빠띠 삼비다 막가 Paṭisambhidāmagga 無礙解道 2.3

 2.3 Puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 布那迦問 

12.
Anejaṃ mūladassāviṃ, [iccāyasmā puṇṇako]
Atthi pañhena āgamaṃ;
Kiṃnissitā isayo manujā, khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.

Anejaṃ mūladassāvinti ejā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṃ sā ejā taṇhā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho anejo. Ejāya pahīnattā anejo. Bhagavā lābhepi na iñjati, alābhepi na iñjati, yasepi na iñjati, ayasepi na iñjati, pasaṃsāyapi na iñjati, nindāyapi na iñjati, sukhepi na iñjati, dukkhepi na iñjati na calati na vedhati nappavedhatīti – anejaṃ. Mūladassāvinti bhagavā mūladassāvī hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī pabhavadassāvī samuṭṭhānadassāvī āhāradassāvī ārammaṇadassāvī paccayadassāvī samudayadassāvī.

Tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ.

Vuttañhetaṃ bhagavatā – [passa a. ni. 3.112] “tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi? Lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Na, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. Atha kho, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo niraye tiracchānayoniyā pettivisaye attabhāvābhinibbattiyā”. Imāni tīṇi akusalamūlānīti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī…pe… samudayadassāvī. Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ.

Vuttañhetaṃ bhagavatā – “tīṇimāni…pe… na, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. Atha kho, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo deve ca manusse ca attabhāvābhinibbattiyā”. Imāni tīṇi kusalamūlānīti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī…pe… samudayadassāvī.

Vuttañhetaṃ bhagavatā – “ye keci, bhikkhave, dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā sabbe te avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā avijjāsamugghātā”. Sabbe te samugghātaṃ gacchantīti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī…pe… samudayadassāvī.

Vuttañhetaṃ bhagavatā – “ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī”ti bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī…pe… samudayadassāvī.

Atha vā, bhagavā jānāti passati. “Avijjā mūlaṃ saṅkhārānaṃ, saṅkhārā mūlaṃ viññāṇassa, viññāṇaṃ mūlaṃ nāmarūpassa, nāmarūpaṃ mūlaṃ saḷāyatanassa, saḷāyatanaṃ mūlaṃ phassassa, phasso mūlaṃ vedanāya, vedanā mūlaṃ taṇhāya, taṇhā mūlaṃ upādānassa, upādānaṃ mūlaṃ bhavassa, bhavo mūlaṃ jātiyā, jāti mūlaṃ jarāmaraṇassā”ti – bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī…pe… samudayadassāvī.

Atha vā, bhagavā jānāti passati. “Cakkhu mūlaṃ cakkhurogānaṃ, sotaṃ mūlaṃ sotarogānaṃ, ghānaṃ mūlaṃ ghānarogānaṃ, jivhā mūlaṃ jivhārogānaṃ, kāyo mūlaṃ kāyarogānaṃ, mano mūlaṃ cetasikānaṃ dukkhānan”ti – bhagavā jānāti passati. Evampi bhagavā mūladassāvī hetudassāvī nidānadassāvī sambhavadassāvī pabhavadassāvī samuṭṭhānadassāvī āhāradassāvī ārammaṇadassāvī paccayadassāvī samudayadassāvīti – anejaṃ mūladassāvī.

Iccāyasmā puṇṇakoti iccāti padasandhi…pe… āyasmā puṇṇako.

Atthi pañhena āgamanti pañhena atthiko āgatomhi, [pañhatthikāmha āgatā (bahūsu) passa mahāni. 192] pañhaṃ pucchitukāmo āgatomhi, pañhaṃ sotukāmo āgatomhīti – evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā, pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchitukāmānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ atthīti – evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā, pañhāgamo tuyhaṃ atthi, tvampi pahu tvamasi alamatto. Mayā pucchitaṃ kathetuṃ visajjetuṃ vahassetaṃ bhāranti [visajjetuṃ sandassetuṃ bhaṇitunti (syā.) vahassu + etaṃ] – evampi atthi pañhena āgamaṃ.

Kiṃ nissitā isayo manujāti kiṃ nissitā āsitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttā. Isayoti isināmakā ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujāti manussā vuccantīti – kiṃ nissitā isayo manujā.

Khattiyā brāhmaṇā devatānanti. Khattiyāti ye keci khattiyajātikā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikā. Devatānanti ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā, nigaṇṭhasāvakānaṃ nigaṇṭhā devatā, jaṭilasāvakānaṃ jaṭilā devatā, paribbājakasāvakānaṃ paribbājakā devatā, aviruddhakasāvakānaṃ aviruddhakā [avaruddhakasāvakānaṃ avaruddhakā (syā.)] devatā, hatthivatikānaṃ hatthī devatā, assavatikānaṃ assā devatā, govatikānaṃ gāvo devatā, kukkuravatikānaṃ kukkurā devatā, kākavatikānaṃ kākā devatā, vāsudevavatikānaṃ vāsudevo devatā, baladevavatikānaṃ baladevo devatā, puṇṇabhaddavatikānaṃ puṇṇabhaddo devatā, maṇibhaddavatikānaṃ maṇibhaddo devatā, aggivatikānaṃ aggi devatā, nāgavatikānaṃ nāgā devatā, supaṇṇavatikānaṃ supaṇṇā devatā, yakkhavatikānaṃ yakkhā devatā, asuravatikānaṃ asurā devatā, gandhabbavatikānaṃ gandhabbā devatā, mahārājavatikānaṃ mahārājāno devatā, candavatikānaṃ cando devatā, sūriyavatikānaṃ sūriyo devatā, indavatikānaṃ indo devatā, brahmavatikānaṃ brahmā devatā, devavatikānaṃ devo devatā, disāvatikānaṃ disā devatā, ye yesaṃ dakkhiṇeyyā te tesaṃ devatāti – khattiyabrāhmaṇā devatānaṃ.

Yaññamakappayiṃsu puthūdha loketi yaññaṃ vuccati deyyadhammo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ [mālāgandhaṃ vilepanaṃ (syā.) itivu. 75] seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Yaññamakappayiṃsūti yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tepi yaññaṃ kappenti. Yepi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tepi yaññaṃ kappenti. Yepi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tepi yaññaṃ kappenti. Puthūti yaññā vā ete puthū, yaññayājakā [yaññayajakā (syā.)] vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Kathaṃ yaññā vā ete puthū? Bahukānaṃ ete yaññā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālaṃ gandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ – evaṃ yaññā vā ete puthū.

Kathaṃ yaññayājakā vā ete puthū? Bahukā ete yaññayājakā khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca – evaṃ yaññayājakā vā ete puthū.

Kathaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū? Bahukā ete dakkhiṇeyyā puthū samaṇabrāhmaṇā kapaṇaddhikavanibbakayācakā [… vaṇibbakasāvakā (syā.) itivu. 75] – evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loketi manussaloketi yaññamakappayiṃsu – puthūdha loke.

Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti. Pucchāti tisso pucchā – adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā. Katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtatthāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati – ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā.

Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ. Aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati – ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā.

Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā saṃsayapakkhando [saṃsayapakkhanno (syā.)] hoti vimatipakkhando dveḷhakajāto – “evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho”ti! So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati – ayaṃ vimaticchedanā pucchā. Imā tisso pucchā.

