大義釋 3. Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddesa 瞋八偈經

 3. Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddesa 瞋八偈經 

15
Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke, athopi [aññepi te (sī.), aññepi (syā.)] ve saccamanā vadanti;
Vādañca jātaṃ muni no upeti, tasmā munī natthi khilo kuhiñci.

Vadanti ve duṭṭhamanāpi eketi te titthiyā duṭṭhamanā viruddhamanā paṭiviruddhamanā āhatamanā paccāhatamanā āghātitamanā paccāghātitamanā vadanti upavadanti bhagavantañca bhikkhusaṅghañca abhūtenāti – vadanti ve duṭṭhamanāpi eke.

Athopi ve saccamanā vadantīti ye tesaṃ titthiyānaṃ saddahantā okappentā adhimuccantā saccamanā saccasaññino bhūtamanā bhūtasaññino tathamanā tathasaññino yāthāvamanā yāthāvasaññino aviparītamanā aviparītasaññino vadanti upavadanti bhagavantañca bhikkhusaṅghañca abhūtenāti – athopi ve saccamanā vadanti.

Vādañca jātaṃ muni no upetīti. So vādo jāto hoti sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto paratoghoso akkoso upavādo bhagavato ca bhikkhusaṅghassa ca abhūtenāti – vādañca jātaṃ. Muni no upetīti. Munīti. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ. Yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappatto…pe… saṅgajālamaticca so muni. Yo vādaṃ upeti so dvīhi kāraṇehi vādaṃ upeti – kārako kārakatāya vādaṃ upeti, atha vā vuccamāno upavadiyamāno kuppati byāpajjati patiṭṭhiyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Akārakomhīti yo vādaṃ upeti so imehi dvīhi kāraṇehi vādaṃ upeti. Muni dvīhi kāraṇehi vādaṃ na upeti – akārako muni akārakatāya vādaṃ na upeti, atha vā vuccamāno upavadiyamāno na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhiyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Akārakomhīti muni imehi dvīhi kāraṇehi vādaṃ na upeti na upagacchati na gaṇhāti na parāmasati na abhinivisatīti – vādañca jātaṃ muni no upeti.

Tasmā munī natthi khilo kuhiñcīti. Tasmāti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānaṃ munino āhatacittatā khilajātatāpi natthi. Pañcapi cetokhilā natthi, tayopi khilā natthi. Rāgakhilo dosakhilo mohakhilo natthi na santi na saṃvijjati nupalabbhati, pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti – tasmā munī natthi khilo kuhiñcīti.

Tenāha bhagavā –

“Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke, athopi ve saccamanā vadanti;
Vādañca jātaṃ muni no upeti, tasmā munī natthi khilo kuhiñcī”ti.

16.
Sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya, chandānunīto ruciyā niviṭṭho;
Sayaṃ samattāni pakubbamāno, yathā hi jāneyya tathā vadeyya.

Sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyyāti. Yaṃ te titthiyā sundariparibbājikaṃ hantvā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ avaṇṇaṃ pakāsayitvā “evaṃ etaṃ lābhaṃ yasasakkāraṃ sammānaṃ paccāharissāmā”ti te evaṃdiṭṭhikā evaṃkhantikā evaṃrucikā evaṃladdhikā evaṃajjhāsayā evaṃadhippāyā, te nāsakkhiṃsu sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ atikkamituṃ; atha kho sveva ayaso te paccāgatoti, evampi – sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya. Atha vā “sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan”ti yo so evaṃvādo, so sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ kathaṃ accayeyya atikkameyya samatikkameyya vītivatteyya? Taṃ kissa hetu? Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi – sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya? “Asassato loko…pe… antavā loko… anantavā loko… taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan”ti yo so evaṃ vādo, so sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ kathaṃ accayeyya atikkameyya samatikkameyya vītivatteyya? Taṃ kissa hetu? Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi – sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya.

Chandānunīto ruciyā niviṭṭhoti. Chandānunītoti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā yāyati niyyati vuyhati saṃharīyati. Yathā hatthiyānena vā assayānena vā rathayānena vā goyānena vā ajayānena vā meṇḍayānena vā oṭṭhayānena vā kharayānena vā yāyati niyyati vuyhati saṃharīyati, evameva sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā yāyati niyyati vuyhati saṃharīyatīti – chandānunīto. Ruciyā niviṭṭhoti sakāya diṭṭhiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā niviṭṭho patiṭṭhito allīno upagato ajjhosito adhimuttoti – chandānunīto ruciyā niviṭṭho.

Sayaṃ samattāni pakubbamānoti. Sayaṃ samattaṃ karoti paripuṇṇaṃ karoti anomaṃ karoti aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti. “Ayaṃ satthā sabbaññū”ti sayaṃ samattaṃ karoti paripuṇṇaṃ karoti anomaṃ karoti aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti. “Ayaṃ dhammo svākkhāto…pe… ayaṃ gaṇo suppaṭipanno… ayaṃ diṭṭhi bhaddikā… ayaṃ paṭipadā supaññattā… ayaṃ maggo niyyāniko”ti sayaṃ samattaṃ karoti paripuṇṇaṃ karoti anomaṃ karoti aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbattetīti – sayaṃ samattāni pakubbamāno.

Yathā hi jāneyya tathā vadeyyāti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyya. “Sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan”ti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyya. “Asassato loko…pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan”ti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyyāti – yathā hi jāneyya tathā vadeyya.

Tenāha bhagavā –

“Sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya, chandānunīto ruciyā niviṭṭho;
Sayaṃ samattāni pakubbamāno, yathā hi jāneyya tathā vadeyyā”ti.

17.
Yo attano sīlavatāni jantu, anānupuṭṭhova [anānupuṭṭho ca (syā.)] paresa pāva pāvā (sī. syā.) ;
Anariyadhammaṃ kusalā tamāhu, yo ātumānaṃ sayameva pāva [pāvā (sī. syā.)] .

Yo attano sīlavatāni jantūti. Yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṃṭhānappatto yaṃdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Sīlavatānīti atthi sīlañceva vatañca [vattañca (syā.), evamuparipi], atthi vataṃ na sīlaṃ. Katamaṃ sīlañceva vatañca? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yo tattha saṃyamo saṃvaro avītikkamo, idaṃ sīlaṃ. Yaṃ samādānaṃ taṃ vataṃ. Saṃvaraṭṭhena sīlaṃ; samādānaṭṭhena vataṃ – idaṃ vuccati sīlañceva vatañca. Katamaṃ vataṃ, na sīlaṃ? Aṭṭha dhutaṅgāni – āraññikaṅgaṃ, piṇḍapātikaṅgaṃ, paṃsukūlikaṅgaṃ, tecīvarikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅgaṃ, nesajjikaṅgaṃ, yathāsanthatikaṅgaṃ – idaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. Vīriyasamādānampi vuccati vataṃ, na sīlaṃ. “Kāmaṃ taco ca nhāru [nahāru (sī. syā.)] ca aṭṭhi ca avasissatu [avasussatu (syā.)], sarīre upassussatu maṃsalohitaṃ. Yaṃ taṃ purisathāmena purisabalena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī”ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ vīriyasamādānaṃ – idaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ.

“Nāsissaṃ na pivissāmi, vihārato na nikkhame;
Napi passaṃ nipātessaṃ, taṇhāsalle anūhate”ti.

Cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. “Na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī”ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. “Na tāvāhaṃ imamhā āsanā vuṭṭhahissāmi, caṅkamā orohissāmi, vihārā nikkhamissāmi, aḍḍhayogā nikkhamissāmi, pāsādā nikkhamissāmi, hammiyā nikkhamissāmi, guhāya nikkhamissāmi, leṇā nikkhamissāmi, kuṭiyā nikkhamissāmi, kūṭāgārā nikkhamissāmi, aṭṭā nikkhamissāmi, māḷā nikkhamissāmi, uddaṇḍā [uṭṭaṇḍā (ka.)] nikkhamissāmi upaṭṭhānasālāya nikkhamissāmi maṇḍapā nikkhamissāmi, rukkhamūlā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī”ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. “Imasmiññeva pubbaṇhasamayaṃ ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmī”ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. “Imasmiññeva majjhanhikasamayaṃ, sāyanhasamayaṃ, purebhattaṃ, pacchābhattaṃ, purimaṃ yāmaṃ, majjhimaṃ yāmaṃ, pacchimaṃ yāmaṃ, kāḷe, juṇhe, vasse, hemante, gimhe, purime vayokhandhe, majjhime vayokhandhe, pacchime vayokhandhe ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmī”ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. Jantūti satto naro mānavo [māṇavo (ka.)] poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujoti – yo attano sīlavatāni jantu.

Anānupuṭṭhova paresa pāvāti. Paresanti paresaṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ vessānaṃ suddānaṃ gahaṭṭhānaṃ pabbajitānaṃ devānaṃ manussānaṃ. Anānupuṭṭhoti apuṭṭho apucchito ayācito anajjhesito apasādito. Pāvāti attano sīlaṃ vā vataṃ vā sīlabbataṃ vā pāvadati. Ahamasmi sīlasampannoti vā, vatasampannoti vā, sīlabbatasampannoti vā jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena [vijjaṭṭhānena (syā.)] vā sutena vā paṭibhānena [paṭibhāṇena (sī. syā. ka.)] vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccā kulā pabbajitoti vā, mahākulā pabbajitoti vā, mahābhogakulā pabbajitoti vā, uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhimhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan”ti vā, suttantikoti vā, vinayadharoti vā, dhammakathikoti vā, āraññikoti vā, piṇḍapātikoti vā, paṃsukūlikoti vā, tecīvarikoti vā, sapadānacārikoti vā, khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā, dutiyassa jhānassa lābhīti vā, tatiyassa jhānassa lābhīti vā, catutthassa jhānassa lābhīti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā pāvadati katheti bhaṇati dīpayati voharatīti – anānupuṭṭhova paresaṃ pāva.

Anariyadhammaṃ kusalā tamāhūti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evamāhaṃsu – “anariyānaṃ eso dhammo, neso dhammo ariyānaṃ; bālānaṃ eso dhammo, neso dhammo paṇḍitānaṃ; asappurisānaṃ eso dhammo, neso dhammo sappurisānan”ti. Evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – anariyadhammaṃ kusalā tamāhu.

Yo ātumānaṃ sayameva pāvāti. Ātumā vuccati attā. Sayameva pāvāti sayameva attānaṃ pāvadati – “ahamasmi sīlasampannoti vā, vatasampannoti vā, sīlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccā kulā pabbajitoti vā, mahākulā pabbajitoti vā, mahābhogakulā pabbajitoti vā, uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhimhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, suttantikoti vā, vinayadharoti vā, dhammakathikoti vā, āraññikoti vā, piṇḍapātikoti vā, paṃsukūlikoti vā, tecīvarikoti vā, sapadānacārikoti vā, khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā, dutiyassa jhānassa lābhīti vā, tatiyassa jhānassa lābhīti vā, catutthassa jhānassa lābhīti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā,

Vibhavañca bhavañca vippahāya, vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū”ti.

Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā” pāvadati katheti bhaṇati dīpayati voharatīti – yo ātumānaṃ sayameva pāvāti.

Tenāha bhagavā –

“Yo attano sīlavatāni jantu, anānupuṭṭhova paresa pāva;
Anariyadhammaṃ kusalā tamāhu, yo ātumānaṃ sayameva pāvā”ti.

18.
Santo ca bhikkhu abhinibbutatto, itihanti sīlesu akatthamāno;
Tamariyadhammaṃ kusalā vadanti, yassussadā natthi kuhiñci loke.

Santo ca bhikkhu abhinibbutattoti. Santoti rāgassa samitattā santo, dosassa samitattā santo, mohassa samitattā santo, kodhassa…pe… upanāhassa… makkhassa… paḷāsassa [palāsassa (sī. ka.)] … issāya… macchariyassa… māyāya… sāṭheyyassa… thambhassa… sārambhassa… mānassa… atimānassa… madassa… pamādassa… sabbakilesānaṃ… sabbaduccaritānaṃ… sabbadarathānaṃ… sabbapariḷāhānaṃ… sabbasantāpānaṃ… sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti – santo. Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu – sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Bhinnāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā [ponobbhavikā (syā. ka.)] sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā.

“Pajjena katena attanā, [sabhiyāti bhagavā]
Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho;

Vibhavañca [vibhavaṃ (sī. ka.) su. ni. 519] bhavañca vippahāya,
Vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū”ti.

Santo ca bhikkhu abhinibbutattoti rāgassa nibbāpitattā abhinibbutatto, dosassa nibbāpitattā abhinibbutatto, mohassa nibbāpitattā abhinibbutatto, kodhassa…pe… upanāhassa… makkhassa… paḷāsassa… issāya… macchariyassa… māyāya… sāṭheyyassa… thambhassa… sārambhassa… mānassa… atimānassa… madassa… pamādassa… sabbakilesānaṃ… sabbaduccaritānaṃ… sabbadarathānaṃ… sabbapariḷāhānaṃ… sabbasantāpānaṃ… sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ nibbāpitattā abhinibbutattoti – santo ca bhikkhu abhinibbutatto.

Itihanti sīlesu akatthamānoti. Itihanti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ [padānupubbatā metaṃ (syā. ka.)] – itihanti. Sīlesu akatthamānoti. Idhekacco katthī hoti vikatthī. So katthati vikatthati. Ahamasmi sīlasampannoti vā, vatasampannoti vā, sīlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā katthati vikatthati. Evaṃ na katthati na vikatthati. Katthanā ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti – itihanti sīlesu akatthamāno.

Tamariyadhammaṃ kusalā vadantīti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evaṃ vadanti – “ariyānaṃ eso dhammo, neso dhammo anariyānaṃ; paṇḍitānaṃ eso dhammo, neso dhammo bālānaṃ; sappurisānaṃ eso dhammo, neso dhammo asappurisānan”ti. Evaṃ vadanti, ariyānaṃ evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – tamariyadhammaṃ kusalā vadanti.

Yassussadā natthi kuhiñci loketi. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Ussadāti sattussadā – rāgussado, dosussado, mohussado, mānussado, diṭṭhussado, kilesussado, kammussado. Yassime [tassime (sī. syā.)] ussadā natthi na santi na vijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi – yassussadā natthi kuhiñci loke.

Tenāha bhagavā –

“Santo ca bhikkhu abhinibbutatto, itihanti sīlesu akatthamāno;
Tamariyadhammaṃ kusalā vadanti, yassussadā natthi kuhiñci loke”ti.

19.
Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā, purakkhatā [purekkhatā (sī. ka.)] santi avīvadātā;
Yadattani passati ānisaṃsaṃ, taṃ nissito kuppapaṭiccasantiṃ.

Pakappitā saṅkhatā yassa dhammāti. Pakappanāti dve pakappanā – taṇhāpakappanā ca diṭṭhipakappanā ca…pe… ayaṃ taṇhāpakappanā…pe… ayaṃ diṭṭhipakappanā. Saṅkhatāti saṅkhatā abhisaṅkhatā saṇṭhapitātipi – saṅkhatā. Atha vā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammātipi – saṅkhatā. Yassāti diṭṭhigatikassa. Dhammā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatānīti – pakappitā saṅkhatā yassa dhammā.

