본문 바로가기

經/쿳따까 니까야

小義釋 3.2 Dutiyavagga 第二品

 3.2 Dutiyavagga 第二品 


131.
Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā.

Sace labhetha nipakaṃ sahāyanti sace nipakaṃ paṇḍitaṃ paññavantaṃ buddhimantaṃ ñāṇiṃ vibhāviṃ medhāviṃ sahāyaṃ labheyya paṭilabheyya adhigaccheyya vindeyyāti – sace labhetha nipakaṃ saṃhāyaṃ.

Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīranti. Saddhiṃ caranti ekato caraṃ. Sādhuvihārinti paṭhamenapi jhānena sādhuvihāriṃ, dutiyenapi jhānena… tatiyenapi jhānena… catutthenapi jhānena sādhuvihāriṃ, mettāyapi cetovimuttiyā sādhuvihāriṃ, karuṇāyapi…pe… muditāyapi… upekkhāyapi cetovimuttiyā sādhuvihāriṃ, ākāsānañcāyatanasamāpattiyāpi sādhuvihāriṃ, viññāṇañca āyatanasamāpattiyāpi…pe… ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi sādhuvihāriṃ, nirodhasamāpattiyāpi sādhuvihāriṃ, phalasamāpattiyāpi sādhuvihāriṃ. Dhīranti dhīraṃ paṇḍitaṃ paññavantaṃ buddhimantaṃ ñāṇiṃ vibhāviṃ medhāvinti – saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ.

Abhibhuyya sabbāni parissayānīti. Parissayāti dve parissayā – pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca…pe… ime vuccanti pākaṭaparissayā…pe… ime vuccanti paṭicchannaparissayā…pe… evampi, tatrāsayāti – parissayā. Abhibhuyya sabbāni parissayānīti sabbe parissaye abhibhuyya abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvāti – abhibhuyya sabbāni parissayāni.

Careyya tenattamano satīmāti so paccekasambuddho tena nipakena paṇḍitena paññavantena buddhimantena ñāṇinā vibhāvinā medhāvinā sahāyena saddhiṃ attamano tuṭṭhamano haṭṭhamano pahaṭṭhamano udaggamano muditamano careyya vihareyya iriyeyya vatteyya pāleyya yapeyya yāpeyyāti – careyya tenattamano. Satīmāti so paccekasambuddho satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritāti – careyya tenattamano satīmā. Tenāha so paccekasambuddho –

“Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
Abhibhuyya sabbāni parissayāni, careyya tenattamano satīmā”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

一一 若聰明友汝等得 善住賢者與共行
打勝一切諸危難 有念愉快應遊行(四五)
「若聰明友汝等得」者,若得聰明、賢、具慧、有覺慧、有智、有辨知、有慧之友,如獲得、如得達、如所有。

此是「若聰明友汝等得」〔之義〕。
「善住賢者與共行」〔之句中〕,「與共行」者,是與同行。「善住」者,是由初禪而善住,由第二禪、第三禪、

第四禪亦善住,慈心解脫亦善住,由悲、喜、捨心解脫亦善住,由空無邊處定亦善住,由識無邊處定、

無所有處定、非想非非想處定亦善住,由滅盡定亦善住、由果定亦善住。

「賢者」者,是賢者、學者、具慧者、覺慧者、有智者、辨知者、有慧者。此是「善住賢者與共行」〔之義〕。
「打勝一切諸危難」〔之句中〕,危難者,是顯之危難與隱密危難之二危難……乃至(三四二頁以下參照)……

此言顯現之危難……乃至(三四三頁以下參照)……此言隱密之危難。

「打勝一切諸危難」,是打勝、勝、打超、奪去一切之諸危難。此是「打勝一切諸危難」。
「有念愉快應遊行」,彼辟支佛與彼聰明、賢、具慧、有覺慧,有智,有辨知,有慧之友共愉快,意滿、意笑、

意笑喜、意雀躍、意喜悅而行,行作、動作、活動、護持、持續、可維持。此是「有念愉快應遊行」〔之義〕。

「有念」者,彼之辟支佛有念,具備第一之念慧、憶念、隨念於甚久以前所行,於甚久以前所語亦憶、隨念。

此是「有念愉快應遊行」〔之義〕。

故彼辟支佛言:
若總明友汝等得 善住賢者與共行
打勝一切諸危難 有念愉快應遊行
☸.....................................................................

132.
No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care khaggavisāṇakappo.

No ce labhetha nipakaṃ sahāyanti no ce nipakaṃ paṇḍitaṃ paññavantaṃ buddhimantaṃ ñāṇiṃ vibhāviṃ medhāviṃ sahāyaṃ labheyya paṭilabheyya adhigaccheyya vindeyyāti – no ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ.

Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīranti. Saddhiṃ caranti ekato caraṃ. Sādhuvihārinti paṭhamenapi jhānena sādhuvihāriṃ…pe… nirodhasamāpattiyāpi sādhuvihāriṃ, phalasamāpattiyāpi sādhuvihāriṃ. Dhīranti dhīraṃ paṇḍitaṃ paññavantaṃ buddhimantaṃ ñāṇiṃ vibhāviṃ medhāvinti – saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ.

Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāyāti rājā khattiyo muddhābhisitto vijitasaṅgāmo nihatapaccāmitto laddhādhippāyo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro raṭṭhañca janapadañca kosañca koṭṭhāgārañca pahūtahiraññasuvaṇṇaṃ nagarañca pariccajitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpeti. Evaṃ paccekasambuddhopi sabbaṃ gharāvāsapalibodhaṃ chinditvā puttadārapalibodhaṃ chinditvā ñātipalibodhaṃ chinditvā mittāmaccapalibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti – rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –

“No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ, saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

一二 若聰明友汝不得 善住賢者與共行
征服國土如王捨 應可獨行如犀角 (四六)
「若聰明友汝不得」,若不得聰明、賢、具慧、有覺慧、有智、有辨知,有慧之友、不獲得、不得達、不為所有。

此是「若聰明友汝不得」〔之義〕。「善住賢者與共行」〔之句中〕,「共行」者,是同行。

「善住」者,是由初禪而善住……乃至(前方參照)……由滅盡定而善住,由果定而善住。

「賢者」是賢者、學者、具慧者、覺慧者、有智者、辨知者、有慧者。此是「善住賢者與共行」〔之義〕。
「征服國土如王捨」,如戰爭之勝,打破敵,已得意欲之物,〔而以戰利品〕充滿倉庫之灌頂剎帝利王亦將國土、

地方、充滿黃金、金銀貨之倉庫,以遍捨〔城〕市而剃除鬚髮,著袈裟衣,由家非家而出家,成為無一物之狀態而獨行,

行作、動作、活動、護持、持續、維持、斯辟支佛亦斷一切家居之障礙,斷妻子之障礙,斷親戚、緣者之障礙,

斷友人、同僚之障礙,剃除鬚髮,著袈裟衣,由家非家而出家,成為無一物之狀態而獨行、行作、動作、活動、

護持、持續、維持。

此是「征服國土如王捨」〔之義〕。「應可獨行如犀角」。

故彼辟支佛言:
若聰明友汝不得 善住賢者與共行
征服國土如王捨 應可獨行如犀角
☸.....................................................................

133.
Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ, seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā;
Ete aladdhā anavajjabhojī, eko care khaggavisāṇakappo.

Addhā pasaṃsāma sahāyasampadanti. Addhāti ekaṃsavacanaṃ nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhavacanaṃ advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ apaṇṇakavacanaṃ aviraddhavacanaṃ avatthāpanavacanametaṃ – addhāti. Sahāyasampadanti sahāyasampadā vuccati yo so sahāyo asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena… asekkhena paññākkhandhena … asekkhena vimuttikkhandhena… asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Addhā pasaṃsāma sahāyasampadanti sahāyasampadaṃ pasaṃsāma thomema kittema vaṇṇemāti – addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ.

Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyāti seṭṭhā honti sahāyā sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena; samā sadisā honti sahāyā sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena. Seṭṭhā vā sahāyā sadisā vā sahāyā sevitabbā bhajitabbā payirupāsitabbā paripucchitabbā paripañhitabbāti – seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā.

Ete aladdhā anavajjabhojīti atthi puggalo sāvajjabhojī atthi puggalo anavajjabhojīti. Katamo ca puggalo sāvajjabhojī? Idhekacco puggalo kuhanāya lapanāya nemittikatāya nippesikatāya lābhena lābhaṃ nijigīsanatāya [nijigiṃsanatāya (syā.)] dārudānena veḷudānena pattadānena pupphadānena phaladānena sinānadānena cuṇṇadānena mattikādānena dantakaṭṭhadānena mukhodakadānena cāṭukamyatāya [pātukamyatāya (syā.) mahāni. 159] muggasūpyatāya [muggasūpatāya (syā.)] pāribhaṭyatāya pīṭhamaddikatāya vatthuvijjāya tiracchānavijjāya aṅgavijjāya nakkhattavijjāya dūtagamanena pahiṇagamanena jaṅghapesaniyena vejjakammena navakammena [dūtakammena (syā. ka.) mahāni. 159] piṇḍapaṭipiṇḍakena dānānuppadānena, adhammena visamena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā jīvikaṃ [jīvitaṃ (ka.)] kappeti. Ayaṃ vuccati puggalo sāvajjabhojī.

Katamo ca puggalo anavajjabhojī? Idhekacco puggalo na kuhanāya na lapanāya na nemittikatāya na nippesikatāya na lābhena lābhaṃ nijigīsanatāya na dārudānena na veḷudānena na pattadānena na pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na cuṇṇadānena na mattikādānena na dantakaṭṭhadānena na mukhodakadānena na cāṭukamyatāya na muggasūpyatāya na pāribhaṭyatāya na pīṭhamaddikatāya na vatthuvijjāya na tiracchānavijjāya na aṅgavijjāya na nakkhattavijjāya na dūtagamanena na pahiṇagamanena na jaṅghapesaniyena na vejjakammena na navakammena na piṇḍapaṭipiṇḍakena na dānānuppadānena, dhammena samena laddhā labhitvā adhigantvā vinditvā paṭilabhitvā jīvikaṃ kappeti. Ayaṃ vuccati puggalo anavajjabhojī.

Ete aladdhā anavajjabhojīti ete anavajjabhojī aladdhā alabhitvā anadhigantvā avinditvā appaṭilabhitvāti – ete aladdhā anavajjabhojī, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –

“Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ, seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā;
Ete aladdhā anavajjabhojī, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

一三 正使成具友 我等應賞讚
勝〔又〕等之友 等等可親近
如不得彼等 無罪受用者
應如犀角之 可為獨遊行 (四七)
「正使成具友,我等應賞讚」〔之句中〕,

「正」者,此是一向之語,無疑之語,不二之語,確實之語,嚴密之語,純粹之語,確立之語。

「使成具之友」者,是具備無學之戒蘊,具備無學之定蘊、無學之慧蘊、無學之解脫蘊、

無學之解脫智見蘊之所有之朋友。

「正使成具友,我等應賞讚」者,是我等賞讚、讚歎、稱譽、讚說正成具之朋友。

此是「正使成具友,我等應賞讚」〔之義〕。
「勝〔又〕等之友,我等可親近」,有由戒、定、慧、解脫、解脫智見而殊勝之朋友,有由戒、定、慧、解脫、

解脫智見而等同之朋友。

對此等之勝朋友,又等朋友而可親近、可親近,可近侍,可遍問,應遍問。

此是「勝又等之友,我等可親近」〔之義〕。
「如不得彼等,無罪受用者」〔之句中,於受用者〕者,(一)有罪受用者,(二)無罪受用者。
(一)有罪受用者云何?於此某者由於詭詐,由虛談,由現相,由激磨,由以利成利,由木之施與,由竹之施與,

