3.1 Paṭhamavagga 第一品
121.
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ;
Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ, eko care khaggavisāṇakappo.
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍanti. Sabbesūti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ – sabbesūti. Bhūtesūti bhūtā vuccanti tasā ca thāvarā ca. Tasāti yesaṃ tasitataṇhā appahīnā, yesañca bhayabheravā appahīnā. Kiṃkāraṇā vuccanti tasā? Te tasanti uttasanti paritasanti bhāsanti santāsaṃ āpajjanti, taṃkāraṇā vuccanti tasā. Thāvarāti yesaṃ tasitataṇhā pahīnā, yesañca bhayabheravā pahīnā. Kiṃkāraṇā vuccanti thāvarā? Te na tasanti na uttasanti na paritasanti na bhāyanti na santāsaṃ āpajjanti, taṃkāraṇā vuccanti thāvarā. Daṇḍanti tayo daṇḍā – kāyadaṇḍo vacīdaṇḍo manodaṇḍo. Tividhaṃ kāyaduccaritaṃ kāyadaṇḍo, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ vacīdaṇḍo, tividhaṃ manoduccaritaṃ manodaṇḍo. Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍanti sabbesu bhūtesu daṇḍaṃ nidhāya nidahitvā.
Aviheṭhayaṃ aññatarampi tesanti ekamekampi sattaṃ pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā anduyā [aruyā (syā.), adduyā (ka.)] vā rajjuyā vā aviheṭhayanto, sabbepi satte pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā anduyā vā rajjuyā vā aviheṭhayantoti – aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ.
Na puttamiccheyya kuto sahāyanti. Nāti paṭikkhepo; puttāti cattāro puttā – atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, antevāsiko putto. Sahāyanti sahāyā vuccanti yehi saha āgamanaṃ phāsu, gamanaṃ phāsu, gamanāgamanaṃ phāsu, ṭhānaṃ phāsu, nisajjanaṃ phāsu, sayanaṃ [nipajjanaṃ (syā.)] phāsu, ālapanaṃ phāsu, sallapanaṃ phāsu, ullapanaṃ phāsu, samullapanaṃ phāsu. Na puttamiccheyya kuto sahāyanti puttampi na iccheyya na sādiyeyya na patthayeyya na pihayeyya nābhijappeyya, kuto mittaṃ vā sandiṭṭhaṃ vā sambhattaṃ vā sahāyaṃ vā iccheyya [icchissati (syā.) evamīdisesu padesu anāgatavibhattiyā] sādiyeyya patthayeyya pihayeyya abhijappeyyāti – na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ.
Eko care khaggavisāṇakappoti. Ekoti so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko, adutiyaṭṭhena eko, taṇhāya pahānaṭṭhena [taṇhāpahānaṭṭhena (syā.) mahāni. 191] eko, ekantavītarāgoti eko, ekantavītadosoti eko, ekantavītamohoti eko, ekantanikkilesoti eko, ekāyanamaggaṃ gatoti eko, eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko? So paccekasambuddho sabbaṃ gharāvāsapalibodhaṃ chinditvā puttadārapalibodhaṃ chinditvā ñātipalibodhaṃ chinditvā sannidhipalibodhaṃ chinditvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā akiñcanabhāvaṃ upagantvā eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti – evaṃ so paccekasambuddho pabbajjāsaṅkhātena eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho adutiyaṭṭhena eko? So evaṃ pabbajito samāno eko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. So eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko abhikkamati, eko paṭikkamati, eko raho nisīdati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti – evaṃ so paccekasambuddho adutiyaṭṭhena eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko? So evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenakaṃ namuciṃ kaṇhaṃ pamattabandhuṃ vidhametvā ca taṇhājāliniṃ visaritaṃ visattikaṃ pajahi vinodesi byantīakāsi anabhāvaṃgamesi.
“Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.
“Etamādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ;
Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje”ti.
Evaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko? Rāgassa pahīnattā ekantavītarāgoti eko, dosassa pahīnattā ekantavītadosoti eko, mohassa pahīnattā ekantavītamohoti eko, kilesānaṃ pahīnattā ekantanikkilesoti eko. Evaṃ so paccekasambuddho ekantavītarāgoti eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṃ gatoti eko? Ekāyanamaggo vuccati cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.
“Ekāyanaṃ jātikhayantadassī, maggaṃ pajānāti hitānukampī;
Etena maggena tariṃsu pubbe, tarissanti ye ca taranti oghan”ti.
Evaṃ so paccekasambuddho ekāyanamaggaṃ gatoti eko.
Kathaṃ so paccekasambuddho eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti eko? Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ. Paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo vīmaṃsā vipassanā sammādiṭṭhi. So paccekasambuddho maggapaccekasambuddho ñāṇapaccekasambuddho “sabbe saṅkhārā aniccā”ti bujjhi, “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti bujjhi, “sabbe dhammā anattā”ti bujjhi, “avijjāpaccayā saṅkhārā”ti bujjhi, “saṅkhārapaccayā viññāṇan”ti bujjhi, “viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti bujjhi, “nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti bujjhi, “saḷāyatanapaccayā phasso”ti bujjhi, “phassapaccayā vedanā”ti bujjhi, “vedanāpaccayā taṇhā”ti bujjhi, “taṇhāpaccayā upādānan”ti bujjhi, “upādānapaccayā bhavo”ti bujjhi, “bhavapaccayā jātī”ti bujjhi, “jātipaccayā jarāmaraṇan”ti bujjhi; “avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti bujjhi, “saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho”ti bujjhi, “viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho”ti bujjhi, “nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho”ti bujjhi, “saḷāyatananirodhā phassanirodho”ti bujjhi, “phassanirodhā vedanānirodho”ti bujjhi, “vedanānirodhā taṇhānirodho”ti bujjhi, “taṇhānirodhā upādānanirodho”ti bujjhi, “upādānanirodhā bhavanirodho”ti bujjhi, “bhavanirodhā jātinirodho”ti bujjhi, “jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti bujjhi; “idaṃ dukkhan”ti bujjhi, “ayaṃ dukkhasamudayo”ti bujjhi, “ayaṃ dukkhanirodho”ti bujjhi, “ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti bujjhi; “ime āsavā”ti bujjhi, “ayaṃ āsavasamudayo”ti bujjhi…pe… “ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti bujjhi; “ime dhammā abhiññeyyā”ti bujjhi, “ime dhammā pahātabbā”ti bujjhi, “ime dhammā sacchikātabbā”ti bujjhi, “ime dhammā bhāvetabbā”ti bujjhi; channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ samudayañca…pe… nissaraṇañca bujjhi, catunnaṃ mahābhūtānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca bujjhi, “yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamman”ti bujjhi.
Atha vā, yaṃ bujjhitabbaṃ anubujjhitabbaṃ paṭibujjhitabbaṃ sambujjhitabbaṃ adhigantabbaṃ phassitabbaṃ sacchikātabbaṃ, sabbaṃ taṃ tena paccekabodhiñāṇena bujjhi anubujjhi paṭibujjhi sambujjhi adhigacchi phassesi sacchākāsīti evaṃ so paccekasambuddho eko anuttaraṃ paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti – eko.
Careti aṭṭha cariyāyo – iriyāpathacariyā, āyatanacariyā, saticariyā, samādhicariyā, ñāṇacariyā, maggacariyā, patticariyā, lokatthacariyā. Iriyāpathacariyāti catūsu iriyāpathesu. Āyatanacariyāti chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Saticariyāti catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhicariyāti catūsu jhānesu. Ñāṇacariyāti catūsu ariyasaccesu. Maggacariyāti catūsu ariyamaggesu. Patticariyāti catūsu sāmaññaphalesu. Lokatthacariyāti tathāgatesu arahantesu sammāsambuddhesu padesato paccekasambuddhesu padesato sāvakesu. Iriyāpathacariyā ca paṇidhisampannānaṃ, āyatanacariyā ca indriyesu guttadvārānaṃ, saticariyā ca appamādavihārīnaṃ, samādhicariyā ca adhicittamanuyuttānaṃ, ñāṇacariyā ca buddhisampannānaṃ, maggacariyā ca sammāpaṭipannānaṃ, patticariyā ca adhigataphalānaṃ, lokatthacariyā ca tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ padesato paccekabuddhānaṃ padesato sāvakānaṃ. Imā aṭṭha cariyāyo. Aparāpi aṭṭha cariyāyo – adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto vīriyena carati, upaṭṭhapento satiyā carati, avikkhepaṃ karonto samādhinā carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññāṇacariyāya carati. Evaṃ paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti – āyatanacariyāya carati. Evaṃ paṭipanno visesamadhigacchatīti – visesacariyāya carati. Imā aṭṭha cariyāyo.
Aparāpi aṭṭha cariyāyo – dassanacariyā ca sammādiṭṭhiyā, abhiropanacariyā ca sammāsaṅkappassa, pariggahacariyā ca sammāvācāya, samuṭṭhānacariyā ca sammākammantassa, vodānacariyā ca sammāājīvassa, paggahacariyā ca sammāvāyāmassa, upaṭṭhānacariyā ca sammāsatiyā, avikkhepacariyā ca sammāsamādhissa. Imā aṭṭha cariyāyo.