Aparāpi tisso pucchā – manussapucchā, amanussapucchā, nimmitapucchā. Katamā manussapucchā? Manussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchanti, bhikkhū pucchanti, bhikkhuniyo pucchanti, upāsakā pucchanti, upāsikāyo pucchanti, rājāno pucchanti, khattiyā pucchanti, brāhmaṇā pucchanti, vessā pucchanti, suddā pucchanti, gahaṭṭhā pucchanti, pabbajitā pucchanti – ayaṃ manussapucchā.

Katamā amanussapucchā? Amanussā buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, nāgā pucchanti, supaṇṇā pucchanti, yakkhā pucchanti, asurā pucchanti, gandhabbā pucchanti, mahārājāno pucchanti, indā pucchanti, brahmāno pucchanti, devatāyo pucchanti – ayaṃ amanussapucchā.

Katamā nimmitapucchā? Yaṃ bhagavā rūpaṃ abhinimmināti manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ, so nimmito buddhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchati; bhagavā visajjeti [vissajjeti (ka.)] – ayaṃ nimmitapucchā. Imā tisso pucchā.

Aparāpi tisso pucchā – attatthapucchā, paratthapucchā, ubhayatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā – diṭṭhadhammikatthapucchā, samparāyikatthapucchā, paramatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā – anavajjatthapucchā, nikkilesatthapucchā, vodānatthapucchā. Aparāpi tisso pucchā – atītapucchā, anāgatapucchā, paccuppannapucchā. Aparāpi tisso pucchā – ajjhattapucchā, bahiddhāpucchā, ajjhattabahiddhāpucchā. Aparāpi tisso pucchā – kusalapucchā, akusalapucchā, abyākatapucchā. Aparāpi tisso pucchā – khandhapucchā, dhātupucchā, āyatanapucchā. Aparāpi tisso pucchā – satipaṭṭhānapucchā, sammappadhānapucchā, iddhipādapucchā. Aparāpi tisso pucchā – indriyapucchā, balapucchā, bojjhaṅgapucchā. Aparāpi tisso pucchā – maggapucchā, phalapucchā, nibbānapucchā.

Pucchāmi tanti pucchāmi taṃ yācāmi taṃ ajjhesāmi taṃ pasādemi taṃ “kathayassu me”ti pucchāmi taṃ. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ… sacchikā paññatti – yadidaṃ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti – pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. Tenāha so brāhmaṇo –

“Anejaṃ mūladassāviṃ, [iccāyasmā puṇṇako]
Atthi pañhena āgamaṃ;
Kiṃ nissitā isayo manujā, khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metan”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

第三 富那迦學童所問之義釋
一 尊者富那迦曰：
「〔佛〕見根本為不動 我已前來欲質問
為何仙人剎帝利 婆羅門及〔其他〕人
彼等在於此世間 廣營供養諸天神
世尊！我奉問尊師 尊師示彼請語我」(1043)
「〔佛〕見根本為不動」〔之句中〕，動者，是渴愛。即所有貪、染貪……乃至（一四頁參照）……貪欲、貪、不善根。

佛世尊捨斷根絕、彼之動、渴愛，如截頂之多羅樹成為滅無，於未來為不生起者。故佛是「不動」者。

動之捨斷故是不動，世尊雖對利得亦不動、雖對不利得亦不動、雖對名聲亦不動、雖對不名聲亦不動、

雖對賞讚亦不動、雖對毀訾亦不動、雖對樂亦不動、雖對苦亦不動、不動、不怖動、不動搖、不震、不震動、

不震駭、此是不動者。

「見根本」者，是世尊見根本、見因、見因緣、見發生、見等起、見食、見所緣、見緣、見集。
有三不善根，〔即〕貪不善根、瞋不善根、痴不善根。即世尊如斯說：「諸比丘！為諸業之集起有此等之三因緣。

〔即〕為諸業之集起有貪因緣、有瞋因緣、有痴因緣。

諸比丘！由貪所生之業、瞋所生之業、痴所生之業天不能認（得），人不能得，又其他所有善趣亦〔不能得〕，

但諸比丘！由貪所生之業、瞋所生之業、痴所生之業而地獄認（得），畜生界得，餓鬼界得，又其他所有惡趣〔得〕。

此等三不善根是地獄、畜生界、餓鬼界之身體發生〔因〕」。如斯世尊知見。如斯世尊見根本……乃至……是見集。
有三善根，〔即〕無貪善根、無瞋善根、無痴善根。即世尊如斯說：「諸比丘！〔為諸業之集起〕有此等之三因緣……

乃至……諸比丘！由無貪所生之業、無瞋所生之業、無痴所生之業而不得地獄，不得畜生界，不得餓鬼界，

又其他所有惡趣〔不得〕。但諸比丘！由無貪所生之業、無瞋所生之業、無痴所生之業而天得，人得，

又其他所有善趣〔得〕。此等三善根是天人之身體發生〔因〕」，如斯世尊知見，如斯世尊見根本……乃至……是見集。
又世尊已如斯說：「諸比丘！所有不善而有不善分，屬於不善之諸法皆以無明為根本，與無明合體。無明若害破，

彼等皆至害破」。世尊如斯知見，如斯世尊見根本……乃至……是見集。
又世尊已如斯說：「諸比丘！所有善而有善分，屬於善諸法皆以不放逸為根本，與不放逸合體。

說不放逸是彼等諸法之最高」。世尊如斯知見，如斯世尊見根本……乃至……是見集。
或又世尊知見：「無明是行之根本，行是識之根本，識是名色之根本，名色是六處之根本，六處是觸之根本，

觸是受之根本，受是愛之根本，愛是取之根本，取是有之根本，有是生之根本，生是老死之根本」世尊知見，

如斯世尊見根本……乃至……見集。
或又世尊知見：「眼是眼病之根本，耳是耳病之根本，鼻是鼻眼病之根本，舌是舌病之根本，

身是身病之根本意是心病之根本」世尊知見。

如斯世尊見根本、見因、見因緣、見發生、見等起、見食、見所緣、見緣、見集。

此是「〔佛〕見根本為不動」〔之義〕。
「尊者富那迦曰」〔之句中〕，「曰」，是句之接續。「尊者」是敬語。「富迦那」，是彼婆羅門之名。
「我已前來欲質問」，我來欲質問，欲質問而我來，欲聞質問之〔回答〕而我來。
如斯是「我已前來欲質問」〔之義〕。或又欲質問之人人，欲行質問之人人，欲聞質問之〔回答〕之人人來至，赴往，

接近，近侍。如斯亦是〔欲質問而來」〔之義〕。

或又欲問尊師而來者（我），尊師為有能者、有力者，與我共同而問、說、答、顯示、得語。

如斯亦是「我來欲質問」〔之義〕。
「為何仙人〔等〕之人人」〔之句中〕，所謂「為何」者，是依何、止著、繫著、近著、縛著、信解。

「仙人」者，是謂有仙人之名者。即所有活命〔外學〕出家為仙人之出家尼乾結髮〔外學〕苦行者。

「人人」即是人人之事。此是「為何仙人〔等〕之人人」〔之義〕。
「剎帝利與婆羅門於諸天神〔之句中〕」，剎帝利者，是所有剎帝利（王族）之出生者，婆羅門是所有呼為「卿者」

