經/쿳따까 니까야

미란왕문경彌蘭王問經 2.7

空空 2025. 2. 5. 07:23

2.7 Arūpadhammavavattanavagga 非色品 
7. Arūpadhammavavattanavaggo
1. Satiuppajjanapañho

1. Rājā āha “bhante nāgasena, katihākārehi sati uppajjatī”ti? “Sattarasahākārehi, mahārāja, sati uppajjatī”ti. “Katamehi sattarasahākārehī”ti? “Abhijānatopi, mahārāja, sati uppajjati, kaṭumikāyapi sati uppajjati, oḷārikaviññāṇatopi sati uppajjati, hitaviññāṇatopi sati uppajjati, ahitaviññāṇatopi sati uppajjati, sabhāganimittatopi sati uppajjati, visabhāganimittatopi sati uppajjati, kathābhiññāṇatopi sati uppajjati, lakkhaṇatopi sati uppajjati, sāraṇatopi sati uppajjati, muddātopi sati uppajjati, gaṇanātopi sati uppajjati, dhāraṇatopi sati uppajjati, bhāvanatopi sati uppajjati, potthakanibandhanatopi sati uppajjati, upanikkhepatopi sati uppajjati, anubhūtatopi sati uppajjatīti.

☸.....................................................................

第七品
第一 念生之多種助緣

國王說:「尊者龍軍,念以幾種方式出生?」

「大王,念以十六種方式出生?」

 

「何等為十六種方式?」

「大王,念生以自證知,念生以外部援助,念生以重大印象,念生以饒益知識,念生以非饒益知識,念生以相似相,念生以非相似相,念生以瞭解談話,念生以特相,念生以記憶,念生以計算,念生以算數,念生以憶持,念生以修習,念生以參考書冊,念生以抵押物,及念生以曾經驗者。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ abhijānato sati uppajjati? Yathā, mahārāja, āyasmā ca ānando khujjuttarā ca upāsikā, ye vā pana aññepi keci jātissarā jātiṃ saranti, evaṃ abhijānato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以自證知?」

「大王,譬如尊者阿難陀及優婆夷窟菊陀羅及其他有宿命記憶者記憶(前)生,如此即為念生以自證知。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ kaṭumikāya sati uppajjati? Yo pakatiyā muṭṭhassatiko, pare ca taṃ sarāpanatthaṃ nibandhanti, evaṃ kaṭumikāya sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以外部援助?」
「若天性忘念者,他人提醒他,使之記憶,如此即為念生以外部援助。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ oḷārikaviññāṇato sati uppajjati? Yadā rajje vā abhisitto hoti, sotāpattiphalaṃ vā patto hoti, evaṃ oḷārikaviññāṇato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以重大印象?」
「當灌頂即王位或證預流果時,如此即為念生以重大印象。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ hitaviññāṇato sati uppajjati? Yamhi sukhāpito, ‘amukasmiṃ evaṃ sukhāpito’ti sarati, evaṃ hitaviññāṇato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以饒益的知識?」
「他記憶其得喜樂時想『如此其中有喜樂』──如此即為念生以饒益的知識。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ ahitaviññāṇato sati uppajjati? Yamhi dukkhāpito, ‘amukasmiṃ evaṃ dukkhāpito’ti sarati, evaṃ ahitaviññāṇato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以非饒益的知識?」
「他記憶當其受苦時想『如此其中有苦』──如此即為念生以非饒益的知識。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ sabhāganimittato sati uppajjati? Sadisaṃ puggalaṃ disvā mātaraṃ vā pitaraṃ vā bhātaraṃ vā bhaginiṃ vā sarati, oṭṭhaṃ vā goṇaṃ vā gadrabhaṃ vā disvā aññaṃ tādisaṃ oṭṭhaṃ vā goṇaṃ vā gadrabhaṃ vā sarati, evaṃ sabhāganimittato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以相似相?」
「當看見一相似之人,彼即記憶其母或父或兄或妹;又或見駱駝、見牛或見驢子則記憶其他相似之駱駝、或牛、或驢子。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ visabhāganimattato sati uppajjati? Asukassa nāma vaṇṇo ediso, saddo ediso, gandho ediso, raso ediso, phoṭṭhabbo edisoti sarati, evampi visabhāganimittatopi ṃsati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以非相似相?」
「若彼記憶某一物無如此顏色、如此聲音、如此香氣、如此味道、如此觸摩──如此即為念生以非相似相。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ kathābhiññāṇato sati uppajjati? Yo pakatiyā muṭṭhassatiko hoti, taṃ pare sarāpenti, tena so sarati, evaṃ kathābhiññāṇato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以瞭解談話?」
「若天性忘念者,他人使之記憶,他即記憶──如此即為念生以瞭解談話。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ lakkhaṇato sati uppajjati? Yo pakatiyā balībaddānaṃ aṅgena jānāti, lakkhaṇena jānāti, evaṃ lakkhaṇato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何以念生以特相?」
「若人知耕牛之烙印,以特相知之──如此為念生以特相。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ sāraṇato sati uppajjati? Yo pakatiyā muṭṭhassatiko hoti, yo taṃ ‘sarāhi bho, sarāhi bho’ti punappunaṃ sarāpeti, evaṃ sāraṇato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以記憶?」
「若人向天性忘念者說『你記憶,你記憶!』再三令他記憶──如此即為念生以記憶。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ muddāto sati uppajjati? Lipiyā sikkhitattā jānāti ‘imassa akkharassa anantaraṃ imaṃ akkharaṃ kātabban’ti evaṃ muddāto sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以計算?」
「因曾習書寫,他知此音節應即在彼音節之後──如此即為念生以計算。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ gaṇanāto sati uppajjati? Gaṇanāya sikkhitattā gaṇakā bahumpi gaṇenti, evaṃ gaṇanāto sati uppajjati.