Khaggavisāṇakappoti yathā khaggassa nāma visāṇaṃ ekaṃ hoti adutiyaṃ, evameva so paccekasambuddho takkappo tassadiso tappaṭibhāgo. Yathā atiloṇaṃ vuccati loṇakappo, atitittakaṃ vuccati tittakappo, atimadhuraṃ vuccati madhurakappo, atiuṇhaṃ vuccati aggikappo, atisītalaṃ vuccati himakappo, mahāudakakkhandho vuccati samuddakappo, mahābhiññābalappatto sāvako vuccati satthukappoti; evameva so paccekasambuddho tattha takkappo tassadiso tappaṭibhāgo eko adutiyo muttabandhano sammā loke carati viharati iriyati vatteti pāleti yapeti yāpetīti – eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ;
Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------
犀角經之義釋
一 一切生物以笞控 彼等亦無何害事
不欲子〔女〕況朋友 應可獨行如犀角 (三五)
「一切生物以笞控」〔之句中〕,「一切」者,是普皆,一切之一切,無殘、無餘。
一切者是此遍取之語。對生物〔之句中〕,「生物」者,是強弱之生物。
「弱」者,是尚未捨斷渴愛,尚未捨斷怖畏恐怖之人。由何而言弱耶?彼等駭、駭怖、懼怖、陷於戰慄。
由此而言彼等弱(駭怖)。〔強」者,是捨斷渴愛,捨斷怖畏恐怖之人人。
由何而言強耶?彼等不駭、不駭怖、不懼怖、不陷於戰慄。由此而言為「強」。
「笞」者是身笞、語笞、意笞之三笞。〔殺生、偷盜、邪欲行之〕三種身惡行是身笞。
〔妄語、兩舌、亞必口、綺語〕四種之語惡行是語笞。〔貪欲、瞋恚、邪見〕三種之意惡行是意笞。
「一切生物以笞控」者,是對一切生物控笞,收、奪、投、棄而止息。此是「一切生物以控笞」。
「彼等亦無何害」,對唯一有情無以手,以石塊、以笞、以刀、以伽、以繩加害,對一切之有情無以手、以石塊、
以笞、以刀、以咖、以繩害。此是「彼等亦無何害」〔之義〕。
「不欲子〔女〕況朋友」〔之句中〕,「不欲」者是禁止。子者是自生之子,乳母所育之子,領養之子,徒弟子之〔四種〕子。
朋友者,是共同往而愉快,來而愉快,往來而愉快,坐而愉快,臥而愉快,招呼而愉快,談而愉快,會談而愉快之人人。
「不欲子〔女〕況朋友者,子亦不可欲、不可樂、不可希望、不可熱望。況可將欲、樂、希望、熱望友人、知己、
同輩朋友耶」?此是「不欲子〔女〕況朋友」〔之義〕。
「應可獨行如犀角」〔之句中〕,「獨」者,是彼辟支佛(獨覺、緣覺)(一)由出家之稱而為獨。
(二)由無伴之義而為獨。(三)由渴愛之捨斷義而為獨。
(四)一向離貪故而為獨,一向離瞋故而為獨,一向離痴故而為獨,一向無煩惱故而為獨。
(五)能行一行道(一乘道)故而為獨。(六)於現覺獨無上之辟支菩提故而為獨。
(一)彼辟支佛由出家之稱而為獨者云何?彼辟支佛斷家居之障礙,斷妻子之障礙,斷親戚之障礙,
斷財寶之障礙,剃除鬚髮,著袈裟衣,由家非家而出家,為無一物之狀態而獨行,行作、動作、活動、護持、
持續、維持。如斯,「彼辟支佛由出家之稱而為獨」。
(二)彼辟支佛由無伴義而為獨者云何?彼如斯出家,獨於阿練若之邊鄙、無人聲、無〔騷〕音、
無人人之境況隱人而住,禪思受用適當臥坐所,彼獨行、獨立、獨坐、獨臥、獨入村而行乞,獨〔由行乞〕歸,
獨密而坐禪,獨經行,獨行、行作、動作、活動、護持、持續、維持。如斯,是「彼辟支佛由無伴義而為獨」。
(三)彼辟支佛渴愛之捨斷故而為獨者云何?彼如斯無伴,不放逸熱心精勤而住、精勤大精勤、
擊破放逸親類惡魔障解脫之軍、捨斷、滅除、令之滅無渴愛、網罟、〔輪迴之〕流、愛著。
渴愛令為友之人 〔不斷〕輪迴於長時
由此狀態他狀態 無有超度輪迴事
渴愛乃是苦生〔因〕 此為過患〔應須〕知
離渴愛而無有取 有念比丘應普行
如斯,「彼辟支佛渴愛捨斷故而為獨」。
(四)彼辟支佛一向離貪故而為獨者云何?貪之捨斷故而一向離貪故而為獨,瞋之捨斷故而一向離瞋故而為獨,
痴之捨斷故而一向離痴故而為獨,煩惱之捨斷故而一向無煩惱故而為獨。如斯,彼辟支佛一向離貪故而為獨。
(五)彼辟支佛行一行道故而為獨者云何?一行道是四念住、四正勤、四神足、五根、五力、七覺支、八支聖道。
見生盡滅邊 有情利益者
〔及至〕憐愍者 知解一行道
由此之行道 過去〔聖者〕度
現在亦正度 未來度暴流
如斯,彼辟支佛行一行道故而為獨。
(六)彼辟支佛現正獨覺無上辟支菩提故而為獨者云何?覺(菩提)者,是於四〔沙門〕道智、慧、慧根、慧力、
擇法覺支、觀慧、觀(毘婆舍那)、正見也。
辟支佛由辟支佛智而覺諸諦(真理)。〔即〕覺「一切行是無常」。覺〔一切行是苦」。覺「一切法是無我」。
覺「緣無明而有行」。覺「緣行而有識」。覺「緣識而有名色」。覺「緣名色而有六處」。覺「緣六處而有觸」。
覺「緣觸而有受」。覺「緣受而有愛」。覺「緣愛而有取」。覺「緣取而有有」。覺「緣有而有生」。覺「緣生而有老死」。
覺「無明滅故而行滅」。覺「行滅故而識滅」。覺「識滅故而名色滅」。覺「名色滅故而六處滅」。覺「六處滅故而觸滅」。
覺「觸滅故而受滅」。覺「受滅故而愛滅」。覺「愛滅故而取滅」。覺〔取滅故而有滅」。覺「有滅故而生滅」。
覺「生滅故而老死滅」。覺「此是苦」。覺「此是苦之集」。覺「此是苦之滅」。覺「此是至苦滅之道」。覺「此等是漏」。
覺「此是漏之集」。覺「此是漏之滅」。覺「此是至漏滅之道」。覺「此等之法應知通」。覺「 此等之法應遍知」。
覺「此等之法應捨斷」。覺「此等之法應修習」。覺「 此等之法應作證」。覺六觸處之集、滅沒、過患與出離。
覺 五取蘊之集、滅沒、過患與出離。覺〔地水火風〕四大種之集、滅沒、過患與出離。覺所有集法皆是此滅法。
所有應覺、隨覺、正覺、觸知、作證者,一切皆此彼辟支菩提智而覺、隨覺、正覺、解知、作證。
如斯,彼辟支佛現獨正覺無上辟支菩提故而為獨。
「應遊行」者,(一)威儀行,(二)處行,(三)念行,(四)定行,(五)智行,(六)道行,(七)行道行,
(八)世間利益行之八行。
(一)威儀行者,是於行、住、坐、臥、四威儀之〔行〕。(二)處行者,是於內外處之〔行〕。
(三)念行者,是於四念住之〔行〕。(四)定行者,是於四禪之〔行〕。(五)智行者,是於四聖諦之〔行〕。
(六)道行者,是於四道之〔行〕。(七)行道行者,是於四沙門果之〔行〕。
(八)世間利益行者,是於如來阿羅漢等正覺者行與於一部之辟支佛(緣覺)、一部之聲聞之〔行〕。
又(一)於具足願之人人有威儀行。(二)於護諸根門之人人有處行。(三)於不放逸而住之人人有念行。
(四)於勵神變心之人人有定行。(五)於具足覺慧之人人有智行。(六)於正行道之人人有道行。
(七)於得果之人人有行道行。(八)於如來、阿羅漢、等正覺者及一部之辟支佛,一部之聲聞有世間利益行。
此是八行。又有他之八行。(一)以信而信觸行。(二)以精進而策勵行。(三)以念而現起行。
(四)以定而不散亂行。(五)以慧而知解行。(六)由於識行而識知行。
(七)「如斯行道者令能將來諸之善法」由處行而行。(八)「如斯行道者證得殊勝之涅槃」由殊勝行而行。
此是八行。又有他之八行。(一)於正見有見行。(二)於正思惟有攀著行。(三)於正語有適取行。
(四)於正業有等起行。(五)於正命有淨化行。(六)於正精進有策勵行。(七)於正念有現起行。
(八)於正定有不散亂行。此是八行。
「如犀角」者,譬如犀之角是獨一無第二,如斯彼辟支佛譬為此,於此等同,於此比類。
譬如言塭之極鹹,言苦瓜子之極苦,言密之極甘,言火之極熱,言雪之極冷,言海之大水聚,
言聲聞如師(佛)之得大神通。
如斯,彼辟支佛譬為此(犀角),等同於此,比類於此,獨、無伴(第二者),脫結縛、正行於世間,行作、
動作、活動、獲得、持續、維持。此是「應可獨行如犀角」〔之義〕。故彼辟支佛言:
一切生物以笞控 彼等亦無何害事
不欲子〔女〕況朋友 應可獨行如犀角
☸.....................................................................
122.
Saṃsaggajātassa bhavanti snehā, snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti;
Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
Saṃsaggajātassa bhavanti snehāti. Saṃsaggāti dve saṃsaggā – dassanasaṃsaggo ca savanasaṃsaggo ca. Katamo dassanasaṃsaggo? Idhekacco passati itthiṃ vā kumāriṃ vā abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṃ. Disvā passitvā anubyañjanaso nimittaṃ gaṇhāti – kesā vā sobhanā [sobhaṇā (syā.)] mukhaṃ vā sobhanaṃ akkhī vā sobhanā kaṇṇā vā sobhanā nāsā vā sobhanā oṭṭhā vā sobhanā dantā vā sobhanā mukhaṃ vā sobhanaṃ gīvā vā sobhanā thanā vā sobhanā uraṃ vā sobhanaṃ udaraṃ vā sobhanaṃ kaṭi vā sobhanā ūrū vā sobhanā jaṅghā vā sobhanā hatthā vā sobhanā pādā vā sobhanā aṅguliyo vā sobhanā nakhā vā sobhanāti. Disvā passitvā abhinandati abhivadati abhipattheti anuppādeti [anussarati (ka.)] anubandhati rāgabandhanaṃ – ayaṃ dassanasaṃsaggo.
Katamo savanasaṃsaggo? Idhekacco suṇāti – “asukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā”ti. Sutvā suṇitvā abhinandati abhivadati abhipattheti anuppādeti anubandhati rāgabandhanaṃ – ayaṃ savanasaṃsaggo.
Snehāti dve snehā – taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca. Katamo taṇhāsneho? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ [sīmakataṃ mariyādikataṃ (syā.)] odhikataṃ pariyantikataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ – “idaṃ mama, etaṃ mama, ettakaṃ mama, ettāvatā mama”. Rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, kevalampi mahāpathaviṃ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ – ayaṃ taṇhāsneho.
Katamo diṭṭhisneho? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikādiṭṭhi. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho paṭiggāho [patiṭṭhāho (ka.)] abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni – ayaṃ diṭṭhisneho.
Saṃsaggajātassa bhavanti snehāti dassanasaṃsaggapaccayā ca savanasaṃsaggapaccayā ca taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca bhavanti sambhavanti jāyanti sañjāyanti nibbattanti abhinibbattanti pātubhavantīti – saṃsaggajātassa bhavanti snehā.
Snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahotīti. Snehoti dve snehā – taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca…pe… ayaṃ taṇhāsneho…pe… ayaṃ diṭṭhisneho. Dukkhamidaṃ pahotīti idhekacco kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati, pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, sandhimpi chindati, nillopampi [vilopampi (syā.) passa mahāni. 170] harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati. Tamenaṃ gahetvā rañño dassenti – “ayaṃ, deva, coro āgucārī. Imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī”ti. Tamenaṃ rājā taṃ paribhāsati. So paribhāsapaccayāpi dukkhaṃ domanassaṃ [dukkhadomanassaṃ (syā.)] paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto jātaṃ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ.
Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaṃ rājā bandhāpeti – andubandhanena vā rajjubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā vettabandhanena vā latābandhanena vā pakkhepabandhanena vā parikkhepabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā raṭṭhabandhanena vā janapadabandhanena vā, antamaso savacanīyampi karoti – “na te labbhā ito pakkamitun”ti. So bandhanapaccayāpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto jātaṃ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ.
Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaṃ rājā tasseva [tassa (syā.)] dhanaṃ āharāpeti – sataṃ vā sahassaṃ vā satasahassaṃ vā. So dhanajānipaccayāpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto jātaṃ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ.
Ettakenapi rājā na tussati. Tamenaṃ rājā vividhā kammakāraṇā [vividhāni kammakaraṇāni (ka.)] kārāpeti – kasāhipi tāḷeti, vettehipi tāḷeti, aḍḍhadaṇḍehipi tāḷeti, hatthampi chindati, pādampi chindati, hatthapādampi chindati, kaṇṇampi chindati, nāsampi chindati, kaṇṇanāsampi chindati, bilaṅgathālikampi karoti, saṅkhamuṇḍikampi karoti, rāhumukhampi karoti, jotimālikampi karoti, hatthapajjotikampi karoti, erakavattikampi [erakavaṭṭikampi (syā. ka.) passa ma. ni. 1.169] karoti, cīrakavāsikampi karoti, eṇeyyakampi karoti, baḷisamaṃsikampi karoti, kahāpaṇikampi karoti, khārāpatacchikampi [khārāpaṭicchikampi (ka.)] karoti, palighaparivattikampi karoti, palālapīṭhakampi karoti, tattenapi telena osiñcati, sunakhehipi khādāpeti, jīvantampi sūle uttāseti, asināpi sīsaṃ chindati. So kammakāraṇapaccayāpi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto jātaṃ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ. Rājā imesaṃ catunnaṃ daṇḍānaṃ issaro.
So sakena kammena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tamenaṃ nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ nāma kammakāraṇaṃ karonti [kārenti (syā. ka.) passa ma. ni. 3.267] – tattaṃ ayokhilaṃ hatthe gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ dutiye hatthe gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ pāde gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ dutiye pāde gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ majjhe urasmiṃ gamenti. So tattha dukkhā tibbā [tippā (syā.)] kharā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto jātaṃ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ.
Tamenaṃ nirayapālā saṃvesetvā [saṃvesitvā (syā. ka.) passa ma. ni. 3.267] kuṭhārīhi [kudhārīhi (syā. ka.)] tacchanti…pe… tamenaṃ nirayapālā uddhaṃpādaṃ adhosiraṃ gahetvā vāsīhi tacchanti. Tamenaṃ nirayapālā rathe yojetvā ādittāya pathaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya [sañjotibhūtāya (syā.)] sārentipi paccāsārentipi. Tamenaṃ nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āropentipi oropentipi. Tamenaṃ nirayapālā uddhaṃpādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṃ paccati. So tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṃ gacchati. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti; na ca tāva kālaṅkaroti yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti. Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto jātaṃ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ.
Tamenaṃ nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana mahānirayo –
Catukkaṇṇo catudvāro, vibhatto bhāgaso mito;
Ayopākārapariyanto, ayasā paṭikujjito.
Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā;
Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.
Kadariyātapanā [kadariyā tāpanā (ka.) mahāni. 170] ghorā, accimanto durāsadā;
Lomahaṃsanarūpā ca, bhesmā paṭibhayā dukhā.
Puratthimāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito;
Ḍahanto pāpakammante, pacchimāya paṭihaññati.
Pacchimāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito;
Ḍahanto pāpakammante, purimāya paṭihaññati.
Dakkhiṇāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito;
Ḍahanto pāpakammante, uttarāya paṭihaññati.
Uttarāya ca bhittiyā, accikkhandho samuṭṭhito;
Ḍahanto pāpakammante, dakkhiṇāya paṭihaññati.
Heṭṭhato ca samuṭṭhāya, accikkhandho bhayānako;
Ḍahanto pāpakammante, chadanasmiṃ paṭihaññati.
Chadanamhā samuṭṭhāya, accikkhandho bhayānako;
Ḍahanto pāpakammante, bhūmiyaṃ paṭihaññati.
Ayokapālamādittaṃ, santattaṃ jalitaṃ yathā;
Evaṃ avīcinirayo, heṭṭhā upari passato.
Tattha sattā mahāluddā, mahākibbisakārino;
Accantapāpakammantā, paccanti na ca miyyare [mīyare (ka.)].
Jātavedasamo kāyo, tesaṃ nirayavāsinaṃ;
Passa kammānaṃ daḷhattaṃ, na bhasmā hoti napi masi.
Puratthimenapi dhāvanti, tato dhāvanti pacchimaṃ;
Uttarenapi dhāvanti, tato dhāvanti dakkhiṇaṃ.
Yaṃ yaṃ disaṃ padhāvanti, taṃ taṃ dvāraṃ pidhīyati;
Abhinikkhamitāsā te, sattā mokkhagavesino.
Na te tato nikkhamituṃ, labhanti kammapaccayā;
Tesañca pāpakammantaṃ, avipakkaṃ kataṃ bahunti.
Etaṃ bhayaṃ dukkhaṃ domanassaṃ kuto jātaṃ? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca jātaṃ.
Yāni ca nerayikāni dukkhāni yāni ca tiracchānayonikāni dukkhāni yāni ca pettivisayikāni dukkhāni yāni ca mānusikāni dukkhāni, tāni kuto jātāni kuto sañjātāni kuto nibbattāni kuto abhinibbattāni kuto pātubhūtāni? Tassa snehapaccayā ca nandipaccayā ca rāgapaccayā ca nandirāgapaccayā ca bhavanti sambhavanti jāyanti sañjāyanti nibbattanti abhinibbattanti pātubhavantīti – snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti.
Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamānoti. Snehoti dve snehā – taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca…pe… ayaṃ taṇhāsneho…pe… ayaṃ diṭṭhisneho. Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamānoti taṇhāsneho ca diṭṭhisneho ca ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti – ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Saṃsaggajātassa bhavanti snehā, snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti;
Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------
二 已為交者有親愛 從於親愛此苦生
觀察親愛之過患 應可獨行如犀角 (三六)
「已為交者有親愛」〔之句中〕,「為交」者,是(一)見交與(二)聞交之二交。
(一)見交者云何?此某者麗,見美而欲,見、觀具備第一之麗容婦人或少女,執隨形之相。
〔即〕見、觀、歡喜其美髮、美顏、美眼、美耳、美鼻、美唇、美齒、美口、美頸、美乳房、美胸、美腹、美腰、
美腿、美脛、美手、美指、美爪,歡迎、冀求、隨取、隨縛貪縛彼等,此是見交。
(二)聞交者云何?於此某者於某村又〔某〕啊,見美而欲,具備第一之麗容婦人或少女,聞、聽、歡喜、歡迎、
冀求,隨取,隨縛貪縛,此是聞交。
「親愛」者,是(一)愛親愛與(二)見親愛之二親愛。
(一)愛親愛者云何?由渴愛者而「此是我物,是我色、聲、香、味、觸敷物、著物、奴婢、奴僕、山羊、羊、
雞、豚、象、牛、馬、牝馬、田園、宅地、金〔銀〕、貨幣、村、盯、王市、國土、地方、〔四兵之〕營舍、
倉庫」為境界,為限界,為限定,為制限而把取我執為限者──又一切之大地亦由渴愛而我執──
乃至為百八渴愛之作用者。此是「愛親愛」。
(二)見親愛者云何?有二十事之有身見、有十事之邪見、有十事之邊見,所有如斯類之見、惡見、見執、
見難路、見曲邪、見異動、見結、執、執取、住著、取、邪道、邪路、邪性、異學處、邪倒執、違邪執、
顛倒執、邪執、對不如實而如實執,乃至為六十二見。此是見親愛。
「已為交者有親愛」者,是緣於顛倒,緣於見、聞之交而有愛親愛與見親愛,生、發生、起、生起、現前。
此是「已為交者有親愛」〔之義〕。
「從於親愛此苦生」〔之句中〕,「親愛」者,是愛親愛與見親愛之二親愛……乃至(前方參照)……此是愛親愛……
乃至……此是見親愛。「此苦生」者,於此某者由身而行惡行,由語而行惡行,由意而行惡行,殺生物,
取不被與,破家之間隙,掠奪,包圍家,待伏於路邊〔而追剝〕,與通他妻,語虛妄。
〔人人〕捕此者示於王,「陛下!此者是盜賊、惡漢。對此者陛下請欲行所有刑罰」。王譴責此者。
彼緣於譴責而受苦憂。
此怖畏、苦憂由何處生耶?是緣於彼之親愛,緣於喜,緣於貪,緣於喜貪而生。王以此為不滿足。
王令縛以伽縛、繩縛、鎖縛、藤縛、蔓縛、柵縛、村縛、街縛、市縛、國縛、地方縛,且判決:「汝由此處不可去」。
彼緣於縛而受苦憂。此怖畏、苦憂由何處生耶?緣於彼之親愛,緣於喜,緣於喜貪而生起。
王以此為不滿足。王由此者沒收百金又千金之彼財。彼緣於失財而亦受苦憂。
此怖畏、苦憂由何處生耶?緣於彼之親愛,緣於喜,緣於貪,緣於喜貪而生起。
王以此為不滿足。王令此者受種種懲罰。
〔即〕以鞭笞,以棒笞,以棍棒笞,斷手,斷足,斷手足,斷耳,斷鼻,斷耳與鼻,破頭蓋而入鐵丸,
剝頭皮而磨,向口中而燃燈火,捲曲布而燒全身,捲油布而燒手,剝皮膚而捆倒,剝皮膚而纏身,
縛手足而由四方放火,剝取皮、肉、腱、寸斷身、傷壞身而擦入灰汁,突刺鐵串於耳孔而迴轉,
拔骨而為如蒿蒲團,灌注熱油使狗噉食,生而刺串,以刀斷首。彼由於懲罰而受苦憂。
此怖畏、苦憂由何處生耶?緣於彼之親愛,緣於喜,緣於貪,緣於喜貪而生。王是此等四罰之主權者。
彼〔罪人〕由於自己之業而身壞死後,生於苦界、惡趣、隨處、地獄。
獄卒等向此者行命名為五種縛之懲罰。〔即〕令赤熱鐵棒觸於隻手,赤熱鐵棒觸於次之手,赤熱鐵棒觸於隻足,
赤熱鐵棒觸於次之足,赤熱鐵棒觸於胸,彼於其際受激甚之苦痛。而尚未盡彼惡業之間命不終止。
此怖畏、苦憂由何處生耶?緣於彼之親愛,緣於喜,緣於貪,緣於喜貪而生起。獄卒等誘行此者而以斧截。
獄卒等捕此者足為上頭為下以利斧截。獄卒等令此者軛於車而往返於燃燒之熱地上。
獄卒等使此者上下於大炭火之山。獄卒等捕此者足為上頭為下投於燃燒之熱銅釜。彼於其處而被煮沸。
彼於其處而受不斷之煮沸,或行於上,或行於下,或行於橫。彼於其際受激甚之苦痛。
而彼惡業尚未盡之間命不終止。此之怖畏、苦憂由何處生耶?緣於彼之親愛,緣於喜,緣於貪,緣於喜貪而生起。
獄卒等投此者於大地獄。
而彼大地獄:
有四隅而有四門 被區分而被區劃
圍以鐵柵蔽以鐵 鐵製林地火燃燒
上下四方百由旬 常時存續普擴展
有窮之而有熱苦 恐怖火焰難接近
有怖畏而有苦痛 將令身毛為豎立
東方之壁火焰聚 業者突擊西方壁
西方之壁火焰聚 業者突擊東方壁
南方之壁火焰聚 業者突擊北方壁
北方之壁火焰聚 業者突擊南方壁
火焰聚由下方起 業者突擊向天井
火焰聚由天井起 業者突擊向床地
阿鼻地獄揚鐵鍋 上下四側燃赤熱
凶惡罪過諸有情 為極惡業煮不死
身體如同火大聚 灰亦不存滓亦無
〔彼等〕由東向〔西〕走 復由〔西方〕走向〔東〕
復由北方向〔南〕走 再由〔南方〕走向〔北〕
為求出脫欲出離 所至之處皆門閉
苦對彼等不受報 諸多惡業存〔限度〕
彼等緣於彼惡業 不能出離由彼處此怖畏、苦憂由何處生耶?緣於彼之親愛,緣於喜,緣於貪,緣於喜貪而生起。
又所有地獄之苦,所有畜生界之苦、所有餽鬼界之苦、所有人界之苦由何處生,由何處發生,由何處起,
由何處生起,由何處現前耶?緣於親愛,緣於喜,緣於貪,緣於喜貪而有、生成、生、發生、起、生起、現前。
此是「從於親愛此苦生」〔之義〕。
「觀察親愛之過患」〔之句中〕,「親愛」者,是愛親愛與見親愛之二親愛……乃至(三二五頁參照)……此是愛親愛
……乃至(三二五頁參照)……此是見親愛。
「觀察親愛之過患」者,不斷觀察愛親愛與見親愛之過患,不斷眺、不斷省思、不斷普觀。
此是「觀察親愛之過患」〔之義〕。「應可獨行如犀角」者。故彼辟支佛言:
已為交者有親愛 從於親愛此苦生
觀察親愛之過患 應可獨行如犀角
☸.....................................................................