（婆羅門族）。「諸天神」者，是活命〔外學〕之弟子以活命〔外學〕是天神。

於尼乾之弟子，尼乾是天神，於結髮〔外學〕之弟子，結髮〔外學〕是天神，於普行者之弟子，普行者是天神，

於驅檳者之弟子，驅檳者是天神。於象務者，象是天神，於馬務者，馬是天神，於牛務者，牛是天神，於雞務者，

雞是天神，於鴉務者，鴉是天神，於世天務者，世天〔力士〕是天神，於力天務者，力天〔力士〕是天神，

於滿賢務者，滿賢〔夜叉〕是天神，於珠賢務者，珠賢〔夜叉〕是天神，於火務者，火是天神，於龍務者，龍是天神，

於金翅鳥務者，金翅鳥是天神，於夜叉務者，夜叉是天神，於阿修羅務者，阿修羅是天神，於犍闥婆務者，

犍闥婆是天神，於大王務者，大王是天神，於月務者，月是天神，於太陽務者，太陽是天神，於帝釋務者，

帝釋是天神，於梵天務者，梵天是天神，於天務者，天是天神，於方務者，〔禮拜〕方角是天神，

各自禮拜所供養者是彼人人天神。此是「廣為供養諸天神」〔之義〕。
「於此世間，廣營供養」〔之句中〕，供養〔物〕者，是衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、

著物、乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕之施物。

「營供養」者，（一）求衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、鬘、香、塗油、

臥床、住宅、燈具〔等〕供養之覓求、所遍求之人人亦營供養。又（二）是準備衣服、食物、臥坐所、

病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕供養之人人亦營供養。

又（三）衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、

燈具〔等〕供養〔物〕之施、獻、施捨人人亦營供養。「廣」者，（一）此等供養〔物〕多，又（二）獻此等供養之人人多，

又（三）此等之受施者多。
（一）此等供養〔物〕多者云何？此等之衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、衣物、乘物、

鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕之供養〔物〕多。此是「此等供養〔物〕多。

（二）獻此等供養之人人多者云何？是獻此等供養人人之剎帝利、婆羅門、毘舍、首陀、在家者、天人等多。

此是獻此等供養人人之多。（三）此等之受施者多者云何？是此等受施者之沙門、婆羅門、乞丐者、

行乞者〔及彼等之〕弟子。此是「此等之受施者多」。 「在此世間」者，是於人世間。此是「彼等於此世間」〔之義〕。
「世尊！我奉問尊師，尊師請語我」〔之句中〕，問者，是（一）為欲明解未見之問，（二）為欲〔向他〕合流已見之問，（三）為欲斷疑念之問之三問。
（一）為欲明解未見之問者云何？原來〔某者之〕特相未知、未見、未考量、未度知、未辨知、於未明暸之時為欲知見，為欲考量，為欲度知，為欲辨知，為欲明暸而問。此是「為欲明暸未見之問」。
（二）為欲〔向他〕合流已見之問者云何？原來〔某者之〕特相已知見、考量、度知、辨知、為明暸之時為欲與他諸賢之說合流而問。此是「為欲向他合流已見之問」。
（三）為斷疑念之問者云何？原來〔就某事〕「如斯耶？不然耶？何耶？云何耶？」
為疑所襲，為疑念所襲，於生迷惑之時，彼為欲斷〔彼〕疑念而問。此是「為欲斷疑念之問」。有此等之三問。
更有（一）人問、（二）非人問、（三）化人問之三問。
（一）人問者云何？是人接近佛世尊而問。〔即〕比丘問，比丘尼問，優婆塞問，優婆夷問，王問，剎帝利問婆羅門問，毘舍問，首陀問，在家者問，出家者問。此是「人問」。
（二）非人問者云何？是非人接近佛世尊而問。〔即〕龍問、金翅鳥問、夜叉問、阿修羅問、犍闥婆問、大王問、

帝釋問、梵天問、天神問。此是非人問。
（三）化人問者云何？世尊〔自〕有四肢五體化作完具諸根意所成之色身，彼之化人接近佛世尊而問，世尊答彼。

此是化人問。有此等之三問。
更有（一）自義問、（二）他義問、（三）兩義問之三問。
更有（一）現世義問、（二）來世義問、（三）第一義問之三問。
更有（一）無罪義問、（二）無煩惱義問、（三）淨白義問之三問。
更有（一）過去問、（二）未來問、（三）現在問之三問。
更有（一）內問、（二）外向、（三）內外問之三問。
更有（一）善問、（二）不善問、（三）無記問之三問。
更有（一）蘊問、（二）界問、（三）處問之三問。
更有（一）念住問、（二）正勤問、（三）神足問之三問。
更有（一）根問、（二）力問、（三）覺支問之三問。
更有（一）道問、（二）果問、（三）涅槃問之三問。
「世尊！我奉問尊師」者，我向尊師問，向尊師乞，向尊師求，向尊師信樂，請為我說。此是「我奉問尊師」〔之義〕。

「世尊」者，此是尊重之同義語……乃至……（一二頁以下參照）……此謂世尊〔語〕……是與作證共同施設者。

「尊師示彼請語我」者，是請語我，請言、示、施設、確立、開顯、分別、顯示、說明。此是「世尊！我奉問尊師，

尊師示彼請語我」〔之義〕。故婆羅門言。
尊者富那迦曰：
「〔佛〕見根本為不動 我已前來欲質問
為何仙人剎帝利 婆羅門及〔其他〕人
彼等在於此世間 廣營供養諸天神
世尊！我奉問尊師 尊師示彼請語我

☸.....................................................................

13.
Ye kecime isayo manujā, [puṇṇakāti bhagavā]
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, āsīsamānā puṇṇaka itthattaṃ [itthataṃ (syā.), itthabhāvaṃ (ka.)] ;
Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu.

Ye kecime isayo manujāti. Ye kecīti sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ pariyādiyanavacanametaṃ – ye kecīti. Isayoti isināmakā ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā ājīvakā nigaṇṭhā jaṭilā tāpasā. Manujāti manussā vuccantīti – ye kecime isayo manujā puṇṇakāti bhagavā.

Khattiyā brāhmaṇā devatānanti. Khattiyāti ye keci khattiyajātikā. Brāhmaṇāti ye keci bhovādikā. Devatānanti ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā…pe… disāvatikānaṃ disā devatā. Ye yesaṃ dakkhiṇeyyā, te tesaṃ devatāti – khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ.

Yaññamakappayiṃsu puthūdha loketi. Yaññaṃ vuccati deyyadhammo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Yaññamakappayiṃsūti yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tepi yaññaṃ kappenti. Puthūti yaññā vā ete puthū, yaññayājakā vā ete puthū, dakkhiṇeyyā vā ete puthū…pe… evaṃ dakkhiṇeyyā vā ete puthū. Idha loketi manussaloketi yaññamakappayiṃsu – puthūdha loke.