☸....................................................................

「如何為念生以算數?」
「因曾習算數,算師能計龐大數目──如此即為念生以算數。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ dhāraṇato sati uppajjati? Dhāraṇāya sikkhitattā dhāraṇakā bahumpi dhārenti, evaṃ dhāraṇato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以憶持?」
「因曾習憶持,憶持者憶持眾多事──如此即為念生以憶持。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ bhāvanāto sati uppajjati? Idha bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, evaṃ bhāvanāto sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以修習?」
「若比丘以無數譬喻記憶其宿世所在,諸如一生、二生、乃至……

彼記憶其宿世住處有如是狀況與方所──如此即為念生以修習。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ potthakanibandhanato sati uppajjati? Rājāno anusāsaniyaṃ assarantā [anussarantā (sabbattha)] etaṃ potthakaṃ āharathāti, tena potthakena anussaranti, evaṃ potthakanibandhanato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以參考書冊?」
「當國王記憶政令時使人持典冊來,因典冊而即憶起──如此即為念生以參考書冊。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ upanikkhepato sati uppajjati? Upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ disvā sarati, evaṃ upanikkhepato sati uppajjati.

☸.....................................................................

「如何為念生以抵押物?」
「當看見抵押物即憶起──如此即為念生以抵押物。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ anubhūtato sati uppajjati? Diṭṭhattā rūpaṃ sarati, sutattā saddaṃ sarati, ghāyitattā gandhaṃ sarati, sāyitattā rasaṃ sarati, phuṭṭhattā phoṭṭhabbaṃ sarati, viññātattā dhammaṃ sarati, evaṃ anubhūtato sati uppajjati. Imehi kho, mahārāja, sattarasahākārehi sati uppajjatī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Satiuppajjanapañho paṭhamo.

☸.....................................................................

「如何為念生以曾經驗者?」

「於所見他記憶色,於所聞他記憶聲,於所嗅他記憶香,於所嘗他記憶味,於所捉摩他記憶觸,於所認識他記憶法──如此即為念生以曾經驗者。大王,如此即為念以十六種方式出生。」

「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

2. Buddhaguṇasatipaṭilābhapañho

2. Rājā āha “bhante nāgasena, tumhe etaṃ bhaṇatha ‘yo vassasataṃ akusalaṃ kareyya, maraṇakāle ca ekaṃ buddhaguṇaṃ satiṃ paṭilabheyya, so devesu uppajjeyyā’ti etaṃ na saddahāmi, evañca pana vadetha ‘etena pāṇātipātena niraye uppajjeyyā’ti etampi na saddahāmī”ti.

☸.....................................................................

第二 船與石頭

國王說:「尊者龍軍,你們說:『雖百年作不善,死時獲取一念皈依佛,彼即往生天界』──我不信此事。你們又說:『一次殺生將往生地獄』──我也不信此事。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, khuddakopi pāsāṇo vinā nāvāya udake uppilaveyyā”ti. “Na hi, bhante”ti. “Kiṃ nu kho, mahārāja, vāhasatampi pāsāṇānaṃ nāvāya āropitaṃ udake uppilaveyyā”ti? “Āma, bhante”ti. “Yathā, mahārāja, nāvā, evaṃ kusalāni kammāni daṭṭhabbānī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Buddhaguṇasatipaṭilābhapañho dutiyo.

☸.....................................................................

「大王,意以為何?若無船載,即令一小石能否浮水面上?」
「尊者,不能。」

「但大王,即使百輛車之石頭,若載船上,能否浮於水面?」
「尊者,能。」

「大王,船即應以視作善行。」
「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

3. Dukkhappahānavāyamapañho

3. Rājā āha “bhante nāgasena, kiṃ tumhe atītassa dukkhassa pahānāya vāyamathā”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṃ pana, bhante, anāgatassa dukkhassa pahānāya vāyamathā”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṃ pana paccuppannassa dukkhassa pahānāya vāyamathā”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Yadi tumhe na atītassa dukkhassa pahānāya vāyamatha, na anāgatassa dukkhassa pahānāya vāyamatha, na paccuppannassa dukkhassa pahānāya vāyamatha, atha kimatthāya vāyamathā”ti. Thero āha ‘kinti, mahārāja, idañca dukkhaṃ nirujjheyya, aññañca dukkhaṃ nuppajjeyyā’ti etadatthāya vāyamāmā”ti.

☸.....................................................................