Purakkhatā santi avīvadātāti. Purakkhatāti dve purekkhārā – taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca…pe… ayaṃ taṇhāpurekkhāro…pe… ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tassa taṇhāpurekkhāro appahīno, diṭṭhipurekkhāro appaṭinissaṭṭho. Tassa taṇhāpurekkhārassa appahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa appaṭinissaṭṭhattā so taṇhaṃ vā diṭṭhiṃ vā purato katvā carati taṇhādhajo taṇhāketu taṇhādhipateyyo, diṭṭhidhajo diṭṭhiketu diṭṭhādhipateyyo, taṇhāya vā diṭṭhiyā vā parivārito caratīti – purakkhatā. Santīti santi saṃvijjanti atthi upalabbhanti. Avīvadātāti avevadātā avodātā aparisuddhā saṃkiliṭṭhā saṃkilesikāti – purakkhatā santi avīvadātā.

Yadattani passati ānisaṃsanti. Yadattanīti yaṃ attani. Attā vuccati diṭṭhigataṃ. Attano diṭṭhiyā dve ānisaṃse passati – diṭṭhadhammikañca ānisaṃsaṃ, samparāyikañca ānisaṃsaṃ. Katamo diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso? Yaṃdiṭṭhiko satthā hoti, taṃdiṭṭhikā sāvakā honti. Taṃdiṭṭhikaṃ satthāraṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti [garukaronti (sī. syā.)] mānenti pūjenti apacitiṃ karonti. Labhati ca tatonidānaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ – ayaṃ diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso. Katamo diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso? Ayaṃ diṭṭhi alaṃ nāgattāya vā supaṇṇattāya vā yakkhattāya vā asurattāya vā gandhabbattāya vā mahārājattāya vā indattāya vā brahmattāya vā devattāya vā. Ayaṃ diṭṭhi suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā, muttiyā vimuttiyā parimuttiyā. Imāya diṭṭhiyā sujjhanti visujjhanti parisujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti. Imāya diṭṭhiyā sujjhissāmi visujjhissāmi parisujjhissāmi, muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmīti āyatiṃ phalapāṭikaṅkhī hoti – ayaṃ diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso. Attano diṭṭhiyā ime dve ānisaṃse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti – yadattani passati ānisaṃsaṃ.

Taṃ nissito kuppapaṭiccasantinti. Tisso santiyo – accantasanti, tadaṅgasanti, sammutisanti. Katamā accantasanti? Accantasanti vuccati amataṃ nibbānaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ayaṃ accantasanti. Katamā tadaṅgasanti? Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa nīvaraṇā santā honti; dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā santā honti; tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti santā hoti; catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhā santā honti; ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā paṭighasaññā nānattasaññā santā hoti; viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā santā hoti; ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā santā hoti; nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā santā hoti. Ayaṃ tadaṅgasanti. Katamā sammutisanti? Sammutisantiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhisantiyo. Api ca sammutisanti imasmiṃ atthe adhippetā santīti. Taṃ nissito kuppapaṭiccasantinti. Kuppasantiṃ pakuppasantiṃ eritasantiṃ sameritasantiṃ calitasantiṃ ghaṭṭitasantiṃ kappitasantiṃ pakappitasantiṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ, santiṃ nissito asito allīno upagato ajjhosito adhimuttoti – taṃ nissito kuppapaṭiccasantiṃ.

Tenāha bhagavā –

“Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā, purakkhatā santi avīvadātā;
Yadattani passati ānisaṃsaṃ, taṃ nissito kuppapaṭiccasantin”ti.

20.
Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ;
Tasmā naro tesu nivesanesu, nirassatī ādiyatī ca dhammaṃ.

Diṭṭhīnivesā na hi svātivattāti. Diṭṭhīnivesāti “sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan”ti abhinivesaparāmāso diṭṭhinivesanaṃ. “Asassato loko…pe… antavā loko… anantavā loko … taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan”ti abhinivesaparāmāso diṭṭhinivesananti. Diṭṭhīnivesā na hi svātivattāti diṭṭhinivesā na hi svātivattā durativattā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattāti – [dubbītivattāti (sī. syā. ka.)] diṭṭhīnivesā na hi svātivattā.

Dhammesu niccheyya samuggahītanti. Dhammesūti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatesu. Niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Samuggahītanti nivesanesu odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho. Idaṃ saccaṃ tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparītaṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttanti – dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.

Tasmā naro tesu nivesanesūti. Tasmāti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānaṃ. Naroti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Tesu nivesanesūti tesu diṭṭhinivesanesūti – tasmā naro tesu nivesanesu.

Nirassatī ādiyatī ca dhammanti. Nirassatīti dvīhi kāraṇehi nirassati – paravicchindanāya vā nirassati, anabhisambhuṇanto vā nirassati. Kathaṃ paravicchindanāya nirassati? Paro vicchindeti – so satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā [jatukkā (sī. syā.)] parittāti – evaṃ paro vicchindeti. Evaṃ vicchindiyamāno satthāraṃ nirassati, dhammakkhānaṃ nirassati, gaṇaṃ nirassati, diṭṭhiṃ nirassati, paṭipadaṃ nirassati, maggaṃ nirassati. Evaṃ paravicchindanāya nirassati. Kathaṃ anabhisambhuṇanto nirassati? Sīlaṃ anabhisambhuṇanto sīlaṃ nirassati, vataṃ anabhisambhuṇanto vataṃ nirassati, sīlabbataṃ anabhisambhuṇanto sīlabbataṃ nirassati. Evaṃ anabhisambhuṇanto nirassati. Ādiyatī ca dhammanti. Satthāraṃ gaṇhāti, dhammakkhānaṃ gaṇhāti, gaṇaṃ gaṇhāti, diṭṭhiṃ gaṇhāti, paṭipadaṃ gaṇhāti, maggaṃ gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti – nirassatī ādiyatī ca dhammaṃ.

Tenāha bhagavā –

“Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ;
Tasmā naro tesu nivesanesu, nirassatī ādiyatī ca dhamman”ti.

21.
Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu;
Māyañca mānañca pahāya dhono, sa kena gaccheyya anūpayo so.

Dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesūti. Dhonoti. Dhonā vuccati paññā – yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Kiṃkāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya kāyaduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; vacīduccaritaṃ… manoduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; rāgo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; doso…pe… moho… kodho… upanāho… makkho… paḷāso dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; issā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; macchariyaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; māyā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; sāṭheyyaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; thambho dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sārambho… māno… atimāno… mado… pamādo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Taṃkāraṇā dhonā vuccati paññā.

Atha vā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; sammāsaṅkappena micchāsaṅkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sammāvācāya micchāvācā dhutā ca dhotā ca…pe… sammākammantena micchākammanto dhuto ca… sammāājīvena micchāājīvo dhuto ca… sammāvāyāmena micchāvāyāmo dhuto ca… sammāsatiyā micchāsati dhutā ca… sammāsamādhinā micchāsamādhi dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sammāñāṇena micchāñāṇaṃ dhutaṃ ca… sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca.

Atha vā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Arahā imehi dhoneyyehi dhammehi upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato; tasmā arahā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariḷāhoti – dhono. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke…pe… āyatanaloke.

Pakappitāti dve pakappanā – taṇhāpakappanā ca diṭṭhipakappanā ca…pe… ayaṃ taṇhāpakappanā…pe… ayaṃ diṭṭhipakappanā. Bhavābhavesūti bhavābhave kammabhave punabbhave kāmabhave, kammabhave kāmabhave punabbhave rūpabhave, kammabhave rūpabhave punabbhave arūpabhave, kammabhave arūpabhave punabbhave punappunabhave punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā. Dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesūti dhonassa kuhiñci loke bhavābhavesu ca kappitā pakappitā abhisaṅkhatā saṇṭhapitā diṭṭhi natthi na santi na saṃvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti – dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu.