由葉之施與,由草之施與,由沐浴〔水〕之施與,由洗粉之施與,由浴土〔肥皂〕之施與,由楊枝之施與,

由洗顏水之施與,由諂諛,由荒唐語,由取悅,由背後說,由家相學,由賤劣學,由手足判斷學,由占星學,
由通使,由遣使,由使走,由醫業,由普請,由食物之贈答,由施物之贈答,於不如法,於不正當而得、獲、獲得、

得達,所有而營生活。此言有罪受用者。
(二)無罪受用者云何?於此某者不由詭詐,不由虛談,不由激磨,不由以利成利,不由木之施與,不由竹之施與,

不由葉之施與,不由草之施與,不由沐浴〔水〕之施與,不由洗粉之施與,不由浴土(肥皂)之施與,不由楊枝之施與,

不由洗顏水之施與,不由諂諛,不由荒唐語,不由取悅語,不由背後語,不由家相學,不由賤劣學,不由手足判斷學,

不由占星學,不由通使,不由遣使,不由使走,不由醫業,不由。普請,

不由食物之贈答,不由施物之贈答,於如法正當而得、獲、獲得、得達,所有而營生活。此言無罪受用者。
「如不得彼等,無罪受用者」,如不得彼等,如不獲、如不獲得、如不得達、如非所有。

此是「如不得彼等,無罪受用者」〔之義〕。「應如犀角可獨遊行」。

故彼辟支佛言:
正使成具友 我等應賞讚
勝〔又〕等之友 等等可親近
如不得彼等 無罪受用者
應如犀角之 可為獨遊行
☸.....................................................................

134.
Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, kammāraputtena suniṭṭhitāni;
Saṅghaṭṭayantāni [saṃghaṭṭamānāni (su. ni. 48)] duve bhujasmiṃ, eko care khaggavisāṇakappo.

Disvā suvaṇṇassa pabhassarānīti disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Suvaṇṇassāti jātarūpassa. Pabhassarānīti parisuddhāni pariyodātānīti – disvā suvaṇṇassa pabhassarāni.

Kammāraputtena suniṭṭhitānīti kammāraputto vuccati suvaṇṇakāro. Kammāraputtena suniṭṭhitānīti kammāraputtena suniṭṭhitāni sukatāni suparikammakatānīti – kammāraputtena suniṭṭhitāni.

Saṅghaṭṭayantāni duve bhujasminti bhujo vuccati hattho. Yathā ekasmiṃ hatthe dve nūpurāni [dhuvarāni (syā.)] ghaṭṭenti [ghaṭenti (syā.)]; evameva sattā taṇhāvasena diṭṭhivasena niraye ghaṭṭenti, tiracchānayoniyaṃ ghaṭṭenti, pettivisaye ghaṭṭenti, manussaloke ghaṭṭenti, devaloke ghaṭṭenti, gatiyā gatiṃ upapattiyā upapattiṃ paṭisandhiyā paṭisandhiṃ bhavena bhavaṃ saṃsārena saṃsāraṃ vaṭṭena vaṭṭaṃ ghaṭṭenti saṅghaṭṭenti saṅghaṭṭentā caranti viharanti iriyanti vattenti pālenti yapenti yāpentīti – saṅghaṭṭayantāni duve bhujasmiṃ, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –

“Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, kammāraputtena suniṭṭhitāni;
Saṅghaṭṭayantāni duve bhujasmiṃ, eko care khaggavisāṇakappo”.
☸---------------------------------------------------------------------

一四 金工善能細作為 二環懸腕續接觸
見有黃金之光輝 應可獨行如犀角 (四八)
「見有黃金之光輝」〔之句中〕,「見」者,是見、觀、考量、度知、辨知、明暸。
黃金者金也。光輝者是遍淨、遍白。此是「見有黃金之光輝」〔之義〕。
「金工善能細作為」〔之句中〕,「金工」者,是金匠工。

「金工善能細作為」者,是金工之善能細作、善作、善製造。此是「金工善能細作為」。
「二環懸腕續接觸」〔之句中〕,「腕」者,是手。

譬如隻手所懸之 二環相打,斯諸有情由渴愛而相打,〔即〕於畜生界而相打,於餓鬼界而相打,於人世界而相打,
於天世界而相打,由趣向趣,由生起向生起,由結生向結生,由有向有,由輪迴向輪迴,由輪轉向輪轉相打而行,

行作、動作、活動、護持、持續、維持。此是「二環懸腕續接觸」〔之義〕。「應可獨行如犀角」。

故彼辟支佛言:
金工善能細作為 二環懸腕續接觸
見有黃金之光輝 應可獨行如犀角
☸.....................................................................

135.
Evaṃ dutīyena sahā mamassa, vācābhilāpo abhisajjanā vā;
Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.

Evaṃ dutīyena sahā mamassāti taṇhādutiyo vā hoti puggaladutiyo vā. Kathaṃ taṇhādutiyo hoti? Taṇhāti rūpataṇhā…pe… dhammataṇhā. Yassesā taṇhā appahīnā, so vuccati taṇhādutiyo.

Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattatīti.
Evaṃ taṇhādutiyo vā hoti.

Kathaṃ puggaladutiyo hoti? Idhekacco na atthahetu [attahetu (syā.)] na kāraṇahetu uddhato avūpasantacitto ekassa vā dutiyo hoti, dvinnaṃ vā tatiyo hoti, tiṇṇaṃ vā catuttho hoti. Tattha bahuṃ samphappalāpaṃ palapati; seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ [itthikathaṃ purisakathaṃ (syā. ka.) dī. ni. 1.17, 201; saṃ. ni. 5.1080 passitabbaṃ] sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ katheti. Evaṃ puggaladutiyo hotīti – evaṃ dutīyena sahā mamassa.

Vācābhilāpo abhisajjanā vāti vācābhilāpo vuccati bāttiṃsa tiracchānakathā, seyyathidaṃ – rājakathaṃ…pe… itibhavābhavakathaṃ. Abhisajjanā vāti dve sajjanā – taṇhāsajjanā ca diṭṭhisajjanā ca…pe… ayaṃ taṇhāsajjanā…pe… ayaṃ diṭṭhisajjanāti – vācābhilāpo abhisajjanā vā.

Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamānoti. Bhayanti jātibhayaṃ jarābhayaṃ byādhibhayaṃ maraṇabhayaṃ rājabhayaṃ corabhayaṃ aggibhayaṃ udakabhayaṃ attānuvādabhayaṃ parānuvādabhayaṃ daṇḍabhayaṃ duggatibhayaṃ ūmibhayaṃ kumbhilabhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ susumārabhayaṃ ājīvakabhayaṃ asilokabhayaṃ parisasārajjabhayaṃ madanabhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso ubbego utrāso. Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamānoti etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti – etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –

“Evaṃ dutīyena sahā mamassa, vācābhilāpo abhisajjanā vā;
Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo”.
☸---------------------------------------------------------------------

一五 如斯第二者 與我成共同
冗漫之言語 又應有親著
未來斯怖畏 而且為觀察
應如犀角之 可為獨遊行 (四九)
「如斯第二者,與我成共同」〔之句中〕,「第二者」,是(一)以渴愛為第二者(伴侶),

又有以(二)人為第二者(伴侶)。
(一)以渴愛為第二者云何?渴愛是色愛、聲愛、香愛、味愛、觸愛、法愛。

如不捨斷此渴愛者,言為「渴愛為第二者」。
使渴愛為第二者 長時〔繼續〕於輪迴
由此狀態他狀態 無有超越輪迴事
如斯,是「渴愛為第二者」。
(二)以人為第二者云何?於此某者亦非為自己,亦無〔何等〕理由,掉舉而心不寂靜,亦向一人之居所加入為第二者,

亦向二人之居所加入為第三者,亦向三人之居所加入為第四者,於其處而多為綺語。

所謂王論、賊論、大臣論、軍論、怖畏論、食物論、飲物論、著物論、華鬘論、親戚論、乘物論、村論、街論、

市論、地方論婦人論、男子論、英雄論、道傍論、井邊論、俗哲學、宇宙發生論、有無論等。

斯,以人為第二者。此是「如斯第二者,與我成共同」〔之義〕。
「冗漫之言語又應有親著」〔之句中〕,「冗漫之言語」者,是三十二之無用論。

論,賊論……乃至(前方參照)……有無論等……親著乃至(前方參照)……有無論等。

親「著」者,是愛著與見著之二者……乃至(四○頁參照)……此是愛著……乃至(四○頁參照)……此是見著。

此是「冗漫之言語,又應有親著」〔之義〕。
「未來斯怖畏,而且為觀察」〔之句中〕,「怖畏」者,是生之怖畏,老之怖畏,病之怖畏,死之怖畏,王之怖畏,

賊之怖畏,火之怖畏,水之怖畏,自責之怖畏,他責之怖畏,刑罰之怖畏,惡趣之怖畏,波浪之怖畏,蛟龍之怖畏,

旋流之怖畏,鱷魚之怖畏,生活之怖畏,污名之怖畏,於眾中而臆怖畏,可怖畏、身硬直、身毛豎立、

心之悚懼、駭怖。

「未來斯怖畏,而且為觀察」,於未來觀察有斯怖畏、睹、眺、省思、普觀。此是「未來斯怖畏,而且為觀察」〔之義〕。

「應如犀角之,可為獨遊行」。
故彼辟支佛言:
如斯第二者 與我成共同
冗漫之言語 又應有親著
未來斯怖畏 而且為觀察
應如犀角之 可為獨遊行
☸.....................................................................


136.
Kāmā hi citrā madhurā manoramā, virūparūpena mathenti cittaṃ;
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.

Kāmā hi citrā madhurā manoramāti. Kāmāti uddānato dve kāmā – vatthukāmā ca kilesakāmā ca…pe… ime vuccanti vatthukāmā…pe… ime vuccanti kilesakāmā. Citrāti nānāvaṇṇā rūpā nānāvaṇṇā saddā nānāvaṇṇā gandhā nānāvaṇṇā rasā nānāvaṇṇā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Madhurāti vuttañhetaṃ bhagavatā [ma. ni. 1.167 passitabbaṃ] – “pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati kāmasukhaṃ miḷhasukhaṃ [mīḷhasukhaṃ (passa ma. ni. 3.328)] puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ, na sevitabbaṃ na bhāvetabbaṃ na bahulīkātabbaṃ, ‘bhāyitabbaṃ etassa sukhassā’ti vadāmī”ti – kāmā hi citrā madhurā manoramāti. Manoti yaṃ cittaṃ…pe… tajjā manoviññāṇadhātu. Mano ramenti thomenti tosenti pahāsentīti – kāmā hi citrā madhurā manoramā.

Virūparūpena mathenti cittanti nānāvaṇṇehi rūpehi…pe… nānāvaṇṇehi phoṭṭhabbehi cittaṃ mathenti tosenti pahāsentīti – virūparūpena mathenti cittaṃ.

Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti. Vuttañhetaṃ bhagavatā – “ko ca, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo? Idha, bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti, yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena [issaṭṭhena (syā.), issattena (ka.) passa ma. ni. 1.167] yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassehi samphassamāno [rissamāno (ma. ni. 1.167)] khuppipāsāya mīyamāno; ayaṃ, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

“Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati – ‘moghaṃ vata me uṭṭhānaṃ, aphalo vata me vāyāmo’ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

“Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti, so tesaṃ bhogānaṃ ārakkhādhikaraṇaṃ dukkhaṃ domanassaṃ [dukkhadomanassaṃ (syā. ka.)] paṭisaṃvedeti – ‘kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi ḍaheyya, na udakaṃ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṃ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti. So socati…pe… sammohaṃ āpajjati – ‘yampi me ahosi tampi no natthī’ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti leḍḍūhipi upakkamanti daṇḍehipi upakkamanti satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā ubhatobyūḷhaṃ [ubhatoviyūḷhaṃ (syā.) passa ma. ni. 1.168] saṅgāmaṃ pakkhandanti, usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti sattīhipi [sattiyāpi (ma. ni. 1.167, 178)] vijjhanti asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā addāvalepanā [addhāvalepanā (syā.)] upakāriyo pakkhandanti, usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti sattīhipi vijjhanti chakaṇakāyapi [chakaṇaṭiyāpi (syā.), pakkaṭṭhiyā (sī. aṭṭha.) passa ma. ni. 1.168] osiñcanti abhivaggenapi omaddanti asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti nillopampi haranti ekāgārikampi karonti paripanthepi tiṭṭhanti paradārampi gacchanti. Tamenaṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti – kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti…pe… asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

“Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti vācāya duccaritaṃ caranti manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu”.

Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvāti kāmaguṇesu ādīnavaṃ disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti – ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –

“Kāmā hi citrā madhurā manoramā, virūparūpena mathenti cittaṃ;
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

一六 種種為甘美 實欲在意樂
由雜多之欲 將令攪亂心
由於五種欲 見有過患事
應如犀角之 可為獨遊行 (五○)
〔種種為甘美,實欲在意樂」〔之句中〕,欲者,概言之,是事欲與煩惱欲之二欲……乃至(二七頁參照)……

此等言為事欲……乃至(二八頁參照)……此等言為煩惱欲。

「種種者」,是多種之色、多種之聲、多種之香、多種之味、多種之觸。

「甘美者」,是世尊即斯說:「 諸比丘!有此等之五種欲。

五者云何?好、望、適意、可愛、伴欲,可染著眼所識之色,耳所識之聲,鼻所識之香,舌所識之味、好、

望、適意、可愛、伴欲,可染著身所識之觸。

諸比丘!緣此等之五種欲而生起所樂、喜、此言為欲樂、穢污樂、凡夫樂、非聖樂。

對此之樂不可親,不可修習,不可多作,我言〔彼〕可怖畏」。此是「種種為甘美,實欲在意樂」。

〔之義〕「意樂」〔之句中〕,「意」者,是心意、意所、心臟、淨白(心)、意、意處、意根、識、識蘊、

隨順於〔觸等法〕之意識界。
「由雜多之欲,將使攪亂心」者,於多種之色……乃至……由多種之觸而攪亂心,使駭怖、損、毀損。

此是「由雜多之欲攪亂、心」〔之義〕。
「於由五種欲,見有過患事」,世尊即斯說:「諸比丘!諸欲之過患者云何?

比丘!於此有善男子,由所有工巧而營生活」。

〔即〕以印而或以算,而或以數,或以耕作,或以商賣,或以牧畜,或以弓術,或以仕官,或以其他之工巧營生活
而遭寒冷,遭暑熱,由與虻、蚊、風、炎熱、爬行類(蛇類)之接觸而苦,為飢渴所惱。

諸比丘!此是諸欲之過患。〔此〕以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲(而所起)現世之苦蘊。

諸比丘!如斯發奮、努力,有不斷精進於彼之善男子,若彼等之財富如不能得,彼「實我發奮成為徒爾,

實我精進已成無益」而愁、疲、悲、捶胸而泣、陷於蒙昧。諸比丘!此亦為諸欲之過患。

〔此〕以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲(而所起)現世之苦蘊。

諸比丘!如斯發奮、努力,有不斷精進於彼之善男子,若彼等之財富如得者,彼「如何而我之財產王不奪,

劫賊不奪,火不燒,水不流,不愛後繼者不持去」彼為守護彼等之財富而覺受苦憂。

如斯有不斷守護保護彼等之財富,王奪,劫賊奪,火燒,水流,不愛後繼者持去。

彼「我所有之所有物今已無」而愁……乃至……陷於蒙昧。諸比丘!此是諸欲之過患。

〔此〕以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲〔而所起〕現世之苦蘊。

復次諸比丘!以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲而王與王諍論,剎帝利與剎帝利諍論,婆羅門與婆羅門諍論,

居士與居士諍論,母與子諍論,子與母諍論,父與子諍論,子與父諍論,兄弟與兄弟諍論,兄弟與姊妹,

姊妹與兄弟諍論,朋友與朋友諍論。彼等於其處陷於鬥爭諍論,相互以手擊,以石塊擊,以杖擊,以刀擊。

彼等於其處而至死,〔又〕受等於死之苦。諸比丘!此亦是諸欲之過患。

〔此〕以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲(而所起)現世之苦蘊。

復次諸比丘!以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲而執劍與循,用弓與箭筒固身,矢亂飛,鎗亂飛,

劍不斷閃有中跳入於兩軍密集之戰陣。彼等於其處射矢,射鎗,以劍切首。

彼等於其處至於死,(又)受等於死之苦。諸比丘!此亦是諸欲之過患。

此以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲而所起現世之苦蘊。

復次諸比丘!以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲而執劍與循,用弓與箭筒固身,矢亂飛,鎗亂飛,

劍不斷閃中跳入善塗固之保壘。彼等於其處射矢,射鎗,以〔煮沸〕之獸糞降注,以強力,令粉碎,以劍切首。
彼等於其處而至於死,又受等於死之苦。諸比丘!此亦是諸欲之過患。

(此)以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲〔而所起〕現世之苦蘊。

復次諸比丘!以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲而破家之隙問,行掠奪,包圍家,待伏於路邊〔而搶掠〕,

通他人妻。王捕此者而行種種懲罰。

〔即〕以鞭笞,以棒笞,以棍棒笞,斷手,斷足……乃至(二六二頁以下參照)……以劍斷首。

彼等於其處而至死,又受等於死之苦。諸比丘!此亦是諸欲之過患。

〔此〕以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲〔而所起〕現世之苦蘊。

復次諸比丘!以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲而以身行惡行,以語行惡行,以意行惡行,身壞死後,

生於苦界、惡趣、墮處地獄。諸比丘!此亦是諸欲之過患。

〔此〕以欲為因,以欲為因緣,關係於欲,為諸欲〔而所起之〕世之苦蘊。
「由於五種欲,見有過患事」,由五種欲見有過患而觀、考量、度知、辨知明暸。
此是「由於五種欲,見有過患事」。「應如犀角之,可為獨遊行」。故彼辟支佛言:
種種為甘美 實欲在意樂
由雜多之欲 將令攪亂心
由於〔五〕種欲 見有過患事
應如犀角之 可為獨遊行
☸.....................................................................

