamuñce kusalaṃ nātivelaṃ, janavādadhammāya na cetayeyyā”ti.
209.
Athāparaṃ pañca rajāni loke, yesaṃ satīmā vinayāya sikkhe;
Rūpesu saddesu atho rasesu, gandhesu phassesu sahetha rāgaṃ.
Athāparaṃ pañca rajāni loketi. Athāti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ – athāti. Pañca rajānīti rūparajo, saddarajo, gandharajo, rasarajo, phoṭṭhabbarajo.
“Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati, rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā [paṭivinoditvā (ka.)] paṇḍitā, viharanti te vigatarajassa sāsane.
“Doso rajo na ca pana reṇu vuccati…pe…;
Viharanti te vigatarajassa sāsane.
“Moho rajo na ca pana reṇu vuccati…pe…;
Viharanti te vigatarajassa sāsane”.
Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi – athāparaṃ pañca rajāni loke.
Yesaṃ satīmā vinayāya sikkheti. Yesanti rūparāgassa saddarāgassa gandharāgassa rasarāgassa phoṭṭhabbarāgassa. Satīmāti yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo – ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato. So vuccati satimā. Sikkheti tisso sikkhā – adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. Katamā adhisīlasikkhā…pe… ayaṃ adhipaññāsikkhā. Yesaṃ satīmā vinayāya sikkheti. Satimā puggalo yesaṃ rūparāgassa saddarāgassa gandharāgassa rasarāgassa phoṭṭhabbarāgassa vinayāya paṭivinayāya pahānāya vūpasamāya paṭinissaggāya paṭipassaddhiyā adhisīlampi sikkheyya adhicittampi sikkheyya adhipaññampi sikkheyya, imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, jānanto sikkheyya…pe… sacchikātabbaṃ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti – yesaṃ satīmā vinayāya sikkhe.
Rūpesu saddesu atho rasesu, gandhesu phassesu sahetha rāganti. Rūpesu saddesu gandhesu rasesu phoṭṭhabbesu rāgaṃ saheyya parisaheyya abhibhaveyya ajjhotthareyya pariyādiyeyya maddeyyāti – rūpesu saddesu atho rasesu gandhesu phassesu sahetha rāgaṃ.
Tenāha bhagavā –
“Athāparaṃ pañca rajāni loke, yesaṃ satīmā vinayāya sikkhe;
Rūpesu saddesu atho rasesu, gandhesu phassesu sahetha rāgan”ti.
210.
Etesu dhammesu vineyya chandaṃ, bhikkhu satimā suvimuttacitto;
Kāle so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno, ekodibhūto vihane tamaṃ so. [iti bhagavā]
Etesu dhammesu vineyya chandanti. Etesūti rūpesu saddesu gandhesu rasesu phoṭṭhabbesu. Chandoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ…pe… kāmacchandanīvaraṇaṃ. Etesu dhammesu vineyya chandanti. Etesu dhammesu chandaṃ vineyya paṭivineyya pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyyāti – etesu dhammesu vineyya chandaṃ.
Bhikkhu satimā suvimuttacittoti. Bhikkhūti puthujjanakalyāṇako vā bhikkhu, sekho vā bhikkhu. Satimāti yā sati anussati…pe… sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo – ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto samupeto…pe… so vuccati satimā.
Bhikkhu satimā suvimuttacittoti. Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa nīvaraṇehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pītiyā ca cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ; ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ… ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ… nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ; sotāpannassa sakkāyadiṭṭhiyā vicikicchāya sīlabbataparāmāsā diṭṭhānusayā vicikicchānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, sakadāgāmissa oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, anāgāmissa anusahagatā kāmarāgasaññojanā paṭighasaññojanā anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, arahato rūparāgā arūparāgā mānā uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā tadekaṭṭhehi ca kilesehi bahiddhā ca sabbanimittehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttanti – bhikkhu satimā suvimuttacitto.
Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamānoti. Kālenāti uddhate citte samathassa [samādhissa (sī.)] kālo, samāhite citte vipassanāya kālo.
“Kāle paggaṇhati cittaṃ, niggaṇhati punāpare [athāpare (syā.)];
Sampahaṃsati kālena, kāle cittaṃ samādahe.
“Ajjhupekkhati kālena, so yogī kālakovido;
Kimhi kālamhi paggāho, kimhi kāle viniggaho.
“Kimhi pahaṃsanākālo, samathakālo ca kīdiso;
Upekkhākālaṃ cittassa, kathaṃ dasseti yogino.
“Līne cittamhi paggāho, uddhatasmiṃ viniggaho;
Nirassādagataṃ cittaṃ, sampahaṃseyya tāvade.
“Sampahaṭṭhaṃ yadā cittaṃ, alīnaṃ bhavatinuddhataṃ;
Samathassa ca so [samathanimittassa so (sī. ka.)] kālo, ajjhattaṃ ramaye mano.
“Etena mevupāyena, yadā hoti samāhitaṃ;
Samāhitacittamaññāya, ajjhupekkheyya tāvade.
“Evaṃ kālavidū dhīro, kālaññū kālakovido;
Kālena kālaṃ cittassa, nimittamupalakkhaye”ti.
Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamānoti. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno, “sabbe dhammā anattā”ti sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno…pe… “yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamman”ti – sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno.
Ekodibhūto vihane tamaṃ so, iti bhagavāti. Ekodīti ekaggacitto avikkhittacitto avisāhaṭamānaso samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhīti – ekodibhūto. Vihane tamaṃ soti rāgatamaṃ dosatamaṃ mohatamaṃ diṭṭhitamaṃ mānatamaṃ kilesatamaṃ duccaritatamaṃ andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanikaṃ haneyya vihaneyya pajaheyya vinodeyya byantiṃ kareyya anabhāvaṃ gameyya.
Bhagavāti gāravādhivacanaṃ. Api ca bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā, bhaggamohoti bhagavā, bhaggamānoti bhagavā, bhaggadiṭṭhīti bhagavā, bhaggakaṇḍakoti bhagavā, bhaggakilesoti bhagavā, bhaji vibhaji pavibhaji dhammaratananti bhagavā, bhavānaṃ antakaroti bhagavā, bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti bhagavā, bhaji vā bhagavā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppānīti bhagavā, bhāgī vā bhagavā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassa vimuttirasassa adhisīlassa adhicittassa adhipaññāyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ catunnaṃ appamaññānaṃ catunnaṃ arūpasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ aṭṭhannaṃ abhibhāyatanānaṃ navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnanti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ saññābhāvanānaṃ dasannaṃ kasiṇasamāpattīnaṃ ānāpānassatisamādhissa asubhasamāpattiyāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ catunnaṃ sammappadhānānaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ pañcannaṃ balānaṃ sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassāti bhagavā, bhāgī vā bhagavā dasannaṃ tathāgatabalānaṃ catunnaṃ vesārajjānaṃ catunnaṃ paṭisambhidānaṃ channaṃ abhiññānaṃ channaṃ buddhadhammānanti bhagavā, bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ na devatāhi kataṃ; vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavāti – ekodibhūto vihane tamaṃ so iti bhagavā.