Māyañca mānañca pahāya dhonoti. Māyā vuccati vañcanikā cariyā. Idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati – “mā maṃ jaññā”ti icchati, “mā maṃ jaññā”ti saṅkappeti, “mā maṃ jaññā”ti vācaṃ bhāsati, “mā maṃ jaññā”ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accasarā vañcanā nikati nikiraṇā pariharaṇā gūhanā parigūhanā chādanā paricchādanā anuttānikammaṃ anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā, ayaṃ vuccati māyā.

Mānoti ekavidhena māno – yā cittassa unnati [uṇṇati (syā. ka.)]. Duvidhena māno – attukkaṃsanamāno, paravambhanamāno. Tividhena māno – “seyyohamasmī”ti māno, “sadisohamasmī”ti māno, “hīnohamasmī”ti māno. Catubbidhena māno – lābhena mānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti. Pañcavidhena māno – “lābhimhi manāpikānaṃ rūpānan”ti mānaṃ janeti, “lābhimhi manāpikānaṃ saddānaṃ…pe… gandhānaṃ… rasānaṃ… phoṭṭhabbānan”ti mānaṃ janeti. Chabbidhena māno – cakkhusampadāya mānaṃ janeti, sotasampadāya… ghānasampadāya… jivhāsampadāya… kāyasampadāya… manosampadāya mānaṃ janeti. Sattavidhena māno – māno, atimāno, mānātimāno, omāno, adhimāno, asmimāno, micchāmāno. Aṭṭhavidhena māno – lābhena mānaṃ janeti, alābhena omānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, ayasena omānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, nindāya omānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti, dukkhena omānaṃ janeti. Navavidhena māno – seyyassa seyyohamasmīti māno, seyyassa sadisohamasmīti māno, seyyassa hīnohamasmīti māno, sadisassa seyyohamasmīti māno, sadisassa sadisohamasmīti māno, sadisassa hīnohamasmīti māno, hīnassa seyyohamasmīti māno, hīnassa sadisohamasmīti māno, hīnassa hīnohamasmīti māno. Dasavidhena māno – idhekacco mānaṃ janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo [uṇṇamo (syā. ka.)] dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati māno. Māyañca mānañca pahāya dhonoti. Dhono māyañca mānañca pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gametvāti – māyañca mānañca pahāya dhono.

Sa kena gaccheyya anūpayo soti. Upayāti dve upayā – taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca…pe… ayaṃ taṇhūpayo…pe… ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno, diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa pahīnattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayo puggalo kena rāgena gaccheyya, kena dosena gaccheyya, kena mohena gaccheyya, kena mānena gaccheyya, kāya diṭṭhiyā gaccheyya, kena uddhaccena gaccheyya, kāya vicikicchāya gaccheyya, kehi anusayehi gaccheyya – rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyo kena gaccheyya – nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṃ natthi, yena gaccheyyāti – sa kena gaccheyya anūpayo so.

Tenāha bhagavā –

“Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu;
Māyañca mānañca pahāya dhono, sa kena gaccheyya anūpayo so”ti.

22.
Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ, anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya;
Attā nirattā na hi tassa atthi, adhosi so diṭṭhimidheva sabbaṃ.

Upayo hi dhammesu upeti vādanti. Upayāti dve upayā – taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca…pe… ayaṃ taṇhūpayo…pe… ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo appahīno, diṭṭhūpayo appaṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa appahīnattā, diṭṭhūpayassa appaṭinissaṭṭhattā dhammesu vādaṃ upeti – rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā appahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ appahīnattā gatiyā vādaṃ upeti. Nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā vādaṃ upeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti – upayo hi dhammesu upeti vādaṃ.

Anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyyāti. Upayāti dve upayā – taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca…pe… ayaṃ taṇhūpayo…pe… ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno, diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa pahīnattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayaṃ puggalaṃ kena rāgena vadeyya, kena dosena vadeyya, kena mohena vadeyya, kena mānena vadeyya, kāya diṭṭhiyā vadeyya, kena uddhaccena vadeyya, kāya vicikicchāya vadeyya, kehi anusayehi vadeyya – rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyo kena vadeyya – nerayikoti vā…pe… nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi, yena vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyyāti – anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya.

Attā nirattā na hi tassa atthīti. Attāti attānudiṭṭhi natthi. Nirattāti ucchedadiṭṭhi natthi. Attāti gahitaṃ natthi. Nirattāti muñcitabbaṃ natthi. Yassatthi gahitaṃ, tassatthi muñcitabbaṃ; yassatthi muñcitabbaṃ, tassatthi gahitaṃ. Gahaṇaṃ muñcanā samatikkanto arahā buddhiparihānivītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso jātimaraṇasaṃsāro, natthi tassa punabbhavoti – attā nirattā na hi tassa atthi.

Adhosi so diṭṭhimidheva sabbanti tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So sabbadiṭṭhigataṃ idheva adhosi dhuni sandhuni niddhuni pajahi vinodesi byantiṃ akāsi anabhāvaṃ gamesīti – adhosi so diṭṭhimidheva sabbaṃ.

Tenāha bhagavā –

“Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ, anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya;
Attā nirattā na hi tassa atthi, adhosi so diṭṭhimidheva sabban”ti.

Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso tatiyo.