137.
Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, rogo ca sallañca bhayañca metaṃ;
Etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo.

Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, rogo ca sallañca bhayañca metanti vuttañhetaṃ bhagavatā – “bhayanti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Dukkhanti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Rogoti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Gaṇḍoti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Sallanti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Saṅgoti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Paṅkoti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Gabbhoti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Kasmā ca, bhikkhave, bhayanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho [chandarāgavinibandho (syā. ka.) passa a. ni. 8.56] diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati, tasmā bhayanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Kasmā ca, bhikkhave, dukkhanti…pe… rogoti… gaṇḍoti… sallanti… saṅgoti… paṅkoti… gabbhoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi gabbhā na parimuccati, samparāyikāpi gabbhā na parimuccati, tasmā gabbhoti kāmānametaṃ adhivacanan”ti.

Bhayaṃ dukkhañca rogo ca, gaṇḍo sallañca saṅgo ca;
Paṅko gabbho ca ubhayaṃ, ete kāmā pavuccanti;

Yattha satto puthujjano.

Otiṇṇo sātarūpena, puna gabbhāya gacchati;
Yato ca bhikkhu ātāpī, sampajaññaṃ na riccati [na riñcati (syā. ka.) saṃ. ni. 4.251].

So imaṃ palipathaṃ duggaṃ, atikkamma tathāvidho;
Pajaṃ jātijarūpetaṃ, phandamānaṃ avekkhatīti.
Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, rogo ca sallañca bhayañca metaṃ.

Etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvāti etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti – etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –

“Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, rogo ca sallañca bhayañca metaṃ;
Etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

一七 此我是為疾 乃為癰與禍
乃為病與箭 又是為怖畏
由於五種欲 見有怖畏事
應如犀角之 可為獨遊行 (五一)
「此我乃為疾,乃為癰與禍,是為病與箭,又是為怖畏」者,世尊即斯說:「諸比丘!怖畏者是此諸欲之同義語。

諸比丘!苦者是此諸欲之同義語。諸比丘!病者是此諸欲之同義語。諸比丘!癰者是此諸欲之同義語。

諸比丘!箭者是此諸欲之同義語。諸比丘!著者是此諸欲之同義語。諸比丘!泥者是此諸欲之同義語。

諸比丘!胎者是此諸欲之同義語。諸比丘!然者,而何故怖畏,此是諸欲之同義語。

此之貪欲,染貪於貪欲者為貪欲所結縛,由現世之怖畏不遍脫,由來世之怖畏不遍脫,故怖畏是此諸欲之同義語。

又諸比丘!何故而病、癰、箭著、泥、胎者此是諸欲之同義語。

於此於染貪貪欲者,為貪欲所結縛,由現世之胎不遍脫,由來世之胎不遍脫。故胎者,是此諸欲之同義語。」
怖畏苦與病 兩者著與泥
此等言諸欲 凡夫著其處
可意色因〔彼〕 至赴於胎中
諸比丘當知 因為不怠禪
彼超此頗難 如斯度難路
人人迫生老 觀察且顫動
此是「此我之疾、癰、禍、病、箭,又怖畏」〔之義〕。
「由於〔五〕種欲,見有怖畏事」者,由於五種欲,見有此怖畏、觀、考量、度知、辨知而明暸。

此是「由於五種欲,見有此怖畏」。「應如犀角之,可為獨遊行」。
故彼辟支佛言:
此我是為疾 乃為癰與禍
乃為病與箭 又是為怖畏
由於五種欲 見有怖畏事
應如犀角之 可為獨遊行
☸.....................................................................

138.
Sītañca uṇhañca khudaṃ pipāsaṃ, vātātape ḍaṃsasarīsape [ḍaṃsasiriṃsape (syā.), ḍaṃsamakasasarīsape (ka.)] ca;
Sabbānipetāni abhisambhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo.

Sītañca uṇhañca khudaṃ pipāsanti. Sītanti dvīhi kāraṇehi sītaṃ hoti – abbhantaradhātuppakopavasena vā sītaṃ hoti bahiddhā utuvasena vā sītaṃ hoti. Uṇhanti dvīhi kāraṇehi uṇhaṃ hoti – abbhantaradhātuppakopavasena vā uṇhaṃ hoti bahiddhā utuvasena vā uṇhaṃ hoti. Khudā [khuddā (syā. ka.)] vuccati chātako. Pipāsā vuccati udakapipāsāti – sītañca uṇhañca khudaṃ pipāsaṃ.

Vātātape ḍaṃsasarīsape cāti. Vātāti puratthimā vātā pacchimā vātā uttarā vātā dakkhiṇā vātā sarajā vātā arajā vātā sītā vātā uṇhā vātā parittā vātā adhimattā vātā verambhavātā pakkhavātā supaṇṇavātā tālapaṇṇavātā [tālavaṇḍavātā (ka.) cūḷani. upasīvamāṇavapucchāniddesa 43] vidhūpanavātā. Ātapo vuccati sūriyasantāpo. Ḍaṃsā vuccanti piṅgalamakkhikā. Sarīsapā vuccanti ahīti – vātātape ḍaṃsasarīsape ca.