第三 此苦滅他苦不生

國王說:「尊者龍軍,你們是否努力於捨棄過去之苦?」
「大王,否。」

「如是,你們是否努力於捨棄未來之苦?」
「大王,否。」

「如是,你們是否努力於捨棄現在之苦?」
「大王,否。」

「若你們非努力於捨棄過去、未來或現在之苦,如是你們為何作努力?」
長老說:「大王,此苦應滅,他苦不生──此即為我所努力。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Atthi pana te, bhante nāgasena, anāgataṃ dukkhan”ti? “Natthi [kathā. 828, 829 passitabbaṃ], mahārājā”ti “tumhe kho, bhante nāgasena, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṃ anāgatānaṃ dukkhānaṃ pahānāya vāyamathā”ti? “Atthi pana te, mahārāja, keci paṭirājāno paccatthikā paccāmittā paccupaṭṭhitā hontī”ti? “Āma, bhante, atthī”ti. “Kiṃnu kho, mahārāja, tadā tumhe parikhaṃ khaṇāpeyyātha, pākāraṃ cināpeyyātha gopuraṃ kārāpeyyātha, aṭṭālakaṃ kārāpeyyātha, dhaññaṃ atiharāpeyyāthā”ti? “Na hi, bhante, paṭikacceva taṃ paṭiyattaṃ hotī”ti. “Kiṃ tumhe, mahārāja, tadā hatthismiṃ sikkheyyātha, assasmiṃ sikkheyyātha, rathasmiṃ sikkheyyātha, dhanusmiṃ sikkheyyātha, tharusmiṃ sikkheyyāthā”ti? “Na hi, bhante, paṭikacceva taṃ sikkhitaṃ hotī”ti. “Kissatthāyā”ti? “Anāgatānaṃ, bhante, bhayānaṃ paṭibāhanatthāyā”ti. “Kiṃ nu kho, mahārāja, atthi anāgataṃ bhayan”ti? “Natthi, bhante”ti. “Tumhe ca kho, mahārāja, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṃ anāgatānaṃ bhayānaṃ paṭibāhanatthāya paṭiyādethā”ti.

☸.....................................................................

「但尊者龍軍,是否有未來之苦?」
「大王,無。」

「尊者龍軍,你真聰明。你們努力於捨棄那不存在的苦。」

「但大王,你是否有任何敵國之王、仇人及敵人反對你?」
「尊者,有。」

「大王,是否你遭反對才開始掘城壕、築城牆、造拱道、建守望塔及運輸輜糧?」
「尊者,否。彼早已準備。」

「大王,是否你遭反對始學習象術、馬術、車術、弓術及箭術?」
「尊者,否。彼早已學習。」

「何以如是?」
「尊者,為避免未來的怖畏。」

「大王,是否有未來的怖畏。」

「尊者,無。」
「大王,你真聰明啊!你們準備避免未來的怖畏。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Bhiyyo opammaṃ karohīti. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadā tvaṃ pipāsito bhaveyyāsi, tadā tvaṃ udapānaṃ khaṇāpeyyāsi, pokkharaṇiṃ khaṇāpeyyāsi, taḷākaṃ khaṇāpeyyāsi ‘pānīyaṃ pivissāmī’”ti? “Na hi, bhante, paṭikacceva taṃ paṭiyattaṃ hotī”ti. “Kissatthāyā”ti? “Anāgatānaṃ, bhante, pipāsānaṃ paṭibāhanatthāya paṭiyattaṃ hotī”ti. “Atthi pana, mahārāja, anāgatā pipāsā”ti? “Natthi, bhante”ti. “Tumhe kho, mahārāja, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṃ anāgatānaṃ pipāsānaṃ paṭibāhanatthāya taṃ paṭiyādethā”ti.

☸.....................................................................

「請再給一比喻。」

「大王,意以為何?是否患渴時你始令掘井,掘池及掘池沼而說『我將喝水』?」
「尊者,否。彼早已準備。」

「何以如是?」
「尊者,為準備避免未來的渴。」

「大王,是否有未來的渴?」
「尊者,無。」

「大王,你真聰明啊!你們準備避免未來的渴。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Bhiyyo opammaṃ karohī”ti. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadā tvaṃ bubhukkhito bhaveyyāsi, tadā tvaṃ khettaṃ kasāpeyyāsi, sāliṃ vapāpeyyāsi ‘bhattaṃ bhuñjissāmī’”ti? “Na hi, bhante, paṭikacceva taṃ paṭiyattaṃ hotī”ti. “Kissatthāyā”ti. “Anāgatānaṃ, bhante, bubhukkhānaṃ paṭibāhanatthāyā”ti. “Atthi pana, mahārāja, anāgatā bubhukkhā”ti? “Natthi, bhante”ti. “Tumhe kho, mahārāja, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṃ anāgatānaṃ bubhukkhānaṃ paṭibāhanatthāya paṭiyādethā”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Dukkhappahānavāyamapañho tatiyo.

☸.....................................................................

「請再給一比喻。」

「大王,意以為何?是否患飢時你始令人耕田種穀而說:『我將吃飯』。」
「尊者,否。彼早已準備。」

「何以如是?」
「尊者,為準備避免未來的飢。」

「大王,是否有未來的飢?」
「尊者,無。」

「大王,你真聰明啊!你們準備避免未來的飢。」
「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

4. Brahmalokapañho

4. Rājā āha “bhante nāgasena, kīvadūro ito brahmaloko”ti? “Dūro kho, mahārāja, ito brahmaloko kūṭāgāramattā silā tamhā patitā ahorattena aṭṭhacattālīsayojanasahassāni bhassamānā catūhi māsehi pathaviyaṃ patiṭṭhaheyyā”ti.

☸.....................................................................

第四 梵天的距離

國王說:「尊者龍軍,從此去梵天有多遠?」
「大王,從此去梵天甚遠,一塊大如尖頂屋的石頭從彼下落,一晝夜下墜四萬八千由旬,四個月始落地。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Bhante nāgasena, tumhe evaṃ bhaṇatha ‘seyyathāpi balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva iddhimā bhikkhu cetovasippatto jambudīpe antarahito brahmaloke pātubhaveyyā’ti etaṃ vacanaṃ na saddahāmi, evaṃ atisīghaṃ tāva bahūni yojanasatāni gacchissatī”ti.

☸.....................................................................