Āsīsamānā puṇṇaka itthattanti. Āsīsamānāti rūpapaṭilābhaṃ āsīsamānā, saddapaṭilābhaṃ āsīsamānā, gandhapaṭilābhaṃ āsīsamānā, rasapaṭilābhaṃ āsīsamānā, phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ āsīsamānā, puttapaṭilābhaṃ āsīsamānā, dārapaṭilābhaṃ āsīsamānā, dhanapaṭilābhaṃ āsīsamānā, yasapaṭilābhaṃ āsīsamānā, issariyapaṭilābhaṃ āsīsamānā, khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsīsamānā, brāhmaṇamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsīsamānā, gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsīsamānā, cātumahārājikesu [cātummahārājikesu (syā.)] devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsīsamānā, tāvatiṃsesu devesu yāmesu devesu tusitesu devesu nimmānaratīsu devesu paranimmitavasavattīsu devesu brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsīsamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti āsīsamānā.

Puṇṇaka itthattanti ettha attabhāvābhinibbattiṃ āsīsamānā ettha khattiyamahāsālakule attabhāvābhinibbattiṃ āsīsamānā…pe… ettha brahmakāyikesu devesu attabhāvābhinibbattiṃ āsīsamānā icchamānā sādiyamānā patthayamānā pihayamānā abhijappamānāti āsīsamānā – puṇṇaka itthattaṃ.

Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsūti jarānissitā byādhinissitā maraṇanissitā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā. Yadeva te jātinissitā tadeva te jarānissitā. Yadeva te jarānissitā tadeva te byādhinissitā. Yadeva te byādhinissitā tadeva te maraṇanissitā. Yadeva te maraṇanissitā tadeva te sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā. Yadeva te sokaparidevadukkhadomanassupāyāsanissitā tadeva te gatinissitā. Yadeva te gatinissitā tadeva te upapattinissitā. Yadeva te upapattinissitā tadeva te paṭisandhinissitā. Yadeva te paṭisandhinissitā tadeva te bhavanissitā. Yadeva te bhavanissitā tadeva te saṃsāranissitā. Yadeva te saṃsāranissitā tadeva te vaṭṭanissitā allīnā upagatā ajjhositā adhimuttāti – jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsu. Tenāha bhagavā –

“Ye kecime isayo manujā, [puṇṇakāti bhagavā]
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, āsīsamānā puṇṇaka itthattaṃ;
Jaraṃ sitā yaññamakappayiṃsū”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

二 世尊宣示：富那迦！
所有此等之仙人 剎帝利與婆羅門
彼等在於此世間 廣營供養諸天神
彼等希望此狀態 依著老〔死〕營供養」 （一○四四）
「所有此等之仙人」〔之句中〕，「所有此等」者，是普遍一切，一切之一切，無殘無餘〔之義〕。

仙人者，謂有仙人之名者。

即仙人之出家為出家所有活命〔外學〕、尼乾、結髮〔外學〕、苦行者。

所謂人人，是人之事。此是「所有此等之仙人」〔之義〕。「富那迦」是世尊呼彼婆羅門之名。

「世尊」是尊重之同義語……乃至……（一二頁以下參照）……此之世尊與（所謂語）……成為與作證為共同施設者。

此是「世尊宣示：富那迦！」〔之義〕。
「剎帝利與婆羅門於諸天神」〔之句中〕，剎帝利，是所有剎帝利之生活者。婆羅門是所有「呼為卿者」。

「諸天神」者，於活命〔外學〕之弟子，活命〔外學〕是天神……乃至（四七頁以下參照）……於方務者，

〔禮拜〕方角是天神，各自所禮拜供養者是彼人人之天神。此是「諸天神」〔之義〕。
「於此世間，廣營供養」〔之句中〕「供養〔物〕」，是衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、著物、

乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕之設物。「營供養」者，（一）是求衣服、食物、臥坐所、

病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕之供養，覓求，

所遍求之人人亦營供養。又（二）是準備衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、

鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕供養之人人亦營供養。又（三）是施衣服、食物、臥坐所、

病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕之供養〔物〕、獻、

施捨之人人亦營供養。「廣」者，是此等供養〔物〕多，又獻此等供養人人多，又此等受施者多。

此等供養〔物〕多者云何？……乃至（四九頁參照）……此是「此等受施者多」。於此世間者，是於人世間。

此是「彼等在於此世間，廣營供養」〔之義〕。
「富那迦！希望此狀態」〔之句中〕，希望者，是希望色之獲得，希望聲之獲得，希望香之獲得，希望味之獲得，

希望觸之獲得，希望子之獲得，希望妻之獲得，希望財之獲得，希望名聲之獲得，希望於自在之獲得，

希望於剎帝利大家身體之獲得，希望於婆羅門大家身體之獲得，希望於居士大家身體之獲得，

希望於四大王天身體之獲得，希望於三十三天、夜摩天、都率天、化樂天、他化自在天、梵眾天身體之獲得，

樂、冀求、冀望、熱望。此是「希望」〔之義〕。
「富那迦希望此狀態」〔之句中〕，在此處希望身體之發生，即希望於此剎帝利大家身體之發生，

希望於此婆羅門大家身體之發生，希望於此居士大家身體之發生，希望於四大王天身體之發生，

希望於此三十三天、此夜摩天、此都率天、此化樂天、此他化自在天、此梵眾天身體之發生，是樂，冀求，

冀望，熱望也。此是「希望此狀態」〔之義〕。
「依著老死營供養」〔之句中〕，「依著老死」是依止老，依止病，依止死，依止愁悲苦憂惱。依止於生，

此即依止於老，依止於老者，此即依止於病，依止於病者，此即依止於死，依止於死者，此即依止於愁悲苦憂惱，

依止於愁悲苦憂惱者，此即依止於趣，依止於趣者，此即依止於生起，依止於生起者，此即依止於結生，

依止於結生者，此即依止於有，依止於有者，此即依止於輪迴，依止於輪迴者，此即依止、止著、近著、

縛著，信解於輪迴。此是「依著老死營供養」〔之義〕。故世尊已宣示。
世尊宣示：
「所有此等之仙人 剎帝利與婆羅門
彼等在於此世間 廣營供養諸天神
彼等希望此狀態 依著老〔死〕營供養」
☸.....................................................................

14.
Ye kecime isayo manujā, [iccāyasmā puṇṇako]
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā;
Atāruṃ [atāruṃ (syā. ka.)] jātiñca jarañca mārisa, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.
Ye kecime isayo manujāti. Ye kecīti…pe….

Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattāti. Kaccisūti saṃsayapucchā vimatipucchā dveḷhakapucchā anekaṃsapucchā – “evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho”ti – kaccisu. Teti yaññayājakā vuccanti. Bhagavāti gāravādhivacanaṃ…pe… sacchikā paññatti, yadidaṃ bhagavāti – kaccisu te bhagavā. Yaññapathe appamattāti yaññoyeva vuccati yaññapatho. Yathā ariyamaggo ariyapatho devamaggo devapatho brahmamaggo brahmapatho, evameva yaññoyeva vuccati yaññapatho. Appamattāti yaññapathe appamattā sakkaccakārino sātaccakārino aṭṭhitakārino anolīnavuttino anikkhittacchandā anikkhittadhurā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyāti – tepi yaññapathe appamattā. Yepi yaññaṃ esanti gavesanti pariyesanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ sakkaccakārino…pe… tadadhipateyyā, tepi yaññapathe appamattā. Yepi yaññaṃ abhisaṅkharonti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ sakkaccakārino…pe… tadadhipateyyā, tepi yaññapathe appamattā. Yepi yaññaṃ denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ sakkaccakārino …pe… tadadhipateyyā, tepi yaññapathe appamattāti – kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā.