☸---------------------------------------------------------------------

第三 瞋怒八偈經之義釋

一 一部之人人 實有瞋怒意
以言〔誹謗〕語 他人〔妄信彼〕
意彼為真實 以言〔誹謗〕語
牟尼不接近 所生〔誹謗〕語
故牟尼何處 亦無有〔心〕栽 （七八○）
「一部之人人！實有瞋怒意，以言〔誹謗 語」者，彼等之外學是有瞋怒之意、
瞋惡之意、違背之意、違逆之意、害惡之意、惱害之意、瞋害之意、瞋恨之意而語
不實誹謗世尊與比丘眾。此是「一部之人人，實有瞋怒意，以言誹謗語」〔之義〕。
「他人〔妄信彼〕，意彼為真實，以言〔誹謗〕語」者，某處之人人信解、信賴、
信彼等之外學，思彼意真實，想為真實，意為事實，想為事實，意為如實，想為如
實，意為如真，想為如真，意為不顛倒，想為不顛倒而語不實〔誹謗〕世尊與比丘
眾。此是「他人〔妄信彼〕，思彼意真實，以言〔誹謗〕語」〔之義〕。
「牟尼不接近，所生〔誹謗〕語」〔之句中所生之語〕者，雖是不實而對世尊與
比丘眾「所生」、發生、起、生起，現前作彼〔誹謗〕語，於他處而起怒罵〔誹謗〕
之聲。此是「牟尼不接近，所生〔誹謗〕語」〔之義〕。
「牟尼」者，以智云牟那。即所有慧、知解……乃至（五一頁以下參照）……不
痴、擇法、正見。具備彼智，達到牟那者是牟尼……乃至（六五頁以下參照……超越著與網，此是牟尼。
近於〔誹謗〕語者，依於二原因近於〔誹謗之〕語。〔即過惡之〕作者，依作者
之事而近於〔誹謗〕語。或又被〔謗〕語，有常受誹謗者，〔云：〕「我非過惡之作
者」而怒，瞋恚、反抗、現怒、瞋與不愉快。近於〔誹謗〕語者，依此等二原因而近
於〔誹謗之〕語。牟尼依二原因而不近於誹〔謗語〕。〔即過惡之〕不作者，依不作
者之事而不近於〔誹謗〕語。或又受謗語，續被誹謗，〔云：〕「我非過惡之作者」而
不現怒，不瞋恚、不反抗、不怒、瞋及不愉快。牟尼依此等二原因不近於〔誹謗〕
語，不接近、不執、不執取、不住著。此是「牟尼不接近，所生〔誹謗〕語」〔之義〕。
「故牟尼何處，於無有〔心〕栽」〔之句中〕，「故」者，是是「故」，以依其理由、
其因、其綠、其因緣。於牟尼心之被害 ，無有「心栽」（頑迷）之生。〔即〕亦無五
心栽，亦無貪栽、瞋栽、痴栽之三栽，不存、不存在、不得、捨斷之、正斷、寂滅、
安息、不得生起，以智火而燃燒。「於何處」者，乃亦於何處、於何、於內、於外、
又於內外亦〔之義〕。此是「故牟尼何處，亦無有心栽」〔之義〕。故世尊宣示：
一部之人人 實有瞋怒意
以言〔誹謗〕語 他人〔妄信彼〕
意彼為真實 以言〔誹謗〕語
牟尼不接近 所生〔誹謗〕語
故牟尼何處 亦無有〔心〕栽
二 為諸欲所牽 住著意欲者
己見為如何 將可以超越
〔彼〕已自完成 繼續為〔思〕做
儘如其所知 應成如其言 （七八一）
「己見為如何，將可以超越」者，乃「如斯我將奪回為〔釋子所奪〕此利得、名聲、
恭敬、尊敬」，諸外學有如是見、有如是忍（思）、有如是意欲、有如是意見、有如
是意樂、有如是意趣、以殺害孫陀利女普行者而讒謗諸沙門釋子〔所殺〕，彼等不能
超〔離〕己見、己忍、己意欲、己意見、己意樂、己意趣也。如是對彼等惡名聲能
還來彼自身。如是「己見為如何，將可以超越」〔之義〕。
或又，謂「世間是常，只此為真實其他是虛妄」，如是之說者是己見、己忍、己
意欲、己意見、己意樂、己意趣如何而越、超、超越、離越耶？因何而然耶？彼於
其見如是取著、正受、把取、執取、住著、縛著，信解也。如是乃「如何將可以超越
己見耶」〔之義〕。謂〔世間是無常……世間是有邊……世間是無邊……命與身是同一
……命與身是相異……如來死後存在……如來死後不存在……如來死後存在且不存
在……如來死後非存在非不存在，唯此是真實其他是虛妄」，如是之說者，如何將可
以越、超、超越、離越己見、己忍、己意欲、己意見、己意樂、己意趣耶？因何而
然耶？彼於其見，如是取著、正受、把取、執取、住著、縛著、被信解也。如是乃
「己見為如何，將可以超越？」〔之義〕。
「為諸欲所牽，住著意欲者」〔之句中〕，為欲所牽者，是依己見、己忍、己意欲、
己意見而行，〔即〕被導、被運、被帶去也。譬如乘象，或乘車，或乘馬，或乘牛，
或乘山羊，或乘羊，或乘駱駝，或乘驢馬而行，而被導、被運、被帶去，如是依己
見、己忍、己意欲、己意見而行，〔即〕被導、被運、被帶去也。此為欲所牽〔之義〕。
「住著意欲者」者，是住著、住立、貪著、近著、縛著於己見、己忍、己意欲、
己意見而令信解者。此是「為〔諸〕欲所牽，住著意欲者」〔之義〕。
「〔彼〕已自完成，繼續為思做」者，是為自完成，為圓滿，為成高貴，為成最高、
最勝、最殊勝、秀逸、最上、勝妙也。〔即〕「此〔我〕師是一切智者」，是自完成、
為圓滿、為最貴、為最高、最勝、最殊勝、秀逸、最上、勝妙也。〔云：〕「此法是
善說。此眾是善行道。此見是賢善。此行道是善施設。此道是令出（三界）者」，而
為自己完成、為圓滿、為高貴、為最高、最勝、最殊勝、透逸、最上、勝妙，如是
〔思〕令生、令發生、令起、令生起也。此是「彼已自完成，繼續為〔思〕做」〔之義〕。
「儘如其所知，應成如其言」者，是儘如其所知而應儘其言、語、說明、言說也。
〔即〕「世間是常，唯此為真實，其他是虛妄」如其所知而應儘言、語、話、說明、
言說也。「世間是無常……乃至（七七頁參照）……如來死後非存在非非存在。唯此
是真實其他是虛妄」如其所知而應儘言、語、話、說明、言說也。此「儘如其所知，
應成如其言」〔之義〕。故世尊宣示：
為諸欲所牽 住著意欲者
己見為如何 將可以超越
〔彼〕已自完成 繼續為〔思〕做
儘如其所知 應成如其言
三 他之人人言 為不被質問
於所言之人 自己之戒務〔者〕
以〔及〕於自己 若有自言者
彼諸善巧者 言為非聖法 （七八二）
「於〔言〕所之人，自己之戒務」〔之句中〕，於者，是亦有剎帝利，亦有婆羅門，
亦有毘舍，亦有首陀，亦有天，亦有人，如何容貌，如何業務，如何職分，如何階
級，如何地位，亦於如何法之具備者〔之義〕。戒與務者，（一）於戒且為務，（二）務者而有非戒。
（一）於戒且有為務者云何？於此有具戒之比丘，防護於別解脫律儀而住，具足正
行與行處，雖於微少罪亦起怖畏，受持諸學處而學。彼其時之所抑制、律儀、不犯
者此是戒。所有受持此為務。依律儀之義是戒，依受持之義是務也。此云「於戒且為務」。
（二）務者而有非戒者云何？阿練若、住支、常乞食支、三衣支、次第乞食支、時
後不食支、常坐不臥支、隨處住支之八頭陀支，此云為務而非戒。精進之受持亦云
為務而非戒。〔即〕「寧使皮、腱、骨乾盡，身中之肉、血令涸竭，依丈夫力勢，依
