미란왕문경彌蘭王問經 5.5
5.5 Sīhavagga 獅品
1. Sīhaṅgapañho
1. “Bhante nāgasena, ‘sīhassa satta aṅgāni gahetabbānī’ti yaṃ vadesi, katamāni tāni satta aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, sīho nāma setavimalaparisuddhapaṇḍaro, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena setavimalaparisuddhapaṇḍaracittena byapagatakukkuccena bhavitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, sīhassa paṭhamaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
第五 獅子品
一 獅子
「尊者龍軍,汝說應把持獅子之七德,何者為應把持該七德?」
「大王,譬如獅子是純潔、無垢、清淨、淨白;大王,修瑜伽者,瑜伽行者以純潔、無垢、清淨、淨白之心應驅逐悔恨亦復如是。大王,此即是應把持獅子之第一德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, sīho catucaraṇo vikkantacārī, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena caturiddhipādacaraṇena bhavitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, sīhassa dutiyaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
「復次,大王,獅子於四足步行中是勇敢而行者;大王,修瑜伽者,瑜伽行者應為四神足中之步行者亦復如是。
大王,此即是應把持獅子的第二德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, sīho abhirūparucirakesarī, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena abhirūparucirasīlakesarinā bhavitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, sīhassa tatiyaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
「復次,大王,獅子有秀麗、優美的鬣;大王,修瑜伽者,瑜伽行者應有秀麗、優美的戒之長鬣亦復如是。
大王,此即是應把持獅子之第三德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, sīho jīvitapariyādānepi na kassaci onamati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārapariyādānepi na kassaci onamitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, sīhassa catutthaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
「復次,大王,獅子盡形壽而不向任何人折腰;大王,修瑜伽者,瑜伽行者若至衣服、食物、臥具,疾病所需藥物、資具皆耗盡仍不向人折腰亦復如是。
大王,此即是應把持獅子的第四德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, sīho sapadānabhakkho yasmiṃ okāse nipatati, tattheva yāvadatthaṃ bhakkhayati, na varamaṃsaṃ vicināti, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sapadānabhakkhena bhavitabbaṃ, na kulāni vicinitabbāni, na pubbagehaṃ hitvā kulāni upasaṅkamitabbāni, na bhojanaṃ vicinitabbaṃ, yasmiṃ okāse kabaḷaṃ ādīyati, tasmiṃ yeva okāse bhuñjitabbaṃ sarīrayāpanatthaṃ [sarīrayāpanamattaṃ (sī. pī.)], na varabhojanaṃ vicinitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, sīhassa pañcamaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
「復次,大王,獅子為次第進食者,隨(獵物)墜處,彼即於該處隨所需而食,彼不覓精美之肉;
大王,修瑜伽者,瑜伽行者應為次第進食者,應不覓諸家;不應舍卻舊家而詣諸家;不應揀選食物;彼於所在處握捉一摶食應即於該處食之,只為維持身體;不應尋覓佳肴亦復如是。
大王,此即是應把持獅子之第五德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, sīho asannidhibhakkho, sakiṃ gocaraṃ bhakkhayitvā na puna taṃ upagacchati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena asannidhikāraparibhoginā bhavitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, sīhassa chaṭṭhaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
「復次,大王,獅子非貯藏食物者。若一次進食即不再往該處;
大王,修瑜伽者,瑜伽行者不應作食物貯藏者亦復如是。
大王,此即是應把持獅子之第六德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, sīho bhojanaṃ aladdhā na paritassati, laddhāpi bhojanaṃ agadhito [agathito (sī.)] amucchito anajjhosanno paribhuñjati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena bhojanaṃ aladdhā na paritassitabbaṃ, laddhāpi bhojanaṃ agadhitena amucchitena anajjhosannena ādīnavadassāvinā nissaraṇapaññena paribhuñjitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, sīhassa sattamaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṃyuttanikāyavare theraṃ mahākassapaṃ parikittayamānena –
☸.....................................................................
「復次,大王,獅子若不得食而不煩悶;若得食而不貪、不著,彼無過失而食之;
大王,修瑜伽者,瑜伽行者若不得食不應煩悶;
若得食應不貪、不著,應無過失,若見危險以智慧逃脫而食亦復如是。
大王,此即是應把持獅子之第七德。
☸---------------------------------------------------------------------
‘Santuṭṭhoyaṃ, bhikkhave, kassapo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatī’”ti.