Atāruṃ jātiñca jarañca mārisāti jarāmaraṇaṃ atariṃsu uttariṃsu patariṃsu samatikkamiṃsu vītivattiṃsu. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti – atāru jātiñca jarañca mārisa.

Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmi tanti pucchāmi taṃ yācāmi taṃ ajjhesāmi taṃ pasādemi taṃ kathayassu meti – pucchāmi taṃ. Bhagavāti gāravādhivacanaṃ…pe… sacchikā paññatti – yadidaṃ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti – pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. Tenāha so brāhmaṇo –

“Ye kecime isayo manujā, [iccāyasmā puṇṇako]
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṃ;
Yaññamakappayiṃsu puthūdha loke, kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā;
Atāru jātiñca jarañca mārisa, pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metan”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

三 尊者富那迦曰：
「所有此等之仙人 剎帝利與婆羅門
彼等在於此世間 廣營供養諸天神
於供養路不放逸 果度生老與否耶」
世尊！我向尊師問 尊師示彼請語我」(1045)
「所有此等之仙人」〔之句中〕，「所有此等」……乃至（五二頁參照）……於供養路不放逸〔之句中〕，「果」者，是「如斯耶」？「不然耶」？「成何耶」？「云何耶」？是疑之質問、疑念之質問、迷惑之質問。此是「果」〔之義〕。「彼等」是奉獻供養之人人。
「世尊」是尊重之同義語……乃至（一二頁以下參照）……世尊之〔語〕……是與作證共同施設者。於「供養路不放逸」〔之句中〕供養言為供養路。譬如聖道〔言〕為聖路，天道〔言〕為天路，梵道〔言〕為梵路，如是供養言為供養路。「不放逸」者，
是於供養路不放逸、恭敬而作、常作、堅住作、不萎縮行、不放棄〔欲行之〕欲，不放棄責任而行彼，屢屢為彼，重視彼，向於彼，傾於彼，赴於彼，信解彼，是以彼為主。此是「於供養路不放逸」〔之義〕。恭敬作……乃至（前方參照）……以彼為主，求衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕之供養，覓求、所遍求之人人亦於供養路不放逸。
恭敬作……乃至……以彼為主，準備衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕供養之人人亦是「於供養路不放逸」。恭敬而作……乃至……以此為主施衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具〔等〕供養，獻施捨之人人亦是「於供養路不放逸」。此是「於供養路不放逸」〔之義〕。
「果度生老與否耶？我尊！」是「能度」生、老、死耶？越度耶？度過耶？超度耶？離越耶？此是「果度生老與否耶」〔之義〕。「我尊者」，是敬語、敬重語、尊重語、尊敬語。此是「我尊！度生老耶」〔之義〕。
「世尊！我向尊師問，尊師示彼請語我」〔之句中〕，「我向尊師問」者，是我向尊師問，向尊師乞，向尊師求，向尊師信樂，請為我說。此是「我向尊師問」〔之義〕。
世尊此是尊重之同義語……乃至（一二頁以下參照）……此謂世尊之語……是與作證共同施設者。「請為我語」者，是請語我以彼、言、示、施設、確立、開顯、分別、顯示、說明。此是「世尊！我向尊師問，尊師示彼請語我」〔之義〕。故彼婆羅門言。
尊者富那迦曰：
所有此等之仙人 剎帝利與婆羅門
彼等在於此世間 廣營供養諸天神
於供養路不放逸 果度生老與否耶
世尊！我向尊師問 尊師示彼請語我
☸.....................................................................

15.
Āsīsanti [āsiṃsanti (syā.)] thomayanti, abhijappanti juhanti; [Puṇṇakāti bhagavā]
Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ, te yājayogā bhavarāgarattā;
Nātariṃsu jātijaranti brūmi.

Āsīsanti thomayanti abhijappanti juhantīti. Āsīsantīti rūpapaṭilābhaṃ āsīsanti, saddapaṭilābhaṃ āsīsanti, gandhapaṭilābhaṃ āsīsanti, rasapaṭilābhaṃ āsīsanti, phoṭṭhabbapaṭilābhaṃ āsīsanti, puttapaṭilābhaṃ āsīsanti, dārapaṭilābhaṃ āsīsanti, dhanapaṭilābhaṃ āsīsanti, yasapaṭilābhaṃ āsīsanti, issariyapaṭilābhaṃ āsīsanti, khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsīsanti, brāhmaṇamahāsālakule…pe… gahapatimahāsālakule attabhāvapaṭilābhaṃ āsīsanti, cātumahārājikesu devesu…pe… brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ āsīsanti icchanti sādiyanti patthayanti pihayantīti – āsīsanti.

Thomayantīti yaññaṃ vā thomenti phalaṃ vā thomenti dakkhiṇeyye vā thomenti. Kathaṃ yaññaṃ thomenti? Suciṃ dinnaṃ [viyaṃ dinnaṃ (syā.)], manāpaṃ dinnaṃ, paṇītaṃ dinnaṃ, kālena dinnaṃ, kappiyaṃ dinnaṃ, viceyya dinnaṃ, anavajjaṃ dinnaṃ, abhiṇhaṃ dinnaṃ dadaṃ cittaṃ pasāditanti – thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ yaññaṃ thomenti.

Kathaṃ phalaṃ thomenti? Ito nidānaṃ rūpapaṭilābho bhavissati…pe… brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābho bhavissatīti – thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ phalaṃ thomenti.

Kathaṃ dakkhiṇeyye thomenti? Dakkhiṇeyyā jātisampannā gottasampannā ajjhāyakā mantadharā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padakā veyyākaraṇā lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayāti, vītarāgā vā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā, saddhāsampannā sīlasampannā samādhisampannā paññāsampannā vimuttisampannā vimuttiñāṇadassanasampannāti – thomenti kittenti vaṇṇenti pasaṃsanti. Evaṃ dakkhiṇeyye thomentīti – āsīsanti thomayanti.

Abhijappantīti rūpapaṭilābhaṃ abhijappanti, saddapaṭilābhaṃ abhijappanti, gandhapaṭilābhaṃ abhijappanti, rasapaṭilābhaṃ abhijappanti…pe… brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ abhijappantīti – āsīsanti thomayanti abhijappanti. Juhantīti juhanti denti yajanti pariccajanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyanti – āsīsanti thomayanti abhijappanti juhanti puṇṇakāti bhagavā.

Kāmābhijappanti paṭicca lābhanti rūpapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti, saddapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti…pe… brahmakāyikesu devesu attabhāvapaṭilābhaṃ paṭicca kāme abhijappanti pajappantīti – kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ.

Te yājayogā bhavarāgarattā nātariṃsu jātijaranti brūmīti teti yaññayājakā vuccanti, yājayogāti yājayogesu yuttā payuttā āyuttā samāyuttā taccaritā tabbahulā taggarukā tanninnā tappoṇā tappabbhārā tadadhimuttā tadadhipateyyāti – te yājayogā, bhavarāgarattāti bhavarāgo vuccati yo bhavesu bhavacchando bhavarāgo bhavanandī bhavataṇhā bhavasineho bhavapariḷāho bhavamucchā bhavajjhosānaṃ. Bhavarāgena bhavesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti – te yājayogā bhavarāgarattā.