「尊者龍軍,你們如此說:『比如一力士於伸臂或屈臂之間(那樣疾速),一位具神通力得心自在的比丘從閻浮提沒而出現於梵天亦復如是。』我不相信此語。不信彼如此疾行數百由旬。」

☸---------------------------------------------------------------------

Thero āha “kuhiṃ pana, mahārāja, tava jātabhūmī”ti? “Atthi, bhante, alasando nāma dīpo, tatthāhaṃ jāto”ti. “Kīva dūro, mahārāja, ito alasando hotī”ti? “Dvimattāni, bhante, yojanasatānī”ti. “Abhijānāsi nu tvaṃ, mahārāja, tattha kiñcideva karaṇīyaṃ karitvā saritā”ti? “Āma, bhante, sarāmī”ti. “Lahuṃ kho tvaṃ, mahārāja, gatosi dvimattāni yojanasatānī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Brahmalokapañho catuttho.

☸.....................................................................

長老說:「大王,何處是你的出生地?」
「尊者,有一島名亞歷山大,我即出生該處。」

「大王,從此去亞歷山大有多遠?」
「尊者,有兩百由旬。」

「大王,是否你能憶知曾於該處所歷之事?」
「尊者,是。我能憶知。」

「大王,你已疾行兩百由旬了。」
「尊者龍軍,你甚敏捷。

☸---------------------------------------------------------------------

5. Dvinnaṃ lokuppannānaṃ samakabhāvapañho

5. Rājā āha “bhante nāgasena, yo idha kālaṅkato brahmaloke uppajjeyya, yo ca idha kālaṅkato kasmīre uppajjeyya, ko cirataraṃ ko sīghataran”ti? “Samakaṃ, mahārājā”ti.

☸.....................................................................

第五 梵天與迦濕彌羅

國王說:「尊者龍軍,若人死於此而生梵天,又若人死於此而生迦濕彌羅,誰遲?誰速?」
「大王,同時。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Opammaṃ karohī”ti. “Kuhiṃ pana, mahārāja, tava jātanagaran”ti? “Atthi, bhante, kalasigāmo nāma, tatthāhaṃ jāto”ti. “Kīva dūro, mahārāja, ito kalasigāmo hotī”ti. “Dvimattāni, bhante, yojanasatānī”ti. “Kīva dūraṃ, mahārāja, ito kasmīraṃ hotī”ti? “Dvādasa, bhante, yojanānī”ti. “Iṅgha, tvaṃ mahārāja, kalasigāmaṃ cintehī”ti. “Cintito, bhante”ti. “Iṅgha, tvaṃ mahārāja, kasmīraṃ cintehī”ti. “Cintitaṃ bhante”ti. “Katamaṃ nu kho, mahārāja, cirena cintitaṃ, katamaṃ sīghataran”ti? “Samakaṃ bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo idha kālaṅkato brahmaloke uppajjeyya, yo ca idha kālaṅkato kasmīre uppajjeyya, samakaṃ yeva uppajjantī”ti.

☸.....................................................................

「請給一比喻。」

「大王,何處是你的出生的城邑?」
「尊者,有一鄉村名卡拉西。我出生該處。」

「大王,從此去卡拉村有多遠?」
「尊者,二百由旬。」

「大王,從此去迦濕彌羅有多遠?」
「尊者,十二由旬。」

「大王,請想念卡拉西村。」
「尊者,我已想念。」

「大王,請想念迦濕彌羅。」
「尊者,我已想念。」

「大王,哪一想念遲,哪一想念速?」
「尊者,同時。」

「大王,若人死於此而生梵天,又若人死於此而生迦濕彌羅,彼等同時往生亦復如是。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Bhiyyo opammaṃ karohī”ti. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, dve sakuṇā ākāsena gaccheyyuṃ, tesu eko ucce rukkhe nisīdeyya, eko nīce rukkhe nisīdeyya, tesaṃ samakaṃ patiṭṭhitānaṃ katamassa chāyā paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patiṭṭhaheyya, katamassa chāyā cirena pathaviyaṃ patiṭṭhaheyyā”ti? “Samakaṃ, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo idha kālaṅkato brahmaloke uppajjeyya, yo ca idha kālaṅkato kasmīre uppajjeyya, samakaṃ yeva uppajjantī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Dvinnaṃ lokuppannānaṃ samakabhāvapañho pañcamo.

☸.....................................................................

「請再給一譬喻。」

「大王,意以為何?若二鳥飛行空中,其中之一棲止高樹,另一棲止低樹。

若彼等同時降落,誰之影子將先落地,又誰之影子將後落地?」

「尊者,同時(落地)。」

「大王,若人死於此而生梵天,又若人死於此而生迦濕彌羅,他們是同時往生亦復如是。」
「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

6. Bojjhaṅgapañho

6. Rājā āha “kati nu kho, bhante nāgasena, bojjhaṅgā”ti? “Satta kho, mahārāja, bojjhaṅgā”ti. “Katihi pana, bhante, bojjhaṅgehi bujjhatī”ti? “Ekena kho, mahārāja, bojjhaṅgena bujjhati dhammavicayasambojjhaṅgenā”ti. “Atha kissa nu kho, bhante, vuccanti ‘satta bojjhaṅgā’”ti? “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, asi kosiyā pakkhitto aggahito hatthena ussahati chejjaṃ chinditun”ti. “Na hi, bhante”ti. “Evameva kho, mahārāja, dhammavicayasambojjhaṅgena vinā chahi bojjhaṅgehi na bujjhatī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Bojjhaṅgapañho chaṭṭho.

☸.....................................................................