Tenāha bhagavā –
“Etesu dhammesu vineyya chandaṃ, bhikkhu satimā suvimuttacitto;
Kālena so sammā dhammaṃ parivīmaṃsamāno, ekodibhūto vihane tamaṃ so”. [iti bhagavāti]
Sāriputtasuttaniddeso soḷasamo.
Aṭṭhakavaggamhi soḷasa suttaniddesā samattā.
Mahāniddesapāḷi niṭṭhitā.
☸---------------------------------------------------------------------
第十六 舍利弗經之義釋
一 尊者舍利弗曰:
於我末曾見之事 又誰亦未聞之事
眾主已來由兜率〔天〕 而有如斯妙語師 (九五五)
「於我未曾見之事」者,是我未曾以此眼,以此身體見如此之世尊。〔即〕世尊
於三十三天晝度樹下寶石之〔帝釋座〕為〔佛母摩耶夫人及諸天眾將說法〕而於雨
安居後,〔為降人界〕受天眾所圍繞,〔由黃金造、白銀造、寶珠造之三階梯中〕之
中央寶珠造之階梯降於僧伽施市。如斯光景為我未曾見之事。此是「於我未曾見之事」
〔之義〕。
尊者舍利弗曰〔之句中〕,(如斯)「曰」者,是此句之接續,句之相合、句之圓
滿、字之合體、文之接著、句之次第。「尊者」,此是敬語、敬重語、尊重語、尊敬
語。「舍利弗」者,是彼長老之名稱、名稱、施設、言說、名、名業、命名,詞、文、
稱呼。此是「尊者舍利弗曰」〔之義〕。
「又誰亦未聞之事」〔之句中〕,「未」者,是否定。「又」者,是此句之接續句之相
合、句之圓滿、字之合體、文之接著、句之次第。「誰亦」者,是任何剎帝利、婆羅
門、毘舍、首陀、在家者、出家者、天、人。此是「又誰亦未聞之事」〔之義〕。
「而有如斯妙語師」者,是有如斯妙語,有美語,有愛語,有感銘語,有如迦陵
頻伽啼聲之美妙音。而由彼世尊之口出具備八支之音聲。〔即〕明晰、易解、美妙、
樂聞、圓滿、無散、甚深、雄大〔音聲〕。又彼世尊為聽眾以識〔自己〕之聲時,
彼出以外聽眾之音聲令不出。又彼世尊有梵天之聲,以迦陵頻伽〔之聲〕而語。如斯是「妙語。」
師者,是(隊商)師。世尊是隊商主(導師)。譬如隊商主為諸隊商令度難所
(沙漠)、度盜賊難所、度猛獸難所、度餓饉所、度無水所、上度、下度、度過、到
達安穩地,如斯世尊為隊商主(導師)而為諸有情令度難所、度生之難所、度老之
難所、度病之難所……乃至……度死、愁、悲、苦、憂、惱之難所,令度貪之難所、
度瞋、痴、慢、見、煩惱、惡行之難所,令度貪執、度瞋、痴、慢、見之執,令度
煩惱執、上度、下度、度過,到達、安穩邊不死、涅槃。或又世尊是導者、調伏者、
指導者、令知者、令解者、令觀者、令欣樂者。如斯世尊是隊商主。或又世尊是未
起之道之令起者、未生之道之令生者、未說之道之宣說者、知道者、解道者、達道
者。又現今隨從道之諸聲聞(弟子)倣傚世尊住於具備〔諸德〕。如斯世尊是隊商主
(導師)。此是「有如斯妙語師」〔之義〕。
「眾主已來由兜率〔天〕」者,是世尊由兜率天身歿,有念有正知入於母胎。此是
「眾主已來由兜率。」或又兜率者,是諸天。彼等滿足,喜足,意悅,悅喜,生喜悅。
由〔彼〕兜率天界為眾主而來。如斯,是「眾主已來由兜率。」或又兜率是諸阿羅漢。
彼等滿足,喜足,意悅,有圓滿思惟。〔彼等〕是為阿羅漢之眾主而來。如斯是「眾
主已來由兜率。」
「眾主」者,是眾主。世尊是眾之阿闍梨(師)故是眾主。是眾之師故是眾主。
誘導眾故是眾主。教誡眾故是眾主。教訓眾故是眾主。無畏而(有自信)近眾故是
眾主。眾聞彼〔佛之言〕傾耳令起欲知之心故是眾主。令眾由不善離避而向善住立
故是眾主。是比丘眾之眾主,是比丘尼眾之眾主,是優婆塞眾之眾主,是優婆夷眾
之眾主,是王眾之眾主,是剎帝利眾之眾主,是婆羅門眾之眾主,是毘舍眾之眾主,
是首陀眾之眾主,是天眾之眾主,是梵天眾之眾主,是僧眾之主、眾主,眾之阿闍
梨(師)。已來者,是近於僧伽施市,近來,到來。此是「眾主已來由兜率」〔之義〕。
故舍利弗長老言。
尊者舍利弗曰:
於我末曾見之事 又誰亦未聞之事
眾主己來由兜率 而有如斯妙語師
二 含天世界之人人 如能幸見具眼者
除去一切之闇黑 獨一而為證得樂 (九五六)
「含天世界」者,是含天,含魔,含梵天之世界,含沙門、婆羅門,含天、人之
人人。此是含天之世界。
「如能幸見具眼者」者,是於三十三天之晝度樹下之寶石〔帝釋之座〕坐而說法,
諸天如見世尊,如彼人人亦見。又如人人見,如是諸天亦見。如是諸天幸見,如是
彼人人亦幸見。又如人人幸見,如是彼諸天亦幸見。如斯,是「如能幸見具眼者」〔之
義〕。
或此等可敬之〔外學〕沙門、婆羅門〔自〕不調御而示調御之姿,不寂而示寂
之姿,不寂靜而示寂靜之姿,未消滅〔煩惱〕而示消滅之姿。
模造粕土之耳環 如使鍍金之銅錢
隱裝之人內不淨 外美行步於世間
如斯世尊不為示現。世尊〔自〕為調御,從事實,從如理,從如實,從如真,
從不顛倒,從自性而示現調御之姿。〔自〕寂而示寂之姿,寂靜而示寂靜之姿,消滅
〔煩惱〕而示消滅之姿。又諸佛世尊具願而威儀不動。如斯亦是「如能幸見具眼者」
〔之義〕。
或又世尊具有清淨之聲,保持稱譽之聲與讚頌,於龍界,於金翅鳥界,於夜叉
界,於阿修羅界,於犍闥婆界,於天王界,於帝釋界,於梵天界,此同於〔人界〕,
如是〔有名聲〕,且比此處〔名聲〕勝殊。如斯亦是「如能幸見具眼者」〔之義〕。或
又世尊具備十力、四無畏、四無礙解、六神通、六佛法、威勢、力、德,精進、慧,
示〔自己〕令知、知解。
諸大善者雖在遠 如同雪山之明顯
諸不善者在近側 如陰夜放矢不見
如斯亦「如能幸見具眼者」〔之義〕。
「具眼者J 者,是世尊由五眼而成具眼者。〔即〕(一)由肉眼而成具眼者。(二)由天眼
而成具眼者。(三)由慧眼而成具眼者。(四)由佛眼而成具眼者。(五)由普眼而成具眼者。
(一)世尊由肉眼而成具眼者云何?於世尊之肉眼存在青色、黃色,赤色,黑色、
白色之五色。於其處在世尊有眼毛而青,如烏摩羅華,美麗紺碧。彼〔眼毛之〕根
元黃,如羯尼迦華,美麗正黃之黃金色。世尊兩方之眼球赤,如赤色甲蟲,美麗深
紅。〔其〕中央里,如濡潤之木患子,美麗不粗,濕潤、黑漆。其內白,如明星,美
麗淨白、白、銀白。世尊屬於身體由宿世之善行業而生起彼自然之肉眼,於日中夜
間普見一由旬。雖然具備四類闇黑之時,〔即〕太陽沒時,黑分布薩之際,於鬱茂密
林之中,巨大非時之雨雲出現,雖如此具備四類闇黑之中,亦普見一由旬。對於見
色,其屋頂,門扉、壁柵、山岳、林藪、蔓藤不為障礙。假令置印一粒胡麻雖投於
〔有數百萬粒〕胡麻物中,亦可取出其胡麻粒。如斯世尊之肉眼原來遍淨。如斯,
是「世尊雖由肉眼亦是具眼者。」
(二)世尊由天眼而成具眼者云何?世尊以超人清淨之天眼,見諸有情之死、生,
知諸有情之隨業趣於劣、勝、美、醜、幸、不幸。〔即〕「汝等!此等之有情具身惡
行,具語惡行,具意惡行,誹謗諸聖者,有邪見,取得邪見業。彼等身壞死後,生
於苦界、惡趣、隨處、地獄。或又汝等!此等之有情具身善行,具語善行,具意善
行,不誹謗諸聖者,有正行,取得正見業。彼等身壞死後,生於善趣天界」,以如斯
超人清淨天眼見諸有情之死、生,隨諸有情之業而知趣劣、勝、美、醜、幸、不幸。
又世尊者觀望者即見一世界,見二世界,見三世界,見四世界,見五世界,見十世
界,見二十世界,見三十世界,見四十世界,見五十世界,見一小千世界,見二中
千世界,亦可見三千〔大千〕世界。或又觀望其他可見有限之物。如斯世尊之天眼
遍淨。如斯世尊由天眼而成具眼者。
(三)世尊由慧眼而成具眼者云何?世尊是大慧者、博慧者、疾慧者、速慧者、利
慧者、擇慧者而有慧分別、巧、明了智。以證得無礙解,達四無畏,十力之保持者、
人牡牛、人獅子、人龍、人良馬、人軛獸、無邊智者、無邊威力者、無邊名聲者、
富者、大財者、有財者、指導者、調伏者、教導者,令知者、令解者、令觀者、令
欣樂者。彼世尊實是未起之道令起者,未生之道令生者,未說之道之宣說者,知道
者、解道者、達道者。又現今,隨從道之諸聲聞(弟子)〔向世尊〕倣傚,住於具備
〔諸德〕。彼世尊實知應知者,見應見者,是眼,是智,是法,是梵天。是告示者、
告說者、義之將來者、不死之施與者、法主、如來。於彼世尊由慧而無有不能知者、
不能見者、不能解者、不能作證者、不能觸者。由過去未來現在,一切諸法依一切
行相現來佛世尊之智門。若所有應知,應知者,〔其〕無論自義、他義、俱義、現世
之義、來世之義、明白之義、甚深之義、隱密之義、覆蔽之義、未了之義、已了之
義、無罪之義、無煩惱之義、淨白之義、第一義,其一切作用於佛智之中。一切之
身業隨佛世尊之智而起。一切之語業隨〔佛〕智而起。一切之意業隨〔佛〕智而起。
對於過去佛世尊有無障害智。對於未來佛世尊有無障害智。對於現在佛世尊有無障
害智。一切能知之範圍皆是〔佛〕智。有〔佛〕智之範圍一切皆是知。〔佛〕智以可
知物為範圍。可知物以〔佛〕智為範圍。超越可知物,無佛智之作用。超越〔佛〕
智無可知之義。彼等〔智與可知〕之諸法相互在同一範圍。譬如於正相合致之函與
蓋二者,函無餘於蓋,蓋無餘於函,相互在〔同一〕範圍,如斯於佛世尊與可知者
之智〔同一〕範圍。一切可知之範圍皆是〔佛〕智。有〔佛〕智之範圍,一切皆是
可知物。〔佛〕智以可知物為範圍。可知物以〔佛〕智為範圍。超越可知物無佛智之
作用。超越〔佛〕智無可知物。彼等諸法相互〔同一〕範圍。於一切諸法是佛世尊
智之作用。一切諸法關係於佛世尊之〔意門〕轉〔心〕,關係於意欲〔速行心〕,關
係於作意,關係於心之生起。佛世尊智是對一切有情之作用。世尊知一切有情之意
樂,知隨眠,知所作,知信解,了知小塵垢、大塵垢、利根、鈍根、善行相、惡行
相、易教化、難教化、能、不能之有情。含天,含魔,含梵天之世界,及沙門、婆
羅門,含天、人之人人是活動於佛智之中。譬如任何之魚、龜乃至吞舟之大魚為止,
皆活動於大海之中,如斯含天、含魔、含梵天之世界,含沙門、婆羅門,含天、人
之人人皆是活動於佛智之中。譬如任何之鳥乃至金翅鳥為止皆是活動於虛空之方
域,如斯等於舍利弗有慧之人人亦一切活動於佛智之方域。佛智遍滿於天與人之慧,
〔於此〕勝而在。所有賢剎帝利、賢婆羅門、賢居士、賢沙門之聰敏而長於議論,
射貫毛髮程度之〔練達〕,以慧解能摧破〔他之〕諸惡見,而行之人人,近於如來頻
為質問,質問隱密覆蔽〔之義〕,彼等之質問由世尊解說而為解答。而說示〔其解答
之〕理由,彼等至歸投於世尊。如斯於此處世尊所謂由慧而極為顯耀。如斯,「世尊
由慧眼而成具眼者。」
(四)世尊由佛眼而成具眼者云何?世尊以佛眼繼續眺望世間〔見〕諸有情之小塵
垢、大塵垢、利根、鈍根、善行相、惡行相、易教化、難教化,或又見來世罪之怖
畏而見住者。譬如在於青蓮之池、紅蓮之池、白蓮之池,一部之青蓮、紅蓮、白蓮
生於水中,在水中而生長,由水未出,在水中沒育,一部之青蓮、紅蓮、白蓮在水
中而生,在水中而生長,在水面之處,一部之青蓮、紅蓮、白蓮在水中而生,在水
中而生長,由水出,不染著於水。如斯世尊以佛眼眺望世間,〔見〕諸有情之小塵垢、
大塵垢、利根、鈍根、善行相、惡行相、易教化、難教化、或又見來世之罪怖畏而
住見者。世尊知「此者是貪行者,此是瞋行者,此是痴行者,此是尋行者,此是信行
者,此是智行者。」世尊對貪行者說不淨說。世尊對瞋行者告慈之修習。世尊對疑行
者總說(聖典)與遍問(義疏),有時使聽法,有時為說法與師共住。世尊對尋行者
告安般念(數息觀)。世尊對信行者告信樂之相,〔即〕佛之善覺性、法之善法性、
僧之善行道及自己之戒。世尊對智行者告無常相、苦相、無我相之〔如〕觀(毘婆
舍那)之相。
譬如立於山巔者 普見〔下界〕之人人
如彼善慧普眼者 升法所成之殿堂
瞰視世間之人人 生老所敗沉於愁
如斯,世尊由佛眼亦成「具眼者。」
(五)世尊由普眼亦成具眼者云何?普眼是一切知智。世尊已具一切知智、正具、
達、正達、成、正成、具備。
彼不能見者 此世無何物
又不能識者 亦〔無〕不可知
應可知之物 一切此知通
如來因斯故 成為普眼者
如斯,「世尊由普眼亦成具眼者」此是「如能幸見具眼者」〔之義〕。
「除去一切之闇黑」者,是排除、捨斷、除去、滅除、令滅無一切之貪闇、瞋闇、
痴闇、慢闇、見闇、煩惱闇、惡行闇、闇黑者、無眼者、無智者、滅慧者、害敵黨、
不至涅槃者。此是「除去一切之闇黑。」
「獨一而為證得樂」〔之句中〕,獨一者,(一)世尊由出家之稱為獨一。(二)由無伴義
獨一。(三)由渴愛捨斷之義為獨一。(四)一向離貪故為獨一,一向離瞋故為獨一,一向
離痴故為獨一,一向無煩惱故為獨一。(五)行一行道(一乘道)故為獨一。(六)獨一而
正覺無上正等覺故為獨一。
(一)世尊由出家之稱為獨一者云何?世尊為黑髮之年,具備善福、青春,於人
生之第一期。有不欲〔捨〕〔彼之出家〕淚顏而泣、涕泣之父母,捨親戚眾,斷一切
名聲之障礙,斷妻子之障礙,斷親戚之障礙,斷友人同僚之障礙,斷財寶之障礙,
剃除鬚髮,著袈裟衣,由家出家而非家,成為無一物之狀態,獨一行、住、動作、
活動、護持、持續、維持。如斯「世尊由出家之稱為獨一。」
(二)世尊由無伴義為獨一者云何?彼如斯出家,獨於阿練若、森林之邊鄙無〔人〕
聲,無騷音,無諸人之光景,於人隱而住,禪思用適當之臥坐所,彼獨行、獨立、
獨坐、獨臥、獨入村行乞、獨〔由行乞〕歸、獨密而坐禪,獨為經行、獨行、獨住、
動作、活動、護持、持續、維持。如斯,「世尊由無伴義成為獨一。」
(三)世尊由渴愛之捨斷故為獨一者云何?彼如斯無伴,不放逸而熱心精勤而住,
於尼連禪河畔之菩提樹下精勤大精勤,擊破放逸親類惡魔障解脫之軍,捨斷渴愛、
綱罟、〔輪迴〕之流、愛著而除去、滅除,令為滅無。
渴愛作為友之人 〔不斷〕輪迴於長時
由此狀態他狀態 輪迴〔之流〕可超度
渴愛乃是苦生〔緣〕 能知此之過患者
離渴愛而無有取 有念比丘應普行
如斯世尊「捨斷渴愛故為獨一。」
(四)世尊一向離貪故為獨一者云何?是貪之捨斷故,一向離貪故為獨一。瞋之捨
斷故而一向離瞋故為獨一。痴之捨斷故而一向離痴故為獨一。煩惱之捨斷故而一向
離煩惱故為獨一。
(五)世尊行一行道(一乘道)故為獨一者云何?一行道者是四念住、四正勤、四