Nātariṃsu jātijaranti brūmīti te yājayogā bhavarāgarattā jātijarāmaraṇaṃ nātariṃsu na uttariṃsu na patariṃsu na samatikkamiṃsu na vītivattiṃsu, jātijarāmaraṇā anikkhantā anissaṭā anatikkantā asamatikkantā avītivattā antojātijarāmaraṇe parivattanti antosaṃsārapathe parivattanti. Jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtāti; brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti – te yājayogā bhavarāgarattā nātariṃsu jātijaranti brūmi. Tenāha bhagavā –

“Āsīsanti thomayanti, abhijappanti juhanti; [Puṇṇakāti bhagavā]
Kāmābhijappanti paṭicca lābhaṃ, te yājayogā bhavarāgarattā;
Nātariṃsu jātijaranti brūmī”ti.
☸---------------------------------------------------------------------

四 世尊宣示：「富那迦！
希望讚歎望獻供 緣於利得熱望欲
彼等供養有貪染 我言不度生與死」(1046)
「希望讚歎望獻供」〔之句中〕，希望者，是希望色之獲得、希望聲之獲得、希望香之獲得、希望味之獲得、希望子之獲得、希望妻之獲得、希望財之獲得、希望名聲之獲得、希望自在之獲得、希望於剎帝利大家身體之獲得、希望於婆羅門大家身
體之獲得、希望於居士大家身體之獲得、於四大王天……乃至（五四頁參照）希望於梵眾天身體之獲得，樂、冀求、冀望、熱望。此是「希望」〔之義〕。讚歎是（一）讚歎供養，（二）讚歎果，（三）讚歎受施者。
（一）讚歎供養者云何？「〔此供養〕是可愛施，適意施，勝妙施，適切施，簡擇施，無罪施，屢屢施，施而〔施者之〕心信樂」而讚歎，稱譽，讚說，賞讚。如斯是「讚嘆供養」。
（二）讚歎果者云何？「於此之〔供養〕因緣而〔供養者〕可獲得色，可獲得聲，可獲得香，可獲得味，可獲得觸，剎帝利大家，婆羅門大家……乃至（五四頁參照）……可獲得於梵眾天之身體」而為讚歎、稱譽、讚說、賞讚。如斯是「讚歎果」。
（三）讚歎受施者云何？「受施者具足生（善生），具足姓，習誦〔聖典〕，持真言，通達三吠陀、語彙、儀軌、音韻語原論〔阿闊婆吠陀〕為第五傳說〔諸書典之〕句與解說（文法），熟達順世論、大人相論、離貪、為貪之調伏而為行道，離瞋、為瞋之調伏而為行道，離痴、為痴之調伏而為行道，已具足信，具足戒，具足定，具足慧，具足解脫，具足解脫智見」，而為讚歎，稱譽，讚說，賞讚。如斯是「讚歎受施者」。
「熱望」者，是熱望色之獲得，熱望聲之獲得，熱望香之獲得，熱望味之獲得，熱望觸之獲得，熱望於剎帝利大家身體之獲得……乃至（五四頁參照）……熱望於梵眾天身體之獲得。此是「希望讚歎獻熱望」〔之義〕。「獻」成為獻供，施、供養、施
捨、衣服、食物、臥坐所、病者之資具藥品、食物、飲物、著物、乘物、鬘、香、塗油、臥床、住宅、燈具。此是「希望讚歎獻熱望」〔之義〕。
「世尊宣示：富那迦！」〔之句中〕，「富那迦！」，是世尊呼彼婆羅門之名。「世尊」，此是尊重之同義語……乃至（一二頁以下參照）……世尊之（語）此……是與作證共同為施設者。此是「世尊宣示：富那迦！」〔之義〕。
「緣於利得熱望欲」，緣於色之獲得而熱望欲，緣於聲之獲得而熱望欲，……乃至（五四頁參照）……緣於梵眾天身體之獲得而熱望欲，切望、翹望。此是「緣於利得熱望欲」〔之義〕。
「彼等供養有貪染，我言不度生與死〕〔之句中〕，「彼等」是行供養之人人。行供養者，「是行供養」、加行、熱心、專心、行彼、屢屢為彼、重彼、向於彼、傾於彼、赴於彼、信解彼，是以彼為主。此是「行供養」〔之義〕。「有貪染」之（句中），有貪者是渴愛。即對所有之有有欲、有貪、有喜、有渴愛、有愛情、有渴、有熱惱、有昏迷、有縛著，由於有貪對諸有而貪、貪覓、昏迷、縛著、懸、懸著、礙著。此是「彼等供養有貪染」〔之義〕。
「我言不度生與死」，彼等行供養而受有貪所染，不得度生老死，不得越度，不得度過，不得超越，不得離越，不出離生老死，不棄遣，不越度，不超越，不離越，於生老死之中而動作，於輪迴路之中而動作，從於生，為老所瀰漫，為病所打勝，為死所害破，無救護所，無避難所，無皈依所，我言無皈依之狀態，示、施設、確立、開顯、分別、顯示、說明。此是「彼等供養有貪染，我言不度生與老」〔之義〕。
故世尊已能宣示：
希望讚歎獻熱望 緣於利得熱望欲
彼等供養有貪染 我言不度生與死
☸.....................................................................

16.
Te ce nātariṃsu yājayogā, [iccāyasmā puṇṇako]
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa;
Atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisa;
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ.

Te ce nātariṃsu yājayogāti te yaññayājakā yājayogā bhavarāgarattā jātijarāmaraṇaṃ nātariṃsu na uttariṃsu na patariṃsu na samatikkamiṃsu na vītivattiṃsu, jātijarāmaraṇā anikkhantā anissaṭā anatikkantā asamatikkantā avītivattā antojātijarāmaraṇe parivattanti antosaṃsārapathe parivattanti. Jātiyā anugatā jarāya anusaṭā byādhinā abhibhūtā maraṇena abbhāhatā atāṇā aleṇā asaraṇā asaraṇībhūtāti – te ce nātariṃsu yājayogā.

Iccāyasmā puṇṇakoti. Iccāti padasandhi…pe… āyasmā puṇṇako.

Yaññehi jātiñca jarañca mārisāti. Yaññehīti yaññehi pahūtehi yaññehi vividhehi yaññehi puthūhi. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappatissādhivacanametaṃ mārisāti – yaññehi jātiñca jarañca mārisa.

Atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisāti atha ko eso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayi [vītivatti (ka.)]. Mārisāti piyavacanaṃ garuvacanaṃ sagāravasappattissādhivacanametaṃ mārisāti – atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisa.

Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metanti. Pucchāmi tanti pucchāmi taṃ yācāmi taṃ ajjhesāmi taṃ pasādemi taṃ kathayassu metanti – pucchāmi taṃ. Bhagavāti gāravādhivacanaṃ…pe… sacchikā paññatti – yadidaṃ bhagavāti. Brūhi metanti brūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti – pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metaṃ. Tenāha so brāhmaṇo –

“Te ce nātariṃsu yājayogā, [iccāyasmā puṇṇako]
Yaññehi jātiñca jarañca mārisa;
Atha ko carahi devamanussaloke, atāri jātiñca jarañca mārisa;
Pucchāmi taṃ bhagavā brūhi metan”ti.