Sīhaṅgapañho paṭhamo.
☸.....................................................................
大王,天中天之世尊於最勝之《相應部》中稱贊長老咖沙巴亦曾作此說:『諸比丘,此咖沙巴於任何乞食皆得滿足;
彼稱贊於任何乞食皆得滿足;彼不因乞食造出不宜不當之事;若不得食,彼不煩悶;
若彼得食不貪、不著;彼無過失,若見危險,以智慧光脫而食之。』」
☸---------------------------------------------------------------------
2. Cakkavākaṅgapañho
2. “Bhante nāgasena, ‘cakkavākassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṃ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānīti”? “Yathā, mahārāja, cakkavāko yāva jīvitapariyādānā dutiyikaṃ na vijahati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yāva jīvitapariyādānā yoniso manasikāro na vijahitabbo. Idaṃ, mahārāja, cakkavākassa paṭhamaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
二 鴛鴦
「尊者龍軍,你說應把持鴛鴦之三德,何者為應把持該三德?」
「大王,譬如鴛鴦至於命終不棄其偶;大王,修瑜伽者,瑜伽行者至於命終不舍棄如理作意亦復如是。
大王,此即是應把持鴛鴦的第一德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, cakkavāko sevālapaṇakabhakkho, tena ca santuṭṭhiṃ āpajjati, tāya ca santuṭṭhiyā balena ca vaṇṇena ca na parihāyati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yathālābhasantoso karaṇīyo, yathālābhasantuṭṭho kho, mahārāja, yogī yogāvacaro na parihāyati sīlena, na parihāyati samādhinā, na parihāyati paññāya, na parihāyati vimuttiyā, na parihāyati vimuttiñāṇadassanena, na parihāyati sabbehi kusalehi dhammehi. Idaṃ, mahārāja, cakkavākassa dutiyaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
「復次,大王,鴛鴦食舍瓦拉草、潘那加草並滿足於此;因該滿足其力氣,美容皆不減損;大王,修瑜伽者,瑜伽行者應滿足於任何所得。大王,因修瑜伽者,瑜伽行者滿足於任何所得,彼於戒不減損,於定不減損,於慧不減損,於解脫不減損,於解脫智見及於一切善法皆不減損亦復如是。大王,此即是應把持鴛鴦之第二德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, cakkavāko pāṇe na viheṭhayati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena nihitadaṇḍena nihitasatthena lajjinā dayāpannena sabbapāṇabhūtahitānukampinā bhavitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, cakkavākassa tatiyaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsatampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena cakkavākajātake –
“‘Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye;
Mettaṃso [ahiṃsā (sī. pī.)] sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacī’”ti.
Cakkavākaṅgapañho dutiyo.
☸.....................................................................
「復次,大王,鴛鴦不害生命;大王,修瑜伽者,瑜伽行者棄杖、棄刀,應具足慚愧、仁慈,饒益悲湣一切眾生有情亦復如是。大王,此即是應把持鴛鴦之第三德。大王,天中天之世尊亦曾於《鴛鴦本生經》中作此說:
『已不殺亦不使殺,已不劫奪不使奪,彼於諸有皆無害,於任何人亦無嗔。』」
☸---------------------------------------------------------------------
3. Peṇāhikaṅgapañho
3. “Bhante nāgasena, ‘peṇāhikāya dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṃ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, peṇāhikā sakapatimhi usūyāya chāpake na posayati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena sakamane [sakamano (ka.)] kilese uppanne usūyāyitabbaṃ, satipaṭṭhānena sammāsaṃvarasusire pakkhipitvā manodvāre kāyagatāsati bhāvetabbā. Idaṃ, mahārāja, peṇāhikāya paṭhamaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
三 彭那希迦鳥
「尊者龍軍,汝說應把持彭那希迦鳥之二德,何者為應把持該二德?」
「大王,譬如彭那希迦鳥因妒嫉自己的丈夫,不乳哺小雛;大王,修瑜伽者,瑜伽行者應妒嫉生於自己心內的煩惱,藉四念住將其擲於正律儀的洞隙內,應修習身內的意門正念亦復如是。大王,此即是應把持彭那希迦鳥之第一德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, peṇāhikā pavane divasaṃ gocaraṃ caritvā sāyaṃ pakkhigaṇaṃ upeti attano guttiyā, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena ekakena pavivekaṃ sevitabbaṃ saṃyojanaparimuttiyā, tatra ratiṃ alabhamānena upavādabhayaparirakkhaṇāya saṅghaṃ osaritvā saṅgharakkhitena vasitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, peṇāhikāya dutiyaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, brahmunā sahampatinā bhagavato santike –
“‘Sevetha pantāni senāsanāni, careyya saṃyojanavippamokkhā;
Sace ratiṃ nādhigaccheyya tattha, saṅghe vase rakkhitatto satīmā’”ti.