第六 擇法菩提分

國王說:「尊者龍軍,菩提分有幾?」
「大王,有七種菩提分。」

「但尊者,覺悟藉以多少菩提分?」
「大王,覺悟藉以一種菩提分,藉擇法菩提分。」

「尊者,如是,如何你說有七種菩提分?」
「大王,意以為何?若刀藏鞘中,不握在手,是否彼能斬截欲斷之物?」

「尊者,不能。」

「大王,若無其他六種菩提分,只以擇法菩提分不得覺悟亦復如是。」
「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

7. Pāpapuññānaṃ appānappabhāvapañho

7. Rājā āha “bhante nāgasena, kataraṃ nu kho bahutaraṃ puññaṃ vā apuññaṃ vā”ti? “Puññaṃ kho, mahārāja, bahutaraṃ, apuññaṃ thokan”ti. “Kena kāraṇenā”ti? “Apuññaṃ kho, mahārāja, karonto vippaṭisārī hoti ‘pāpakammaṃ mayā katan’ti, tena pāpaṃ na vaḍḍhati. Puññaṃ kho, mahārāja, karonto avippaṭisārī hoti, avippaṭisārino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, tena kāraṇena puññaṃ vaḍḍhati. Puriso kho, mahārāja, chinnahatthapādo bhagavato ekaṃ uppalahatthaṃ datvā ekanavutikappāni vinipātaṃ na gacchissati. Imināpi, mahārāja, kāraṇena bhaṇāmi ‘puññaṃ bahutaraṃ, apuññaṃ thokan’”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Pāpapuññānaṃ appānappabhāvapañho sattamo.

☸.....................................................................

第七 福德比非福德大

國王說:「尊者龍軍,何者為更大,福德或非福德?」
「大王,福德為更大,非福德為小。」

「何以故?」

「大王,行非福德者後生悔說:『我已作惡業』,由此邪惡不增。但大王,行福德者則無後悔,既無後悔則喜樂生,喜樂生則欣慰生,心欣慰則身平靜,身平靜則感受妙樂,受妙樂者之心則凝定,心凝定者則如實知見(yathābhūtaṃ pajānāti)──因此則福德增加。大王,若一手足被切斷之人以一束蓮花奉獻世尊,九十一劫中彼將不趨墮處。大王,由是理由我說:『福德為更大,非福德為小。』」

「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

8. Jānantājānantapāpakaraṇapañho

8. Rājā āha “bhante nāgasena, yo jānanto pāpakammaṃ karoti, yo ajānanto pāpakammaṃ karoti, kassa bahutaraṃ apuññan”ti? Thero āha “yo kho, mahārāja, ajānanto pāpakammaṃ karoti, tassa bahutaraṃ apuññan”ti. “Tena hi, bhante nāgasena, yo amhākaṃ rājaputto vā rājamahāmatto vā ajānanto pāpakammaṃ karoti, taṃ mayaṃ diguṇaṃ daṇḍemā”ti? “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, tattaṃ ayoguḷaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ eko jānanto gaṇheyya, eko ajānanto gaṇheyya, katamo [kassa (ka.)] balavataraṃ ḍayheyyā”ti. “Yo kho, bhante, ajānanto gaṇheyya, so [tassa (pī. ka.)] balavataraṃ ḍayheyyā”ti. “Evameva kho, mahārāja, yo ajānanto pāpakammaṃ karoti, tassa bahutaraṃ apuññan”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Jānantājānantapāpakaraṇapañho aṭṭhamo.

☸.....................................................................

第八 知與不知之作惡者

國王說:「尊者龍軍。知而作惡或不知而作惡,誰之非福德更大?」
長老說:「大王,不知而作惡者之非福德為較大。」

「尊者龍軍,如是,我將加倍懲罰王子及侍臣中知而作惡者?」
「大王,意以為何?若有一灼熱、焚燒、熾燃之鐵丸,一人不知而捉持,另一人知而捉持,誰人將受更嚴重之燙傷?」

「尊者,不知而捉持者將受更嚴重之燙傷。」

「大王,不知而作惡者之非福德為更大亦復如是。」
「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

9. Uttarakurukādigamanapañho

9. Rājā āha “bhante nāgasena, atthi koci, yo iminā sarīrena uttarakuruṃ vā gaccheyya, brahmalokaṃ vā, aññaṃ vā pana dīpan”ti? “Atthi, mahārāja, yo iminā cātummahābhūtikena kāyena uttarakuruṃ vā gaccheyya, brahmalokaṃ vā, aññaṃ vā pana dīpan”ti.

☸.....................................................................

第九 肉身飛赴梵天

國王說:「尊者龍軍,是否有人能以此身軀往赴北俱盧洲、或梵天、或其他洲島?」
「大王,有人能以此四大所成的身軀往赴北俱盧洲、或梵天、或其他洲島。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Kathaṃ, bhante nāgasena, iminā cātummahābhūtikena kāyena uttarakuruṃ vā gaccheyya, brahmalokaṃ vā, aññaṃ vā pana dīpan”ti? “Abhijānāsi nu, tvaṃ mahārāja, imissā pathaviyā vidatthiṃ vā ratanaṃ vā laṅghitā”ti? “Āma, bhante, abhijānāmi ‘ahaṃ, bhante nāgasena, aṭṭhapi rataniyo laṅghemī’”ti. “Kathaṃ, tvaṃ mahārāja, aṭṭhapi rataniyo laṅghesī”ti? “Ahañhi, bhante, cittaṃ uppādemi ‘ettha nipatissāmī’ti saha cittuppādena kāyo me lahuko hotī”ti. “Evameva kho, mahārāja, iddhimā bhikkhu cetovasippatto kāyaṃ citte samāropetvā cittavasena vehāsaṃ gacchatī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Uttarakurukādigamanapañho navamo.

☸.....................................................................