☸---------------------------------------------------------------------

 

五 尊者富那迦曰：
彼等行供養 若不度生老
我尊！如若然 果在天人界
何人由供養 得度生老耶
我向尊師問 尊師請語我 (1047)
「彼等行供養若不度生老」者，彼等行供養之人人，行供養為貪所染，不得度生老死，不得越度，不得度過，不得超越，不得離越，為不出離生老死，為不棄遣，為不越度，為不超越，為不離越，於生老死之中而動作，於輪迴路之中而動作，從
於生，為老所瀰漫，為病所打勝，為死所害破，無救護所，無避難所，無皈依所，如為於無皈依之狀態。此是「彼等行供養若不度生死」〔之義〕。
「尊者富那迦曰」〔之句中〕，「曰」，是此句之接續……乃至（一○頁參照）……此是「尊者富那迦曰」〔之義〕。
我尊！依供養而生或老〔之句中，依供養者，〕是依供養、獻供、種種之供養，多供養。我尊！是敬語、敬重語、尊敬語。此是「我尊！依供養而生、老」〔之義〕。
「我尊！如若然，果在天人界？何人得度生老耶？」然者，何人含天、含魔、含梵天之於世界，含沙門、婆羅門，含天與人之於人人之中，得生老死耶？得越度耶？得度過耶？得超越耶？得離越耶？我尊！是此敬語、敬重語、尊重語、尊敬語。此是「然者果於天界人界何人得度生老耶？」〔之義〕。
「我向尊師問，世尊請語我」〔之句中〕，〔我向尊師問」者，是我向尊師問，乞於尊師，求於尊師，信樂於尊師，請向我說。此是「我向尊師問」〔之義〕。世尊，此是尊重之同義語……乃至（一二頁以下參照）……此謂世尊之語……是與作證共同施
設者。「請語我」者，請向我語，言、示、施設、確立、開顯、分別、顯示、說明。

此是「世尊！我向尊師問請語我」〔之義〕。故彼婆羅門言。
尊者富那迦曰：
「彼等行供養 若不度〔生老〕
我尊！若然 果於大人界
何人由供養 得度生老者
我向尊師問 〔世尊〕請語我 

☸---------------------------------------------------------------------

 

17.
Saṅkhāya lokasmi [lokasmiṃ (syā. ka.)] paroparāni, [puṇṇakāti bhagavā]
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke;
Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmi.

Saṅkhāya lokasmi paroparānīti saṅkhā vuccati ñāṇaṃ yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Paroparānīti oraṃ vuccati sakattabhāvo, paraṃ vuccati parattabhāvo oraṃ vuccati sakarūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ, paraṃ vuccati pararūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ; oraṃ vuccati cha ajjhattikāni āyatanāni, paraṃ vuccati cha bāhirāni āyatanāni. Oraṃ vuccati manussaloko, paraṃ vuccati devaloko; oraṃ vuccati kāmadhātu, paraṃ vuccati rūpadhātu arūpadhātu; oraṃ vuccati kāmadhātu rūpadhātu, paraṃ vuccati arūpadhātu. Saṅkhāya lokasmi paroparānīti paroparāni aniccato saṅkhāya dukkhato rogato gaṇḍato…pe… nissaraṇato saṅkhāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti – saṅkhāya lokasmi paroparāni. Puṇṇakāti bhagavāti. Puṇṇakāti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavāti gāravādhivacanametaṃ…pe… yadidaṃ bhagavāti – puṇṇakāti bhagavā.

Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loketi. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Iñjitanti taṇhiñjitaṃ diṭṭhiñjitaṃ māniñjitaṃ kilesiñjitaṃ kāmiñjitaṃ. Yassime iñjitā natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. Kuhiñcīti kuhiñci kismiñci katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke…pe… āyatanaloketi – yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke.

Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmīti. Santoti rāgassa santattā santo, dosassa…pe… mohassa… kodhassa… upanāhassa… makkhassa… sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā [nijjhātattā (ka.) mahāni. 18] nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti santo; vidhūmoti kāyaduccaritaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ [byantikataṃ (ka.)], vacīduccaritaṃ…pe… manoduccaritaṃ vidhūmitaṃ vidhamitaṃ sositaṃ visositaṃ byantīkataṃ, rāgo… doso… moho vidhūmito vidhamito sosito visosito byantīkato, kodho… upanāho… makkho… paḷāso… issā… macchariyaṃ… māyā… sāṭheyyaṃ… thambho… sārambho… māno… atimāno… mado… pamādo… sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā vidhūmitā vidhamitā sositā visositā byantīkatā. Atha vā, kodho vuccati dhūmo –

Māno hi te brāhmaṇa khāribhāro, kodho dhūmo bhasmani [gammani (syā.)] mosavajjaṃ;
Jivhā sujā hadayaṃ [tapparassa (syā.)] jotiṭṭhānaṃ, attā sudanto purisassa joti.

Api ca, dasahākārehi kodho jāyati – anatthaṃ me acarīti kodho jāyati, anatthaṃ me caratīti kodho jāyati, anatthaṃ me carissatīti kodho jāyati, piyassa me manāpassa anatthaṃ acari, anatthaṃ carati, anatthaṃ carissatīti kodho jāyati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari, atthaṃ carati, atthaṃ carissatīti kodho jāyati, aṭṭhāne vā pana kodho jāyati. Yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṃ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṃ doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo [assuropo (syā.)] anattamanatā cittassa – ayaṃ vuccati kodho.

Api ca, kodhassa adhimattaparittatā veditabbā. Atthi kañci [kiñci (ka.) mahāni. 85] kālaṃ kodho cittāvilakaraṇamatto hoti, na ca tāva mukhakulānavikulāno hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho mukhakulānavikulānamatto hoti, na ca tāva hanusañcopano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho hanusañcopanamatto hoti, na ca tāva pharusavācaṃ nicchāraṇo [pharusavācanicchāraṇo (syā.)] hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho pharusavācaṃ nicchāraṇamatto hoti, na ca tāva disāvidisānuvilokano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho disāvidisānuvilokanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaparāmasano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍasatthaparāmasanamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabbhukkiraṇo hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍasatthaabbhukkiraṇamatto hoti, na ca tāva daṇḍasatthaabhinipātano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho daṇḍasatthaabhinipātanamatto hoti, na ca tāva chinnavicchinnakaraṇo hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho chinnavicchinnakaraṇamatto hoti, na ca tāva sambhañjanapalibhañjano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho sambhañjanapalibhañjanamatto hoti, na ca tāva aṅgamaṅgaapakaḍḍhano hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho aṅgamaṅgaapakaḍḍhanamatto hoti, na ca tāva jīvitāvoropano [jīvitapanāsano (syā.) mahāni. 85] hoti. Atthi kañci kālaṃ kodho jīvitāvoropanamatto hoti, na ca tāva sabbacāgapariccāgāya saṇṭhito hoti. Yato kodho paraṃ puggalaṃ ghātetvā attānaṃ ghāteti, ettāvatā kodho paramussadagato paramavepullapatto hoti. Yassa so hoti kodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati – vidhūmo.