123.
Mitte suhajje anukampamāno, hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto [paṭibandhacitto (ka.)] ;
Etaṃ bhayaṃ santhave [sandhave (ka.)] pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
Mitte suhajje anukampamāno, hāpeti atthaṃ paṭibaddhacittoti. Mittāti dve mittā – agārikamitto ca anāgārikamitto [pabbajitamitto (ka.) evamuparipi] ca. Katamo agārikamitto? Idhekacco duddadaṃ dadāti, duccajaṃ cajati, dukkaraṃ karoti, dukkhamaṃ khamati, guyhamassa ācikkhati, guyhamassa parigūhati [pariguyhati (syā. ka.)], āpadāsu na vijahati, jīvitampissa atthāya pariccattaṃ hoti, khīṇe nātimaññati – ayaṃ agārikamitto.
Katamo anāgārikamitto? Idha bhikkhu piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca vattā ca vacanakkhamo ca gambhīrañca kathaṃ kattā, no ca aṭṭhāne niyojeti adhisīle samādapeti, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyoge samādapeti, catunnaṃ sammappadhānānaṃ…pe… catunnaṃ iddhipādānaṃ… pañcannaṃ indriyānaṃ… pañcannaṃ balānaṃ… sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ… ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyoge samādapeti – ayaṃ anāgārikamitto.
Suhajjā vuccanti yehi saha āgamanaṃ phāsu gamanaṃ phāsu ṭhānaṃ phāsu nisajjanaṃ [nisajjā (ka.)] phāsu sayanaṃ phāsu ālapanaṃ phāsu sallapanaṃ phāsu ullapanaṃ phāsu samullapanaṃ phāsu. Mitte suhajje anukampamāno hāpeti atthanti mitte ca suhajje ca sandiṭṭhe ca sambhatte ca sahāye ca anukampamāno anupekkhamāno anugaṇhamāno attatthampi paratthampi ubhayatthampi hāpeti, diṭṭhadhammikampi atthaṃ hāpeti, samparāyikampi atthaṃ hāpeti, paramatthampi hāpeti pahāpeti parihāpeti paridhaṃseti parivajjeti [parisajjeti (syā.)] antaradhāpetīti – mitte suhajje anukampamāno hāpeti atthaṃ.
Paṭibaddhacittoti dvīhi kāraṇehi paṭibaddhacitto hoti – attānaṃ vā nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti, attānaṃ vā uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti. Kathaṃ attānaṃ nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti? Tumhe me bahūpakārā, ahaṃ tumhe nissāya labhāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ. Yampi [yepi (ka.) evaṃ cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 151] me aññe dātuṃ vā kātuṃ vā maññanti tumhe nissāya tumhe sampassantā. Yampi me porāṇaṃ mātāpettikaṃ nāmagottaṃ, tampi me antarahitaṃ. Tumhehi ahaṃ ñāyāmi – asukassa kulupako, asukāya kulupakoti. Evaṃ attānaṃ nīcaṃ ṭhapento paraṃ uccaṃ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti.
Kathaṃ attānaṃ uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento paṭibaddhacitto hoti? Ahaṃ tumhākaṃ bahūpakāro, tumhe maṃ āgamma buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā, pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā; ahaṃ tumhākaṃ uddesaṃ demi, paripucchaṃ demi, uposathaṃ ācikkhāmi, navakammaṃ adhiṭṭhāmi. Atha pana tumhe maṃ ujjhitvā [pariccajitvā (syā.)] aññe sakkarotha garuṃ karotha mānetha pūjethāti. Evaṃ attānaṃ uccaṃ ṭhapento paraṃ nīcaṃ ṭhapento paṭibaddhacitto hotīti – mitte suhajje anukampamāno, hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto.
Etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamānoti. Bhayanti jātibhayaṃ jarābhayaṃ byādhibhayaṃ maraṇabhayaṃ rājabhayaṃ corabhayaṃ aggibhayaṃ udakabhayaṃ attānuvādabhayaṃ parānuvādabhayaṃ daṇḍabhayaṃ duggatibhayaṃ ūmibhayaṃ kumbhilabhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ susumārabhayaṃ [suṃsumārabhayaṃ (syā.)] ājīvikabhayaṃ asilokabhayaṃ parisasārajjabhayaṃ madanabhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso ubbego utrāso. Santhaveti dve santhavā – taṇhāsanthavo ca diṭṭhisanthavo ca…pe… ayaṃ taṇhāsanthavo…pe… ayaṃ diṭṭhisanthavo. Etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamānoti etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti – etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Mitte suhajje anukampamāno, hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto;
Etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------
三 不斷憐愍友親友 心被繫縛失利益
觀察親睦怖畏事 應可獨行如犀角 (三七)
「不斷憐愍友、親友、心被繫縛失利益」〔之句中〕,「友」者,是(一)在家友與(二)非家友之二友人。
(一)在家之友者云何?於此某者〔對於友〕與難與之物,捨難捨之物,為難為之事,忍難忍之事,
對彼打開已之秘密,守彼之秘密,友遭遇災難亦不見捨,為彼而擲身命,〔彼〕零落而亦無輕蔑,此是在家之友。
(二)非家之友者云何?於此有比丘,為友所愛,適友之意,為友所尊重,所崇敬,語溫和而話甚深之語,
不勸〔友〕不合理事,令受持增上戒,受持四念住之勤勵修習,四正勤……乃至……受持四神足、五根、五力、
七覺支、八支聖道之勤勵修習。此是非家之友。
「親友」者,是共愉快而往,愉快而來,愉快而往來,愉快而坐,愉快而臥,愉快而招呼,愉快而談,
愉快而會談之人人也。
「不斷憐愍友、親友,心被繫縛失利益」者,是不斷憐愍友人、親友、知己、同輩、朋友,且攝益,亦失自利,
亦失他利,亦失俱利,亦失現世之利,亦失來世之利,亦失第一義之利、摧破、遍捨、令消失。此是「不斷憐愍友、
親友,心被繫縛失利益」〔之義〕。
「心被繫縛者」是由二行相而心被繫縛。(一)眨下自己,高揚他人而心被繫縛。
又(二)高揚自己貶下他人而心被繫縛。
(一)貶下自己高揚他人而心被繫縛者云何?〔向檀越之人人言〕:「卿等是我之大饒益者。
我依於卿等而他之人人亦與我又欲作與所思惟得之衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品。
依於卿等,為與卿等相識而父母之付與──以前我之姓名消失,我被知作為某氏(貴氏)之被護者,
某女(貴女)之被護者」。如斯,成為貶下自己高揚他人而心被繫縛。
(二)高揚自己貶下他人而心被繫縛者云何?向檀越之人人言:「我是卿等之大饒益者。
卿等由我而皈依佛,皈依法,皈依僧。
〔由我〕而離殺生,離偷盜,離邪欲行,離妄語,離穀酒,果酒〔等〕放逸原因之酒。
我向卿等亦總說(聖典),亦遍問(義疏),亦告戒,亦告布薩,亦決心〔教〕新業。然卿等捨我而去,
恭敬他之人人,尊重、供養、敬重」。
如斯,高揚自己貶下他人而心被繫縛。此是「不斷憐愍友、親友,心被繫縛失利益」〔之義〕。
「觀察親睦怖畏事」〔之句中〕,「怖畏」者,是生之怖畏,老之怖畏,病之怖畏,死之怖畏,王之怖畏,
賊之怖畏,火之怖畏,水之怖畏,自責之怖畏,他責之怖畏,刑罰之怖畏,惡趣之怖畏,波浪之怖畏,
蛟龍(鮫)之怖畏,旋流之怖畏,鱷魚之怖畏,生活之怖畏,污名之怖畏,於眾中而臆測之怖畏,可怖畏,
身硬直、身毛豎立,心之悚懼、駭怖。
「親睦」者是愛親睦與見親睦之二親睦……乃至(三九五頁參照)……此是愛親睦……乃至(三九五頁參照)
……此是見親睦。「觀察親睦怖畏事」者,是於親睦「觀察」此之怖畏、眺、省思、普觀。
此是「觀察親睦怖畏事」〔之義〕。
「應可獨行如犀角」。故彼辟支佛言:
不斷憐愍友親友 心被繫縛失利益
觀察親睦怖畏事 應可獨行如犀角
☸.....................................................................