Peṇāhikaṅgapañho tatiyo.
☸.....................................................................
「復次,大王,彭那希迦鳥日間行於林藪覓食,夜間為保護自己趨赴鳥群;大王,修瑜伽者,瑜伽行者應獨自入於孤寂處而解脫纏縛,若於彼不獲歡樂,為防護自己於侮辱及怖畏則往詣僧團,應住於僧團之庇護下亦復如是。大王,此即是應把持彭那希迦鳥之第二德。大王,梵天薩項跋諦在世尊前亦曾作此說:
『獨自往詣孤寂處,應修習解脫纏縛,若該處不得歡樂,住僧團自護攝念。』」
☸---------------------------------------------------------------------
4. Gharakapotaṅgapañho
4. “Bhante nāgasena, ‘gharakapotassa ekaṃ aṅgaṃ gahetabban’ti yaṃ vadesi, katamaṃ taṃ ekaṃ aṅgaṃ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, gharakapoto paragehe vasamāno na tesaṃ kiñci bhaṇḍassa nimittaṃ gaṇhāti, majjhatto vasati saññābahulo, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena parakulaṃ upagatena tasmiṃ kule itthīnaṃ vā purisānaṃ vā mañce vā pīṭhe vā vatthe vā alaṅkāre vā upabhoge vā paribhoge vā bhojanavikatīsu vā na nimittaṃ gahetabbaṃ, majjhattena bhavitabbaṃ, samaṇasaññā paccupaṭṭhapetabbā. Idaṃ, mahārāja, gharakapotassa ekaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena cūḷanāradajātake –
☸.....................................................................
四 家鳩
「尊者龍軍,汝說應把持家鳩之一德,何者為應把持該一德?」
「大王,譬如家鳩住於他家,對任何器物不持印象,雖多意想仍住於淡漠;大王,修瑜伽者,瑜伽行者往詣他家,對其女人、男人、床座、衣服、裝飾、享受、享用各種食物不持印象,應住於淡漠及應起沙門意想亦復如是。大王,天中天之世尊於《小那羅陀本生經》中亦曾作此說:
☸---------------------------------------------------------------------
“‘Pavisitvā parakulaṃ, pānatthaṃ bhojanāya vā [pānesu bhojanesu vā (sī. pī.)];
Mitaṃ khāde mitaṃ bhuñje, na ca rūpe manaṃ kare’”ti.
Gharakapotaṅgapañho catuttho.
☸.....................................................................
『即入他家,於飲食中,飲食有量,勿作意於色。』」
☸---------------------------------------------------------------------
5. Ulūkaṅgapañho
5. “Bhante nāgasena, ‘ulūkassa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṃ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, ulūko kākehi paṭiviruddho, rattiṃ kākasaṅghaṃ gantvā bahūpi kāke hanati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena aññāṇena paṭiviruddho kātabbo, ekena raho nisīditvā aññāṇaṃ sampamadditabbaṃ, mūlato chinditabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, ulūkassa paṭhamaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
五 梟
「尊者龍軍,汝說應把持梟之二德,何者為應把持該二德?」
「大王,譬如梟於鴉作敵,夜間入鴉群殺死眾多;
大王,修瑜伽者,瑜伽行者應與無智作敵,獨坐幽寂,應從根截斷摧毀無智亦復如是。
大王,此即是應把持梟之第一德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, ulūko suppaṭisallīno hoti, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena paṭisallānārāmena bhavitabbaṃ paṭisallānaratena. Idaṃ, mahārāja, ulūkassa dutiyaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena saṃyuttanikāyavare –
☸.....................................................................