丈夫力，依丈夫精進，依丈夫勇猛不得應得之物者，不得令精進停止，」以策勵、精
勤此心。如是精進之受持云務而非戒。「無取而由諸漏至我心解脫止，我不解此結跏
趺坐，」以策勵、精勤此心。如是精進之受持亦云務而非戒。
「 不能拔去愛箭 我不食亦不飲
不外出於精舍 亦不橫協而臥」
然以策勵、精勤此心。如是精進之受持亦云務而非戒。「無取而由諸漏我心至解脫止，
我不由此座起，不下經行處，不外出精舍，不外出偏屋頂家，不外出臺觀，不外出
平屋，不外出山窟 ，不外出洞穴，不外出小屋，不外出重閣，不外出樓房，不外
出圓屋，不外出寶庫，不外出集會所，不外出假屋，不外出樹下」，以策勵、精勤此
心。如是精進之受持亦云務而非戒。然「於此之晨朝時，我將取得聖法，將正得，將
證達，將觸達，將作證」，以策勵、精勤此心。如是精進之受持亦云務而非戒。然「於
此正午時、於夕刻時、於初夜、於中夜、於後夜、於新月、於滿月、於雨期、於冬
期、於夏期、於青年期、於中年期、於老年期我將取得聖法，將正得，將證達，將
觸達，將作證」，以策勵、精勤此心。如是為精進之受持亦云務而非戒。
「人」者，是有情、人、摩奴之子、士夫、補特伽羅、命者、生死者、生者、根
行者、摩奴所生者。此是「於所〔言〕之人，務自己之戒」〔之義〕。
「他之人人言，為不被質問」〔之句中〕，「他之人人」者，是諸他之剎帝利、婆羅
門、毘舍、首陀、在家者、出家者、天、人。「為不被質問」者，是不問、不尋、不
乞，不求，不信樂 也。「言」者，乃「我是住具足戒」，「住具足而務」，又「戒與務具
足」，說自己之戒、或務或戒與務。又「〔我〕之生、姓、家世、麗容、財、〔吠陀之〕
誦學、事業、技術、學術、博識、辯舌、又〔具足〕任何之根據」，又「〔我〕由高貴
家之出家」，「由大家之出家」，「由大財產家之出家」，「由大富豪家之出家」，「〔我〕
之親戚之在家者出家者皆甚有名」，又「我得衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品」，
「〔我〕是經師」，「是持律師」，「是說法師（論師）」，又「〔我〕是住阿練若者」，「是
常乞食者」，「是糞掃衣者」，「是三衣者」，「是次第乞食者」，「是時後不食者」，「是
常坐不臥者」，「是隨處住者」。又說語、話、說明、言說：「我得初禪」、「得第二禪」、
「得第三禪」、「得第四禪」、「得空無邊處定」、「得識無邊處定」、「得無所有處定」、
「得非想非非想處定」。此是「他之人人言，為不被質問」〔之義〕。
「彼諸善巧者，言為非聖法」〔之句中〕，諸善巧者，是所有蘊善巧者、界善巧者、
處善巧者、緣起善巧者、念住善巧者、正勤善巧者、神足善巧者、根善巧者、力善
巧者、覺支善巧者、道善巧者、果善巧者、涅槃善巧者也。彼等善巧者，如次「言」
斯言、斯語、斯話、斯說明、斯言說。〔即〕「此是非聖法，此非聖者之法」；「此是
愚者之法，此非賢者之法」；「此是不善人之法，此非善人之法」。此乃言：「彼諸善
巧者，言為非聖法」〔之義〕。
「以〔及〕於自己，若有自言者」〔之句中〕，我云自己。「自言」者，是自己言自
己也。〔即〕「我住具足戒」，「具足住務」，「戒與務具足」，又「〔我〕之生、姓、家世、
麗容、財、〔吠陀之〕誦學、事業、技術、學術、博學、辯舌又我〔有具足〕任何之
根據」，又「〔我〕是由高貴之家出家」、「由大家之出家」、「由大財產家之出家」、「由
大富豪家之出家」，「〔我〕親戚之在家者出家者皆是甚有名」，又「我已得衣服、食物、
臥坐所、病者之資具藥品」，「我是經師」，「是持律師」，「是說法師」，又「〔我〕是住
阿蘭若者」，「是常乞食者」，「是糞掃衣者」，「是三衣者」，「是次第乞食者」，「是時
後不食者」，「是常坐不臥者」，「是隨處住者」，又如是說、語、話、說明、言說：「我
是得初禪」、「得第二禪」、「得第三禪」、「得第四禪」、「得空無邊處定」、「得識無邊
處定」、「得無所有處定」、「得非想非非想處定。」此是「以〔及〕於自己，若有自言者」〔之義〕。故世尊宣示：
他之人人言 為不被質問
於所言之人 務自己之戒
以〔及〕於自己 若有自言者
彼諸善巧者 言為非聖法
四 又為靜寂故 比丘自寂滅
我之為如是 無以誇諸戒
世間任何處 彼無〔煩惱〕增
彼諸善巧者 乃言〔諸〕聖法 （七八三）
「又為靜寂故，比丘自寂滅」〔之句中〕，「寂」者，乃貪之寂故為寂，乃瞋之寂故
為寂，乃痴之寂故為寂。於忿、恨、覆、惱、嫉、慳、諂、誑、強情、激情、慢、
過慢、憍、放逸、一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切不
善行之寂故，寂止故，寂靜故，燒盡故，消滅故，離去故，安息故，於寂、寂靜、
消滅、安息也。此為寂。
比丘者，七法之破壞故是為比丘。〔即〕：（一）破壞有身見，（二）破壞疑，（三）破壞戒
禁取，（四）破壞貪，（五）破壞瞋，（六）破壞痴，（七）破壞慢。彼破壞雜染齎再有、有不安、
有苦報、齎未來之生老死之諸惡不善法。
世尊宣示 ：
「薩毘耶！ 依自〔修習〕道
汝至般涅槃 度過諸疑惑
捨斷有非有 梵行已達成
滅盡再有者 〔此乃是比丘〕」
「又為靜寂故，比丘自寂滅」〔之句中自寂滅〕者，乃貪之消滅故、瞋之消滅故、
痴之消滅故，於忿、恨、覆、惱、嫉、慳、諂、誑、強情、激情、慢、過慢、憍、
放逸、一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切不善行之消滅
故而自寂滅。此是「又為靜寂故，比丘自寂滅」〔之義〕。
「我之為如是，無誇於諸戒」〔之句中〕，「我之為如是」謂〔字之用法〕乃此句之
接續、句之相合、句之圓滿、字之合體、文之接著、句之次第。此「我乃如是」〔之
義〕。「無誇於諸戒」者，此處一類者乃誇、誇言。〔即〕彼誇、誇言：「我住具足戒」，
「我乃具足而務」，「我具足戒與務」。又誇、誇言：「我之生、姓、家世、麗容……乃
至（八二頁參照）……得非想非非想定。」如是不誇、不誇言、以遠誇、離、離去、
出離、棄遣、離脫、離縛，以不限定之心而住。此「我之為如是，無誇於諸戒」〔之義〕。
「彼諸善巧者，乃言〔諸〕聖法」〔之句中〕，諸善巧者者，是所有蘊善巧者、界
善巧者、處善巧者、緣起善巧者、念住善巧者、正勤善巧者、神足善巧者、根善巧
者、力善巧者、覺支善巧者、道善巧者、果善巧者、涅槃善巧者也。彼等諸善巧者
如次「言」。〔即〕如是言、斯語、斯說明、斯言說：「此是聖者之法，此非非聖者之
法」。「此是賢者之法，此非愚者之法」，「此是善人之法，此非不善人之法」。