神足、五根、五力、七覺支、八支聖道。
有情利益者 見生盡滅邊
憐愍者〔之佛〕 知解一行道
經由此之道 過去諸佛度
現在亦在度 未來度暴流
如斯,「世尊行一行道故為獨一。」
(六)世尊獨一而正覺無上正等覺故為獨一者云何?覺是於四〔沙門〕道成智慧、
慧根、慧力、擇法覺支、觀慧、觀(毘婆舍那)、正見。世尊依彼佛智覺「一切行是
無常」,覺「一切行是苦」,覺「一切法是無我」,覺「緣無明而有行」……乃至……覺「生
之滅故而老死滅」,覺「此是苦」,覺「此是集」,覺「此是苦之滅」,覺「此是至苦滅之
道」,覺「此是漏」,覺「此是漏之集」,覺〔此是漏之滅」,覺「此是至漏滅之道」。覺「此
等之法應知通」,覺「此等之法應遍知」,覺「此等之法應捨斷」,覺「此等之法應修習」,
覺「此等之法應作證」,覺六觸處之集、滅沒、樂味、過患與出離,覺五取蘊之集、
滅沒、樂味、過患與出離,覺四大種之集、滅沒、樂味、過患與出離,覺「所有集之
法皆是此滅法。」或又所有應覺,應別覺,應正覺,應得達,應觸達,應作證者之一
切物由覺智而覺、隨覺、別覺、正覺、正等覺、得達、獲得、觸達、作證,如斯,
世尊獨一而正覺無上正等覺故為獨一。
「證得樂」〔之句中〕,樂者是出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂。「證
得」〔此之樂〕,正達、得達、觸達、作證。此是「獨一證得樂」〔之義〕。故舍利弗長
老言:
含天世界之人人 如能幸見具眼者
除去一切之闇黑 獨一而為證得樂
三 無依如如之彼佛 為眾主來無詭詐
於此侍坐為多者 欲將問者我已來 (九五七)
「於無依如如之彼佛」〔之句中〕,佛者是彼世尊、自存者、無師者。於未曾聞之
諸法正等覺自己之〔真〕諦,又於其處得一切知性,於諸力得自在性者。佛由何之
義而為佛耶?覺〔真〕諦故是佛〔覺者〕。令人人之覺者故是佛,一切知者故是佛,
一切見者故是佛,知道者故是佛,明照者故是佛,由漏盡者之稱是佛。由無煩惱
者之稱是佛,一向離貪者故是佛,一向離瞋者故是佛,一向離痴者故是佛。一向無
煩惱故是佛,行一行道故是佛,獨一而正覺無上正等覺故是佛,已害破不覺故,已
獲得覺故是佛。佛此之名非由母作,非由父作,非由姊妹作,非由友人同僚作,非
由親戚、緣者作,非由沙門、婆羅門作,非由諸天神作。此佛是此諸佛世尊於菩提
樹下獲得作證一切知智之共同施設者。此是「無依如如之彼佛」〔之義〕。
「無依」者,是〔依〕有(一)愛依與(二)見依之二依。
(一)愛依者云何?稱為渴愛者,乃謂「此是我之物,彼是我之物,此等是我之物,
此是我之物,唯此是我之物。我之色、聲、香、味、觸、敷物、著物、下婢、下僕、
山羊、羊、雞、豚、象、牛、馬、田園、宅地、黃金、金〔銀〕貨、村、街、市、
王土、國土、地方、〔四兵之〕營舍、倉庫」無境界,無限界,無限定,無制限而把
取,我執有限之物──又一切之大地亦由渴愛而我執──乃至百八愛之作用者,此
是愛依。
(二)見依者云何?二十事之有身見、十事之邪見、十事之邊見、所有如斯類之見、
惡見、見執、見難所、見邪曲、見異動、見結、執、執取、住著、取、邪道、邪路、
邪性、異學處、邪倒執、違邪執、顛倒執、邪執、對不如實而如實執,乃至六十二
惡見,此是見依。
於佛世尊已捨斷愛依,捨遣見依。愛依之捨斷故,見依捨遣之故,世尊不依止
於眼,不依止於耳、鼻、舌、身、意,不依止於色、聲、香、味、觸、施之家、眾、
住居、利得、名聲、賞讚、樂、衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、慾界、色
界、無色界、慾有、色有、無色有、想有、無想有、非想非非想有、一蘊有、四蘊
有、五蘊有、過去、未來、現在、見、聞、覺、識諸法,不止著、不近著、不縛著、
不信解、出離、棄遣、離脫、離縛,以不限定之心而住。此是「如如無依之彼佛」〔之
義〕。
「如如」者乃世尊由五相是如如。〔即〕(一)對好惡是如如。(二)已捨者故是如如。(三)
已度者故是如如。(四)已脫者故是如如。(五)說明彼〔之德〕是如如。
(一)世尊對好惡是如如者云何?世尊對利得亦是如如,對不利得亦是如如,對
名聲亦是如如,對不名聲亦是如如,對賞讚亦是如如,對毀訾亦是如如,對樂亦是
如如,對苦亦是如如,假令以香塗一腕,以斧擊一腕,對彼無貪、無瞋恚。捨斷隨
貪、瞋恚,離越勝、敗,超越順境與逆境。如斯,世尊對好惡是如如。
(二)世尊已捨者故者如如者云何?世尊已捨者故是如如。〔即〕於世尊已捨貪、唾
棄、脫、捨遣。以捨瞋、痴、忿、恨、覆、惱、嫉、慳、諂、誑、強情、激情、慢、
過慢、憍、放逸、一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切不
善行已捨、唾棄、脫、捨斷、捨遣。如斯,世尊已捨者故是如如。
(三)世尊已度者故是如如者云何?世尊以度欲流,度有流,度見流,度無明流,
度一切輪迴路,越度、度出、越過、超越、離越。彼梵行已成,〔所作〕已辨,過〔世〕
路,到〔涅槃之〕方域,到終點,護梵行,達最上見,修習道,捨斷煩惱,通達不
動,作證滅。於彼能遍知苦,捨斷集,修習道,作證滅,知通應知遍,遍知應遍知,
捨斷應捨斷,修習應修習,作證應作證。彼放捨障礙,放散〔輪迴之〕濠,拔除(渴
愛)柱,無關鑰(五下分結)而為聖,卸下慢幢、重擔、離繫,捨斷五支〔蓋〕,具
備六支〔捨〕,守護一〔念〕,有〔習行、安住、迴避、除去之〕四依,除去獨一諦
(遍見),完全遣求覓,有不混濁之思惟,有安息身行,有善解脫之心,有善解脫之
慧,獨一而〔完全〕,住於〔梵行〕,得達應第一之得達,為最上之人,第一之人。
彼無積〔善惡之報〕,無除,已除而住。無捨斷〔煩惱〕,無執取,已捨斷而住立。
無取去,無取上,已取去而住立。具備無學之戒蘊故而住立。具備無學之定蘊故而
住立。具備無學之慧蘊故而住立。具備無學之解脫蘊故而住立。具備無學之解脫智
見蘊故而住立。體得諦而住立。超越 動而住立。奪去煩惱火而住立。不迴行〔輪
迴〕而住立。取幸運而住立。由解脫習行而住立。由遍淨慈而住立。由遍淨悲而住
立。由遍淨喜而住立。由遍淨捨而住立。由究竟清淨而住立。由遍淨無煩惱性而住
立。解脫故而住立,知足故而住立。蘊之終邊而住立,界之終邊而住立。處之終邊
而住立。趣之終邊而住立。生起之終邊而住立。結生之終邊而住立。有之終邊而住
立。輪迴之終邊而住立。輪轉之終邊而住立。最後之有而住立。最後之身體而住立。
世尊是最後之持身者。
此為彼之最後有 此為彼之最終身
生死輪迴為〔最後〕 於彼無有再有事
如斯世尊已度者故是如如。
(四)世尊已脫者故是如如者云何?於世尊由貪而心已脫、解脫、善解脫。由瞋而
心已脫、解脫、善解脫。由痴而心已脫、解脫、善解脫。由忿、恨、覆、惱、嫉、
慳、諂、誑、強情、激情、慢、過慢、憍、放逸、一切煩惱、一切惡行、一切不安、
一切熱惱、一切熱苦、一切不善行而心已脫、解脫、善解脫。如斯,世尊成為已脫
者故是如如。
(五)世尊說明彼〔之德〕是如如者云何?世尊若就〔共戒〕而言,是「具戒者」說
明彼〔之德〕是如如。若就信而言,是「具信者」說明彼是如如。若就精進而言,是
「具精進者」說明彼是如如。若就慧而言,「是具慧者」說明彼是如如。對明而言,是
「三明者」說明彼是如如。若就神通而言,是「六神通」說明彼是如如。若就力而言,
是「十力者」說明彼是如如。如斯,「世尊說明彼〔之德〕是如如。」此是〔無依如如之
彼佛」〔之義〕。
「為眾主來無詭詐」〔之句中〕,無詭詐者是三詭詐。〔即〕(一)稱資具之受用詭詐
事,(二)稱威儀之詭詐事,(三)稱周邊語之詭詐事。
(一)稱資具之受用詭詐事者云何?於此處諸居士為〔佈施〕衣服、食物、臥坐
所、病者之資具藥品招待比丘。彼〔比丘〕有惡欲而敗於欲,有欲求,依欲念而〔欲
得〕更多之衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品,〔先〕斷衣服,斷食物,斷臥坐
所,斷病者之資具藥品,彼如斯言:「高價之衣服於沙門有何用?沙門由塚墓、塵堆,
又由店前捨集襤褸作僧伽梨衣而著,此為相應。高貴之食物於沙門有何用?沙門行
乞,由團食而營生活,此為相應。」高貴之臥坐所於沙門有何用?沙門是樹下住者或
露地住者,此為相應。高價之醫藥於沙門有何用?沙門是由〔牛之〕腐尿或訶梨勒
果片作藥,此為相應。因此而著粗糙之衣服,攝粗糙之食物,受用粗糙之臥坐所,
受用粗糙之病者資具藥品。諸居士思惟:「此之沙門少欲而知足,獨居不雜於〔眾〕,
勵精進是頭陀行者」,愈益為〔佈施〕衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品而招待。
彼如斯言:「由三者之現前而有信之善男子生多福。〔即〕由信之現前而有信之善男
子生多之福。由施物之現前而有信之善男子生多福。由應施者(聖者)之現前而有
信之善男子生多福。於汝等有此之信,又此施物之存在,而我是受者。若我不受者,
汝等將失福。於我此〔之施物〕無用。然憐愍汝等故而我受〔施物〕。」因此而多受
衣服,多受食物,多受臥坐所,亦多受病者之資具藥品。〔而受資具之際,彼為似有
難顏。〕如斯所有可厭、顰蹙、詭詐、詭瞞、詐欺,此云「此稱資具之受用詭詐。」
(二)稱威儀之詭詐事者云何?於此處某者有惡欲而敗於欲,意欲〔由他之〕尊欲,
若如斯人人將尊敬我,裝作如得〔阿羅漢果者〕而行走,裝作而立,裝作而坐,裝
作而臥,願求〔視為得阿羅漢果人〕而行走,願求而立,願求而坐,願求而臥,如
入定者而行走,如入定者而立,如入定者而作,如入定者而臥,為欲他見為禪定。
如斯所有威儀之假立、建立、偽裝、可厭、顰蹙、詭詐、詭瞞、詐欺,此云「稱為威
儀詭詐事。」
(三)稱為周邊語〔謎〕之詭詐事者云何?於此處某者有惡欲而敗於欲,意欲〔由
他之〕尊敬,言:「若如斯人人將尊敬我」,〔詐〕言依據聖法。〔即〕語:「著如斯衣
服之沙門此是大有能者。」語:「持如斯缽、持銅碗、持水瓶、持濾水器、持鍵、履
物、著帶、著腰紐之沙門,此是大有能者。」語:「有如斯和尚之沙門此是大有能者。」
語:「同於阿闍梨和尚者(弟子兄弟)、同阿闍梨者(同門)、友人、知己、同輩、朋
友之沙門此是大有能者。」語:「住於如斯精舍之沙門此是大有能者。」語:「住於如
斯單屋頂家,住於臺觀,住於平屋,住於山窟,住於洞穴,住於小屋,住於重閣,
住於樓房,住於圓屋,住於寶庫,住於集會所,住於假屋,住於樹下之沙門此是大
有能者。」或又有惡染之心而屢為可厭之面,行大詭詐、大滑舌、由口〔巧言〕而得
他之尊敬者如言:「此之沙門(我)已如斯寂靜之住等至(禪定)。」而甚深、秘密、
微妙、隱蔽、是出世間與空相應論。如斯所有偽裝、可厭、顰蹙、詭詐、詭瞞、詐
欺此云:「稱為周邊語之詭詐事。」
佛世尊捨斷此等三詭詐事,正斷、寂滅、安息、不得生起、已以智火燒。故佛
無詭詐。此「無詭詐」〔之義〕。
「為眾主而來」〔之句中〕,眾主者乃眾主。世尊是眾之阿闍梨(師)故是眾主。
眾之師故是眾主。誘導眾故是眾主。教誡眾故是眾主。教訓眾故是眾主。無畏而近
眾故是眾主。使眾聞彼〔佛之言〕,傾耳令起知心故是眾主。令眾生離避不善,使住
立於善故是眾主。是比丘眾之眾主,是比丘尼眾之眾主,是優婆塞眾之眾主,是優
婆夷眾之眾主,是王眾之眾主,是剎帝利眾之眾主,是婆羅門眾之眾主,是毘舍眾
之眾主,是首陀眾之眾主,是天眾之眾主,是梵天眾之眾主。是僧眾之主、眾主、
眾之阿闍梨(師)。「來」者,是近於僧伽施市、近來、到來。此是「為眾主來無詭詐」
〔之義〕。
「於此待坐為多者」〔之句中〕,「多」者,是諸多之剎帝利、婆羅門、毘舍、首陀、
在家者、出家者、天人。「侍坐者」昃使侍坐者,左右使侍者,差侍者,諸弟子也。
此是「於此侍坐為多者」〔之義〕。
「欲將問者我已來」,欲問我已來,欲質問我已來,欲聞問我已來。如斯是「欲將
問者我已來」〔之義〕。或又有欲問之人、質問之人人,欲聞問之人人之來,來至、
接近、近侍。如斯亦是「欲將問者我已來〔有由質問而來〕」〔之義〕。或又有向尊師
欲問而來者,尊師對我所問得善語回答,此是說者之責任。如斯亦是「欲將問者我已
來」〔之義〕。故舍利弗長老言:
無依如如之彼佛 為眾生來無詭詐
於此侍者為多者 欲將問者我已來
四 厭〔世〕親無人坐處 樹下又復於塚墓
又在山山洞窟中 住在比丘〔厭世間〕(九五八)
「厭惡之比丘」〔之句中〕,比丘是善凡夫比丘又有學比丘。此是比丘。「厭惡」
者,是厭惡生、老、病、死、愁、悲苦、憂惱,地獄之苦、畜生界之苦、餓鬼界
之苦、人界之苦、入胎原因之苦,在胎原因之苦、出胎原因之苦、生者隨結之苦,
生者受他支配之苦,自苦之苦,他苦之苦、苦苦、行苦、壞苦、眼病之苦、耳病
之苦、鼻病之苦、舌病之苦、身病之苦、頭病之苦、外耳病之苦、口腔病之苦、
齒病之苦、咳、喘息、外鼻病、熱病、老、腹病、氣絕、赤痢、腹痛、虎列刺、
癲、廠、庖瘡、肺病、癲癇、輪癬、疥癬、風癬、抓傷、皸、出血、糖尿病、痔
疾、疙瘩、潰瘍、膽汁等起病、痰等起病、風等起病、〔膽汁、痰風之〕集合病、
氣候變化所生病、不等姿勢所生病、傷害所生病、業報所生病、寒、暑、飢、渴、
大便、小便、虻、蚊、風、炎熱,與爬行類接觸所生之苦、母死之苦、父死之苦、
兄弟死之苦、姊妹死之苦、親子死之苦、親女死之苦、失親戚之苦、失財富之苦、
失〔健康〕疾病之苦,失戒之苦,失正見厭惡、忌、嫌忌、厭之苦。此是「厭惡之
比丘」〔之義〕。
「親人無坐所」〔之句中〕,坐所是坐處。〔即〕床、椅子、坐蒲團、皮革、草蓐、
柴蓐、蒿蓐。其坐所免見不適當之色,離、遠離,免為不適當五種欲,離、遠離。
親〔斯〕坐所,親近、受、受用、享受,且常受者。此是「親人無坐所〔者〕」〔之義〕。
「於樹下或於塚墓」〔之句中〕,樹下者是樹下,塚墓是塚墓處。此是「樹下又復
塚墓。」
「又在山山洞窟中」〔之句中〕,山是山,洞穴是洞穴。山窟是山窟。山之中間謂
山之中腹。此是「又在山山洞窟中。」故舍利弗長老言:
厭〔世〕親人無坐處 樹下又復於塚墓
又在山山洞窟中 住在比丘〔厭世間〕
五 高低臥所〔住比丘〕 其處恐怖〔猛獸〕吠
彼有無音臥坐所 比丘不可怖動此 (九五九)
「高低臥所」〔之句中〕,「高低」者,是高低、勝劣、善惡。「臥所」者,是臥坐所
謂臥所。〔即〕是精舍,單屋頂家、臺觀、平屋、山窟。此是「高低臥所。」
「其處恐怖物吠」〔之句中〕,「吠」者是起吠、咆、吼聲。此是「吠」。或又如何
程度,幾何,幾多,多少,而如何之多。所怖之物是獅子、虎、豹、熊、鬣狗、狼、
野牛、象、蛇、蜴、百足、盜賊、又既遂未遂之凶暴人。此是「其處恐怖物吠」〔之
義〕。
「比丘不可怖動此」〔之句中〕,〔此」者,是此恐怖之物。見恐怖之物,又聞而
不可怖動,不可悚怖,不可震駭、不可駭,不可駭怖,不可戰駭,不可怖畏,不
可陷於戰慄,不恐怖身不硬直,不駭怖,不可逃走,捨斷怖畏恐怖,而離去身毛豎
立而住。此是「比丘不可怖動此」〔之義〕。
「彼無音臥坐所」者,是無〔人〕聲,無〔騷〕音,無諸人之景色,可住隱人,
是適當禪思之臥坐所。此是「彼有無音臥坐所」〔之義〕。故舍利弗長老言:
高低臥處〔住比丘〕 其處恐怖〔猛獸〕吠
彼有無音臥坐所 比丘不可怖動此
六 未到之域(涅槃)比丘行 世間危難有幾何?