「復次,大王,梟是孤寂;大王,修瑜伽者,瑜伽行者應修靜默之樂,應喜靜默亦復如是。
大王,天中天之世尊於最勝之《相應部》中亦曾作此說:
☸---------------------------------------------------------------------
“‘Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisallānārāmo paṭisallānarato “idaṃ dukkhan”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhasamudayo”ti yathā bhūthaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṃ pajānāti, “ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṃ pajānātī’”ti.
Ulūkaṅgapañho pañcamo.
☸.....................................................................
『於此,諸比丘,比丘樂靜默、喜靜默:此是苦,他如實知之;此是苦集,他如實知之;
此是苦滅,他如實知之;此是趣於苦滅道,他如實知之。』」
☸---------------------------------------------------------------------
6. Satapattaṅgapañho
6. “Bhante nāgasena, ‘satapattassa ekaṃ aṅgaṃ gahetabban’ti yaṃ vadesi, katamaṃ taṃ ekaṃ aṅgaṃ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, satapatto ravitvā paresaṃ khemaṃ vā bhayaṃ vā ācikkhati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena paresaṃ dhammaṃ desayamānena vinipātaṃ bhayato dassayitabbaṃ, nibbānaṃ khemato dassayitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, satapattassa ekaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, therena piṇḍolabhāradvājena –
☸.....................................................................
六 鶴
「尊者龍軍,汝說應把持鶴之一德,何者為應把持該一德?」
「大王,譬如鶴鳴,彼告人以或安全或危險;大王,修瑜伽者,
瑜伽行者若向他人說法時應指出恐怖於墜處及安全於涅槃亦復如是。大王,此即是應把持鶴之一德。
大王,長老賓頭盧·婆羅墮闍亦曾作此說:
☸---------------------------------------------------------------------
“‘Niraye bhayasantāsaṃ, nibbāne vipulaṃ sukhaṃ;
Ubhayānetānatthāni dassetabbāni yoginā’”ti.
Satapattaṅgapañho chaṭṭho.
☸.....................................................................
『於地獄有恐怖、畏懼,於涅槃有廣大妙樂。
瑜伽行者應作揭示,如是(苦樂)兩種意義。』」
☸---------------------------------------------------------------------
7. Vagguliṅgapañho
7. “Bhante nāgasena, ‘vaggulissa dve aṅgāni gahetabbānī’ti yaṃ vadesi, katamāni tāni dve aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, vagguli gehaṃ pavisitvā vicaritvā nikkhamati, na tattha palibuddhati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā sapadānaṃ vicaritvā paṭiladdhalābhena khippameva nikkhamitabbaṃ, na tattha palibuddhena bhavitabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, vaggulissa paṭhamaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
七 蝙蝠
「尊者龍軍,汝說應把持蝙蝠之二德,何者為應把持該二德?」
「大王,譬如蝙蝠入家宅,巡行即離去,不滯留該處;
大王,修瑜伽者,瑜伽行者入村乞食,次第巡行,應以所得即迅速離去,不應滯留該處亦復如是。
大王,此即是應把持蝙蝠之第一德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, vagguli paragehe vasamāno na tesaṃ parihāniṃ karoti, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena kulāni upasaṅkamitvā atiyācanāya vā viññattibahulatāya vā kāyadosabahulatāya vā atibhāṇitāya vā samānasukhadukkhatāya vā na tesaṃ koci vippaṭisāro karaṇīyo, napi tesaṃ mūlakammaṃ parihāpetabbaṃ, sabbathā vaḍḍhi yeva icchitabbā. Idaṃ, mahārāja, vaggulissa dutiyaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā devātidevena dīghanikāyavare lakkhaṇasuttante –
☸.....................................................................