此是「彼諸善巧者，乃言〔諸〕聖法」〔之義〕。
「世間任何處，彼無〔煩惱〕增」〔之句中〕，「彼」者，是阿羅漢、漏盡者。「增
盛」者，是貪增盛、瞋增盛、痴增盛、慢增盛、見增盛、煩惱增盛、業增盛之七增盛
也。於彼無此等之增盛，不存、不存在、不得、捨斷、正斷、寂滅、安息、不得生
起，依智火而燒之。「任何處」者，是無論何處、何、任何、內、外、又內外。「世間」
者，乃於惡趣世間、人世間、天世間、蘊世間、界世間、處世間。此是「世間任何處，
彼無〔煩惱〕增」〔之義〕。故世尊宣示：
又為靜寂故 比丘自寂滅
我之為如是 無以誇諸戒
世間任何處 彼無〔煩惱〕增
彼諸善巧者 乃言〔諸〕聖法
五 不淨白諸法 〔有此〕為遍計
造作且重視 〔如是〕處之人
彼自己〔之見〕 以見於功德
緣彼動（妄見） 依止於〔虛〕寂 （七八四）
「〔不淨白〕諸法，〔以此〕為遍計，造作且重視，〔如是〕處之人」〔之句中〕，
遍計者是愛遍計與見遍計之二遍計……乃至（五六頁參照）……此是愛遍計……乃
至（五六頁參照）……此是見遍計。造作者，是造作種種之造作、行作、設立，此
是造作。或者是為無常〔法〕、有為〔法〕、緣生法、盡滅法、衰滅法、離貪法、滅
法也。此亦為造作（有為）。「處之人」者是惡見者。「諸法」乃云六十二見。此是〔云〕
「不浮白諸法，有此為遍計，造作且重視，〔如是〕處之人」〔之義〕。
「有不淨白〔諸法〕而要重視〔彼〕〔之句中〕，重視者，是愛重視與見重視之二
重視……乃至（五六頁參照）……此是愛重視……乃至（五六頁以下參照）……此
是見重視。彼不捨斷愛重視，不捨遣見重視。彼不捨斷愛重視，不捨遣見重視故，
彼乃重視行渴愛與（惡）見。以渴愛為幢幡，以渴愛為旗幟，以渴愛為主，以（惡）
見為幢幡，以見為旗幟，以見為主，亦隨行渴愛與（惡）見。此是「重視」〔之義〕。
「有」者，是有、存在、所得。不淨白者，是不淨白、不淨潔、不遍淨、已雜染、能
雜染也。此是「不淨白諸法有而重視彼」〔之義〕。
「彼自己之見，以見於功德」〔之句中〕，彼自己〔之見〕者，乃於彼自己之中。
云惡見為自己。於自己之見以見（一）現世之功德 與見（二）來世功德之二功德。
（一）見於現世之功德 者云何？或若有有見師者，有諸弟子奉彼見。諸弟子恭敬、
尊重、尊敬、奉事，敬重有斯見之師。依其因緣〔彼等依信者等〕得衣服、食物、
臥坐所、病者之資具藥品。此是「見於現世之功德」。
（二）見於來世之功德者云何？「此見確〔人人〕至龍界、金翅鳥界、夜叉界、阿修
羅界、犍闥婆界、大王界、帝釋界、梵天界或天界。此見確〔人人〕至淨、清淨、
遍淨、脫、解脫、遍脫。依此見成〔人人〕為淨、為清淨、為遍淨、為脫、解脫、
遍脫。依此見我為淨、為清淨、為遍淨、脫、解脫、遍解脫期待未來之果。此是見於來世之功德。
於自己之見〔彼〕見、觀、眺、省思、普觀此等之二功德，此是「彼自己之〔見〕，以見於功德」〔之義〕。
「緣彼動（妄見），依止於虛寂」〔之句中於寂者〕（一）究竟寂，（二）彼分寂，（三）世俗寂之三寂。
（一）究竟寂者云何？乃云究竟寂是不死（甘露）、涅槃。即所有一切行之止、一切
依之捨遣、渴愛之盡滅、離貪、滅、涅槃。此是究竟寂。
（二）彼分寂者云何？於初禪入定者乃諸蓋寂，於第二禪入定者乃尋、伺寂，於第
三禪入定者乃喜寂，於第四禪入定者乃樂、苦寂，於空無邊處入定者乃色想、有對
想、種種想寂，於識無邊處入定者乃空無邊處想寂，於無所有處入定者是識無邊處
想寂，於非想非非想處入定者乃無所有處想寂。此是彼分寂。
（三）世俗寂者云何？云世俗寂是六十二之惡見、見寂。而於此〔本偈之〕義意味，寂是世俗寂。
「緣彼動（妄見），依止於虛寂」者，是動寂、散動寂、搖寂、動轉寂、衝繫寂、
計寂、遍計寂、無常、有為、緣生〔法〕、盡滅法、衰滅法、離貪法、滅法、寂，依
止於著、繫著、近著、縛著，信解。此是「緣彼動，依止於虛寂」〔之義〕。故世尊宣示：
不淨白諸法 〔有此〕為遍計
造作且重視 如是處之人
彼自己之〔見〕 以見於功德
緣於彼之動 依止於虛寂
六 取著對諸法 確知為〔取著〕
離越見住著 實屬為不易
故諸〔有情〕人 彼等在住著
〔正〕法為放棄 〔諸法〕又取著 （七八五）
「離越見住著，實屬為不易」〔之句中〕，見住著者，以「世間是常，唯此為真實
其他為虛妄」之住著執取是見住著。以「世間是無常」，「世間是有邊」，「世間是無邊」，
「命與身是同一」，「命與身是相異」，「如來死後存在」，「如來死後不存在」，「如來死
後存在，且不存在」，「如來死後非存在非不存在，唯此為真實其他為虛妄」之住著執
取是見住著。此是「見住著」。「離越實屬為不易」者，乃越過難、度難、越度難、超
越難、離越難。此是「離越見住著，實屬為不易」〔之義〕。
「取著對諸法，確知為取著」〔之句中〕。所謂「對於諸法」者，是對於六十二惡見。
「確知」者，是確知、決擇、思擇、考量、度知、辨知、明暸也。「取著」者，對於諸
住著之制限取、一分取、勝妙取、部份取、綜合取。〔即諸住著見〕者，「此是真實、
如理、如實、事實、如真、不顛倒」而取、執取、住著、縛著、令信解。此是「取著
對諸法，確知為取著」〔之義〕。
「故諸〔有情〕人，彼等在住著」〔之句中〕，「故」者，是故也於彼之理由、其因、
其緣、其因緣。「人」者，是有情、人、摩奴之子、士夫、補特伽羅、命者、生死者、
生者、根行者、摩奴所生者。「彼等在住著」者，是彼等於見住著〔之義〕。此是「故
諸〔有情〕人，彼等在住著」〔之義〕。
「〔正〕法為放棄，諸法又取著」〔之句中〕，放棄者，依二理由而放棄，〔即〕（一）
依他之中傷而放棄。又（二）為不能〔成就〕而放棄。
（一）依他之中傷而放棄者云何？他人：「彼之師不是一切知者，〔彼之〕法是不善
說、〔彼之〕眾是不善行道；〔彼之〕見非是賢善，〔彼之〕行道非善施設，〔彼之〕
道無能出三界。於彼處無有淨、清淨、遍淨、脫、解脫、或遍脫。於其處無有淨、
為清淨、為遍淨、脫、解脫、遍脫。〔此教〕是劣、劣賤、下劣、卑賤、劣小、是小
也。」如是他為中傷。如是受中傷而放棄師，放棄法說，放棄眾，放棄見，放棄行道，
放棄道者。如乃「依他之中傷而放棄」。
（二）不能〔成就〕而放棄者云何？乃不能〔成就〕戒而放棄戒，不能〔成就〕務
而放棄務，不能〔成就〕 戒與務而放棄戒、務。如是乃為「不能〔成就〕 而放棄」。
又「取著法」者，乃執師、執法說、執眾、執見、執行道、執著、執果、執取、
住著也。此是〔放棄正法，又取著諸法」〔之義〕。故世尊宣示：
取著對諸法 確知為取著
離越見住著 實屬為不易
故諸〔有情〕人 彼等在住著
〔正〕法為放棄 〔諸法〕又取著
七 何處之世間 實有除遣者
對種種之有 無遍計之見
〔身為〕除遣者 捨斷諂與慢
彼既無近著 何將赴〔輪迴〕 （七八六）
「何處之世間，實有除遣者，對種種之有，無遍計之見」〔之句中〕，「除遣者，」
乃云慧是除遣。即所有慧 是知解、思擇、簡擇、擇法、觀察、思察、省察、賢明、
善巧、巧妙、辨別、思念、普觀、廣〔慧〕、慧、導者、觀（毘婆舍那）、正知、鞭、
慧、慧根、慧力、慧刀、慧殿、慧明、慧光、慧燈、慧寶、不痴、擇法、正見也。
由何而云慧是除遣耶？由彼慧而除遣身惡行、洗、洗掃、洗除；除遣語惡行、
洗、洗掃、洗除；除遣意惡行、洗、洗掃、洗除；除遣貪、洗、洗掃、洗除；除遣
