4.12 Sampannasīlasutta 律儀
12. Sampannasīlasuttaṃ
111. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –
“Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha [hotha (syā.)] sampannapātimokkhā; pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesu.
“Sampannasīlānaṃ vo, bhikkhave, viharataṃ [bhavataṃ (syā.)] sampannapātimokkhānaṃ pātimokkhasaṃvarasaṃvutānaṃ viharataṃ ācāragocarasampannānaṃ aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīnaṃ samādāya sikkhataṃ sikkhāpadesu kimassa uttari karaṇīyaṃ [kimassa bhikkhave uttari karaṇīyaṃ (sabbattha)]?
“Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno [abhijjhā byāpādo vigato (a. ni. 4.12) aṭṭhakathāya sameti] bhijjhā vigatā [abhijjhā byāpādo vigato (a. ni. 4.12) aṭakathāya sameti] hoti, byāpādo vigato hoti [thinamiddhaṃ uddhaccakukkuccaṃ vicikicchā (a. ni. 4.12)], thinamiddhaṃ vigataṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ vigataṃ hoti, vicikicchā [thinamiddhaṃ uddhaccakukkuccaṃ vicikiccā (a. ni. 4.12)] pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā [appamuṭṭhā (syā.)], passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati.
“Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti byāpādo…pe… thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati.
“Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti, byāpādo…pe… thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccati.
“Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa abhijjhā vigatā hoti byāpādo…pe… thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṃbhūto ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitattoti vuccatī”ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –
“Yataṃ care yataṃ tiṭṭhe, yataṃ acche yataṃ saye;
Yataṃ samiñjaye [samiñjaye (sī. syā.)] bhikkhu, yatamenaṃ pasāraye.
“Uddhaṃ tiriyaṃ apācīnaṃ, yāvatā jagato gati;
Samavekkhitā ca dhammānaṃ, khandhānaṃ udayabbayaṃ.
“Evaṃ vihārimātāpiṃ, santavuttimanuddhataṃ;
Cetosamathasāmīciṃ, sikkhamānaṃ sadā sataṃ;
Satataṃ pahitattoti, āhu bhikkhuṃ tathāvidhan”ti.
Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dvādasamaṃ.
一一一
諸比丘 住具足戒 具足波羅提木叉 住調御波羅提木叉律儀
具足行與行處 雖對微細罪亦見怖畏 應學自學處
諸比丘 住具足戒 住調御波羅提木叉律儀 具足行與行處 雖對微細罪亦見怖畏 對學自學處者
諸比丘 此上當有何所作
諸比丘 若步行時 比丘已滅貪欲 已滅瞋恚 已滅惛沉 睡眠 已滅掉舉 惡作 已捨疑
為勤精進而為正直 念安立而不惑亂 身靜然而不粗暴 心專心成一境
諸比丘 如斯比丘雖立亦言為熱心 知愧 相續 常勤精進 為果斷者
諸比丘 比丘若立時已滅貪欲 已滅瞋恚 已滅惛沉 睡眠 已滅掉舉 惡作 已捨疑
勤精進而為正直 念安立而不惑亂 身為靜然而不粗暴 心專心成一境
諸比丘 如斯比丘雖立亦言為熱心 知愧 相續 常勤精進 為果斷者
諸比丘 比丘若坐時 已滅貪欲 已滅瞋恚 已滅惛忱 睡眠 已滅掉舉 惡作 已捨疑
勤精進而為正直 念安立而不惑亂 身靜然而不成粗暴 心專心成一境
諸比丘 如斯比丘雖坐亦言為熱心 知愧 相續 常勤精進 為果斷者
諸比丘 比丘若臥醒時已滅貪欲 已滅瞋恚 已滅惛忱 睡眠 已滅掉舉 惡作 已捨疑
勤精進而為正直 念安立而不惑亂 身靜然而不成粗暴 心專心成一境
諸比丘 如斯比丘雖臥醒亦言為熱心 知愧 相續 常勤精進 為果斷者
若為步佇與坐臥 [肢]可屈伸比丘心 進於前橫後地時 五蘊之法見生滅
如此篤境靜直常學 心為心靜直常學 如斯比丘謂斷除 被人稱為果斷者
'經 > 쿳따까 니까야' 카테고리의 다른 글
본사경本事經 해제 (0) | 2024.10.07 |
---|---|
이띠웃따까 Itivuttaka 如是語經 4.13 (0) | 2024.09.20 |
이띠웃따까 Itivuttaka 如是語經 4.11 (0) | 2024.09.20 |
이띠웃따까 Itivuttaka 如是語經 4.10 (0) | 2024.09.20 |
이띠웃따까 Itivuttaka 如是語經 4.9 (0) | 2024.09.20 |