Sabbānipetāni abhisambhavitvāti abhibhavitvā ajjhottharitvā pariyādiyitvā madditvāti – sabbānipetāni abhisambhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –

“Sītañca uṇhañca khudaṃ pipāsaṃ, vātātape ḍaṃsasarīsape ca;
Sabbānipetāni abhisambhavitvā, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

一八 寒與暑與飢與渴 風炎熱虻爬行類
此等一切堪打勝 應可獨行如犀角 (五二)
「寒與暑與飢與渴」〔之句中〕,「寒」者,是由二行相而有寒。

〔即〕(一)由身內界之動搖而有寒,又(二)由外部之氣候而有寒。「暑」者,由二行相而有暑。

〔即〕(一)由身內界之動搖而有暑,又(二)由外部之氣候而有暑。飢者,是餓。渴者,是欲求。

此是「寒與暑與飢與渴」。
「風、炎熱、虻、爬行類」〔之句中〕,「風」者,是東風、西風、北風、南風、有塵風、無塵風、寒風、熱風、

微風、烈風、毘嵐風(颱風)、翼風、金翅鳥風、多羅葉(扇)風、扇風。「炎熱」者,是太陽之熱。

「虻」者,成為赤眼蠅。爬行類者,是蛇。此是「風、炎熱、虻、爬行類」。
「此等一切堪打勝」者,是〔對此等一切〕打勝、打超、奪去、粉碎。此是「此等一切堪打勝〕。「應可獨行如犀角」。

故彼辟支佛言:
寒與暑與飢與渴 風炎熱虻爬行類
此等一切堪打勝 應可獨行如犀角
☸.....................................................................

139.
Nāgova yūthāni vivajjayitvā, sañjātakhandho padumī uḷāro;
Yathābhirantaṃ vihare [vīharaṃ (su. ni. 53)] araññe, eko care khaggavisāṇakappo.

Nāgova yūthāni vivajjayitvāti nāgo vuccati hatthināgo. Paccekasambuddhopi nāgo. Kiṃkāraṇā paccekasambuddho nāgo? Āguṃ na karotīti nāgo; na gacchatīti nāgo; na āgacchatīti nāgo. Kathaṃ so paccekasambuddho āguṃ na karotīti nāgo? Āgu vuccati pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā.

Āguṃ na karoti kiñci loke, sabbasaṃyoge visajja bandhanāni;
Sabbattha na sajjati vimutto, nāgo tādi pavuccate tathattā.
Evaṃ so paccekasambuddho āguṃ na karotīti nāgo.

Kathaṃ so paccekasambuddho na gacchatīti nāgo? So paccekasambuddho na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati, na vaggehi kappehi yāyati nīyati [niyyati (syā. ka.)] vuyhati saṃharīyati. Evaṃ so paccekasambuddho na gacchatīti nāgo.

Kathaṃ so paccekasambuddho na āgacchatīti nāgo? Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati, sakadāgāmimaggena…pe… anāgāmimaggena…pe… arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Evaṃ so paccekasambuddho na āgacchatīti nāgo.

Nāgova yūthāni vivajjayitvāti yathā so hatthināgo yūthāni vivajjetvā parivajjetvā abhinivajjetvā ekova araññavanamajjhogāhetvā [araññe vanamajjhassa ajjhogāhetvā (syā.)] carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpeti, paccekasambuddhopi gaṇaṃ vivajjetvā parivajjetvā abhivajjetvā eko [eko care khaggavisāṇakappo (syā.)] araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko gacchati eko tiṭṭhati eko nisīdati eko seyyaṃ kappeti eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati eko paṭikkamati eko raho nisīdati eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti – nāgova yūthāni vivajjayitvā.

Sañjātakhandho padumī uḷāroti yathā so hatthināgo sañjātakkhandho sattaratano vā hoti aṭṭharatano vā, paccekasambuddhopi sañjātakkhandho asekkhena sīlakkhandhena asekkhena samādhikkhandhena asekkhena paññākkhandhena asekkhena vimuttikkhandhena asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena. Yathā so hatthināgo padumī, paccekasambuddhopi sattahi bojjhaṅgapupphehi padumī, satisambojjhaṅgapupphena dhammavicayasambojjhaṅgapupphena vīriyasambojjhaṅgapupphena pītisambojjhaṅgapupphena, pītisambojjhaṅgapupphena passaddhisambojjhaṅgapupphena samādhisambojjhaṅgapupphena upekkhāsambojjhaṅgapupphena. Yathā so hatthināgo uḷāro thāmena balena javena sūrena, paccekasambuddhopi uḷāro sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanenāti – sañjātakhandho padumī uḷāro.

Yathābhirantaṃ vihare araññeti yathā so hatthināgo yathābhirantaṃ araññe viharati, paccekasambuddhopi yathābhirantaṃ araññe viharati. Paṭhamenapi jhānena yathābhirantaṃ araññe viharati, dutiyenapi jhānena…pe… tatiyenapi jhānena… catutthenapi jhānena yathābhirantaṃ araññe viharati; mettāyapi cetovimuttiyā yathābhirantaṃ araññe viharati, karuṇāyapi cetovimuttiyā… muditāyapi cetovimuttiyā… upekkhāyapi cetovimuttiyā yathābhirantaṃ araññe viharati; ākāsānañcāyatanasamāpattiyāpi yathābhirantaṃ araññe viharati, viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi… ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi… nirodhasamāpattiyāpi… phalasamāpattiyāpi yathābhirantaṃ araññe viharatīti – yathābhirantaṃ vihare araññe, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –

“Nāgova yūthāni vivajjayitvā, sañjātakhandho padumī uḷāro;
Yathābhirantaṃ vihare araññe, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

一九 肩善發育似蓮華 大象獨臥避難群
儘如所欲住林野 應可獨行如犀角 (五三)
「象以避群」〔之句中〕,象者,是有鼻之象。辟支佛亦是龍象。由何而辟支佛是
龍象耶?(一)不行罪惡故是龍象。(二)不行故是龍象。(三)不來故是龍象。
(一)彼辟支佛不行罪惡故是龍象者云何?