124.
Vaṃso visālova yathā visatto, puttesu dāresu ca yā apekkhā;
Vaṃsakkaḷīrova [vaṃse kaḷīrova (ka.)] asajjamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
Vaṃso visālova yathā visattoti vaṃso vuccati veḷugumbo. Yathā veḷugumbasmiṃ porāṇakā vaṃsā sattā [veḷugumbasmiṃ kaṇṭakā jaṭitā saṃsibbitā (syā.)] visattā āsattā laggā laggitā palibuddhā, evameva visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paligedho saṅgo paṅko ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā suttaṃ visaṭā āyūhanī dutiyā paṇidhi bhavanetti vanaṃ vanatho santhavo sineho apekkhā paṭibandhu āsā āsīsanā āsīsitattaṃ rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañjikatā sādhukamyatā adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ māravisayo māranivāso mārabandhanaṃ taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.
Visattikāti kenaṭṭhena visattikā? Visālāti visattikā visatāti visattikā, visaṭāti visattikā, visamāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visatā vitthatāti – visattikāti – vaṃso visālova yathā visatto.
Puttesu dāresu ca yā apekkhāti. Puttāti cattāro puttā – atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, antevāsiko putto. Dārā vuccanti bhariyāyo. Apekkhā vuccanti taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho akusalamūlanti – puttesu dāresu ca yā apekkhā.
Vaṃsakkaḷīrova asajjamānoti vaṃso vuccati veḷugumbo. Yathā veḷugumbasmiṃ taruṇakā kaḷīrakā [taruṇakaḷīrā (syā.)] asattā alaggā agadhitā [apaliveṭṭhitā (syā.)] apalibuddhā nikkhantā nissaṭā vippamuttā evameva. Sajjāti dve sajjanā – taṇhāsajjanā ca diṭṭhisajjanā ca…pe… ayaṃ taṇhāsajjanā…pe… ayaṃ diṭṭhisajjanā. Tassa paccekasambuddhassa taṇhāsajjanā pahīnā, diṭṭhisajjanā paṭinissaṭṭhā. Taṇhāsajjanāya pahīnattā diṭṭhisajjanāya paṭinissaṭṭhattā so paccekasambuddho rūpe na sajjati sadde na sajjati gandhe na sajjati rase na sajjati phoṭṭhabbe na sajjati kule…pe… gaṇe… āvāse… lābhe… yase… pasaṃsāya… sukhe… cīvare… piṇḍapāte… senāsane… gilānapaccayabhesajjaparikkhāre… kāmadhātuyā… rūpadhātuyā… arūpadhātuyā… kāmabhave… rūpabhave… arūpabhave… saññābhave… asaññābhave… nevasaññānāsaññābhave… ekavokārabhave… catuvokārabhave… pañcavokārabhave… atīte… anāgate… paccuppanne… diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu na sajjati na gaṇhāti na bajjhati na palibajjhati na mucchati; nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti – vaṃsakkaḷīrova asajjamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Vaṃso visālova yathā visatto, puttesu dāresu ca yā apekkhā;
Vaṃsakkaḷīrova asajjamāno, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------
四 對子妻有貪愛者 恰如鬱茂竹縛著
如筍無為附著事 應可獨行如犀角 (三八)
「恰如鬱茂竹縛著」〔之句中〕,竹者,是竹藪。譬如於竹藪,枝網鏈結、縫合、縛著、懸、懸著、礙著,如斯。
「縛著」(愛著)者,是渴愛。即所有貪、染貪、隨導、隨知、喜、喜貪、心之染貪、欲求、昏迷、縛著、貪求、
遍貪、執著、污泥、能動、幻、能生〔輪迴〕、〔苦〕生因、縫貪、有網、流貪、愛著、線綖、染著、營務、伴侶、
願、導有者、貪林、愛林、親睦、愛情、期侍、結縛、望、望求、望欲、色望、聲望、香望、味望、觸望、得望、
財望、子望、命望、覓、遍覓、熱望、覓望、覓貪、覓欲、動貪、動轉貪、動貪欲、眇媚貪、個不善欲性、非法貪、
不等貪、欲求、欲望、冀求、希望、求望、慾愛、有愛、無有愛、色愛、無色愛、滅愛、色愛、聲愛、香愛、味愛、
觸愛、法愛、暴流、軛、縛、取障、蓋欲、結縛、隨煩惱、隨眠、纏蔓、種種欲、苦根、苦因緣、苦生、魔罟、
魔鉤、魔境、魔住所、魔縛、愛河、愛網、愛羈、愛海、貪欲、貪、不善根也。
愛著(縛著)者由是何義而為愛著耶?由擴大故為愛著。由廣大故為愛著。由染著故為愛著。
由冒險故為愛著。由奪取故為愛著。由欺語故為愛著。由毒根故為愛著。由毒果故為愛著。由毒受用故為愛著。
或又彼渴愛而廣大於色、聲、香、味、觸、施主檀家、眾、住居、利得、名聲、賞讚、安樂、衣服、食物、臥坐所、
病者之資具藥品、慾界、色界、無色界、慾有、色有、無色有、想有、無想有、非想非非想有、一蘊有、四蘊有、
五蘊有、在於過去、未來、現在、於見聞覺識諸法中為擴大擴展。此是「愛著」。此是「恰如鬱茂竹縛著」〔之義〕。
「對子妻有愛著者」〔之句中〕,子者,是自生子,乳母所育之子,領養之子,徒弟子之四種子。妻者,是妻也。
貪愛(期待)者,是渴愛。即所有貪、染貪……乃至(一三頁參照)……貪欲、貪、不善根。
此是「對子妻有貪愛者」〔之義〕。
「如筍無為附著事」〔之句中〕,竹者,是竹藪。譬如筍於竹藪,荀不著於他竹、不懸、不卷附、不礙著,
〔由他竹〕出離、棄遣、離脫,如斯──是愛著與見著之二著……乃至(四○頁參照)……此是愛著……
乃至(四○頁參照)……此是見著──彼辟支佛捨斷愛著,捨遣見著。由愛著之捨斷故,由見著之捨遣故,
彼辟支佛不著於色,不著於聲,不著於香,不著於味,不著於觸,不著於施主檀家、眾、住居、利得、名聲、
賞讚、安樂、衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、慾界、色界、無色界、慾有、色有、無色有、想有、無想有、
非想非非想有、一蘊有、四蘊有、五蘊有、過去、未來、現在、不著於應見聞覺識之諸法,不執、不縛、不繫縛、
出離、棄遣、離脫、離縛,以不限定之心而住。此是「如筍無為附著事」〔之義〕。「應可獨行如犀角」。
故彼辟支佛言:
對子妻有貪愛者 恰如鬱茂竹縛著
如筍無為附著事 應可獨行如犀角
☸.....................................................................
125.
Migo araññamhi yathā abaddho [abandho (syā. ka.)], yenicchakaṃ gacchati gocarāya;
Viññū naro seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
Migo araññamhi yathā abaddho, yenicchakaṃ gacchati gocarāyāti. Migoti dve migā – eṇimigo ca pasadamigo ca. Yathā āraññiko [āraññako (syā. ka.)] migo araññe pavane caramāno [araññe vasamāno (syā.)] vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṃ kappeti.
Vuttañhetaṃ bhagavatā – “seyyathāpi, bhikkhave, āraññiko migo araññe pavane caramāno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṃ kappeti. Taṃ kissa hetu? Anāpāthagato, bhikkhave, luddassa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ [paraṃ (ka.) ma. ni. 1.271] vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato’.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato’.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato’.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato’.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato’.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati…pe….
“Puna caparaṃ, bhikkhave, sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati…pe….
“Puna caparaṃ, bhikkhave, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati…pe….
“Puna caparaṃ, bhikkhave, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato’, tiṇṇo loke visattikaṃ. So vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaṃ kappeti. Taṃ kissa hetu? Anāpāthagato, bhikkhave, pāpimato”ti – migo araññamhi yathā abaddho, yenicchakaṃ gacchati gocarāya.
Viññū naro seritaṃ pekkhamānoti. Viññūti paṇḍito paññavā buddhimā ñāṇī vibhāvī medhāvī. Naroti satto māṇavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Serīti dve serī – dhammopi serī puggalopi serī. Katamo dhammo serī? Cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo – ayaṃ dhammo serī. Katamo puggalo serī? Yo iminā serinā dhammena samannāgato, so vuccati puggalo serī. Viññū naro seritaṃ pekkhamānoti viññū naro seritaṃ dhammaṃ pekkhamāno, dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti – viññū naro seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Migo araññamhi yathā abaddho, yenicchakaṃ gacchati gocarāya;
Viññū naro seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------
五 恰如鹿在林野中 求食行處不被縛
觀察獨存有識者 應可獨行如犀角 (三九)
「恰如鹿在林野中,求食行處不被縛」〔之句中〕,鹿者,是羚羊(伊尼)鹿與沙羅婆鹿之二種鹿。
譬如林野之鹿住於林野,安心而行,安心而立,安心而坐,安心而臥。
即如斯說:「諸比丘!譬如有林野之鹿,遊於林野、山林、安心而行,安心而,安心而立,
安心而坐臥──彼因何耶?諸比丘!是獵師之眼所不能屈──」。
如斯諸比丘!有比丘,離諸慾離諸不善法,有尋,有伺,由離生有喜、樂具足初禪而住。
諸比丘!此比丘能言:『魔已盲目,魔眼完全亡失,已至波旬不能見』。
更又諸比丘!於尋與伺之寂滅故,為內之淨,為心之專一性,無尋無伺,由定生有喜、樂具足第二禪而住。
諸比丘!此比丘能言:『魔已盲目,魔眼完全亡失,已至波旬不能見』。
更又諸比丘!有比丘,由喜之捨離故,有捨而住,有念有正知而以身受樂──彼諸聖者能說『有捨有念而樂住』
──具足第三禪而住。諸比丘!此之比丘能言:『魔盲目,魔眼完全亡失,已至波旬不能見』。
更又諸比丘!有比丘,由捨斷樂故,由捨斷苦故,由滅沒喜、憂故,不苦不樂,由捨念之清淨具足第四禪而住。
諸比丘!此比丘能言:『魔已盲目,魔眼完全亡失,已至波旬不能見』。
更又諸比丘!有比丘,普超越色想,滅沒有對想,不作意種種想,『虛空是無邊』具足空無邊處而住。
汝諸比丘!此之比丘能言:『魔為盲目,魔眼完全亡失,已能至於波旬而不能見』。
更又諸比丘!有比丘,普超越空無邊處,『識是無邊』具足識無邊而住。
普超越識無邊處,『何物亦無』具足無所有處而住。普超越無所有處具足非想非非想處而住。
普超越非想非非想處具足想受滅而住。又以慧見彼諸漏已盡滅。
諸比丘!此比丘能言:『魔已盲目,魔眼完全亡失,已至波旬不能見,已度世間之愛著』。
彼安心而行,安心而立,安心而坐,安心而臥。彼因何耶?諸比丘!是惡魔之眼不能屈。
此是「恰如鹿在林野中,求食行處不被縛」〔之義〕。
「觀察獨存有識者」〔之句中〕,「有識〔者〕」,是識者、賢者、具慧者、覺慧者、有智者、辨知者、有慧者。
「人」者,是有情、人、摩奴之子、士夫、補特伽羅、命者、生死者、生者、根行者、摩奴所生者。
「獨存者」,是(一)獨存之法與(二)獨存人人之二獨存。
(一)獨存之法者云何?是四念住、四正勤、四神足、五根、五力、七覺支、八支聖道。此是「獨存之法」。
(二)獨存之人者云何?具備此所獨存之法者言為獨存之人。
「觀察獨存有識人」者,是有識之人觀察獨存、眺、省思、普觀。此是「觀察獨存有識」〔之義〕。「應可獨行如犀角」。
故彼辟支佛言:
恰如鹿在林野中 求食行處不被縛
觀察獨存有識者 應可獨行如犀角
☸.....................................................................