「復次,大王,若蝙蝠住他家時對彼不加害;大王,修瑜伽者,瑜伽行者詣諸家時不應過於乞求──或以多種暗示、或以多種粗劣行動、或多言語、或以沙門之樂苦──不應令彼等有所悔恨,亦不應令彼等疏忽本業,只應希望彼等於一切處善得增盛。大王,此即是應把持蝙蝠之第二德。大王,天中天之世尊於最勝之《長部.有相經》中亦曾作此說:
☸---------------------------------------------------------------------
“‘Suddhāya sīlena sutena buddhiyā, cāgena dhammena bahūhi sādhuhi;
Dhanena dhaññena ca khettavatthunā, puttehi dārehi catuppadehi ca.
“‘Ñātīhi mittehi ca bandhavehi, balena vaṇṇena sukhena cūbhayaṃ;
Kathaṃ na hāyeyyuṃ pareti icchati, atthasamiddhiñca panābhikaṅkhatī’”ti.
Vagguliṅgapañho sattamo.
☸.....................................................................
『於信、戒、聞、慧,於施、於法、於多善;
於財富、穀米、田土,於子、妻、四足牲口,於親戚、朋友及家族,
於氣力,容貌及幸福──
他希望:如何他人於此不減損?並希求其目標會成就。』」
☸---------------------------------------------------------------------
8. Jalūkaṅgapañho
8. “Bhante nāgasena, ‘jalūkāya ekaṃ aṅgaṃ gahetabban’ti yaṃ vadesi, katamaṃ taṃ ekaṃ aṅgaṃ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, jalūkā yattha allīyati, tattheva daḷhaṃ allīyitvā ruhiraṃ pivati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena yasmiṃ ārammaṇe cittaṃ allīyati, taṃ ārammaṇaṃ vaṇṇato ca saṇṭhānato ca disato ca okāsato ca paricchedato ca liṅgato ca nimittato ca daḷhaṃ patiṭṭhāpetvā tenevārammaṇena vimuttirasamasecanakaṃ pātabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, jalūkāya ekaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, therena anuruddhena –
“‘Parisuddhena cittena, ārammaṇe patiṭṭhāya;
Tena cittena pātabbaṃ, vimuttirasamasecanan’”ti.
Jalūkaṅgapañho aṭṭhamo.
☸.....................................................................
八 蛭
「尊者龍軍,汝說應把持蛭之一德,何者為應把持該一德?」
「大王,譬如蛭隨所黏住之處,彼堅牢地黏附吸血;大王,修瑜伽者,瑜伽行者隨其心黏附所緣,即堅牢地確立於所緣之顏色、形狀、區域、方位、界限、特相、標記,並以此所緣應飲解脫之美汁亦復如是。
大王,此即是應把持蛭之一德。大王,長老阿耨樓陀亦曾作此說:
『彼以清淨心,確立於所緣,
應以淨心飲 解脫之美汁。』」
☸---------------------------------------------------------------------
9. Sappaṅgapañho
9. “Bhante nāgasena, ‘sappassa tīṇi aṅgāni gahetabbānī’ti yaṃ vadesi, katamāni tāni tīṇi aṅgāni gahetabbānī”ti? “Yathā, mahārāja, sappo urena gacchati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena paññāya caritabbaṃ, paññāya caramānassa kho, mahārāja, yogino cittaṃ ñāye carati, vilakkhaṇaṃ vivajjeti, salakkhaṇaṃ bhāveti. Idaṃ, mahārāja, sappassa paṭhamaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
九 蛇
「尊者龍軍,汝說應把持蛇之三德,何者為應把持該三德?」
「大王,譬如蛇以腹行;大王,修瑜伽者,瑜伽行者應以智慧行;
大王,若瑜伽行者以智慧行則其心應行於正理,棄邪相修正相亦復如是。
大王,此即是應把持蛇之第一德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, sappo caramāno osadhaṃ parivajjento carati, evameva kho, mahārāja, yoginā yogāvacarena duccaritaṃ parivajjentena caritabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, sappassa dutiyaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ.
☸.....................................................................