彼有邊境臥坐所 比丘應與克服彼 (九六○)
「世間危難有幾何」〔之句中〕,「幾何」者,是幾何、幾多、何者、如何多。危難
者,是(一)顯現之危難與(二)隱密之危難之二危難。
(一)顯現之危難者云何?是獅子、虎、豹、熊、鬣狗、狼、野牛、象、蛇、蜴、
百足、盜賊又既遂、未遂之凶惡人。又與接觸眼病、耳病、鼻病、舌病、身病、頭
病、外耳病、口腔病、齒病、咳、喘息、外鼻病、熱病、老、腹病、氣絕、赤痢、
腹痛、虎列剌、癲、廠、庖瘡、肺病、癲癇、輪癬、疥癬、風癬、抓傷、皸、出血、
糖尿病、痔疾、疙瘩、潰瘍、膽汁等起病、痰等起病、風等起病、〔膽汁痰、風之〕
集合病、氣候變化所生病、不等姿勢所生病、傷害所生病、業報所生病、寒、暑、
飢、渴、大便、小便、虻、蚊、風、炎熱、爬行類〔蛇〕。此等謂顯現之危難。
(二)隱密之危難者云何?是身惡行、語惡行、愛欲蓋、瞋恚蓋、惛沉、睡眠蓋、
掉舉惡作蓋、疑蓋、貪、瞋、痴、忿、恨、覆、惱、嫉、慳、諂、誑、強情、激情、
慢、過慢、憍放逸、一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切
不善行。此等謂隱密之危難。
「危難」者是由何義而為危難耶?(一)征服(善人)故危難。(二)至〔善法之〕減退
故是危難(三)〔不善法〕以其處為依所故是危難。
(一)征服〔善人〕故是危難者云何?彼等危難是征彼人、征服、勝、蹂躪、奪取、
粉碎。如斯,「征服故是危難。」
(二)至〔善法之〕減退故是危難者云何?彼等危難是至諸善法之減退、消滅。諸
善法者云何?是正行道、隨順之行道、無害敵之行道、隨義之行道、法隨法之行道、
對諸戒之完成、諸根之守護、對食之知量、向警寤之努力、向念正知、四念住、四
正勤、四神力、五根、五力、七覺支、八支聖道修習之努力。至此等諸善法之減退、
消滅。如斯,是「至減退故是危難。」
(三)〔不善法〕以其處為依所故是危難者云何?於其處此等之惡不善法生起而依
止於自體。譬如在洞穴,於洞穴為依所之生物橫臥,在水中以水為依所之生物存在,
在林中以林為依所之生物存在,在樹上以樹為依所之生物存在,如斯,於其處此等
諸不善法生起依止於自體。如斯「以其處為依所故是危難。」
即世尊如斯說:「諸比丘!與門人(煩惱)共,與阿闍梨(煩惱)之比丘是苦
而不樂住。諸比丘!與門人共,與阿闍梨共之比丘是苦而不樂住者云何?諸比丘!
茲有比丘,以眼見色後,〔於彼〕憶念思惟結縛而生起惡不善法。其等之惡不善法住
於彼之內、隨住。故云彼與門人(內住者)共。彼等惡不善法於彼現行。故云彼與
阿闍梨(現行者)共。更又諸比丘!有比丘以耳聞聲之後,以鼻嗅香之後,以舌嘗
味之後,以身觸所觸之後,以意識法之後,〔於彼〕憶念思惟結縛而生起惡不善法。
其等之惡不善法住彼之內、隨住。故云彼與門人(內住者)共。彼等諸不善法在彼
現行。故云彼與阿闍梨(現行者)共。如斯,諸比丘!與門人共,與阿闍梨共之比
丘是苦而不樂住。」如斯「亦以其處為依所故是危難。」
又世尊如斯說:「 諸比丘!有此等三之內垢、內不友、內敵、內殺戮者、內反
敵者。三者云何?諸比丘!貪是內垢、內不友、內敵、內殺戮者、內反敵者。諸比
丘!瞋是內垢、內不友、內敵、內殺戮者、內反敵者。諸比丘!痴是內垢、內不友、
內敵、內殺戮者、內反敵者。諸比丘!此等三之內垢、是內不友、內敵、內殺戮者、
內反敵者。」
貪生不利 貪心動亂
怖畏內生 人不覺知
貪不知義 貪不見法
貪征人故 黑暗闇冥
瞋生不利 瞋心動亂
怖畏內生 人不覺知
瞋不知義 瞋不見法
忿征人故 黑暗闇冥
痴生不利 痴心動亂
怖畏內生 人不覺知
痴不知義 痴不見法
痴征人故 黑暗闇冥
如斯亦「以其處為依所故是危難。」
又世尊說:「大王!人有三法之生起。〔彼等〕於內生起至不利益、苦、不樂
住。三者云何?大王人有瞋之生起。〔彼〕於內生起至不利益、苦、不樂住。大王!
人有貪之生起。〔彼〕於內生起至不利益、苦、不樂住。大王!人有痴之生起。〔彼〕
於內生起至不利益、苦、不樂住。大王!人有此等三法之生起。〔彼等〕於內生起至
不利益、苦、不樂住。」
自己心中生 貪與瞋與痴
有惡心害人 如竹枯自果
如斯亦「以其處為依所故是危難。」
又世尊如斯說:
貪瞋此為身體因 不樂與樂由此生
由此身體之等起 諸〔不善〕尋以〔善〕意
如諸童子〔放〕鳥。
如斯亦「以其處為依所故」是危難。
「世間」者,是人世間。此是「世間危難有幾何」〔之義〕。
「未到之域比丘行」〔之句中〕,未到之域者是不死、涅槃。即彼一切行之止、一
切依之捨遣、渴愛之盡滅、離貪、滅、涅槃。未曾到之〔域〕非於此長時曾到之域。
譬如持運〔盛〕滿油之缽至緣,此比丘冀求未到之域,無怠慢隨護〔無油〕之自心。
謂赴未曾到之域,前往出發者,此是「未到之域比丘行」〔之義〕。
「比丘應克服彼」〔之句中〕,「彼」者,是彼危難,比丘應克服、戰勝、應蹂躪、
奪去、粉碎。此是「比丘應克服彼」〔之義〕。
「彼有邊境臥坐所」者,是山邊、林邊、水邊、河邊之邊地、邊境、邊鄙,於其
處不能耕作,不能播種之臥坐所。此是「彼有邊境臥坐所」〔之義〕。故舍利弗長老言:
未到之域〔比丘〕 行世間危難有幾何
彼有邊境臥坐所 比丘應與克服彼
七 於彼有何語路耶 彼有此何行處耶
自使精勤之比丘 應有如何戒務耶 (九六一)
「於彼有何語路耶?」是如何狀態,如何住立、具備如如何類之語路耶?是以問
語遍淨。
語遍淨者云何?茲有比丘,捨斷妄語,離妄語,語真實,只遵真實,實直,可
信賴,不欺世人。〔彼〕捨斷兩舌,離兩舌,此處人人之間將為分裂,由此處聞而無
在彼處言。彼處人人之間將為分裂,由彼處聞而無在此處言。彼如是為分裂之人融
和,愈益助長親密人人之〔親密〕,悅和合,樂和合,喜和合,語令和合之語。〔彼〕
捨斷惡口,離惡口,無過失,樂於耳,可愛,能觸於心琴,優雅、適於諸多人人之
語、適諸多人人意之所有語,語如斯類之語。〔彼〕捨斷綺語,語離綺,適時而語,
語真實,語義,語法,語律,有因緣(序說)、有適時之引例(譬喻)、有段落、語
伴義之語。彼具備〔不妄語、不兩舌、不惡口、不綺語之〕四語善行,語去四過失
之語。遠離三十二之無用論、離、離去、出離,棄遣、離脫、離縛,以不限定之
心而住。(彼)語十論事。所謂〔語〕(一)少欲論、(二)知足論、(三)遠離論、(四)不會合論、
(五)勤精進論、(六)戒論、(七)定論、(八)慧論、(九)解脫論、(十)解脫智見論〔又〕語念住論、
正勤論、神足論、根論、力論、覺支論、道論、果論、涅槃論。〔彼〕制語、慎、用
心深、守護、守、護、防護。此是語遍淨。如斯,具備語遍淨。此是「於彼有何語路
耶?」
「彼應有何行處耶?」是如何狀態,如何住立,具備如何類之行處耶?是以問
行處。有行處,有非行處。
(一)非行處者云何?於此處某者或往婬女之處,或往寡婦之處,或往成長處女之
處,或往黃門(閹人)之處,或往比丘尼之處,或往酒肆之處。或對國王、大臣、
外學、外學之弟子如在家人所為不適當之交際而住。或又如對比丘、比丘尼、優婆
塞、優婆夷而無信,無信樂,罵罟讒謗〔彼等〕,不欲〔彼等〕之利,不欲其益,不
欲安樂,不欲瑜伽安穩,依存如斯諸俗家、親近、近侍、此謂之非行處。或又〔行
乞入於村落〕家家之間,行於街路而不防護〔諸根〕而行。〔即〕眺望象〔兵〕,眺
望馬〔兵〕,眺望車〔兵〕,眺望步〔兵〕,眺望婦人,眺望男子,眺望男兒,眺望女
兒,眺望店內,眺望家之入口,眺望上,眺望下,左顧右眄而行。此亦云非行處。
或又以眼見色已,取相,取細相〔此不防護眼根而住者,為貪憂諸惡不善法所侵而
彼不為其防護而行道,不護眼根,不至眼根之律儀。以耳、鼻、舌、身、意而識〔聲、
香、味、觸〕法已而取相、取細相。〕此之不防護意根而住者,為貪憂之諸惡不善
法所侵而彼不為彼其防護而行道,不護意根,不至意根之律儀。此亦云為非行處。
又譬如有一部可尊敬之沙門、婆羅門。不斷享信施之食亦按例為舞蹈、歌謠、音樂、
魔術、說相生、手鈴樂、鐃鈸樂、銅羅樂、奇術、鐵丸戲、竹棒戲、輕身藝業、鬥
象、鬥馬、鬥水牛、鬥牡牛、鬥牝牛、鬥牡山羊、鬥牡羊、鬥雞、鬥鶉、鬥杖、鬥
拳、角力、模擬戰、兵列、兵團、閱兵等物之耽於觀賞。此亦云非行處。五種欲亦
是非行處。即世尊如斯說:「諸比丘!在往他境之非行處之人可得魔襲來(之機),
魔可得所緣。「諸比丘!勿行他境之非行處,諸比丘!人人所行他境之非行處,是得
魔來襲之〔機〕,得魔之所緣!諸比丘!然如何是他境之非行處耶?此即是五種欲。
五者云何?是喜好、盼眄、可意、可愛、伴欲、可染眼所識之色、耳所識之聲、鼻
所識之香、舌所識之味,喜好、盼望、可意、可愛、伴欲、可染身所識之觸。諸比
丘!此謂他境之非行處。」此亦云非行處。
(二)行處者云何?茲有比丘,不往婬女處,不往寡婦處,不往成長處女之處,不
往黃門之處,不往比丘尼之處,不往酒肆之處。對國王、大臣、外學之弟子,如在
家人所為不適當之交際而不住。或又對比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷有信、有信
樂、自由給與泉水,光輝袈裟衣,喜比丘之出入,欲〔彼等之〕利,欲其益,欲安
樂,欲瑜伽安穩,如斯依存於諸俗家、親近、近侍,此云行處。或又有比丘,〔行乞
入村落〕家家之間,行於街路,防護諸根而行。〔即〕不眺望象〔兵〕,不眺望馬〔兵〕,
不眺望車〔兵〕,不眺望步〔兵〕……乃至(二七三頁參照)……不左顧右眄而行。
此亦云行處。或又以眼見色已而不取相,不取細相……乃至(二七三頁參照)……
至意根之律儀。此亦云行處。或又有一部之可尊敬之沙門、婆羅門。不斷享信施之
食,彼等按例對舞蹈、歌謠、音樂……乃至(二七四頁參照)……如閱兵等物離耽
於觀賞。此亦云正行。四念住亦是行處。即世尊如斯說「。諸比丘!應行自己之父祖
(先佛)之境行處。諸比丘!往自己之父祖境之行處人人,可不得魔襲來〔之機會〕,
不得魔之所緣。諸比丘!如何是比丘自己父祖境之行處耶?此即是四念住。四者云
何?諸比丘!茲有比丘,對身行身隨觀,熱心而有正知、有念、住於調伏世之貪憂。
對受、心、法、行〔受、心〕法隨觀,熱心而有正知、有念、住於調伏世之貪憂。
諸比丘!此是比丘之自己父祖境之行處。」此亦云行處。如斯應具備行處。此是「彼
此有何行處耶?」
「應有如何戒務耶?」是如何狀態,如何住立,應具備如何類之戒與務耶?是以
問戒與務之遍淨。所謂戒與務之遍淨者云何?(一)有戒而且是務。國有務而不成為
(一)有戒而且為務者云何?茲有比丘,具戒,防護別解脫律儀而住,具足正行與
行處,對微量之罪亦起怖畏,受持學諸學處。其時所有抑制、律儀、不犯此是戒。
所有受持此是務。由律儀之義而是戒,由受持之義而是務。此謂「戒而且是務。」