126.
Āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāya;
Anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
Āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāyāti sahāyā vuccanti yehi saha āgamanaṃ phāsu gamanaṃ phāsu gamanāgamanaṃ phāsu ṭhānaṃ phāsu nisajjanaṃ phāsu sayanaṃ phāsu ālapanaṃ phāsu sallapanaṃ phāsu ullapanaṃ phāsu samullapanaṃ phāsu. Āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāyāti sahāyamajjhe vāsepi ṭhānepi gamanepi cārikāyapi attatthamantanā paratthamantanā ubhayatthamantanā diṭṭhadhammikatthamantanā samparāyikatthamantanā paramatthamantanā [ubhayatthamantanā (ka.)] ti – āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāya.
Anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamānoti anabhijjhitaṃ etaṃ vatthu bālānaṃ asappurisānaṃ titthiyānaṃ titthayasāvakānaṃ, yadidaṃ – bhaṇḍukāsāyavatthavasanatā. Abhijjhitaṃ etaṃ vatthu paṇḍitānaṃ sappurisānaṃ buddhasāvakānaṃ paccekabuddhānaṃ, yadidaṃ – bhaṇḍukāsāyavatthavasanatā. Serīti dve serī – dhammopi serī puggalopi serī. Katamo dhammo serī? Cattāro satipaṭṭhānā …pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo – ayaṃ dhammo serī. Katamo puggalo serī? Yo iminā serinā dhammena samannāgato, so vuccati puggalo serī. Anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamānoti seritaṃ dhammaṃ pekkhamāno dakkhamāno olokayamāno nijjhāyamāno upaparikkhamānoti – anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Āmantanā hoti sahāyamajjhe, vāse ṭhāne gamane cārikāya;
Anabhijjhitaṃ seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------
六 朋友之問雖住立 雖步遊行交語話
〔愚者〕不願觀獨存 應可獨行如犀角(四○)
「朋友之問雖住立,雖步遊行交語話」〔之句中〕,「朋友〕者,共愉快而往,愉快而來,愉快而往來,愉快而坐,
愉快而臥,愉快而招呼,愉快而談,愉快而會談人人。
「朋友之問雖住立,雖步履雖遊行交相語話」者,於朋友之問雖住雖立,步履、遊行,有自利之語話,他利之語話,
俱利之語話,現世利之語話,來世利之語話,第一義〔之利〕之語話。此是「朋友之間雖住雖立,
雖步履雖遊行交相語話」〔之義〕。
「〔愚者〕不願觀獨存」者,是諸愚者、不善人、外學、外學之弟子不願此事。
〔即〕是著黃色之袈裟衣。諸賢者、善人、佛弟子、辟支佛願此事。〔即〕是著黃色之袈裟衣事。
「獨存」者,是(一)獨存之法與(二)獨存人之二獨存。
(一)獨存之法者云何?是〔四正勤、四神足、五根、五力、七覺支〕八支聖道。此是「獨存之法」。
(二)獨存之人者云何?是具備此所獨存之法者言為獨存之人。
「不願觀獨存」者,是觀察獨存,眺、省思、不斷普觀。此是「不願觀獨存」。
應可獨行如犀角。故彼辟支佛言:
朋友之間雖住立 雖步遊行交語話
〔愚者〕不願觀獨存 應可獨行如犀角
☸.....................................................................
127.
Khiḍḍā [khiṭṭā (ka.)] ratī hoti sahāyamajjhe, puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ;
Piyavippayogaṃ [vippayogampi (ka.)] vijigucchamāno, eko care khaggavisāṇakappo.
Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjheti. Khiḍḍāti dve khiḍḍā – kāyikā ca khiḍḍā vācasikā ca khiḍḍā. Katamā kāyikā khiḍḍā? Hatthīhipi kīḷanti, assehipi kīḷanti, rathehipi kīḷanti, dhanūhipi kīḷanti, tharūhipi kīḷanti, aṭṭhapadehipi kīḷanti, dasapadehipi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti. Ayaṃ kāyikā khiḍḍā.
Katamā vācasikā khiḍḍā? Mukhabherikaṃ mukhālambaraṃ mukhaḍiṇḍimakaṃ [mukhadeṇḍimakaṃ (syā.), mukhadindimakaṃ (ka.)] mukhacalimakaṃ mukhakerakaṃ [mukhabherukaṃ (syā.)] mukhadaddarikaṃ nāṭakaṃ lāsaṃ gītaṃ davakammaṃ. Ayaṃ vācasikā khiḍḍā.
Ratīti anukkaṇṭhitādhivacanametaṃ ratīti. Sahāyā vuccanti yehi saha āgamanaṃ phāsu gamanaṃ phāsu gamanāgamanaṃ phāsu ṭhānaṃ phāsu nisajjanaṃ phāsu sayanaṃ phāsu ālapanaṃ phāsu sallapanaṃ phāsu ullapanaṃ phāsu samullapanaṃ phāsu. Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjheti khiḍḍā ca rati ca sahāyamajjhe hotīti – khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe.
Puttesu ca vipulaṃ hoti pemanti. Puttāti cattāro puttā – atrajo putto, khettajo putto, dinnako putto, antevāsiko putto. Puttesu ca vipulaṃ hotiṃ pemanti puttesu ca adhimattaṃ hoti pemanti – puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ.
Piyavippayogaṃ vijigucchamānoti dve piyā – sattā vā saṅkhārā vā. Katame sattā piyā? Idha yassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, ime sattā piyā.
Katame saṅkhārā piyā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā, ime saṅkhārā piyā. Piyavippayogaṃ vijigucchamānoti piyānaṃ vippayogaṃ vijigucchamāno aṭṭiyamāno harāyamānoti – piyavippayogaṃ vijigucchamāno, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe, puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ;
Piyavippayogaṃ vijigucchamāno, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------
七 朋友之間有戲樂 〔妻〕子之中大愛生
愛別離苦續嫌忌 應可獨行如犀角(四一)
「朋友之問有戲樂」〔之句中〕,「戲」者,是(一)身戲與(二)語戲之二戲。
(一)身戲者云何?〔人人〕以象戲,以馬戲,以車戲,以弓戲,以八條槃驀戲,以十條盤驀戲,以無盤驀戲,
以蹴石戲,以拔取戲,以投骰子戲,以棒打戲,以遊筆手戲,以骰子戲,以葉笛戲,以玩具鋤戲,逆立戲,
以風車戲,以玩具而戲,以玩具弓戲,以文字判戲,以意志判戲,以模倣殘障者戲。此是「身戲」。
(二)語戲者云何?是口大鼓、口阿藍巴達、口殿第摩迦、口瓦利摩迦、口貝魯拉迦、口達達利迦、舞戲、舞蹈、
詩歌、戲言。此是「語戲」。
「樂」者,此是滿悅之語。「於朋友之問」〔之句中〕,「朋友」者,是共愉快而往,愉快而來,愉快而往來,愉快而坐,
愉快而臥,愉快而招呼,愉快而談,愉快而會談之人人。
「朋友之問有戲樂」者,是朋友之間有戲與樂。此是「朋友之間有戲樂」〔之義〕。
「(妻)子之中大愛生」〔之句中〕,「子」者,是自所生子、為乳母所育子、領養子,徒弟子之四〔種〕子。
又「於子之中大愛生」者,於子中有過大之愛。此又是「(妻)子之中大愛生」〔之義〕。
「愛別離苦續嫌忌」〔之句中〕,「愛」者,是(一)愛有情與(二)愛行之二愛。
(一)愛有情者云何?於此彼欲彼等〔有情〕之利、欲益、欲幸福、欲瑜伽所安穩之母父、兄弟、姊妹、親子、
親女、友人、同僚、親戚、緣者。此是愛有情。
(二)愛行者云何?是可意色、可意聲、可意香、可意味、可意觸。此是愛行。
「愛別離苦續嫌忌者,是嫌忌愛別離〔之苦〕、續忌、續嫌惡」。
此是〔愛別離苦續嫌忌」〔之義〕。應可獨行如犀角。
故彼辟支佛言:
朋友之間有戲樂 〔妻〕子之中大愛生
愛別離苦續嫌忌 應可獨行如犀角
☸.....................................................................
128.
Cātuddiso appaṭigho ca hoti, santussamāno itarītarena;
Parissayānaṃ sahitā achambhī, eko care khaggavisāṇakappo.
Cātuddiso appaṭigho ca hotīti. Cātuddisoti so paccekasambuddho mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena [abyāpajjhena (syā.) passa dī. ni. 3.308] pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena…pe… muditāsahagatena…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ…pe… abyāpajjena pharitvā viharati. Cātuddiso appaṭigho ca hotīti mettāya bhāvitattā ye puratthimāya disāya sattā te appaṭikūlā [appaṭikulā (bahūsu)] honti, ye dakkhiṇāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye pacchimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uttarāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye puratthimāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye dakkhiṇāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye pacchimāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uttarāya anudisāya sattā te appaṭikūlā honti, ye heṭṭhimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye uparimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti, ye disāsu vidisāsu sattā te appaṭikūlā honti; karuṇāya bhāvitattā muditāya bhāvitattā upekkhāya bhāvitattā ye puratthimāya disāya sattā te appaṭikūlā honti…pe… ye disāsu vidisāsu sattā te appaṭikūlā hontīti – cātuddiso appaṭigho ca hoti.