「尊者龍軍,彼如何以此四大所成之身往赴北俱盧洲、或梵天或其他洲島?」
「大王,是否你記得曾於地上跳過八吋或一肘遠。」

「尊者,是。我記得。尊者龍軍,我甚至跳過八肘遠。」

「大王,你如何跳過八肘遠?」
「尊者,我發起意念:『我將降落在此處。」以此意念我身體遂變得輕捷。」

「大王,有神通力及得心自在的比丘,令心中之身上升,由心自在彼即飛行空中亦復如是。」
「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

10. Dīghaṭṭhipañho

10. Rājā āha “bhante nāgasena, tumhe evaṃ bhaṇatha ‘aṭṭhikāni dīghāni yojanasatikānipī’ti, rukkhopi tāva natthi yojanasatiko, kuto pana aṭṭhikāni dīghāni yojanasatikāni bhavissantī”ti?

☸.....................................................................

第十 長骨

國王說:「尊者龍軍,你們如此說:『有骨甚至長一百由旬。』連樹木也無一百由旬長者,如何有骨長一百由旬?」

☸---------------------------------------------------------------------

“Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, sutaṃ te ‘mahāsamudde pañcayojanasatikāpi macchā atthī’”ti? “Āma, bhante, sutan”ti. “Nanu mahārāja, pañcayojanasatikassa macchassa aṭṭhikāni dīghāni bhavissanti yojanasatikānipī”ti?

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Dīghaṭṭhipañho dasamo.

☸.....................................................................

「大王,意以為何?是否你曾聞海中有五百由旬長的魚?」
「尊者,是。我曾聞。」

「如是,大王,魚長五百由旬,其骨定會有一百由旬長?」
「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

11. Assāsapassāsanirodhapañho

11. Rājā āha “bhante nāgasena, tumhe evaṃ bhaṇatha ‘sakkā assāsapassāse nirodhetun’”ti? “Āma, mahārāja, sakkā assāsapassāse nirodhetun”ti. “Kathaṃ, bhante nāgasena, sakkā assāsapassāse nirodhetun”ti. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, sutapubbo te koci kākacchamāno”ti. “Āma, bhante, sutapubbo”ti. “Kiṃ nu kho, mahārāja, so saddo kāye namite virameyyā”ti. “Āma, bhante, virameyyā”ti. “So hi nāma, mahārāja, saddo abhāvitakāyassa abhāvitasīlassa abhāvitacittassa abhāvitapaññassa kāye namite viramissati, kiṃ pana bhāvitakāyassa bhāvitasīlassa bhāvitacittassa bhāvitapaññassa catutthajjhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā na nirujjhissantī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Assāsapassāsanirodhapañho ekādasamo.

☸.....................................................................

第十一 停止呼吸

國王說:「尊者龍軍,你們如此說『停止入息出息是可能。』」
「大王,是。停止入息出息是可能。」

「尊者,如何能停止入息出息?」
「大王,意以為何?是否你曾聽聞鼾聲?」

「尊者,是。我曾聽聞。」

「大王,若變動姿勢,是否該鼾聲會停止?」
「尊者,是,會停止。」

「大王,若一不修身、不修戒、不修心、不修慧者因變動姿勢即停止鼾聲,為何一修身、修戒、修心、

修慧及具第四禪者不能停止入息出息?」

「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

12. Samuddapañho

12. Rājā āha “bhante nāgasena, ‘samuddo samuddo’ti vuccati, kena kāraṇena udakaṃ ‘samuddo’ti vuccatī”ti? Thero āha “yattakaṃ, mahārāja, udakaṃ, tattakaṃ loṇaṃ. Yattakaṃ loṇaṃ, tattakaṃ udakaṃ. Tasmā ‘samuddo’ti vuccatī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Samuddapañho dvādasamo.

☸.....................................................................

第十二 海與水

國王說:「尊者龍軍,海叫做『海』。為什麼水被稱為海?」
長老說:「大王,有如許之水,即有如許之鹽,有如許之鹽,即有如許之水,因此叫做海。」

「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

13. Samuddaekarasapañho

13. Rājā āha “bhante nāgasena, kena kāraṇena samuddo ekaraso loṇaraso”ti? “Cirasaṇṭhitattā kho, mahārāja, udakassa samuddo ekaraso loṇaraso”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Samuddaekarasapañho terasamo.

☸.....................................................................

第十三 海有一味

國王說:「尊者龍軍,為何海只有一味,鹹味?」
「大王,因海水久遠凝住,故只有一味,鹹味。」

「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

14. Sukhumapañho

14. Rājā āha “bhante nāgasena, sakkā sabbaṃ sukhumaṃ chinditun”ti? “Āma, mahārāja, sakkā sabbaṃ sukhumaṃ chinditun”ti. “Kiṃ pana, bhante, sabbaṃ sukhuman”ti? “Dhammo kho, mahārāja, sabbasukhumo, na kho, mahārāja, dhammā sabbe sukhumā, ‘sukhuman’ti vā ‘thūlan’ti vā dhammānametamadhivacanaṃ. Yaṃ kiñci chinditabbaṃ, sabbaṃ taṃ paññāya chindati, natthi dutiyaṃ paññāya chedanan”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Sukhumapañho cuddasamo.

☸.....................................................................