(二)務而非戒者云何?阿練若住支、常乞食支、糞掃衣支、三衣支、次第乞食支、
時後不食支、常坐不臥支、隨處住支之八頭陀支,此云「務而非戒。」精進之受持亦
云務而非戒。〔即〕以精勤、策勵心「寧皮與腱與骨乾盡,縱身中之肉與血涸渴。由
強健力勢,由強健力,由強健精進,由強健勇猛而得所應得之物而精進不停止」。如
斯精進之受持亦云「務而非戒。」
「愛箭不拔去 我不食不飲
不外出精舍 亦不橫脅臥。」
以精勤、策勵心。如斯精勤之受持亦云「務而非戒。」以精勤策勵心「由諸漏而不
取我、心至解脫止,我不解此結跏趺坐」。如斯精進受持亦「是務而非戒。」以精勤、策
勵心「由諸漏而不取我心至解脫止,我不由此座起,不下經行處,不外出精舍,不外
出軍單頂家,不外出臺觀,不外出平屋,不外出山窟,不外出同穴,不外出小屋,
不外出重閣,不外出樓房,不外出圓屋,不外出寶庫,不外出集會所,不外出假屋,
不外出樹下」。如斯精進之受持亦云「務而非戒。」以精勤策勵心「於此晨朝時我將取
得聖法、將正得、將證達、將觸達、將作證」。如斯精進之受持亦云「務而非戒。」以
精勤策勵心「於此之正午時,夕刻時,在食前,在食後,在初夜,在中夜,在後夜,
在新月,在滿月,在雨期,在冬期,在夏期,在青年期,在中年期,在老年期,我
將取得聖法、將正得、將證達、將觸達、將作證」。如斯精進之受持亦云「務而非戒。」
此是戒與務之遍淨。如斯具備戒與務之遍淨。此是一應有如何戒務耶?」
「自使精勤之比丘」〔之句中〕,「自使精勤〕者,是為〔得〕諸善法而勤精進、有
力勢、有堅強發勤,不放棄欲,不放棄重擔(責任)。或又對自義,對真理,對持相,
對理由,對理非理而自遣(專心)之自遣者。〔即〕「一切行是無常」而自遣(專心),
「一切行是苦」而自遣,「一切法無我」而自遣,「緣無明有行」而自遣……乃至……「緣
生有老死」而自遣……乃至……「生之滅故老死滅」而自遣,「此是苦」而自遣……乃至
……「此是至苦滅之道」而自遣,「此是漏」 而自遣……乃至……「此是至此漏滅之道」
而自遣,「此等諸法應知通」而自遣,「此等諸法應作證」而自遣,「(專心觀察)六觸
處之集、滅沒、樂味、過患、出離」而自遣,「五取蘊、四大種之集、滅沒、樂味、
過患、出離」而自遣,「所有集之法皆是此滅之法」為自遣者。「比丘」是善凡夫比丘又
有學比丘。此是「自精勤比丘。」故舍利弗長老言:
於彼有何語路耶 彼此有何行處耶
自使精勤之比丘 應有如何戒務耶
八 有智有念為專一 彼為受持如何學
除銀〔之精〕如鍛工 自己之垢應吹去 (九六二)
「彼為受持如何學」者,是彼受如何之學,受持、取、執、執取、住著。此是「彼
受持如何學」〔之義〕。
「有智有念為專一」〔之句中〕,「專一」者,是一境心、不散心、不亂意。此是「專
一」。「有智」者,是智者、賢者、具慧者、覺慧者、有智者、辨知者、有慧者。「有
念」者,是由四原因而有念。〔即〕在對身修習身隨觀念住而有念,對受、心、法,
對受、心、法而修習〔受、心〕法隨觀念住而有念。此謂之有念,此是「有念」
「彼為受持如何學」是,是問增上戒學。「專一」者,是問增上心學。「有智」者,
是問增上慧學。「有念」者,是問念之遍淨。此是「專一而有智有念彼受持如何學」
〔之義〕。
「除銀〔之精〕如鍛工,自己之垢應吹去」〔之句中〕,鍛工是金工。銀者,是生
色(黃金)。譬如金工以黃金之粗垢之(精)亦吹、吹除、吹去,中垢亦吹、吹除、
吹去,細垢亦吹、吹除、吹去,如斯比丘自己之粗煩惱亦吹、吹除、吹去、捨斷、
除去、滅除、令之滅無,中煩惱亦吹、吹除、吹去、捨斷、除去、滅除,令之滅無,
細煩惱亦吹、吹除、吹去、捨斷、除去、滅除、令之滅無。或又比丘自己之貪垢、
瞋垢、痴垢、慢垢、見垢、煩惱垢、惡行垢、為暗黑物、為無眼物、為無智物、滅
慧之物、害敵之黨、不至涅槃之物,吹之、吹除、吹去、捨斷、除去、滅除、令之
滅無。或又由正見而吹邪見、吹、吹除、吹去、捨斷、除去、滅除,令之滅無。由
正思惟而〔吹〕邪思惟,由正語而〔吹〕邪語,由正業而〔吹〕邪業,由正命而〔吹〕
邪命,由正精進而〔吹〕邪精進,由正念而吹〕邪念,由正定而〔吹〕邪定,由正
智而〔吹〕邪智,由正解脫而吹邪解脫、吹除、吹去、捨斷、除去、滅除、令之滅
無。或又由八支聖道而〔吹〕一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱
苦,一切不善行之吹、吹除、吹去、捨斷、除去、滅除、令之滅無。此是「除銀〔之
精〕如鍛工,自己之垢應吹去」〔之義〕。故舍利弗長老言:
有智有念為專一 彼為受持如何學
除銀〔之精〕如鍛工 自己之垢應吹去
九 世尊宣示:「舍利弗! 而且厭惡此世間
受用無人坐臥所 〔比丘〕如何安樂住
如何有隨法〔聖道〕 〔我〕隨知解將語汝 (九六三)
「厭惡而且如何安樂住」〔之句中〕,而且有厭惡者,是厭惡生、老、病、死、愁、
悲、苦、憂惱……乃至(二六三頁參照)……失〔正〕見厭惡苦、忌、嫌忌、而且
有厭者。此是「而且有厭惡。」「如何安住樂」者,是所有安樂有安樂住,我將語彼。
安樂住者云何?是正行道、隨順之行道、無害敵之行道、法隨法之行道、諸戒
之完成、諸根之守護、對食知量、向警寤之努力、念正知、四念住、四正勤、四神
足、五根、五力、七覺支、八支聖道、涅槃、至涅槃道。此謂安樂住。此是「而且厭
惡如何安樂。」
「世尊宣示,舍利弗!」者,是〔世尊〕由名而言彼長老。世尊是尊重之同義語。
又貪之破壞者故是世尊,瞋之破壞者故是世尊,痴之破壞者故是世尊,見之破壞者
故是世尊,棘之破壞者故是世尊,煩惱之破壞者故是世尊。頒與頒布法寶故是世尊。
諸有之終熄者故是世尊。修習身,修習戒,修習心(定),修息慧故是世尊。或世尊
於阿練若、森林之邊鄙而為無〔人〕聲,無〔騷〕音,無諸人之景象,應住隱諸人,
受用禪思適當臥坐所故是世尊。又世尊受用衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品
故是世尊。又世尊受用義味、法味、解脫味、增上戒、增上心、增上慧故是世尊。
又世尊受用四禪、四無量、四無色定故是世尊。又世尊受用八解脫、八勝處、九次
第定故是世尊。又世尊受用十想修習、十遍定、安般念定、不淨定故是世尊。又世
尊受用四念住、四正勤、四神足、五根、五力、七覺支、八支聖道故是世尊。又世
尊受用十如來力、四無畏、四無礙解、六神通、六佛法故是世尊。所謂世尊之此名
非由母作,非由父作,非由兄弟作,非由姊妹作,非由朋友、同僚作,非由親戚、
緣者作,非由沙門、婆羅門作,非由天神作。謂此世尊是諸佛世尊於菩提樹下解脫
之後與一切知智之獲得作證共同施設者。此是「世尊宣示舍利弗」〔之義〕。
「受用無人坐臥所」〔之句中〕,「坐所」者,是坐之處所。〔即〕是床、椅子、座
蒲團、蓆、皮革、草蓐、柴蓐、床蓐。「臥所」者,乃臥坐所。〔即〕是精舍、單屋頂家、
臺觀、平屋、洞窟。〔其〕臥坐所免見不適當之色、離、遠離、免聞成為不適當
之聲……乃至……免不適當之五種欲、離、遠離。謂之受無人臥坐所、受用、享受、
而且有常受者,是「受用無人坐臥所」〔之義〕。
「如何隨法有正覺」〔之句中〕,正覺者,是四〔沙門〕道之智、慧、慧根、慧力
……乃至……擇法覺支、觀慧、觀(毘婆舍那)、正見。此是欲覺其覺,欲隨覺,欲
別覺,欲正覺,欲證達,欲觸達,欲作證〔之比丘〕。此是欲正覺〔比丘〕。「如何有
隨法」者,是向覺有如何隨法耶?〔向覺之隨法〕是正行道、隨順之行道、無害敵之
行道、隨義之行道、法隨法之行道、諸戒之完成、諸根之守護、對食知量、向警寤
之努力、念正知。此等謂向覺之隨法。或又於四沙門道之前分觀(毘婆舍那)此等
謂向覺之隨法。此是「〔比丘〕如何隨法有正覺」〔之義〕。
「彼隨知解將語汝」〔之句中〕,「彼」者,是向覺之隨法。「將語」者,將說、將語、
告、示、施設、確立、開顯、分別、顯示、說明。「隨知解」者,是隨於知解、知解、
了知、識知、別知、通達、不受賣、不依傳說、不依傳承、不依藏〔經〕之說,不
依思擇不依推論,不依行相之審思,不依見、省、思、忍、自己自知通,自已現見
法,以說彼。此是「隨其知解而語汝」〔之義〕。故世尊宣示:
世尊曰:舍利弗! 而且厭惡此世間
受用無人坐臥所 〔比丘〕如何安樂住
如何有隨法〔聖道〕 〔我〕隨知解我語汝
一○ 有念〔戒等〕周行 賢比丘接觸蚊虻
爬行類人四足〔獸〕 不可佈此五佈畏 (九六四)
「〔比丘〕不怖五怖畏」〔之句中〕,賢是賢者、學者、具慧者、覺慧者、智者、
辨知者、有慧者。不可怖「五怖畏」,不可駭,不可駭怖,不可戰駭,不可怖畏,,
不可陷於戰慄。無恐怖,無身硬直,無駭怖,不可逃走,捨斷怖畏恐怖,應去身毛
豎立而住。此是「賢者〔比丘〕不怖五怖畏」〔之義〕。
「有念比丘周邊行」〔之句中〕,比丘者,是善凡夫比丘又有學比丘。「有念」是由
四原因而有念。〔即〕對身修習身隨觀念住而有念,對〔受、心、〕修習法隨觀念住
而有念,此謂之有念。「彼周邊行」者,有四之周邊。〔即〕(一)戒律儀周邊、(二)根律儀
周邊、(三)食知量周邊、(四)警寤隨勤周邊。
(一)「戒律儀周邊」者云何?茲有比丘,具戒,防護別解脫律儀而住,具足正行與
行處,對微量之罪亦起怖畏,受持而學諸學處。觀察內之穢污,住於戒律儀周邊之
內,無破彼之界限。此是「戒律儀周邊。」
(二)「根律儀周邊」者云何?茲有比丘!以眼見色已而無取相,無取細相。此不防
護眼根而住者為貪憂諸惡不善法所侵故,為此防護而行道,護眼根而至眼根之律儀。
以耳聞聲已,以鼻嗅香已,以香嘗味已,以身觸所觸已,以意識法已,無取相,無
取細相。不防護此之意根而住者,為貪憂諸惡不善法所侵故,為其防護而行道,護
意根,至意根之律儀。而且觀察 燃火之教說於根律儀周邊之內而行,無破限界,
此「根律儀周邊。」
(三)「食知量周邊」者如何?茲有比丘不為戲而如理省察,不為憍慢,不為裝飾,
不為莊嚴,為欲存續此身體,為維持、為止害,「如斯我為無舊苦痛,不令生新苦痛。
又我將為存命與無罪與安樂住」為攝益梵行之限度受用食物。觀察車軸之注油、
傷之繃帶、子肉之譬喻,在食知量範圍內而行,無破限界。此是食知量周邊。
(四)「警寤隨勤周邊」者云何?茲有比丘,晝由經行與坐禪,由諸障法令心遍淨。
於初夜經行坐禪由諸障法念心遍淨。於中夜右勝為向下如獅子之臥,腳與腳重疊,
有念有正知而起作意想已而臥。於後夜起,由經行與坐禪而遍淨諸障法。觀察。賢
善一夜住,警寤隨勤周邊之內行,無破限界。此是「警寤隨勤周邊。」此是「有念比丘
周邊行」〔之義〕。
「蛇與蚊虻爬行類」〔之句中〕,虻是赤眼蠅。蚊(飛過之物)是謂一切蠅類。何