Kodhassa pahīnattā vidhūmo, kodhavatthussa pariññātattā vidhūmo, kodhahetussa pariññātattā vidhūmo, kodhahetussa upacchinnattā vidhūmo. Anīghoti rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho, kodho nīgho, upanāho nīgho…pe… sabbākusalābhisaṅkhārā nīghā. Yassete nīghā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati anīgho.

Nirāsoti āsā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Yassesā āsā taṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati nirāso. Jātīti yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho. Jarāti yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko. Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmīti yo santo ca vidhūmo ca anīgho ca nirāso ca, so jātijarāmaraṇaṃ atari uttari patari samatikkami vītivattayīti brūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti – santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmi. Tenāha bhagavā –

“Saṅkhāya lokasmi paroparāni, [puṇṇakāti bhagavā]
Yassiñjitaṃ natthi kuhiñci loke;
Santo vidhūmo anīgho nirāso, atāri so jātijaranti brūmī”ti.

Sahagāthāpariyosānā…pe… pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno nisinno hoti – “satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī”ti.

Puṇṇakamāṇavapucchāniddeso tatiyo.
☸---------------------------------------------------------------------

六 世尊宣示：「富那迦！
察悟世間彼此〔狀〕 於世何等之動〔貪〕
寂靜無煙〔忿〕無苦 無求言彼度生老」(1048)
「察悟世間彼此狀」〔之句中〕，察悟者，是智。即所有慧、知解……乃至（一八頁參照）……不痴、擇法、正見。「彼此」〔之句中〕，「此」者，是人世間，「彼」者，是天世間。「此」是慾界，「彼」是色界、無色界。

「此」是慾界、色界，「彼」是無色界。
「察悟世間」彼此狀態，察悟彼此是無常，是苦，是病，是癰，是箭……乃至（二九頁參照）……察悟是無皈依所，是知、考量、度知、辨知、明暸。此是「察悟世間彼此狀」〔之義〕。
「世尊宣示：富那迦！」〔之句中〕，「富那迦！」是世尊呼彼婆羅門之名。世尊者，此是尊重之同義語……乃至（一二頁以下參照）……此謂世尊之語……是與作證共同施捨者。此是「世尊宣示：富那迦！」〔之義〕。
「於世間無何等之動人」〔之句中〕，「人」者，是阿羅漢、漏盡者。「動」者，是愛動、見動、慢動、煩惱動、業動。此等有無之動、不存、不存在、不能得、捨斷者、正斷者、寂滅、安息、不得生起，以智火所燒之人。「何等」者，是何等、亦如何、於何處亦、亦在內、亦在外、亦在內外。於此世間是惡趣世間……乃至（一八頁參照）……處世間。此是「有無何等之動人」〔之義〕。「寂靜無煙無苦無求之人，我言彼度生與老」〔之句中〕，「寂靜」者，是貪之寂靜故是寂靜。

瞋之寂靜故是寂靜，痴之寂靜故是寂靜，忿、恨、覆、惱、嫉、慳、諂、誑、強情、慢、過慢、憍、放逸、一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切不善行之寂靜故、寂止故、寂滅故、燒盡故、消滅故、離去故、安息
故，是寂靜、寂滅、消滅、安息。此是「寂靜」。

「無煙」者，是身惡行無煙，壞滅，涸渴，令之滅無，語惡行，意惡行無煙，壞滅，涸渴，令之滅無，貪無煙，壞滅，涸渴，令之滅無，瞋、痴、忿、恨、覆、惱、嫉、慳、諂、誑、強情、激情、慢、過慢、憍、放逸、一切煩惱、一切惡行、一切不安、一切熱惱、一切熱苦、一切不善行為無煙，壞滅，涸渴，令之滅無。又以忿言為煙。
婆羅門！ 實慢汝重擔
忿言成為煙 妄言成為灰
〔獻供〕杓子舌 獻火之處心
自使調御者 乃是人之火
又由十行相生忿。〔即〕（一）「〔彼〕已行我不利」而生忿。（二）「〔彼〕於行我不利」而生忿。

（三）「〔彼〕將行我不利」而生忿。（四）「已行我可愛可意者之不利」。（五）「行不利」。
（六）「將行不利」而生忿。（七）「已行我不愛不可意者之利」。（八）「行利」。（九）「將行利」而生忿。

（十）無道理而生忿。如斯所有心之瞋害、瞋恨、瞋恚、違逆、怒、激怒、大激怒、瞋、激瞋、心之大激瞋、恚、意之激瞋、忿、忿怒、忿怒性、瞋、瞋怒、瞋怒性、恚、恚怒、恚怒性、違背、違逆、憤怒、憤慨、心之不快此言為忿。
又對於忿應知有強烈、微弱事。於某時忿只亂心而未至於使口痙攣。於某時忿只使口痙攣而未至於動顎。於某時忿只動顎而未至於發惡口（粗語）。於某時忿只發惡口而未有怒目諸方。於某時忿只怒目諸方而未有執刀杖。於某時忿只執刀杖而未有揚起刀杖。於某時忿只揚起刀杖而未有以刀杖打下。於某時忿只以刀杖打下而未有斬斫。

於某時忿只斬斫而未有種種撕裂。於某時忿只種種撕裂而未斬斷手足。

於某時忿只斬斷手足而未奪生命。於某時忿只奪生命而未至於搶遍捨一切狀態。〔此〕忿殺害他人已而殺害自己故，斯忿至第一增盛，達第一廣大者。捨斷此之忿，正斷、令寂滅、令安息、令不得生起、以智火所燒者言為無煙〔者〕。此是無煙。
「無苦」者，貪是苦，瞋是苦，痴是苦，忿是苦，恨是苦。……乃至（三九頁參照）……一切不善行是苦。捨斷此苦，正斷、令寂滅、令安息、令不得生起、以智火所燒者言無苦〔者〕。此是「無苦」。
「無求」者，言求渴愛。即所有貪、染貪……乃至（一四頁參照）……是貪欲、貪、不善根。捨斷此之求、渴愛、正斷、令寂滅、令安息、令不得生起、以智火所燒者，言無求〔者〕。此是「無求」。
「生」者，是於彼彼之有情之彼彼之有情聚生、發生、入來、生起、諸蘊之現前（內六）處之獲得。「老」者，是彼彼之有情彼彼之有情聚老、老耄、齒落、白髮、皺皮、壽之損耗、諸根之毀熟也。
「寂靜無煙無苦無求之人我言彼度生與老」者，是所有寂靜、無煙、無苦、無所求之人，彼度生、老、死，越度、度過、超越、離越。此為我言，示、施設、確立、開顯、分別、顯示、說明。此是「寂靜無煙、無苦無求、我言彼度生與老」〔之義〕。
故世尊宣示。
世尊宣示：「富那迦！
察悟世間彼此狀 於世何等之動〔貪〕
寂靜無煙無苦無求 我言彼度生與老」
〔世尊說法之〕偈將終……乃至（三二頁參照）……合掌，禮拜世尊謂：「尊師！
世尊是我師，我是弟子」而為坐。
富那迦學童所問之義釋第三 〔畢〕