第十四 智慧剖析一切

國王說:「尊者龍軍,是否能剖析一切精微之物?」
「大王,是。能剖析一切精微之物。」

「尊者,什麼是一切精微之物?」

「大王,法是一切精微者。但大王,非一切事物皆精微,大王,或精或粗是諸事物(法)的名稱,凡可剖析的以智慧剖析一切,但除智慧能剖析外,更無第二者。」

「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

15. Viññāṇanānatthapañho

15. Rājā āha “bhante nāgasena, ‘viññāṇan’ti vā ‘paññā’ti vā ‘bhūtasmiṃ jīvo’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? “Vijānanalakkhaṇaṃ, mahārāja, viññāṇaṃ, pajānanalakkhaṇā paññā, bhūtasmiṃ jīvo nupalabbhatī”ti. “Yadi jīvo nupalabbhati, atha ko carahi cakkhunā rūpaṃ passati, sotena saddaṃ suṇāti, ghānena gandhaṃ ghāyati, jivhāya rasaṃ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati, manasā dhammaṃ vijānātī”ti? Thero āha “yadi jīvo cakkhunā rūpaṃ passati…pe… manasā dhammaṃ vijānāti, so jīvo cakkhudvāresu uppāṭitesu mahantena ākāsena bahimukho suṭṭhutaraṃ rūpaṃ passeyya, sotesu uppāṭitesu, ghāne uppāṭite, jivhāya uppāṭitāya, kāye uppāṭite mahantena ākāsena suṭṭhutaraṃ saddaṃ suṇeyya, gandhaṃ ghāyeyya, rasaṃ sāyeyya, phoṭṭhabbaṃ phuseyyā”ti? “Na hi, bhante”ti. “Tena hi, mahārāja, bhūtasmiṃ jīvo nupalabbhatī”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Viññāṇanānatthapañho pannarasamo.

☸.....................................................................

第十五 命與有情

國王說:「尊者龍軍,所謂識或慧或有情之命者,此等諸法是否為義異及語異,或義同而語異?」
「大王,識之特相為了別,慧之特相為智慧,而於有情之命是不可得。」

「如於有情之命不可得,如是誰以眼視色、以耳聞聲、以鼻嗅香、以舌嘗味、以身感觸、以意知法?」

長老說:「若命以眼視色……乃至以意知法,當眼之門毀滅時,它是否能更佳地見空間諸物出現於前?當耳毀滅時、當鼻毀滅時、當舌毀滅時、當身毀滅時,命是否能更佳地聞聲、嗅香、嘗味、感觸於空間諸物?」

「尊者,不能。」

「大王,如是,於有情之命是不可得。」
「尊者龍軍,你甚敏捷。」

☸---------------------------------------------------------------------

16. Arūpadhammavavatthānadukkarapañho

16. Rājā āha “bhante nāgasena, dukkaraṃ nu kho bhagavatā katan”ti? Thero āha “dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā katan”ti. “Kiṃ pana, bhante nāgasena, bhagavatā dukkaraṃ katan”ti. “Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā kataṃ imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ cittan’”ti.

☸.....................................................................

第十六 佛作難行之事

長老說:「大王,世尊曾行難行之事。」

「尊者龍軍,世尊行何種難行之事?」

「大王,此為世尊曾行難行之事:他揭示於此非色的心、心所法現行之分析乃基於一種所緣。

又說:『此是觸、此是受、此是想、此是思、此是心』。」

☸---------------------------------------------------------------------

“Opammaṃ karohī”ti. “Yathā, mahārāja, kocideva puriso nāvāya mahāsamuddaṃ ajjhogāhetvā hatthapuṭena udakaṃ gahetvā jivhāya sāyitvā jāneyya nu kho, mahārāja, so puriso “idaṃ gaṅgāya udakaṃ, idaṃ yamunāya udakaṃ, idaṃ aciravatiyā udakaṃ, idaṃ sarabhuyā udakaṃ, idaṃ mahiyā udakan’”ti? “Dukkaraṃ, bhante, jānitun”ti. “Ito dukkarataraṃ kho, mahārāja, bhagavatā kataṃ imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ cittan’”ti. “Suṭṭhu, bhante”ti rājā abbhānumodīti.

Arūpadhammavavatthānadukkarapañho soḷasamo.
Arūpadhammavavatthānavaggo sattamo.

Imasmiṃ vagge soḷasa pañhā.
Milindapañhapucchāvisajjanā

☸.....................................................................

「請給一譬喻。」

「大王,若有人乘船赴海以掌掬水,以舌嘗之。

大王,是否他能知孰為恆河水,孰為雅姆那河水,孰為阿奇羅瓦提河水,孰為沙羅補河(Sarabhu)

水及摩希河(Mahi)水?」

「尊者,難知。」

「大王,世尊曾行比此更難行之事。他揭示於此非色的心、心所法現行之分析及基於一種所緣。

又說:『此是觸、此是受、此是想、此是思、此是心』。」

「善哉,尊者。」國王甚為欣喜。

☸---------------------------------------------------------------------

Thero āha “jānāsi kho, mahārāja, sampati kā velā”ti? “Āma, bhante, jānāmi ‘sampati paṭhamo yāmo atikkanto, majjhimo yāmo pavattati, ukkā padīpīyanti, cattāri paṭākāni āṇattāni gamissanti bhaṇḍato rājadeyyānī’”ti.

☸.....................................................................

第十七 彌蘭王之供奉

長老說:「大王,你知現今為何時辰?」
「尊者,是。我知,現為初更已過,中更正進行,火炬正照耀,四幡已升起,國王的供獻將從國庫支出。」

☸---------------------------------------------------------------------

Yonakā evamāhaṃsu “kallosi, mahārāja, paṇḍito thero”ti. “Āma, bhaṇe, paṇḍito thero, ediso ācariyo bhaveyya mādiso ca antevāsī, nacirasseva paṇḍito dhammaṃ ājāneyyā”ti.

臾那人如此說:「大王,你是敏捷者,而比丘是智者。」
「諸君,是,長老是智者。能有師如彼,有弟子如我,聰慧者不久將知法。」

Tassa pañhaveyyākaraṇena tuṭṭho rājā theraṃ nāgasenaṃ satasahassagghanakena kambalena acchādetvā “bhante nāgasena, ajjatagge te aṭṭhasataṃ bhattaṃ paññapemi, yaṃ kiñci antepure kappiyaṃ, tena ca pavāremī”ti āha.