Santussamāno itarītarenāti so paccekasambuddho santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ [appaṭirūpaṃ (syā.)] āpajjati. Aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati, laddhā ca cīvaraṃ agadhito amucchito anajjhāpasanno [anajjhopanno (syā.)] ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṃ vuccati paccekasambuddho porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena…pe…
Santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena…pe… santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati. Aladdhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ na paritassati. Laddhā ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Tāya ca itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṃ vuccati paccekasambuddho porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhitoti – santussamāno itarītarena.
Parissayānaṃ sahitā achambhīti. Parissayāti dve parissayā – pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṃsā [gomahisā (syā.) mahāni. 5] hatthī ahī vicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassā iti vā. Ime vuccanti pākaṭaparissayā.
Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇaṃ thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ rāgo doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā. Ime vuccanti paṭicchannaparissayā.
Parissayāti kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṃvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaṃ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṃ parisahantīti – parissayā.
Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ? Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipadāya sīlesu paripūrakāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya jāgariyānuyogassa satisampajaññassa catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogassa, catunnaṃ sammappadhānānaṃ… catunnaṃ iddhipādānaṃ… pañcannaṃ indriyānaṃ… pañcannaṃ balānaṃ… sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ… ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa – imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Evaṃ parihānāya saṃvattantīti – parissayā.
Kathaṃ tatrāsayāti parissayā? Tatthete [tatra te (ka.)] pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā [udake udakāsayā (syā.)] pāṇā sayanti, vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti; evameva tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayāti. Evampi tatrāsayāti – parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā – “sāntevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā, sarasaṅkappā saṃññojanīyā [saññojanikā (ka.)], tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsiko vuccati. Tena samudācarena samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati.
“Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṃyojanīyā, tyassa anto vasanti anvāssavanti pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sāntevāsikoti vuccati. Tena samudācarena samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharatī”ti. Evampi, tatrāsayāti – parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā – “tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo [antarāmalaṃ (syā. ka.) passa itivu. 88] antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko, doso, bhikkhave…pe… moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā”ti.
Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.
Anatthajanano doso, doso cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
Duṭṭho atthaṃ na jānāti, duṭṭho dhammaṃ na passati;
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ doso sahate naraṃ.
Anatthajanano moho, moho cittappakopano;
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na passati;
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate naranti.
Evampi, tatrāsayāti – parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā – “tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya; doso kho, mahārāja…pe… moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya.
“Lobho doso ca moho ca, purisaṃ pāpacetasaṃ;
Hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva samphalan”ti [saphalanti (ka.) passa itivu. 50].
Evampi, tatrāsayāti – parissayā.
Vuttañhetaṃ bhagavatā –
“Rāgo ca doso ca itonidānā, aratī ratī lomahaṃso itojā;
Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajantī”ti [caṅkamivossajjantīti (syā. ka.) passa su. ni. 273-274].
Evampi, tatrāsayāti – parissayā.
Parissayānaṃ sahitāti parissaye sahitā ārādhitā ajjhottharitā pariyāditā paṭinissatāti – parissayānaṃ sahitā. Achambhīti so paccekasambuddho abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravo vigatalomahaṃso viharatīti – parissayānaṃ sahitā acchambhī, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Cātuddiso appaṭigho ca hoti, santussamāno itarītarena;
Parissayānaṃ sahitā achambhī, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------
八 四方有情無瞋怒 多少衣食住滿足
堪諸危難不動轉 應可獨行如犀角(四二)
「四方有情無瞋怒」〔之句中〕,四方者,彼辟支佛是以慈俱之心遍滿一方而住。
同樣於第二〔方〕,同樣於第三〔方〕,同樣於第四方。斯於上於下於橫,於一切處,於含一切〔有情〕世界,
自己一切見為廣大、偉大、無量、無怨恨、無瞋惱、遍滿慈俱心而住。
「於四方無瞋怒者」,慈之修習故於東方有情一切無厭逆,於西方有情一切無厭逆,於南方有情一切無厭逆,
於北方有情一切無厭逆,於東隅有情一切無厭逆,於西隅有情一切無厭逆,於南隅有情一切無厭逆,
於北隅有情一切無厭逆,於下方有情一切無厭逆,於上方有情一切無厭逆,於〔四〕方〔四〕維有情一切無厭逆。
悲之修習故,喜之修習故,捨之修習故,於東方有情一切無厭逆……乃至……於〔四〕方〔四〕維有情一切無厭逆。
此是「四方有情無瞋怒」〔之義〕。
「多少亦滿足」者,(一)彼辟支佛於多少衣服而滿足,於多少衣服而讚說滿足。又為衣服不適當而無陷邪求。
不得衣服亦無懼怖,得衣服亦不貪覓,不昏迷,不縛著,觀過患,有出離之慧而受用。
又彼多少衣服亦無以滿足高揚自己,亦無貶下他人。
其時而巧善,無懶惰、有正知、有所念住者,斯辟支佛言住古之最高聖種者。
(二)以多少之食物而滿足,多少之食物而讚說滿足。又為食物不適當而無陷於邪求。
不得食物亦無懼怖,得食物亦不貪覓,不昏迷,不縛著,觀過患,有出離之慧而受用。
又多少之食物亦無以滿足高揚自己,亦無貶下他人。
其時而巧善,無懶惰,有正知,有所念慮者,斯辟支佛言住古之最高聖種者。
(三)以多少之臥坐所而滿足,多少之臥坐所而讚說滿足。又為臥坐所之不適當而無陷於邪求。
不得臥坐所亦無懼怖,得臥坐所亦不貪覓,不昏迷,不縛著,觀過患,有出離之慧而受用。
又多少之臥坐所亦無以滿足高揚自己,亦無貶下他人。
其時而巧善,無懶惰,有正知,有所念慮者,斯辟支佛言住古之最高聖種者。
四以多少之病者資具藥品而滿足,多少之病者資具藥品而讚說滿足。又為病者之資具藥品不適當而無陷於邪求。
又得病者之資具藥品亦無懼怖,得病者之資具藥品亦不貪覓,不昏迷,不縛著,觀過患,有出離之慧而受用。
又多少之病者之資具藥品亦無以滿足高揚自己,亦無貶下他人。
其時而巧善,無懶惰,有正知,有所念慮者,斯辟支佛言住古之最高聖種者。此是「多少衣食住滿足」。
「堪諸危難不動轉」〔之句中〕,危難者,是(一)顯現之危難與(二)隱密危難之二危難。
(一)顯現之危難者云何?是有獅子、虎、豹、熊、鬣狗、狼、野牛、象、蛇、蠍、百足、
又盜賊又既遂未遂之凶暴人。
〔又〕眼病、耳病、鼻病、舌病、身病、頭病、外耳病、口腔病、齒痛、咳、喘息、外鼻病、熱病、老、腹病、
氣絕、赤痢、腹痛、虎列刺、癲、癰、庖瘡、肺病、癲癇、輪癬、疥癬、風癬、抓傷、皸裂、出血、糖尿病、
痔疾、疙疸、潰瘍、膽汁等起病、痰等起病、〔膽汁疾風〕集合病、氣候變化所生病、不等姿勢所生病、傷害所生病、
業報所生病、寒、暑、飢、渴、大便、小便、虻、蚊、風、炎熱、與爬行類(蛇類)之接觸。
此等言為顯現之危難。
(二)隱密之危難者云何?是身惡行、語惡行、意惡行、愛欲蓋、瞋恚蓋、惛沉睡眠蓋、掉舉惡作蓋、疑蓋、
貪、瞋、痴、忿、恨、覆、惱、嫉、慳、諂、誑、強情、激情、慢、過慢、憍、放逸、一切煩惱、一切惡行、
一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切不善行,此等言為隱密之危難。
「危難」者,由何義而為危難耶?是(一)征服〔善人〕故為危難。(二)至於〔善法之〕減退故為危難。
(三)〔不善法〕以其處為依所故為危難。
(一)征服〔善人〕故為危難者云何?彼等危難征其人,征服、勝、蹂躪、奪取、打破。如斯,「征服故為危難」。
(二)至於〔善法之〕滅退故為危難者云何?彼等危難至諸善法之減退、消滅。
諸善法者云何?是正行道、隨順之行道、無害敵之行道、隨義之行道、法隨法之行道、諸戒之完成、諸根之守護、
對食而知量、向警寤之努力、向念正知、四念住修習之努力、向四正勤、四神足、五根、五力、七覺支、
八支正道修習之努力。至於此等諸善法之減退、消滅。如斯,「至於減退故而為危難」。
(三)不善法以其處為依所故為危難者云何?此等之惡不善法生起而自體依止於其處。
譬如以洞穴為依所之生物橫臥於洞穴,以水為依所之生物橫臥於水中,以林為依所之生物橫臥於林中,
以樹為依所之生物橫臥於樹上,如斯,此等諸不善法生起而自體依止於其處。如斯,「依止於其處故是危難」。
即世尊如斯說:「諸比丘!與門人(煩惱)共,與阿闍梨(煩惱)共之比丘苦而不樂住」。
諸比丘!與門人共與阿闍梨共之比丘苦而不樂住者云何?