「復次,大王,譬如蛇行時彼避藥草而行;大王,修瑜伽者,瑜伽行者應避不良行為而行亦復如是。
大王,此即是應把持蛇之第二德。」
☸---------------------------------------------------------------------
“Puna caparaṃ, mahārāja, sappo manusse disvā tappati [manussaṃ disvā kampati (ka.)] socati cintayati, evameva kho mahārāja yoginā yogāvacarena kuvitakke, vitakketvā aratiṃ uppādayitvā tappitabbaṃ socitabbaṃ cintayitabbaṃ ‘pamādena me divaso vītināmito, na so puna sakkā laddhun’ti. Idaṃ, mahārāja, sappassa tatiyaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā bhallāṭiyajātake dvinnaṃ kinnarānaṃ –
☸.....................................................................
「復次,大王,若蛇見人彼即顫抖、愁憂、思慮;大王,修瑜伽者,瑜伽行者當思及邪念而起嫌厭時應顫抖、愁苦而思慮『我若懶惰度日,彼將不複再得。』大王,此即是應把持蛇之第三德。大王,《巴拉提雅本生經》中之二緊那羅鳥亦曾作此說:
☸---------------------------------------------------------------------
“‘Mayekarattaṃ [yamekarattiṃ (sī. pī.)] vippavasimha ludda, akāmakā aññamaññaṃ sarantā;
Tamekarattaṃ [tamekarattiṃ (sī. pī.)] anutappamānā, socāma ‘sā ratti puna nahessatī’”ti.
Sappaṅgapañho navamo.
☸.....................................................................
『獵人,我們一夜別居,無恩愛,但互相意念;我們追悔該一夜,我們愁憂,此夜不會再有。」
☸---------------------------------------------------------------------
10. Ajagaraṅgapañho
10. “Bhante nāgasena, ‘ajagarassa ekaṃ aṅgaṃ gahetabban’ti yaṃ vadesi, katamaṃ taṃ ekaṃ aṅgaṃ gahetabban”ti? “Yathā, mahārāja, ajagaro mahatimahākāyo bahūpi divase ūnūdaro dīnataro kucchipūraṃ āhāraṃ na labhati, aparipuṇṇo yeva yāvadeva sarīrayāpanamattakena yāpeti, evameva kho, mahārāja, yogino yogāvacarassa bhikkhācariyappasutassa parapiṇḍamupagatassa paradinnappāṭikaṅkhissa sayaṃgāhappaṭiviratassa dullabhaṃ udaraparipūraṃ āhāraṃ, api ca atthavasikena kulaputtena cattāro pañca ālope abhuñjitvā avasesaṃ udakena paripūretabbaṃ. Idaṃ, mahārāja, ajagarassa ekaṃ aṅgaṃ gahetabbaṃ. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā –
☸.....................................................................
十 蟒 蛇
「尊者龍軍,汝說應把持蟒蛇之一德,何者為應把持該一德?」
「大王,譬如蟒蛇身軀巨大,若不得食飽滿,多日則為枵腹淒慘,忍受饑餓維持身體;大王,修瑜伽者,瑜伽行者從事行乞,詣他人乞食,期待他人施食,抑制自己取食,不易得食充腹。但擁有目標的族姓子,只吃四、五片,餘則應以水飽足亦復如是。大王,此即是應把持蟒蛇之一德。大王,長老沙利子法之將領亦曾作此說:
☸---------------------------------------------------------------------
“‘Allaṃ sukkhaṃ vā bhuñjanto, na bāḷhaṃ suhito siyā;
Ūnūdaro mitāhāro, sato bhikkhu paribbaje.
“‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;
Alaṃ phāsu vihārāya, pahitattassa bhikkhuno’”ti.
Ajagaraṅgapañho dasamo.
Sīhavaggo pañcamo.
☸.....................................................................
『所食或濕或幹,但則不應過飽,
比丘枵腹遊行,節食而作正念,
食些許則飲水,於彼專精比丘,此已足夠舒適。』」
☸---------------------------------------------------------------------
Tassuddānaṃ –
Kesarī cakkavāko ca, peṇāhi gharakapotako;
Ulūko satapatto ca, vagguli ca jalūpikā;
Sappo ajagaro ceva, vaggo tena pavuccatīti.
☸.....................................................................
攝頌曰:獅子與鴛鴦,彭那希迦鳥,
家鳩與梟、鶴、蝙蝠、蛭、蛇、蟒──皆為此品稱。
──第五品終