故一切蠅類謂蚊。彼等飛上飛上而噉故,一切之蠅類謂蚊(飛過之物)。爬行類是蛇。
此是「蛇與蚊虻爬行類。」
「人與四足〔獸〕接觸」〔之句中〕,「人之接觸」者是盜賊及既遂未遂之凶暴人。
彼等向比丘質問,又提起論辯,怒罵,誹謗,惱害,損惱,害,傷害,使苦,使惱
苦,行殺,殺害,殺傷。所有〔斯〕人之殺害乃人之接觸。四足是獅子、虎豹、熊、
鬣狗、狼、野牛、象。彼等粉碎比丘、噉、害、傷害、令苦,令惱苦、殺、殺害、
殺傷。四足之殺害是所有四足之怖畏。此是「人與四足獸接觸」〔之義〕。故世尊宣:
有念〔我等〕周邊行 賢比丘接觸蚊虻
爬行類人四足〔獸〕 不可佈此五佈畏
一一 彼等多由他法者(外學) 不應戰慄見恐怖
又對其他諸危難 追求善者應克服 (九六五)
「彼等多由他法者,不應戰慄見恐怖」〔之句中〕,他法者是除七共法者,所有
佛不信樂者、法不信樂者、僧不信樂者。彼等向比丘質問,又提起論辯,怒罵,誹
謗,惱害,損惱,害,傷害,令苦,令惱苦,殺,殺害,殺傷。彼等見聞多恐怖,
不應顫,不應顫怖,不應顫駭,不應駭,不應駭怖,不應戰駭,不應怖畏,不
應陷於戰慄。無恐怖,身無硬直,無駭怖,不可逃走。捨斷怖畏恐怖,應去身毛豎
立而住。此是「彼等多由他法者,不應戰慄見恐怖」〔之義〕。
「又對其他諸危難,追求善者應克服」者,又應其他諸克服。應打勝,應蹂躪,
應奪取,應粉碎(危)難。「危難」者,是顯現之危難與隱密之危難之二危難……乃
至(二六六頁以下參照)……如斯亦「以其處為依所故是危難。」追求善者,是正行
道、隨順之行道、無害敵之行道、隨義之行道、〔法隨法之行道、諸戒之完成、諸根
之守護、對食知量、向警寤之努力、念正知、四念住、四正勤、四神足、五根、五
力、七覺支、〕八支聖道、涅槃,求至涅槃道,覓求,遍求者,應克服諸危難,應
打勝,應蹂躪,應奪取,應粉碎。此是「又對其他諸諸危難,善追求者應克服」(之
義)。故世尊宣示:
彼等多由他法者 不應戰慄見恐怖
又對其他諸危難 追求善者應克服
一二 宜〔忍〕罹疾頻饑餓 寒冷酷熱亦忍耐
其等種種觸無餘 精進發勤應堅行 (九六六)
「罹疾頻饑餓」〔之句中〕,罹疾者是罹病。〔即〕觸病觸,被襲,被圍,而具此
者。如觸眼病,被襲,被圍,具〔彼〕,耳病、鼻病、舌病、身病……乃至(一四五
頁參照)……虻、蚊、風、炎熱、觸爬行類之觸,被襲,被圍,而具之。饑餓者是
飢。觸飢,被襲,被圍,亦具〔彼〕。此是「亦罹疾頻饑餓」〔之義〕。
「寒冷酷熱宜耐忍」〔之句中〕,「寒冷〕者,是由二原因而寒冷。〔即〕(一)由身內
界之動搖而寒冷,又(二)由外部之氣候而寒冷。「熱」者,是由二原因而熱。(即)(一)由
身內界之動搖而熱,又(二)由外部之氣候而熱。
「寒冷、酷熱宜耐忍」者,是忍寒冷、暑熱、餓渴、虻、蚊、風、炎熱、爬行類
之接觸,〔耐忍〕被發惡意,被受取不快之語路,而激、荒、辛、不快、不可意,耐
忍奪命程度之苦痛者。此是「寒冷、酷熱宜耐忍」〔之義〕。
「其等種種觸無餘」〔之句中〕,「彼被其等觸」者,是罹疾,觸饑餓、寒冷、暑熱,
被襲、被圍、亦具〔此〕。此是「彼亦為其等所觸。」「種種」者,是觸於多種行相之苦、
被襲、被圍,亦具〔此〕。此是「彼亦觸其等種種」〔之義〕。「無餘」者是諸行俱起識
之〔生〕不作餘地,令無餘地。此是「其等種種觸無餘」〔之義〕。
「精進發勤應堅行」〔之句中〕,「精進發勤」者,是所有心之勤精進、勇勤、發
勤、精勤、精進、勇猛、努力、力勢、堅固、緊張發勤、不棄欲、不棄重擔、重擔
堅持、精進、精進根、精勤力、正精進也。「應堅行」者,是精進發勤應堅受持,應
受持安固。此是「彼發精進應堅行」〔之義〕。故世尊宣示:
宜忍罹疾頻饑餓 寒冷酷熱亦耐忍
其等種種觸無餘 精進發勤應堅行
一三 不語虛妄不為盜 弱強〔有情〕以慈觸
識而使意之混濁 黑魔之分應除去 (九六七)
不語虛妄不為盜〔之句中〕,「不為盜」者,此處比丘捨斷偷盜,應離去偷盜,
取被與,期待所與,由不盜淨而應自住。此是「不為盜」〔之義〕。「不語虛妄」者,此
處比丘捨斷妄語,應離去妄語,語真實,從真實,為實直,可信賴,不可欺世人。
此是「不語虛妄不為盜」〔之義〕。
弱強〔有情〕以慈觸〔之句中〕,「慈」者,是對所有有情之慈、慈愍、慈愍性、
哀愍、憐愍、憐愍性、求利性、同情、無瞋恚、無恚怒、無瞋、善根。「弱」者,是
渴、渴愛、為未捨斷處所者。又為未捨斷怖畏恐畏處所者。由何云為弱〔者〕耶?
彼等駭、駭怖、懼怖、怖畏,陷於戰慄。由此云為「弱」者。「強」者,是捨斷渴、渴
愛處所者。又捨斷佈畏、恐怖處所者。由何云為強〔者〕耶?彼等不駭、不駭怖、
不怖畏、不陷於戰慄。由此云為「強」者,「弱強有情以慈觸」者,是無論弱者、強者
應以慈觸,應令遍滿〔慈〕。應令遍滿廣大、偉大、無量、無怨、無恚怒慈俱心。此
是「弱強有情以慈觸」〔之義〕。
「識而使意之混濁」〔之句中〕,「而」者,是彼之時。「意」者,是所有心、意、意
所、心藏、淨白(心)、意、意處、意根、識、識蘊、隨順於〔觸等法〕之意識界。
由身惡行而心混濁,動轉、搖、衝突、動搖、動亂、不寂滅。由語惡行、意惡行、
貪、瞋、痴、忿、恨、覆、惱、嫉、慳、諂、誑、強情、激情、慢、過慢、憍、放
逸、一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切不善行而心混濁、
動轉、搖、衝突、動搖、動亂、不寂滅。「以識令意之混濁」者,是知、了知、識、
別知、通達令心之混濁。此是「以識令意之混濁」〔之義〕。
「黑魔之分應除去」〔之句中〕,黑魔者,是所有彼魔、黑魔、主、邊行者、障解
脫、放逸之親類。「黑魔之分應除去」者,是黑魔之分(徒黨)魔分、魔鉤、魔味、
魔境、魔內熱,魔行處、魔結縛應捨斷、除去、滅除,令成為滅無。如斯,是「黑魔
之分應除去。」或又黑魔之分、魔分、不善分、苦起、苦報、令至地獄者,令至畜生
界者,令至餓鬼界者而應捨斷〔彼〕,應除去、滅除、令之滅無。如斯,是「黑魔之
分應除去。」故世尊宣示:
不為虛妄不為盜 強弱〔有情〕以慈觸
識而使意為混濁 黑魔之分應除去
一四 不被忿過慢左右 應在拔掘彼等根
又復勝者愛不愛 一向完全應克服 (九六八)
「不被忿過慢左右」〔之句中〕,「忿」者是所有心之瞋害、違害、瞋恨……乃至(一
四頁參照)……憤怒、憤慨心之不適意。過慢者,此處某者出生,姓氏……乃至(一
二六頁參照)……又由某等之根據過於他而成慢。「不被忿、過慢左右」者,不被忿、
過慢所左右,忿、過慢應捨斷、除去、令之滅無。此是「不被忿、過慢左右」〔之義〕。
應在拔掘彼等根〔之句中〕,忿之根者云何?不如理作業是根,我慢是根,無慚
是根,無愧是根,掉舉是根,此是忿之根。過慢之根者云何?不如理作意是根,我
慢是根,無慚是根,無愧是根,掉舉是根。此是過慢之根。「應在拔掘彼等根,拔掘
忿、過慢之根」者,是拔取,拔去,取去,取除,捨斷,除去,滅除,應令之滅無,
應住在。此是「應在拔掘彼等根」〔之義〕。
「又復勝者愛不愛,一切完全應克服」〔之句中〕,「又」者,是此句之接續、句之
相合、句之圓滿、字之合體、文之接著、句之次第。「愛」者,是(一)有情(二)諸行之二
愛〔者〕。
(一)愛有情者云何?此處彼欲彼等〔有情〕之利、欲益、欲幸福、欲瑜伽安穩處
所之母、父、兄弟、姊妹、親子、親女、友人、同僚、親戚、緣者。此是愛有情。
(二)愛諸行者云何?可意之色、可意之聲、可意之香、可意之味、可意之觸。此
是愛諸行。
「不愛」者,是(一)有情又(二)諸行之二不愛〔者〕。
(一)不愛之有情者云何?此處彼欲彼等〔有情〕之不利、欲不益、欲不幸、欲不
瑜伽安穩、欲奪命〔之人人〕。此是不愛之有情。
(二)不愛之諸行云何?不可意之色、不可意之聲、不可意之香、不可意之味、不
可意之觸。此不愛之諸行。
「完全」者,此是一向之語、無疑語、無疑惑語、不二之語、確實之語、嚴密之
語、純粹之語、確立之語。此是「完全」。
「又復勝者愛不愛,一向完全應克服」者,是對愛不愛,快不快樂苦、喜憂、
好惡、克服者是應打勝,又勝者應克服。此是「又復勝者愛不愛,一向完全應克服」
〔之義〕。故世尊宣示:
不被忿過慢左右 應在拔掘彼等根
又復勝者愛不愛 一向完全應克服
一五 善巧喜者重視慧 彼之危難應鎮伏
克不樂邊境臥所 應克四之悲泣法 (九六九)
「善巧喜者重視慧」〔之句中〕,「慧」者,是所有慧、知解、思擇、簡擇、擇法、
觀察、思察、省察、賢明、善巧、辨別、思念、普觀、廣〔慧〕、慧、導者、觀(毘
婆舍那)、正知、皸、慧、慧根、慧力、慧刀、慧殿、慧明、慧光、慧燈、慧寶、不
痴、擇法、正見。「重視慧」者,此處某者重視慧而行。〔即〕以慧為幢幡,以慧為旗
幟,以慧為主,多思擇,多簡擇,多沉思,多默考,住於 明解,行彼,多彼,重
彼,傾彼,向彼,赴彼,信解彼,以彼為主。如斯是重視慧。或又行者知解「我行」,
立者知解「我立」,坐者知解「我坐」,臥者知解「我臥」。又彼身〔之姿勢〕知解如彼
被重視之狀。如斯是重視慧。或又以去來亦正知,以前視顧視亦正知。以屈身伸身
亦正知。以持僧伽梨衣、缽衣亦正知。食、飲、噉、味亦正知。行大小便亦正知。
行、立、坐、眠、寤、語、默、亦正知。如斯是重視慧。
「善巧喜者」,是依佛隨念而生起喜、喜悅、善巧喜。依法隨念、僧隨念、戒隨
念、捨隨念、天隨念、安般念、死隨念、身至念、寂止隨念而生起喜、喜悅、善巧
喜。此是「善巧喜者重視慧」〔之義〕。
「彼之危難應鎮伏」〔之句中〕,危難者,是顯現之危難與隱密危難之二危難……
乃至(二六六頁以下參照)……此謂顯現之難……乃至……此謂隱密之危難……
乃至(二六六頁以下參照)……如斯,「以其處為依所故是「危難。」「彼之危難應鎮
伏」者,是應鎮伏彼等之危難,應克服,應蹂躪,應奪取,應粉碎。此是「彼之危難
應鎮伏」〔之義〕。
「克不樂邊境臥所」〔之句中〕,不樂者,是所有不樂、不可樂、不怡樂、不怡樂
意、憤懣、懊惱。「於邊境之臥所」者,是於邊境之臥坐所,又於任何之增上善法中
應克不樂、打勝、蹂躪、粉碎。此是「克不樂邊境之臥所」〔之義〕。
「應克四之悲泣法」者,是應克服四悲位之怯、應打勝、鞣躪、粉碎j 此是〔應克
四之悲泣法」〔之義〕。故世尊宣示:
善巧喜者重視慧 彼之危難應鎮伏
克不樂邊境臥所 應克四之悲泣法
一六 「我將食何物」 「將於何處食」
「(迄今)實苦臥」 「今日臥何處」
此等之諸尋 應導於悲泣
有學無居家 應可調伏〔應〕 (九七○)
「我將食何物,將於何處食」〔之句中〕,「我將食何物」者,是我將食何物,〔將
食〕又飯、酸粥、麥粉、魚又肉?此是「我將食何物」〔之義〕。「將於何處食」者,是
我將於何處食,於剎帝利之家,又婆羅門之家,又毘舍之家,又首陀之家〔而食耶〕?