罪惡者,是有雜染寶再有,有不安,有苦報,齎生老死於未來之惡不善法。
不行罪惡於世間 捨離一切之結縛
解脫染著一切處 斯者其故言龍象
如斯,「彼辟支佛不行罪惡故是龍象」。
(二)彼辟支佛不行故是龍象者云何?彼辟支佛不行於欲趣,不行於瞋趣,不行於痴趣,不行於怖畏趣,

由貪而不行,由瞋而不行,由痴而不行,由慢而不行,由掉舉而不行,由疑而不行,由隨眠而不行,

由違和之諸法而不趣,不受導,不受運,不受將來。如斯,「彼之辟支佛不行故而是龍象」。
(三)辟支佛不來故是龍象者云何?由須陀洹道而捨斷所有煩惱,一切此不再來,不返,不還。

由斯陀含道、阿那含道、阿羅漢道而捨斷所有煩惱,一切此不再來,不返,不還。如斯,彼辟支佛不來故而是龍象。
象避群者,是譬如彼有鼻象之避群、迴避、辟離、獨於林野深入林中而行、行作、動作、活動、護持、持續、

維持,辟支佛亦避群、迴避、避離而獨如犀角,可隱住於阿練若(林野)森林之邊鄙,無〔人〕聲,無〔騷〕音,

無人人之境況,禪思受用適當之臥坐所,彼獨行、獨立、獨坐、獨臥、獨入於村行乞,獨〔由行乞〕歸,獨密而坐禪,

獨為經行,獨遊行、行作、動作、活動、護持、持續、維持。此是「象避群」〔之義〕。
「肩善發育大似蓮華」者,譬如彼有鼻象肩善發育,〔高〕有七肘又八肘,辟支佛亦由無學之戒蘊、無學之定蘊無學之慧蘊、無學之解脫蘊、無學之解脫智見蘊而蘊善發育。

譬如彼有鼻象似蓮華,辟支佛亦由七覺支之華,〔即〕念覺支之華,擇法覺支之華,精進覺支之華,喜覺支之華,

輕安覺支之華,定覺支之華,捨覺支之華而似蓮華。譬如彼有鼻之象是大勢力、速力、勇氣,辟支佛亦是大戒、

定、慧、解脫、解脫智見。此是「肩善發育似蓮華」〔之義〕。
「儘如所欲住林野」,譬如彼有鼻之象儘如所欲住於林野,辟支佛亦儘如所欲而住於林野。

〔即〕由初禪而儘如所欲住於林野。由第二、第三、第四禪亦儘如所欲住於林野。由慈心解脫亦儘如所欲住於林野。

由悲、喜、捨心解脫亦儘如所欲住於林野。由空無邊處定亦儘如所欲住於林野。

由識無邊處定、無所有處定、非想非非想處定、果定亦儘如所欲住於林野。此是「儘如所欲住林野」〔之義〕。

「應可獨行如犀角」。故彼之辟支佛言:
肩善發育似蓮華 大象獨臥避難群
儘如所欲住林野 應可獨行如犀角
☸.....................................................................

140.
Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa, yaṃ phassaye [phussaye (syā. ka.)] sāmayikaṃ [āsāmāyikaṃ (ka.)] vimuttiṃ;
Ādiccabandhussa vaco nisamma, eko care khaggavisāṇakappo.

Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa, yaṃ phassaye sāmayikaṃ vimuttinti vuttañhetaṃ bhagavatā – “yāvatānanda [so vatānanda (ma. ni. 3.186)], bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito (gaṇārāmataṃ anuyutto) [( ) natthi ma. ni. 3.186], yaṃ taṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ, tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo ca kho so, ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, tassetaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ. Yaṃ taṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ, tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti – ṭhānametaṃ vijjati. Yāvatānanda, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito (gaṇārāmataṃ anuyutto,) sāmāyikaṃ [sāmayikaṃ (syā. ka.)] vā kantaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharissati, asāmāyikaṃ vā akuppanti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo ca kho so, ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati, tassetaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ sāmāyikaṃ vā kantaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharissati, asāmāyikaṃ vā akuppanti, ṭhānametaṃ vijjatī”ti – aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa, yaṃ phassaye sāmayikaṃ vimuttiṃ.

Ādiccabandhussa vaco nisammāti ādicco vuccati sūriyo. So gotamo gottena. Paccekasambuddhopi gotamo gottena. So paccekasambuddho sūriyassa gottañātako gottabandhu, tasmā paccekasambuddho ādiccabandhu. Ādiccabandhussa vaco nisammāti ādiccabandhussa vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusāsanaṃ anusiṭṭhaṃ sutvā suṇitvā uggahetvā upadhārayitvā upalakkhayitvāti – ādiccabandhussa vaco nisamma, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –

“Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa, yaṃ phassaye sāmayikaṃ vimuttiṃ;
Ādiccabandhussa vaco nisamma, eko care khaggavisāṇakappo”ti.

 

Dutiyo vaggo.
☸---------------------------------------------------------------------

二○ 樂群集者時解脫 無有可至道理事
〔然〕遵日種佛之語 應可獨行如犀角 (五四)
「樂群集者時解脫,無有可至道理事」者,世尊即斯說:「阿難!有比丘,喜群集,樂群集,耽於群集之樂,

喜眾,樂眾,喜悅眾,只要耽於眾之樂,〔〔彼〕欲得所有出離之樂,遠離之樂,寂止之樂,正覺之樂,容易得,

簡單得』無有此道理。然,阿難!彼比丘若遠離眾而獨住,彼比丘能期待此事。

〔即〕『〔彼〕欲得所有出離之樂,遠離之樂,寂止之樂,正覺之樂,欲得彼之樂,容易得,簡單得』有此道理。
阿難!有比丘,喜群集,樂群集,耽於群集之樂,喜眾,喜悅眾,只要耽於眾之樂,『〔彼〕時心解脫,

又可具足非時不動〔心解脫〕而住者』無有此道理。然,阿難!若彼比丘遠離眾而獨住,彼比丘能期待此。

〔即〕『〔彼〕時心解脫,又具足可於非時不動〔心解脫〕而住者』有此道理」。

「此是『樂群集者時解脫,無有可至道理事』」〔之義〕。
「然遵日種佛之語」〔之句中〕,日者,是太陽。彼〔太陽之〕姓是瞿曇。辟支佛之姓亦是瞿曇。

由彼之辟支佛由於姓是太陽之親戚、姓是親戚。故辟支佛是日種。
尊日種(佛)之語者,是聞日種之語、語路、說示、示教、教訓、聽、把取、保持、觀察。

此是「然遵日種佛之語」。「應可獨行如犀角」。

故彼辟支佛言:
樂群集者時解脫 無有可至道理事
然遵日種佛之語 應可獨行如犀角