瞋、痴、忿、恨、覆、惱、嫉、慳、諂、誑、強情、激情、慢、過慢、憍、放逸、
一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切不善行、洗、洗掃、
洗除也；由此云慧是除遣。或又由正見而除遣邪見、洗、洗掃、洗除；由正思惟而
除遣邪思惟、洗、洗掃、洗除；由正語而除遣邪語、洗、洗掃、洗除；由正業而除
遣邪業、洗、洗掃、洗除；由正命而除遣邪命、洗、洗掃、洗除；由正精進而除遣
邪精進、洗、洗掃、洗除；由正定而除遣邪定、洗、洗掃、洗除；由正智而除遣邪
智、洗、洗掃、洗除；由正解脫而除遣邪解脫、洗、洗掃、洗除；或又由八支聖道
而除遣一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切不善行、洗、洗掃、洗除也。
阿羅漢具此等之除遣法，正具、達、正達、成、正成、具備。故阿羅漢是除遣
者。彼乃除遣貪，除遣惡，除遣煩惱，除遣熱惱，故是除遣者。
「何處之」者，是何處也，何（哪），何之（哪一個）〔之義〕。「亦世間」者，乃惡
趣世間、〔人世間、天世間、蘊世間、界世間〕、處世間也是〔世間〕。「遍計」者，是
愛遍計與見遍計之二遍計……乃至（五六頁參照）……此是愛遍計……乃至（五六
頁以下參照）……此是見遍計。「對種種之有」者，對於種種之有是業有、再有〔之
義〕。〔即〕是於慾有對業有，於慾有對再有，於色有對業有，於色有對再有，於無
色有對業有，於無色有對再有〔之義〕，是對於再三之有、再三之趣、再三之生起、
再三之結生、再三身體發生〔之義〕。
「何處之世間，實有除遣者，對種種之有，無遍計之見」者，於除遣者雖於任何
處之世間，對於種種之有計，無遍計、行作、設立之見，〔如是〕不存、不存在、不
能得、捨斷、正斷、寂滅、安息、不得生起、以智火燒之。此是「何處之世間，實有
除遣者，對種種之有，無遍計之見」〔之義〕。
「除遣者，是捨斷諂與慢」〔之句中〕，以欺瞞行為言諂，於此某者以身行惡行，
以語行惡行，以意行惡行，以惡欲之為隱蔽此。〔即〕願「勿知我〔惡〕事」，思惟「勿
知我惡事」，以隱蔽手段之語而語「勿知我〔惡〕事」，以身努力「勿知我惡事」。如是
所有諂、諂曲、誇大、欺瞞、偽善、虛偽、蔽惡、詭詐、詐欺、隱匿、隱蔽、不明
示、不顯示、隱閉、惡行為，此是言諂。
「慢」者，（一）有一種之慢，〔即〕所有心之高貢。（二）有二種之慢，〔即〕稱揚自己
之慢與貶下其他之慢。（三）有三種之慢，〔即〕我是殊勝之慢，我是等之慢，我是劣之
慢。（四）有四種之慢，〔即〕由利得而生慢，由名聲而生慢，由稱讚而生慢，由樂而生
慢。（五）有五種之慢，〔即〕我乃得可意之色而生慢，我得可意之聲、香、味、觸而生
慢。（六）有六種之慢，〔即〕由眼之具足而生慢，由耳之具足、鼻之具足、舌之具足、
身之具足、意之具足而生慢。（七）有七種之慢，〔即〕是慢、過慢、慢過慢、卑慢、增
上慢、我慢、邪慢。（八）有八種之慢，〔即〕由利得而生慢，由不利得而生卑慢，由名
聲而生慢，由不名聲而生卑慢，由稱讚而生慢，由譏訾而生卑慢，〔由樂而生慢，由
苦而生卑慢〕。（九）有九種之慢，〔即〕勝者之「我勝」之慢，勝者之「我等」之慢，勝者
之「我劣」之慢，等者之「我勝」之慢，等者之「我等」之慢，等者之「我劣」之慢，劣者
之「我勝」之慢，劣者之「我等」之慢，劣者之「我劣」之慢。（十）有十種之慢，〔即〕於此
某者之生、姓、家世、麗容、財、〔吠陀之〕誦學、事業、技術、學術、博識、辯舌
又依任何之根據而生慢。如是所有慢、慢心、高慢、高貢、高舉、〔心之〕幢幡、傲慢、心之旗幟，此是言慢。
「〔身為〕除遣者，捨斷諂與慢」者，乃除遣者捨斷諂與慢，捨棄、除去、滅除、
使之滅無。此是「〔身為〕除遣者，捨斷諂與慢」〔之義〕。
「彼既無近著，何將赴〔輪迴〕」〔之句中〕，近著者，是愛近著與見近著之二近
著……乃至（五六頁參照）……此是愛近著……乃至（五六頁以下參照）……此是
見近著。彼捨斷愛近著，捨遣見近著也。捨斷愛近著，捨遣見近著故，無近著之彼，
何有貪可行所染！何有瞋可行怒！何有痴可行昏迷！何有慢可行結縛！何有見可行
執取！何有掉舉可行散亂！何有疑可行不決定！何有隨眠可行強力！彼等是捨斷諸
行。諸行之捨斷故何有行〔諸〕趣！何有可成地獄有情、畜生、餓鬼、人、天、有
色者、無色者、有想者、無想者又非想非非想者！彼無因、無緣、無原因何有可行
於〔輪迴〕？此是「彼既無近著，何將赴輪迴」〔之義〕。故世尊宣示：
何處之世間 實有除遣者
對種種之有 無遍計之見
〔身為〕除遣者 捨斷諂與慢
彼既無見著 何將赴〔輪迴〕
八 諸〔煩惱〕法語 近著者受之
若不近著者 豈可云何〔語〕
蓋〔如是〕於彼 無有我非我
彼今於此處 捨遣一切見 （七八七）
「近著者是受，諸〔煩惱〕法語」〔之句中〕，近著者，是愛近著與見近著之二近
著……乃至（五六頁參照）……此是愛近著……乃至（五六頁以下參照）……此是
見近著。彼不捨斷愛近著，不捨遣見近著，不捨斷愛近著，不捨遣見近著故，〔彼〕
以受諸〔煩惱〕法之語。〔即〕「為〔貪〕所染」，「〔以瞋〕 而怒」，「〔以痴〕而昏迷」，
「為〔慢〕所結縛」，「〔以見〕而執取」，「〔以掉舉〕而散亂」，「〔以疑〕而不決定」，
又「〔以隨眠〕成強力」，〔受如所說種種之語〕。〔又彼〕不捨斷諸行，不捨斷諸行故
受〔諸〕趣之語：〔即〕「〔彼〕是成地獄有情」、「成畜生」、「成餓鬼」、「成人」、「成
天」、「成有色者」、「成無色者」、「成有想者」、「成無想者」、又「成為非想非非想者」
〔受如說諸趣之語〕，近於〔語〕，執〔語〕、執取、住著。此是「近著者是受諸〔煩
惱〕法語，」〔之義〕。
「若不近著者，豈可云何〔語〕」〔之句中〕，近著者，是愛近著與見近著之二近
著……乃至……此是愛近著……乃至……此是見近著。彼捨斷愛近著，捨遣見近著，
捨斷愛近著，捨遣見近著故，〔彼是不近著者〕。〔其〕不近著者者豈可說有何貪所
染！豈可說有何瞋所怒！豈可說有何疑所昏迷！豈可說有慢所結縛！豈可說有何見
之執取！豈可說有何掉舉之散亂！豈可說有何疑之不決定！又豈可說有何隨眠之強
力！〔彼〕捨斷彼等諸行。捨斷諸行故豈可說有何諸趣之語！〔即〕「彼是地獄有情」
……乃至（前面參照）……又「成非想非非想者」〔焉可說有如說語〕？彼無因、無緣、
無原因焉可說有伺，焉何可話、焉何可說明，焉何可言說〔彼煩惱諸趣〕！此是〔若
不近著者，豈可云何語」〔之義〕。
「蓋〔如是〕於彼，無有我非我」者，〔於彼〕無謂「我」之常見，無謂「非我」之斷
見。無謂我之已取，無謂非我之當脫。於有已取者有當脫，於有當脫者有已取。阿
羅漢超越取、脫，離越增、滅。彼已成〔梵行〕，〔所作〕已辨……乃至……於彼無
再有。此是「蓋〔如是〕於彼，無有我非我」〔之義〕。
「彼今於此處，捨遣一切見」者，彼捨斷六十二惡見、斷絕、令寂滅、令安息、
令不得生起，以智火燒之。彼於此遣一切之惡見、除遣、棄遣、捨斷、除去、滅除、
令之滅無。此是「彼今於此處，捨遣一切見」〔之義〕。故世尊宣示：
諸煩惱法語 近著者是受
若不近著者 豈可云何語
蓋〔如是〕於彼 無有我非我
彼今於此處 捨遣一切見
第三 瞋怒八偈經之義釋畢。