此是「我將食何物,將於何處食」〔之義〕。
「迄今實苦臥,今日臥何處?」是此夜(昨夜)於木片、蓆、皮革片、草蓐、柴
蓐、草蓐之上而苦臥。當來之夜(今夜)可臥於何處耶?於床、椅子、長枕、枕、
精舍、半屋頂家、臺觀、平屋、又於山窟〔可臥耶?〕此是「迄今實苦臥,今日臥何
處」〔之義〕。
「此等之諸尋,應導於悲泣」〔之句中〕,(此等之諸尋,應導於悲泣」者,是導於
涕哭導於悲哭,關係於食物之二尋(我將食何物,將於何處食),關係於臥坐所之二
尋(實苦臥,今日臥何處)。此是「此等之諸尋應導於悲泣」〔之義〕。
「有學無居家,應可調伏〔應〕」〔之句中〕,「有學」者,由何而云有學耶?學故
是有學。學何耶?學增上戒,學增上心,學增上慧。增上戒學者云何……乃至(一
四六頁以下參照)……此是增上慧學。學顧念此等三學,知而學,見而學,觀察而
學,於心決意而學,以信信解而學,勵行精進而學,令現起念而學,以心等持而學,
以慧知解而學,知通應知通而學,遍知應遍知而學,捨斷應捨斷而學,修習應修習
而學,作證應作證而學,行,修行,正行,受持而行。由此而云為有學。有學是為
〔諸煩惱〕之調伏,為折伏,為捨斷,為寂滅,為捨遣,為安息亦應學增上戒,亦
應學增上心,亦應學增上慧。應學顧念此等三學,知而……乃至……應學作證,應
作證,應行,應修行,應正行,應行受持。此是「有學無居家,應可調伏〔應〕」〔之
義〕。
「無居家」〔之句中〕,居家者云何?此處某者為具備家之障礙、眾之障礙、住居
之障礙、衣服之障礙、食物之障礙、臥坐所之障礙、病者資具藥品之障礙。如斯是
居家者。
無居家者云何?此處 比丘為不具備家之障礙、不具備眾、住居、衣服、食物、
臥坐所、病者之資具藥品之障礙。如斯是無居家者。
摩謁陀行憍薩羅 或有跋耆之地〔行〕
如鹿無著而遊行 諸比丘無居家住
善為聞知善行作 善常住而無居家
問義右繞尊敬業 無可有者沙門法
此是「有學無居家,應可調伏〔應〕」〔之義〕。故世尊宣示:
我將食何物 將於何處食
(迄今)實苦臥 今日臥何處
此等之諸尋 應導於悲泣
有學無居家 應可調伏〔應〕
一七 有時在獲得 食物與衣服
茲〔少量〕滿足 彼應知其量
彼對彼等護 而為慎村行
雖然受污辱 不可為粗語 (九七一)
「有時在獲得,食物與衣服」〔之句中〕,食物者,是飯、酸粥、麥粉、魚肉。衣
服者,是六種衣。〔即〕亞麻、綿、絹、毛、麻、苧〔之衣〕。「有時在獲得,食物與
衣服」者,是不由詭詐,不由虛談,不由現相,不由激磨,不由以利成利,不由木之
施與,不由竹之施與,不由葉之施與,不由果之施與,不由沐浴(水)之施與,不
由洗粉之施與,不由浴土(石鹼)之施與,不由楊枝之施與,不由漱口水之施與,
不由諂諛、不由胡亂語、不由逢迎之語,不由背後之語,不由家相學,不由賤劣學,
不由手足判斷學,不由占星學,不由通使,不由遣使,不由走使,不由醫業,不由
普請,不由施物之贈答,不由他物之贈答,如法正當已得、獲、得達、獲得。此「有
時在獲得,食物與衣服」(之義〕。
「少量為滿足,彼應知其量」〔之句中〕,「彼應知其量」者,(一)受領與(二)受用之二
方面知量。
(一)由受領知量者云何?雖與些少之物,為哀愍施主家,為保護施主家,為憐愍
施主家而受領。雖與多之物,亦只受領庇護身之衣服,亦只受領護持腹之食物。如
斯「由受領知量。」
(二)由受用知量者云何?如理省察,為防寒冷,為防暑熱,為防虻、蚊、風、炎
熱、為防與爬行類之接觸之限度,為覆蔽陰部之限度而受用衣服。如理省察,不為
戲,不為憍慢,不為裝飾,不為莊嚴,為令此身體之存續,為維持,為止害,「如斯
為我無舊苦痛,不生新苦痛。又我為存命、無罪、安樂住」,為攝益梵行之限度,受
用食物。如理省察,為防寒冷,為防暑熱,為防虻、蚊、風、炎熱、爬行類接觸之
限度,除去時節之危險,為樂禪思之限度,受用臥坐所。如理省察,為防受生起病
惱,究極於至不惱苦之限度,受用病者之資具藥品。如斯,是「由受用知量。」
「彼應知量」者,是由二方面應知量,應識知,應別知,應通達。此成為「彼應知
其量」(之義)。
「茲為滿足」(一)茲有比丘,以多少衣服為滿足,由多少之衣服讚說滿足。又為
衣服不適當無陷於邪求。不得依服亦無懼怖,得衣服亦不貪覓,不昏迷,不縛著,
觀過患有出離之慧而受用。又由彼多少之衣服以滿足亦無高揚自己,亦無貶下他人。
其際 巧善而不懶惰,有正知有 念慮者,如此比丘言住於古最高之聖種者。(二)更
又有比丘,以多少之食物而滿足,由多少之食物而讚說滿足。又無為食物陷於不適
當之邪求。不得食物亦無懼怖。得食物亦不貪覓,不昏迷,不縛著,觀過患,有出
離之慧而受用。又由多少之食物以滿足亦無高揚自己,亦無貶下他人。其際,巧善
而不懶惰,有正知、有念慮者,如斯比丘言為住於古最高之聖種者。(三)更又有比丘,
滿足以多少之臥坐所,由多少之臥坐所讚說滿足。又為臥坐所無陷於不適當之邪求。
不得臥坐所亦無懼怖。得臥坐所亦不貪覓,不昏迷,不縛著,觀過患,有出離之慧
而受用。由多少臥坐所以滿足又無高揚自己,亦無貶下他人。其際為巧善而不懶惰,
有正知有念慮者,如斯比丘言為住於古最高之聖種。(四)更又有比丘,以多少病者資
具藥品而滿足,由多少病者資具樂品讚說滿足。又無為病者之資具藥品陷於不適當
之邪求。不得病者之資具藥品亦無懼怖,得病者之資具藥品亦不貪覓,不昏迷,不
縛著,觀過患,有出離之慧而受用。又由多少病痛者之資具藥品以滿足亦無高揚自己,
亦無貶下他人。其際巧善而無懶惰,有正知有念慮者,如斯比丘言為住於古最高之
聖種者。此「茲為滿足,彼應知其量」〔之義〕。
「彼對彼等〔自〕護而慎村行」〔之句中〕,「彼對於彼等而自護」者,是對衣服、
食物、臥坐所、病者之資具藥品而自護、守、守護、防護。如斯,是「彼對彼等而護」
〔之義〕。或又成為對內外之〔六〕處〔自〕護、守、守護。如斯「彼對彼等而護」〔之
義〕。「慎村行」者,是於村而制、慎、用心深、護、守、守護、防護。此是「彼對彼
等而護,以慎村行」〔之義〕。
「雖然受污辱,不可為粗語」者,雖被污辱,被惡罵,被侮蔑,被攻擊,被呵責,
被誹謗,不可以粗暴〔語〕反語於 語者,不可返怒罵於怒罵者,不可返惱害於惱
害者,不可以口論返於口論者,不可為爭鬥,不可為口論,不可為異執,不可為諍
論,不可為確執。應拾斷爭鬥、口論、異執、諍論、確執,應除去、滅除、令之滅
無。為遠離、離、離去、出離、棄遣、離脫、離縛、爭鬥、口論、異執、諍論、確
執、應以不限定之心而住。此是「雖然受污辱,不可為粗語」〔之義〕。故世尊宣示:
有時在獲得 食物與衣服
茲〔少量〕滿足 彼應知其量
彼對彼等護 而為慎村行
雖然被污辱 不可為粗語
一八 眼向下視不彷徨 多有警寤應勵禪
勤為放捨自等持 斷絕尋意樂後侮 (九七二)
「眼向下投不彷徨」〔之句中〕,放眼者云何?此處某者搖動眼,為具眼之動貪。
〔即〕「應見未見之物,己見之物應超越」為見色由庭園向庭園,由花園向花園,由
村向村,由街向街,由市向市,由國向國,由地方向地方長途之旅行,耽於無目的
地旅行。如斯,是「放眼」。或又行乞入於村落家家之間,行街路而不防護〔眼根〕
而行。〔即〕眺望象〔兵〕,眺望馬〔兵〕,眺望車〔兵〕,眺望步〔兵〕,眺望女人,
眺望男人,眺望男兒,眺望女兒,眺望店內,眺望家之入口,眺望上,眺望下,左
顧右眄而行。如斯亦是「放眼」。或又以眼見色已,取相,取細相。不防護眼根而住
者,當被貪憂諸惡不善法所侵,彼行道不為彼之防護,不護眼根,不至眼根之律儀。
如斯亦是「放眼」。又譬如有一部應尊敬之沙門、婆羅門。不斷享信施之食,彼等例
如耽住於舞蹈、歌謠、音樂、玩藝、說相生、手鈴樂、鐃鈸樂、銅鑼樂、奇術、鐵
丸戲、竹棒戲、輕身藝、鬥象、鬥馬、鬥水牛、鬥牡牛、鬥牝牛、鬥牡山羊、鬥牡
羊、鬥雞、鬥鶉、鬥杖、鬥拳、角力、模擬戰、列兵、兵團、閱兵等物之觀覽。如
斯亦是「放眼」。
不放眼者云何?茲某比丘搖動眼,不具眼之動貪。「應見未見物,已見之物應超
越」,為見色由庭園向庭園,由花園向花園,由村向村,由街向街,由市向市,由國
向國,由地方向地方,長途之旅行、不耽於無目的地之旅行。如斯是「不放眼」。或
又有比丘入〔行乞村落〕家家之間,行於街路,防護〔眼根〕而行,不眺望象……
乃至……不左顧右眄而行。如斯亦是「不放眼」。或又有比丘,以眼見色己,無取相
……乃至……至眼根之律儀。如斯亦是「不放眼」。又譬如有一部應尊敬之沙門、婆
羅門,以享信施之食而……乃至……離耽於閱兵等之觀覽。如斯亦是「不放眼」。此
是眼向下視。
「不彷徨」〔之句中〕,彷徨者云何?此處 某者彷徨,具彷徨性。〔彼〕由庭園
向庭園……耽於長途之旅行、無目的地旅行。如斯是「彷徨」。或又有比丘,在僧伽
藍中而彷徨,具彷徨性,無目的,無理由,掉舉,心不寂滅,由僧房向僧房行……
乃至(一四九頁參照)……語有無論。如斯亦是「彷徨」。「不彷徨」者,是捨斷彷徨,
除去、滅除、令之滅無。以遠離彷徨,離、離去、出離、棄遣、離脫、離縛、應以
不限定之心而住。喜獨坐,樂獨坐。彼勤勵於內心之止(奢摩他),不輕視禪,具備
觀(毘婆舍那),常赴於空閑處,靜慮者而樂禪,專注於一境,應為重最上義者。此
是「眼向下視不彷徨」〔之義〕。
「多有警寤應勵禪」〔之句中〕,勵禪者由二方面成為勵禪。〔即〕曰行、加行、
熱心、使專心令生起未生起之初禪。行、加行、熱心、專心令生起未生起之第二禪、
第三禪、第四禪。如斯,是「勵禪」。目或又愈益習行、修習、多作已生起之初禪。
習行、修習、多作已生起之第二禪、第三禪、第四禪。如斯,亦是「勵禪」。「多有警
寤」者,茲有比丘,晝由經行、坐禪而由諸障法令心遍淨。於初夜由經行、坐禪由諸
障法令心遍淨。於中夜右脅為下,如獅子臥而腳與腳重疊,有念有正知而作意起想
已而臥。於後夜起而由經行、坐禪而由諸障法令心遍淨。此是「多有警寤應勵禪」〔之
義〕
「勤捨自等持」〔之句中〕,
捨者,是於第四禪所有捨、放捨、捨置、心平等性
心安息、心之中庸。「自等持」〔之句中,等持者,〕是所有心之止住、住立、確立、
均衡、不散亂、不亂意、止、定根、定力、正定。「勤捨自等持」者,是勤於第四禪
之捨而有一境心、不散心、不亂意。此是「勤捨自等持」〔之義〕。
「斷絕尋意樂後悔」〔之句中〕,「尋〕者,是愛尋、恚尋、害尋、親里尋、國土尋、