諸比丘!茲有比丘,以眼見色後,〔彼〕憶念思惟生起結縛惡不善法。
彼等之惡不善法於彼之內而住,隨住。故彼言與彼門人(內住者)共。彼等惡不善法於彼現行。
故〔彼〕與阿闍梨(現行者)言共。更又諸比丘!有比丘,以耳聞聲之後,以鼻嗅香之後,以舌嚐味之後,
以身觸所觸之後,以意識法之後,〔於彼〕憶念思惟生起結縛惡不善法。
彼等惡不善法住隨住於彼之內,故言〔彼〕與門人(內住者)共。彼等諸不善法現行於彼。
故言〔彼〕與阿闍梨(現行者)共。如斯,諸比丘!是與門人共,是與阿闍梨共之比丘苦而不樂住。
如斯,「以其處為依所故而為危難」。
又世尊已為斯說:「諸比丘!此等三之內垢、有內不友、內敵、內殺戮者、內反敵者」。
三者云何?諸比丘!貪是內垢、內不友、內敵、內殺戮者、內反敵者。
瞋是內垢、內不友、內敵、內殺戮者、內反敵者。痴是內垢、內不友、內敵、內殺戮者、內反敵者。
諸比丘!此等是三之內垢、內不友、內敵、內殺戮者、內反敵者。
貪者生不利 貪者心動亂
怖畏由內生 人不覺知彼
貪者不知義 貪者不見法
貪而征人故 時有黑闇冥
瞋者生不利 瞋者心動亂
怖畏由內生 人不覺知彼
瞋者不知義 瞋者不見法
忿而征人故 時有黑闇冥
痴者生不利 痴者心動亂
怖畏由內生 人不覺知彼
痴者不知義 痴者不見法
痴而征人故 時有黑闇冥
如斯亦「以其處為依所故而為危難」。
又世尊如斯說:「大王!於人有三法之生起。〔彼等〕於內生起不利益、苦、不樂住」。
三者云何?大王!於人有貪之生起。〔彼〕於內生起不利益、至苦、不樂住。大王!在人有瞋之生起。
〔彼〕於內生起不利益、至苦、不樂住。大王!於人有痴之生起。
〔彼〕於內生起不利益、至苦、不樂住。大王!於人有此等三法之生起。
〔彼〕於內生起不利益、至苦、不樂住。
自己之心中 生之貪瞋痴
害人有惡心 自果如〔枯〕竹
如斯亦「以其處為依所故為危難」。
又世尊如斯說:
貪與瞋為〔身體〕因 身毛豎立由此生
不樂與樂〔身〕等起 諸〔不善〕尋〔善〕意
如諸童子〔放〕捨鳥 〔一切諸鳥均〕放棄
如斯亦「以其處為依所故而為危難」。
「堪諸危難」者,是堪於諸危難,超乘、奪去、破碎。
「不動轉」者,是彼辟支佛無恐怖、不動轉、不駭怖、不逃走、捨斷怖畏、恐怖,離去身毛豎立而住。
此是「堪諸危難不動轉」〔之義〕。「應可獨行如犀角」。故彼辟支佛言:
四方〔有情〕無瞋怒 多少〔衣食住〕滿足
堪諸危難不動轉 應可獨行如犀角
☸.....................................................................
129.
Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, atho gahaṭṭhā gharamāvasantā;
Appossukko paraputtesu hutvā, eko care khaggavisāṇakappo.
Dussaṅgahā pabbajitāpi eketi pabbajitāpi idhekacce nissayepi diyyamāne uddesepi diyyamāne paripucchāyapi [paripucchepi (ka.)] diyyamāne cīvarepi diyyamāne pattepi diyyamāne lohathālakepi diyyamāne dhammakaraṇepi [dhammakarakepi (syā.)] diyyamāne parissāvanepi diyyamāne thavikepi diyyamāne upāhanepi diyyamāne kāyabandhanepi diyyamāne na suṇanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhapenti, anassavā avacanakarā paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontīti – dussaṅgahā pabbajitāpi eke.
Atho gahaṭṭhā gharamāvasantāti gahaṭṭhāpi idhekacce hatthimhipi diyyamāne…pe… rathepi khettepi vatthumhipi hiraññepi suvaṇṇepi diyyamāne gāmepi…pe… nigamepi nagarepi… raṭṭhepi… janapadepi diyyamāne na suṇanti na sotaṃ odahanti na aññācittaṃ upaṭṭhapenti, anassavā avacanakarā paṭilomavuttino aññeneva mukhaṃ karontīti – atho gahaṭṭhā gharamāvasantā.
Appossukko paraputtesu hutvāti attānaṃ ṭhapetvā sabbe imasmiṃ atthe paraputtā. Tesu paraputtesu appossukko hutvā abyāvaṭo hutvā anapekkho hutvāti – appossukko paraputtesu hutvā, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, atho gahaṭṭhā gharamāvasantā;
Appossukko paraputtesu hutvā, eko care khaggavisāṇakappo”ti.
☸---------------------------------------------------------------------
九 一類出家者 攝益之事難
住家在家者 於如此亦然
對他人子〔女〕 無有執心事
應如犀角之 可為獨遊行(四三)
「一類出家者,攝益之事難」,於此一類出家者雖亦與依止〔和尚〕,亦與總說(聖典),亦與遍問(義疏)亦與依服,
亦與缽,亦與銅碗,亦與水瓶,亦與濾水器,亦與剃刀,亦與履物,亦與腰帶,但不聞〔正法〕,不傾耳,
不起欲知之心,不聞、不從順,不遵〔他〕語,為違背行為,以顏外向。此是「一類出家者,攝益之事難」〔之義〕。
「住家在家者,亦然」者,於此一類在家者雖亦與象,亦與車,亦與田園,與宅地,與黃金,與金〔銀貨〕,
亦與村、街、市、地方、但不聞〔正法〕,不傾耳、不起欲知之心,不聞、不順從、不尊(他)語,為違背行為,
以顏外向。此是「住家在家者亦然」〔之義〕。
「對他人子〔女〕,無有執心事」〔之句中〕,他人之子者,是言於此情況除自己之一切者。
「對他人子〔女〕無有執心事」者,無有執心,不持關心,無有觀待〔愛著〕。
此是「對他人子女,無有執心事」〔之義〕。應如犀角之可為獨遊行。
故彼辟支佛言:
一類出家者 攝益之事難
住家在家者 〔於如此〕亦然
對他人子〔女〕 無有執心事
應如犀角之 可為獨遊行
☸.....................................................................
130.
Oropayitvā [voropayitvā (syā.)] gihibyañjanāni, sañchinnapatto [saṃsīnapatto (sī. aṭṭha.)] yathā koviḷāro;
Chetvāna vīro gihibandhanāni, eko care khaggavisāṇakappo.
Oropayitvā gihibyañjanānīti gihibyañjanāni vuccanti kesā ca massū ca mālā ca gandhañca vilepanañca ābharaṇañca pilandhanañca vatthañca pārupanañca veṭhanañca ucchādanaṃ parimaddanaṃ nhāpanaṃ [nahāpanaṃ (syā.)] sambāhanaṃ ādāsaṃ añjanaṃ mālāgandhavilepanaṃ mukhacuṇṇaṃ mukhalepanaṃ hatthabandhaṃ sikhābandhaṃ daṇḍaṃ nāḷikaṃ [nālikaṃ (ka.) passa dī. ni. 1.16] khaggaṃ chattaṃ citrupāhanaṃ uṇhīsaṃ maṇiṃ vāḷabījaniṃ odātāni vatthāni dīghadasāni [dīgharassāni (syā.)] iti vā. Oropayitvā gihibyañjanānīti gihibyañjanāni oropayitvā samoropayitvā nikkhipitvā paṭipassambhayitvāti – oropayitvā gihibyañjanāni.
Sañchinnapatto yathā koviḷāroti yathā koviḷārassa pattāni chinnāni sañchinnāni patitāni paripatitāni, evameva tassa paccekasambuddhassa gihibyañjanāni chinnāni sañchinnāni patitānīti – sañchinnapatto yathā koviḷāro.
Chetvāna vīro gihibandhanānīti. Vīroti vīriyavāti vīro, pahūti vīro, visavīti vīro, alamattoti vīro, sūroti vīro, vikkanto abhīrū acchambhī anutrāsī apalāyī pahīnabhayabheravoti vīro, vigatalomahaṃsoti vīro.
Virato idha [ārato idheva (syā.) passa su. ni. 536] sabbapākehi, nirayadukkhaṃ aticca vīriyavā so;
So vīriyavā padhānavā, dhīro [vīro (syā. ka.) passa su. ni. 536] tādi pavuccate tathattā.
Gihibandhanāni vuccanti puttā ca bhariyā ca dāsā ca dāsī ca ajeḷakā ca kukkuṭasūkarā ca hatthigavāssavaḷavā ca khettañca vatthu ca hiraññañca suvaṇṇañca gāmanigamarājadhāniyo ca raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, yaṃ kiñci rajanīyavatthu.
Chetvāna vīro gihibandhanānīti so paccekasambuddho vīro gihibandhanāni chinditvā samucchinditvā jahitvā vinodetvā byantīkaritvā anabhāvaṃ gametvāti – chetvāna vīro gihibandhanāni, eko care khaggavisāṇakappo. Tenāha so paccekasambuddho –
“Oropayitvā gihibyañjanāni, sañchinnapatto yathā koviḷāro,
Chetvāna vīro gihibandhanāni;
Eko care khaggavisāṇakappo”ti.
Paṭhamo vaggo.
☸---------------------------------------------------------------------
一○ 如晝度樹之落葉 取除鬚髮無俗相
雄者斷世之結縛 應可獨行如犀角(四四)
「取除鬚髮世俗相」〔之句中〕,「世俗之相」者,是髮、鬚、華鬘、薰香、塗料、纓絡、飾物、衣裳、纏物、
頭捲布、塗香、按摩、沐浴、洗髮劑、鏡、眼藥、華鬘、塗油、白粉、口紅、腕環、髮飾、杖、棒、刺、傘蓋、
有彩色履物、髻、寶珠、扇、長短之白衣等。「取除鬚髮世俗相」,是奪去、投棄、息。此是「取除世俗相」〔之義〕。
「如晝度樹之落葉」,譬如晝度樹之葉離落、已落葉、如斯,彼辟支佛之世俗相成為斷落。此是「如晝度樹之落葉」。
「雄者斷世之結縛」〔之句中〕者,是具精進者故而為雄者。是有能者故而為雄者。是權力者故而為雄者。
是有用者故而為雄者。
是勇者、英雄、戰士、無怖者、無懼者、無駭者、無敗走者、怖畏恐怖之捨斷者、身毛豎立之離去者故而為雄者。
遠離此世一切惡 越地獄苦精進者
有精進有精勤者 斯人其故言雄者
世俗之結縛者,是子、奴婢、奴僕、山羊、羊、雞、豚、象、牛、馬、田園、宅地、黃金、金〔銀貨〕、村、街、
王市、國土、地方、〔四兵之〕營舍、倉庫及所有可染愛之事物。
「雄者斷世之結縛」者,是雄者彼辟支佛斷世俗之結縛,正斷、捨、除去、滅除、令之滅無。
此是「雄者斷世之結縛」〔之義〕。應可獨行如犀角。
故彼辟支佛言:
如晝度樹之落葉 取除鬚髮無俗相
雄者斷世之結縛 應可獨行如犀角
'經 > 쿳따까 니까야' 카테고리의 다른 글
小義釋 3.4 Catutthavagga 第四品 (0) | 2025.01.26 |
---|---|
小義釋 3.2 Dutiyavagga 第二品 (0) | 2025.01.26 |
小義釋 2.17 Pārāyanatthutigāthāniddesa 彼岸道結語偈 (0) | 2025.01.26 |
小義釋2.14~2.16 (0) | 2025.01.26 |
小義釋 2.11~2.13 (0) | 2025.01.26 |