因為對得到的回答滿意,國王以價值百千錢的毛氈一襲披著尊者龍軍身上,說:「尊者龍軍,從今日起我將為你備辦八百份齋飯,並奉獻宮中之任何於你合法之物。」

Alaṃ mahārāja jīvāmī”ti.
「大王,我資具已足。」

“Jānāmi, bhante nāgasena, jīvasi, api ca attānañca rakkha, mamañca rakkhāhī”ti.

“Kathaṃ attānaṃ rakkhasi, ‘nāgaseno milindaṃ rājānaṃ pasādeti, na ca kiñci alabhī’ti parāpavādo [parappavādo (ka.)] āgaccheyyāti, evaṃ attānaṃ rakkha.

Kathaṃ mamaṃ rakkhasi, ‘milindo rājā pasanno pasannākāraṃ na karotī’ti parāpavādo āgaccheyyāti, evaṃ mamaṃ rakkhāhī”ti.

「尊者龍軍,我知你資具已足。你應護衛你本人及護衛我自己(二者)。如何是護衛你自己?他人之言或會興起,說龍軍令彌蘭王欣喜,但未獲何物。此為護衛你自己。如何是護衛我?他人之言或會興起,雖已令彌蘭王欣喜,但他未作(施物的)欣喜之相。此為護衛我。」

“Tathā hotu, mahārājā”ti.
「大王,就這樣吧。」

“Seyyathāpi, bhante, sīho migarājā suvaṇṇapañjare pakkhittopi bahimukho yeva hoti, evameva kho ahaṃ, bhante, kiñcāpi agāraṃ ajjhāvasāmi bahimukho yeva pana acchāmi.

Sace ahaṃ, bhante, agārasmā anāgāriyaṃ pabbajeyyaṃ, na ciraṃ jīveyyaṃ, bahū me paccatthikā”ti.

☸.....................................................................

「尊者,譬如獅子百獸之王雖置金籠仍會傾向外面,尊者,我雖然生活在家裡我心仍在外面亦復如是。但尊者,若我從在家而出家,則我難活很久,我的敵人很多。」

☸---------------------------------------------------------------------

Atha kho āyasmā nāgaseno milindassa rañño pañhaṃ visajjetvā uṭṭhāyāsanā saṅghārāmaṃ agamāsi. Acirapakkante ca āyasmante nāgasene milindassa rañño etadahosi “kiṃ mayā pucchitaṃ, kiṃ bhadantena nāgasenena visajjitan”ti? Atha kho milindassa rañño etadahosi “sabbaṃ mayā supucchitaṃ, sabbaṃ bhadantena nāgasenena suvisajjitan”ti. Āyasmatopi nāgasenassa saṅghārāmagatassa etadahosi “kiṃ milindena raññā pucchitaṃ, kiṃ mayā visajjitan”ti. Atha kho āyasmato nāgasenassa etadahosi “sabbaṃ milindena raññā supucchitaṃ, sabbaṃ mayā suvisajjitan”ti.

☸.....................................................................

而時尊者龍軍,既解答彌蘭王之問難,即從座起,走向僧伽藍。龍軍去後不久,彌蘭王仍如是思惟:「我問者為何?尊者所答者為何?」於是國王又作如是思惟:「一切我所問為正問,一切尊者所答為正答。」尊者龍軍於歸返僧伽藍時亦作如是思惟:「彌蘭王者為何?我所答者為何?」於是尊者龍軍又作如是思惟:「一切彌蘭王所問為正問,一切我所答為正答。」

☸---------------------------------------------------------------------

Atha kho āyasmā nāgaseno tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena milindassa rañño nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca –

☸.....................................................................

而時尊者龍軍既過夜已,於清晨著衣持缽往詣王宮。既達,坐預設位。於是彌蘭王向尊者龍軍作禮後退坐一面。既坐一面,復向尊者龍軍如此說:

☸---------------------------------------------------------------------

“Mā kho bhadantassa evaṃ ahosi ‘nāgaseno mayā pañhaṃ pucchito’ti teneva somanassena taṃ rattāvasesaṃ vītināmesīti na te evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tassa mayhaṃ, bhante, taṃ rattāvasesaṃ etadahosi ‘kiṃ mayā pucchitaṃ, kiṃ bhadantena visajjitan’ti, ‘sabbaṃ mayā supucchitaṃ, sabbaṃ bhadantena suvisajjitan’”ti.

☸.....................................................................

「尊者不要如此思惟:我因質問龍軍,遂快樂而徹夜不眠。尊者不應這樣看待。尊者,我一整夜如此思惟:『我問者為何?尊者所答為何?一切我所問正問,一切尊者所答為正答』。」

☸---------------------------------------------------------------------

Theropi evamāha – “mā kho mahārājassa evaṃ ahosi ‘milindassa rañño mayā pañho visajjito’ti teneva somanassena taṃ rattāvasesaṃ vītināmesīti na te evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tassa mayhaṃ, mahārāja, taṃ rattāvasesaṃ etadahosi ‘kiṃ milindena raññā pucchitaṃ, kiṃ mayā visajjitan’ti, ‘sabbaṃ milindena raññā supucchitaṃ, sabbaṃ mayā suvisajjitan’”ti itiha te mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsūti.

Milindapañhapucchāvisajjanā niṭṭhitā.

☸.....................................................................

長老亦如是說:「大王,不要有此思惟:我回答彌蘭王之所問,因而快樂地度過整夜。大王不應這樣看待。

大王,我徹夜如此思惟:『彌蘭王問者為何?我所答者為何?彌蘭王所問為正問,我所答為正答。』」

如是此二大龍象互相欣悅其妙語。──《彌蘭王問經》問答終