不死尋、關係向他人之憐憫尋、關係利得恭敬讚歎尋、關係不輕賤尋之九尋。此等
謂九尋。由愛尋〔生〕愛想「意樂」,由恚尋〔生〕恚想意樂。由害尋〔生〕害想意
樂。或又由尋、思惟生無明意樂、不如理作意意樂、我慢意樂、無愧意樂、掉舉意
樂。
後悔(惡作)是由手惡作亦是惡作(後悔),由足惡作亦是惡作,由手與足惡作
亦是惡作。想為被許之不可許者,想許者而不許者,無罪想有罪,有罪想無罪之事,
〔如斯誤行為後悔於此。〕如斯所有惡作(後悔)、追悔、追悔性、心之後悔、意悔
恨、此謂惡作。又由作與不作之二原因而惡作、心之後悔、生起意悔恨。
作與不作故生起惡作、心之後悔,意悔恨者云何?是「我令作身惡行,我已不作
身善行」而生起惡作、心之後悔、意悔恨。「我作語惡行,我作意惡行,我作殺生,
我已不離殺生」而生起惡作、心之後悔、意悔恨。「我作偷盜,我作邪欲行,我作妄
語,我作兩舌,我作惡口,我作綺語,我作貪欲,我作瞋恚、我作邪見,我不作正
見」而生起惡作、心之後侮、意悔恨。如斯,作與不作故生起惡作、心之後悔、意悔
恨。或又「我無完具戒」而生起惡作、心之後悔、意悔恨。「我不守護諸根,我對食物
不知量,我不勵警寤,我不具備念、正知。我不修習四念住,我不修習四正勤,我
不修習四神足,我不修習五根,我不修習五力。我不修習七覺支,我不修習八支聖
道,我不遍知苦,我不捨斷苦之集,我不修習道,我不作證滅」而生起惡作、心之後
悔、意悔恨。
「斷絕尋、意樂、與後悔」者,是應斷絕尋、由尋意樂與後悔,應正斷、捨斷、
除去、滅除、令之滅無。此是「斷尋、意樂與後悔」〔之義〕。故世尊宣示:
眼向下視不彷徨 多有警寤應勵禪
勤為放捨自等持 斷尋意樂與後悔
一九 以語被叱責 有念應歡喜
對同梵行者 應破壞心栽
成善於非時 應發無非語
誹謗人人事 不可起此思 (九七三)
「以語被叱責有念應歡喜」〔之句中〕,被叱責者,是和尚、阿闍梨、同和尚者(弟
子兄弟)、同阿闍梨者(同門)、友人、知己、同輩又朋友之叱責「友!此於汝不適
應,汝未得此,此於汝不適當,此非汝戒之義」,〔如斯被叱責〕令現起念,應歡
迎彼之叱責、歡喜、喜、隨喜、欲、樂、冀求、希望、熱望。譬如喜好華美性質之
年少少女又男,洗頭鏤蓮華鬘、素馨鬘、真珠之實,以兩手取上置於頭之上部而歡、
歡喜、喜、隨喜、欲、樂、冀求、希望、熱望、如斯令現起念,應歡喜彼之叱責、
歡喜、喜、隨喜、欲、樂、冀求、希望、熱望。
叱責之語指示罪 如見所(與)之慧者
如斯賢者應親近 如同向人告寶藏
若對斯者為親近 乃是由善不成惡
應教誡與應教訓 非禮他人應遮止
如斯實被善人愛 為不善人所不愛
此是「以語被叱責,有念應歡喜」〔之義〕。
「對同梵行者,應破壞心栽」〔之句中〕,同梵行者是同〔學〕業,同受教,同學
者。對同梵行者,應破壞心栽者,是對諸同梵行者,應破壞害心、栽生(頑迷),應
破壞五心栽,應破壞三心栽,〔即〕應破壞貪栽、瞋栽、痴栽、應破壞、壞滅。此是
「對同梵行者,應破壞心栽」〔之義〕。
「成善於非時,應發無非語」者,是應出智等起之語,應出伴義、伴法、有適
時之引例、有段落之語,應出語、發、發語。此是「應發成為善語」〔之義〕。
「非於非時」〔之句中〕,時(限界)者,是(一)時限界、(二)戒限界之二限界。
(一)時限界者云何?不可語已過時之語,不可語已過限界之語,不可語已過時
限界之語,不可語未到時之語,不可語未到限界之語,不可語未到時限界之語。
時未到,過限界所語者,
彼如斯,時鳥之雛被殺橫倒。
此是「時限界」。
(二)戒限界者云何?不可語〔貪〕染語,不可語(瞋)怒語,不可語痴蒙昧語,
不可語妄語,不可語兩舌,不可語惡口,不可語綺語,不可說,不可話,不可說明,
不可言說。此是「戒限界」。此是「由善於非時,應發無非語」〔之義〕。
「誹謗人人事不可起此思」〔之句中〕,人人者,是剎帝利、婆羅門、毘舍、首陀、
在家者與出家者、天、人。人人之誹謗、讒謗、毀訾、叱責、不稱譽、不評制、戒
之毀失、正行之毀失、見之毀失、生活毀失之不可思。不可思起,不可起心思惟,
不可起作意。此是「誹謗人人事,不可起此思」〔之義〕。故世尊已示:
以語被叱責 有念應歡喜
對同梵行者 應破壞心栽
成善於非時 應發無非語
誹謗人人事 不可起此思
二○ 又更世間有五塵 有念學調伏其等
即色與聲又與味 對香與觸打克貪 (九七四)
「又更世間有五塵」〔之句中〕,「又」者,是此句之接續、句之相合、句之圓滿、
字之合體、文之接著、句之次第。「五塵」者,是色塵、聲塵、香塵、味塵、觸塵。
或又:
貪塵非言為塵芥 塵為此貪同義語
賢者捨離此塵已 住於離塵〔佛〕教中
瞋塵非言為塵芥 塵為此瞋同義語
賢者捨離此塵已 住於離塵之教中
痴塵非言為塵芥 塵為此痴同義語
賢者捨離此塵已 住於離塵之教中
「世間」者,是惡趣世間、人世間、天世間、蘊世間、界世間、處世間。此是「又
更世間有五塵」〔之義〕。
「有念學調伏其等」〔之句中〕,「其等」者,是色貪、聲貪、香貪、味貪、觸貪。
「有念」〔之句中念者〕,是所有念、隨念、現念、念、憶念、憶持、沉潛、不忘、失、
念、念根、念力、正念、念覺支、一行道。具此念、正具、達、正達、成、正成、
具備者謂有念者。「應學」者,是〔學必增上戒學、增上心學、增上慧學邊二學。增
上戒學者云何……乃至(一二一頁以下參照)……此是增上慧學。
「有念學調伏其等」,有念者調伏其等之色貪、聲貪、香貪、味貪、觸貪,以折
伏、捨斷、令寂滅、捨遣、令安息、以學增上戒,學增上心,學增上慧。顧念此等
三學而學,知而學……乃至(一二二頁參照)……作證應作證而學、行、正行、受
持而行。此是「有念學調伏其等」〔之義〕。
「對色聲味對香觸打克貪」者,是對色、聲、香、味、觸應打克、克服、勝、蹂
躪、奪取、粉碎貪念。此是「對色與聲又與味,對香與觸打克貪」〔之義〕。故世尊宣
示:
又更世間有五塵 有念學調伏其等
對色與聲又與味 對香與觸打克貪
二一 比丘為有念 善使心解脫
對此等諸法 應與調伏欲
時時遍觀法 彼成為專一
闇黑應害破 (九七五)
如斯世尊〔宣〕
「對此等諸法,應與調伏欲」〔之句中〕,「對此等」者,是對色、聲、香、味、觸。
「慾」者,是對〔五種〕慾所有慾欲、慾貪、慾喜、慾愛、慾愛情、慾熱惱、慾昏迷、
慾縛著、慾暴流、慾軛、慾取……乃至……慾貪蓋。「對此等諸法應與調伏慾」者,
是對此等諸法,應與調伏慾、折伏、捨斷、除去、滅除、令之滅無。此是「對此等諸
法應與調伏慾」〔之義〕。
「比丘為有念,善使心解脫」〔之句中〕,「比丘」者,是善凡夫比丘又有學比丘。
「有念」者──是所有念、隨念……乃至(三一二頁以下參照)……正念、念覺支、
一行道、此謂念。此──具念……乃至(三一二頁以下參照)……者謂有念〔者〕。
此是「有念比丘」。
「善使心解脫」者,是於初禪入定者之心由〔五〕蓋而脫、解脫、善解脫。於第
二禪入定者之心由尋、伺而脫、解脫、善解脫。於第三禪入定者之心由喜而脫、解
脫、善解脫。於第四禪入定者之心由樂苦而脫、解脫、善解脫。於空無邊處入定者
之心由色想、有對想、種種想而脫、解脫、善解脫。於識無邊處入定者之心由空無
邊處想、於無所有處入定者之心由識無邊處想、於非想非非想處入定者之心由無所
有處想而脫、解脫、善解脫。須陀含之心由有身見、疑、戒業取、見隨眠、疑隨眠
及彼之一同諸煩惱而脫、解脫、善解脫。斯陀含之心由〔粗之愛欲結、瞋恚結、〕
粗愛染隨眠、瞋恚隨眠及彼之一同諸煩惱而脫、解脫、善解脫。阿那含之心由微俱
之愛欲結、瞋恚結、微俱之愛染隨眠、瞋恚隨眠及與彼一同之諸煩惱而脫、解脫、
善解脫。阿羅漢之心由色貪、無色貪、慢、掉舉、無明、慢隨眠、有貪隨眠、無明
隨眠及彼之一同煩惱及外之一切相而脫、解脫、善解脫。此是「比丘為有念,善使心
解脫」〔之義〕。
「時時遍觀法」〔之句中〕,「時時」者,是心如掉舉〔應修〕止時,心如等持〔應
修〕觀時。
時而策勵心 又更抑制心
時而心喜悅 時而心等持
瑜伽者明察 時而捨置〔心〕
如何時策勵 如何時抑制
云何喜悅時 云何〔修〕止時
瑜伽者捨心 云何以示時
心沉應策勵 掉舉應抑制
心如不安樂 斯時使喜悅
喜悅心不沉 於無掉舉時
此應〔修〕止時 令內意安樂
由此之方法 心為等持時
為等持之心 以慧常捨置
如斯之賢者 知時明察者
時時心之相 應為細觀察
此是「彼時時」〔之義〕。
「遍觀法」者,是「一切行無常」善遍觀法,「一切行是苦」善遍觀法,「一切法無我」
善遍觀法……乃至(二二頁參照)……「所有集之法皆是滅法」且善遍觀法。
「彼成為專一,闇黑應害破,如斯世尊〔宣〕」〔之句中〕,「成為專一」者,是一
境心、不散心、不亂意。此「是專一」。「彼闇黑應害破」者,是令貪闇、瞋闇、痴
闇、慢闇、見闇、煩惱闇、惡行闇、暗黑者、無眼者、無智者、滅慧者、害敵黨、
破不至涅槃者,應害破之、捨斷、除去、滅除、令之滅無。「世尊」者,是尊重之同
義語。又貪之破壞者故是世尊,瞋之破壞者故是世尊,痴之破壞者故是世尊,見之
破壞者故是世尊,棘之破壞者故是世尊,煩惱之破壞者故是世尊。頒法寶,頒與,
頒布故是世尊。諸有之終熄者故是世尊。修習身,修習戒,修習心,修習慧故是世
尊。或世尊在阿練若、在森林之邊鄙而無人聲,無騷音,無人人之景色,隱人而住,
適當之禪思受用,臥坐所故是世尊。又世尊受用衣服、食物、臥坐所、病者之資具
藥品故是世尊。又世尊受用義味、法味、解脫味、增上戒、增上心、增上慧故是世
尊。又世尊受用四禪、四無量、四無色定故是世尊。又世尊受用八解脫、八勝處、
九次第定故是世尊。又世尊受用十想修習、十遍定、安般念定、不淨定故是世尊。
又世尊受用四念住、四正勤、四神足、五根、五力、七覺支、八支聖道故是世尊。
又世尊受用十如來力、四無畏、四無礙解、六神通、六佛法故是世尊。世尊此名非
由母作,非由父作,非由兄弟作,非由姊妹作,非由朋友、同僚所作,非由親戚、
緣者作,非由沙門、婆羅門作,非由天神所作。此世尊諸佛世尊於菩提樹下解脫之
後與一切知智之獲得作證共同施設者。此是「彼成為專一,闇黑應害破,如斯世尊
〔宣〕」〔之義〕。故世尊宣示:
比丘為有念 善使心解脫
對此等諸法 應與調伏欲
時時遍觀法 彼成為專一
闇黑應害破 如斯世尊宣
第十六 舍利弗經之義釋 畢
於義品十六經之義釋畢